ATSAUCĒ IETVERT:
Par tik dažādajiem kandidātvalstu tautsaimniecības soļiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.01.2002., Nr. 15 https://www.vestnesis.lv/ta/id/58237
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par tik dažādajiem
kandidātvalstu tautsaimniecības soļiem
Eiropas Savienības (ES)
kandidātvalstīs no Viduseiropas un Austrumeiropas tuvākajos gados
ekonomiskā attīstība būs straujāka nekā ES dalībvalstīs,
prognozēts 8. janvārī Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta (DIW)
publicētajā ziņojumā par tautsaimniecības attīstību Eiropā 2002.
un 2003. gadā.
DIW prognozē, ka desmit ES kandidātvalstīs (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija, Bulgārija, Rumānija) šogad iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 2,7 procentiem, bet nākamgad — par 3,2 procentiem. Savukārt pašā ES šogad gaidāmais ekonomiskais pieaugums ir tikai 1,1 procents, bet 2003. gadā — 2,5 procenti.
Vislielāko ekonomisko pieaugumu tuvākajos divos gados DIW prognozē Baltijas valstīs, bet šogad lielākais pieaugums sagaidāms tieši Latvijā (5,5%). Līdzīgs pozitīvs IKP pieaugums (4 — 5,5 procenti gadā) tiek prognozēts arī Slovēnijā un Ungārijā. Lai arī situācija, salīdzinot ar šo gadu, nedaudz uzlabosies Polijā, pēc DIW speciālistu domām, Polijā nākamos divus gadus joprojām saglabāsies zemākais IKP pieaugums starp Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm.
Neraugoties uz visai sekmīgo ekonomisko attīstību, bezdarba līmenis desmit minētajās kandidātvalstīs joprojām saglabāsies diezgan augsts — virs 12 procentiem. Baltijas valstīs bezdarba rādītāji šogad un nākamgad tiek prognozēti vidēji virs 13 procentiem iedzīvotāju darbspējīgā vecumā. Jāatzīmē, ka Bulgārijā, Slovākijā un Polijā bezdarba rādītāji sagaidāmi vēl negatīvāki — aptuveni 17 procentu līmenī.
Šī un nākamā gada laikā acīmredzot sagaidāms visai ievērojams inflācijas līmeņa kritums, tomēr augsti inflācijas rādītāji vēl būs viena no Austrumeiropas valstu ekonomikas problēmām. 2001. gadā patēriņa cenas Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs palielinājās vidēji par 9,6 procentiem, šogad sagaidāma vidēji 8% inflācija, bet nākamgad tā, cerams, samazināsies līdz 7,2%. Inflācijas līmeņa kritums tiek prognozēts visās valstīs, bet kopējo rādītāju samazināšanās norisināsies galvenokārt uz Rumānijas rēķina, kur speciālisti prognozē inflācijas samazināšanos no 35% 2001. gadā līdz 25% 2003. gadā. Bet Baltijas valstis, it īpaši Latvija un Lietuva, saglabās savas līderpozīcijas šajos rādītājos. Tiek prognozēts, ka jau tā zemie inflācijas rādītāji (1,8% 2001. gadā) turpinās kristies un 2003. gadā būs tikai viena procenta robežās.
Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors
1. tabula
ES kandidātvalstu IKP pieauguma prognozes
|
2000.—2003. gadā* |
||||
|
2000 |
2001 |
2002 |
2003 |
|
|
pieaugums, % |
||||
|
Igaunija |
6,4 |
4,7 |
4,5 |
5,5 |
|
Latvija |
6,6 |
6,5 |
5,5 |
5 |
|
Lietuva |
3,9 |
4,5 |
4,5 |
4 |
|
Bulgārija |
5,8 |
3,5 |
2,7 |
3 |
|
Čehija |
2,9 |
3,2 |
2,7 |
3 |
|
Polija |
4 |
1 |
1,5 |
2,5 |
|
Rumānija |
1,6 |
4,5 |
3,5 |
4 |
|
Slovākija |
2,2 |
2 |
2,5 |
2 |
|
Slovēnija |
4,8 |
4,3 |
4,5 |
4,8 |
|
Ungārija |
4,2 |
4,2 |
4 |
4,5 |
|
Vidēji kandidātvalstīs |
3,8 |
2,7 |
2,7 |
3,2 |
2. tabula
Inflācijas līmeņa prognozes ES kandidātvalstīs
2000.—2003. gadā*
|
2000 |
2001 |
2002 |
2003 |
|
|
% gadā |
||||
|
Bulgārija |
9,9 |
7 |
6 |
5 |
|
Čehija |
3,9 |
4,8 |
4,5 |
4 |
|
Igaunija |
4 |
5,2 |
5 |
4,5 |
|
Latvija |
2,6 |
1,8 |
1,5 |
1 |
|
Lietuva |
1 |
1,8 |
1,5 |
1 |
|
Polija |
10,1 |
5,8 |
4,5 |
4,5 |
|
Rumānija |
45,6 |
35 |
30 |
25 |
|
Slovākija |
12 |
9 |
7,5 |
7 |
|
Slovēnija |
8,9 |
7 |
6 |
5 |
|
Ungārija |
9,8 |
10,8 |
9 |
8 |
|
Vidēji kandidātvalstīs |
12,7 |
9,6 |
8 |
7,2 |
* Tabulas veidotas, izmantojot Vācijas Tautsaimniecības institūta pētījuma datus