Un Grāmata turpina savu uzvaras gājienu

Vakar, 28. janvārī, svinīgi tika atzīmēta Draudzīgā aicinājuma diena

Draudzīgā aicinājuma balvu laureāti kopā ar sveicējiem Foto: Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”

Draudzīgā aicinājuma ideja, ko 1935. gadā tieši Kārļu dienā pirmo reizi iedzīvināja neatkarīgās Latvijas pēdējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, ir atmodusies līdz ar Latvijas valsts atdzimšanu un kļūst par nozīmīgu strāvojumu visas valsts un sabiedrības dzīvē. Vakar Latvijas Nacionālās operas baltajā namā tika godināti tie, kas devuši vislielāko ieguldījumu Draudzīgā aicinājuma idejas attīstīšanā. Ievadot svinīgo sarīkojumu, Cēsu Sv.Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Krists Kalniņš atgādināja vārdus no Jāņa evaņģēlija par vīna koku, jo latviešu tautai, tāpat kā daudzām citām tautām, koks arvien bijis pazīstams simbols: “Kad mēs uzlūkojam koku, mēs redzam saknes, kas ir mūsu pagātne, redzam stumbru, kas ir mūsu šodiena, un redzam zarus, lapas un pumpurus, kas ir mūsu nākotne. Šodien mēs runājam par augļiem, ko nes šie zari. Ir teikts, ka neviens labs koks nevar nest sliktus augļus un neviens slikts koks nevar nest labus augļus. Jūs visi, kas esat šai zālē, esat kā auglis — kā darba auglis, sviedru un pūļu rezultāts. Mēs augam zemē, ko Dievs mums piešķīris, un esam daļa no kāda stumbra. Mēs varētu brīnīties, cik daudz šajā stumbrā ir ielikts un cik daudz mēs no tā ņemam, lai būtu zars un uz šī zara ienāktos augļi. Mēs katrs izvēlamies, kur laist savas saknes. Tās tiek stādītas zemē. Jo cietāka zeme, jo dziļāk jālaiž saknes. Jo dziļākas saknes, jo stiprāks kļūst koks. Bet ir arī saknes, kuras stādītas debesīs, kuras nāk no mūžīgajiem avotiem. Jūs, kas esat zemē, meklējiet savas saknes arī debesīs. Jūs, kas esat šodien, meklējiet arī mūžību. Tad tiks piepildīta cilvēka augstākā misija.”

Draudzīgais aicinājums nav pavēle, to neizplata ar direktīvām un likuma spēku. Tā ir labās gribas atraisīšana. Dāvinātāja un dāvanas saņēmēja prieks. Saikne ar savu bērnību, skolasbiedriem un skolotājiem, ar savu dzimto pusi. Tā ir iespēja pielikt savu roku, “mudinājums sēt visauglīgākajā augsnē — jauna cilvēka dvēselē” (Māra Zālīte).

Sarīkojuma dalībniekus uzrunāja Ministru prezidents

Andris Bērziņš:

— Cienījamie audzēkņi, cienījamie skolotāji un cienījamie varas pārstāvji, Saeimas deputāti un komisiju priekšsēdētāji, cienījamie uzņēmēji, kas esat šeit zālē!

Draudzīgais aicinājums atdzima Cēsīs. Tas atdzima ar ideju, ar domu — kā dalīties savā bagātībā, savā gudrībā ar visiem tiem, kas vēlas to saņemt. Es Draudzīgā aicinājuma fondam gribētu teikt lielu paldies par to, ka šis pasākums no Cēsīm ir atnācis līdz galvaspilsētai un kļuvis par lielu, nozīmīgu visas Latvijas pasākumu. Ir skaidrs, ka mūsu valstī pats galvenais un svarīgākais resurss vienmēr bijis, ir un būs mūsu cilvēki. Gudri, valodas zinoši cilvēki, kas būs apguvuši dabaszinātnes un humanitārās zinātnes un spēs sekmīgi konkurēt lielajā starptautiskajā tirgū, kas mums tūlīt atvērsies, — es te domāju Eiropas Savienību. Cilvēki, kuri spēs ar savu gudrību un profesionālo prasmi apliecināt, ka esam ļoti, ļoti nozīmīgi partneri tām daudzajām valstīm, ar kurām gribam turpmāk kopā iet uz pārticības un labklājības sabiedrību, un pierādīt, ka esam līdzvērtīgi partneri, dažkārt varbūt pat gudrāki par citiem. Es gribētu pateikties visiem, kas Draudzīgā aicinājuma ideju ir kuplinājuši un attīstījuši. Pateikties daudzajiem skolotājiem, pasniedzējiem un augstskolu mācībspēkiem, kuri turpina dot savas zināšanas jaunajai paaudzei, pateikties uzņēmējiem, kas nav aizmirsuši savu skolu, un aicināt visus atcerēties savu skolu un palīdzēt tai, cik tas iespējams.

Latvijā izglītība jau trešo gadu ir prioritāra nozare. Izglītības budžets faktiskos skaitļos pieaug aptuveni par 20 miljoniem latu gadā. Vai tas ir daudz vai maz? Es gribētu teikt, ka maz. Ir nepieciešams vairāk, un es esmu pārliecināts, ka būs vairāk. Bet, kamēr ir tik, cik ir, visu mūsu līdzdalība izglītības sistēmas attīstīšanā ir ļoti svarīga un nozīmīga. Vēlreiz paldies Draudzīgā aicinājuma fondam un visiem, kas šodien tiek apbalvoti!

Savukārt vēsturi atgādināja Draudzīgā aicinājuma fonda priekšsēdis, Cēsu ģimnāzijas direktors

Jānis Endele:

— Sākums bija 1935. gadā, kad Kārlis Ulmanis aicināja tautu: “Ziedosim skolai!”. Tas bija kaut kas fenomenāls, vēl nebijis, un diezin vai kādai citai tautai ir līdzīga kustība. Pēc tam nāca četrdesmitais gads un Draudzīgais aicinājums uz daudziem gadiem tika aizmirsts, līdz tas kopā ar Latvijas atdzimšanu atkal cēlās no pelniem. Tika atjaunota Draudzīgā aicinājuma Cēsu ģimnāzija, un 1994. gadā izveidojās Draudzīgā aicinājuma fonds. Šajā darbā iesaistījās arī toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, un 1996. gadā tika nolemts iedibināt īpašas medaļas piecās nominācijās. Diemžēl tikai 1999. gadā tās pirmoreiz tika pasniegtas. Tātad Draudzīgā aicinājuma medaļas un diplomi tiek pasniegti piecās nominācijās: absolventiem, kas skolas laikā guvuši starptautiska mēroga panākumus, skolotājiem, kuri veicinājuši savu audzēkņu starptautiskus sasniegumus, sabiedriskajiem darbiniekiem, kas devuši ieguldījumu latviskuma saglabāšanā, mecenātiem, kas veicinājuši izglītību un atbalstījuši Draudzīgā aicinājuma fondu, kā arī mediju pārstāvjiem, kas popularizējuši Draudzīgā aicinājuma kustību. Konkurss tika izsludināts decembrī, taču jāatvainojas, ka ne visi izvirzītie kandidāti šodien saņems medaļas. Tas paliek nākotnei. Gribu atgādināt, ka Draudzīgajam aicinājumam ir divas puses — devēja prieks un dāvinātāja prieks. Tajā ir ielikts tas, kā mums bieži vien pietrūkst, — savstarpēja sapratne, labestība un arī citādi domājošo uzklausīšana. Draudzīgais aicinājums ir mūžīgs!

Nacionālā opera Draudzīgā aicinājuma svētkiem bija ne vien laipni atvēlējusi savu Lielo zāli, bet arī greznoja tos ar bagātīgu māksliniecisku programmu. Balvas pasniedza sabiedrībā pazīstami cilvēki, Saeimas deputāti, banku un uzņēmumu vadītāji. Pavisam Draudzīgā aicinājuma medaļas saņēma 44 cilvēki. Iepriecinoši bija tas, ka tiklab absolventi, kā arī skolotāji nāca ne vien no dažādām Rīgas skolām, bet arī no Lielvārdes, Cēsīm un Valmieras, Tukuma, Dobeles, Jelgavas, Ugāles un Ludzas — no visiem Latvijas novadiem.

Par ieguldījumu latvietības kopšanā apbalvoti Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Kristaps Kegi, Roberts Zīle, Ina Druviete, Imants Kalniņš un citi sabiedriski darbinieki. Arī dzejnieks Andrejs Eglītis, kas Draudzīgā aicinājuma ideju kuplinājis ne vien ar savu patriotisko stāju, bet arī ar lieliem grāmatu dāvinājumiem savai dzimtajai Ļaudonai un ar Latviešu fonda starpniecību — daudzām jo daudzām Latvijas skolām. Imants Ziedonis, saņemot medaļu, sacīja: “Man ir liels gods saņemt šo balvu tieši Draudzīgā aicinājuma kontekstā. To iedibināja stiprs vīrs, kāds bija Kārlis Ulmanis. Viņš Latvijai ir tik daudz devis, ka to šodien grūti pat novērtēt. Bet maz kas zina, ka viņš ir arī devis latviešu valodai dažus jaunvārdus. Un varbūt šodien ir vietā šos jaunvārdus atgādināt un pat atcerēties. Tie ir četri vārdi, un es tos saukšu tādā secībā, kādā pats Kārlis Ulmanis strādāja. Tie ir — sūtība, degsme, izdarība un skate.”

Mecenātu grupā starp apbalvotajiem bija arī akciju sabiedrības “Ventspils nafta” prezidents Igors Skoks. Šī uzņēmuma sadarbība ar Draudzīgā aicinājuma fondu sākās pirms vairākiem gadiem. Jau trīs gadus tas visām Latvijas skolām abonē žurnālu “Karogs”, bet ar šo gadu — arī laikrakstu “Literatūra un Māksla Latvijā”. Kā paliekoša kultūras vērtība šajā Draudzīgā aicinājuma dienā visām Latvijas skolām un latviešu skolām ārzemēs — tiklab Austrumos, kā Rietumos — tika dāvināta Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda tikko izdotā grāmata “Brīvības piemineklis. Tautas celts un aprūpēts”. Kopumā tiek dāvinātas 1147 grāmatas. Latviešu skolām ārzemēs grāmatas nogādās Pasaules brīvo latviešu apvienības Rīgas birojs, bet Latvijas skolām — Izglītības un zinātnes ministrija. Grāmatu pirmajā lapā ierakstīts Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda un a/s “Ventspils nafta” veltījums. Sakot ceļa vārdus lielajam dāvinājumam, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns aicināja visus uzņēmējus sekot ventspilnieku paraugam, jo “skola ir tā vide, kas bērnos un jauniešos veido tēvzemes mīlestību un ieaudzina cieņu pret tautas vēsturi un savu valsti”. Arī Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda priekšsēdis Raimonds Bulte uzsvēra, ka šai grāmatai jābūt katrā skolā, jo tā ir ne tikai Brīvības pieminekļa vēsture, bet arī tautas vēsture. Un, kā šī lieliskā izdevuma atvēršanas svētkos atgādināja prāvests Vilis Vārsbergs, grāmata ir arī mūsu civilizācijas un kultūras pamats, kuras nozīmību nav spējušas mazināt nekādas jaunākās tehnoloģijas. Grāmatas uzvaras gājiens turpinās.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Draudzīgā aicinājuma apbalvošanas ceremonijā (no kreisās): a/s “Ventspils nafta” prezidents Igors Skoks, Draudzīgā aicinājuma fonda priekšsēdis Jānis Endele un dzejnieki Imants Ziedonis, Andrejs Eglītis un Māra Zālīte Foto: Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”