Par grozījumiem likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”

Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)” no 2002.gada 1.janvāra paredz vairākas pārmaiņas attiecībā uz fiziskām personām, kuras pārvietojas pāri robežai. Saskaņā ar likuma 37. pantu šogad pieļaujamā muitas vērtība preču pārvešanai bez muitas nodokļa maksāšanas ir samazināta uz Ls 150 (līdz šim Ls 300), un noteiktais ierobežojums ir saskaņots ar Latvijas kaimiņvalstu likumdošanā paredzēto daudzumu — LTL 1000 Lietuvā un EEK 5000 Igaunijā.

VID Galvenās muitas pārvaldes direktors Kalvis Vītoliņš uzsver, ka pēc noteikta laika likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)” būs vēl lielāki ierobežojumi, pakāpeniski samazinot nelegālās uzņēmējdarbības iespējas un saskaņojot likumdošanu ar Eiropas Savienību.

Ierobežojums neattiecas uz precēm, kas klasificējamas kā personiskai lietošanai un sadzīvei nepieciešamie priekšmeti, jo tie netiek vērtēti pēc šā kritērija. Pašlaik personiskās lietošanas priekšmetu regulējums nav pilnīgs, bet Finansu ministrija ir apsolījusi izstrādāt papildinājumus esošajā kārtībā. Turklāt likuma grozījumu mērķis ir ne tikai saskaņot likumdošanu ar kaimiņvalstīm un pielīdzināt ES praksei, bet arī novērst ļaunprātīgu likumā noteikto atvieglojumu izmantošanu, jo, spriežot pēc apkopotajiem datiem, nodokļi par ievestajām precēm netiek maksāti arī gadījumos, kad preces tiek ievestas komerciāliem nolūkiem.

Likuma “Par muitas nodokli (tarifiem)” 39. panta 3. daļa (tā nosaka fiziskai personai atļauto ievedamo alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, alus, kafijas un bezalkoholisko dzērienu daudzumu, nemaksājot muitas nodokli) ir papildināta ar 6. punktu. Atbilstoši tam no 2002. gada 1. janvāra, nemaksājot muitas nodokli, drīkst ievest tikai tādus naftas produktus, kuri iepildīti transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajā standarta degvielas tvertnē un kurus ieved ne biežāk kā vienu reizi 24 stundu laikā. Normas praktiskās ieviešanas kontroles mehānismi vēl tiek uzlaboti, taču pamatojums šīs normas ieviešanai meklējams nepieciešamībā ierobežot “uzņēmējdarbību”, fiziskām personām pārdodot šādi ievesto degvielu un nemaksājot nodokļus.

Likums ir papildināts arī ar 39.1 pantu par fiziskajām personām noteikto muitas nodokļu atvieglojumu piemērošanu. Proti, likuma 37. pantā un 39. panta 1. daļā un 3. daļas 1.–5. punktā minētos atvieglojumus ir atļauts izmantot ne biežāk kā vienu reizi 48 stundu laikā. Ja šajā laikā robeža tiek šķērsota atkārtoti, muitas nodokļa atvieglojumi nav piemērojami, visas ievedamās preces fiziskai personai ir jādeklarē un tās ir apliekamas ar muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli. K. Vītoliņš uzsver, ka “muitas nodoklis bieži vien nav tas svarīgākais, jo ar Brīvās tirdzniecības līguma valstīm muitas nodokļa likme ir 0%, tāpēc uzsvars liekams uz PVN maksāšanu”.

Ar 2002. gada 1. janvāri spēkā stājās grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”. Saskaņojot šā likuma normas ar grozījumiem likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”, likuma 7. pants papildināts ar 7. daļu, kas nosaka— “no nodokļa tiek atbrīvoti naftas produkti (degviela), kurus fiziskā persona ieved LR muitas teritorijā likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)” noteiktajā daudzumā”.

Lai nodrošinātu vienveidīgu grozīto normatīvo aktu piemērošanu, 2001. gada nogalē Galvenā muitas pārvalde sagatavoja arī norādījumus visām VID reģionālo un teritoriālo iestāžu muitām. Saskaņā ar tiem fiziskajām personām ir dota iespēja ievest Latvijas teritorijā preces, tajā skaitā arī akcīzes preces, kas pārsniedz likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)” noteikto preču daudzumu. Par pārsniegto preču daudzumu fiziskajai personai jānoformē muitas deklarācija, pakļaujot preces muitas procedūrai un paredzot muitas maksājumu veikšanu. Fiziskām personām licence akcīzes preču ievešanai personiskām vajadzībām (nevis tirdzniecībai) nav nepieciešama. Par precēm maksājami muitas maksājumi saskaņā ar konkrētajiem nodokļu likumiem, ja fiziskās personas pārvieto pāri LR robežai akcīzes preces, kuru daudzums pārsniedz likumā noteikto no muitas maksājumiem atbrīvojamo daudzumu, fiziskās personas darbība nesatur likuma “Par uzņēmējdarbību” 1.pantā noteiktās uzņēmējdarbības pazīmes un nav konstatējams nolūks gūt peļņu.