Par Strasbūras tiesu un Latvijas okupāciju
Kurskā dzīvojošais atvaļinātais Krievijas armijas apakšpulkvedis Nikolajs Sļivenko, viņa sieva Tatjana un meita Karīna Eiropas cilvēktiesību tiesā Strasbūrā pērnā gada novembrī iesniedza sūdzību par Latvijas valsti, uzskatot, ka valsts pārkāpusi viņu cilvēktiesības. Šai ģimenei, izpildot Latvijas un Krievijas 1994. gada līgumu par Krievijas karaspēka izvešanu un saskaņā ar Latvijas valdības rīcībā esošo informāciju, vajadzēja izbraukt no valsts bez īpašas tielēšanās. Māte un meita Sļivenko uzskatīja, ka uz viņām šis līgums neattiecas, jo pirms tā parakstīšanas viņas esot piederējušas pie Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju kategorijas. Galu galā uzturēšanās atļauju anulēja un abas Sļivenko izraidīja no Latvijas.
Atzīstot valsts iedzīvotāju iedalījumu pilsoņos un nepilsoņos par juridiski korektu, Eiropas cilvēktiesību tiesa vienlaikus faktiski atzīst, ka Latvijas 1940. gadā tikusi okupēta.
Pie mums bieži mēdz gausties, ka Eiropa mūs nesaprot, neiedziļinās mūsu vēsturē, visu laiku sazin ko pieprasa, bet labuma no tās tikpat kā nekāda.
Sļivenko lieta parāda, ka tas tā nav.
“DIENA”