Par slepenajiem protokoliem un “iesmērēto” Abreni
Lauksaimniecības universitātes profesors Ervids Grinovskis:
Pirmoreiz tas notika 1965. gadā. Vaina bija Molotova–Ribentropa paktā. Redz, tagad pieņemts uzskatīt, ka šā pakta slepeno protokolu pirmais dienas gaismā cēlis Vulfsons Radošo savienību plēnumā 1988. gadā. Bet pirms tam šos slepenos protokolus es biju nolasījis Lauksaimniecības akadēmijā. Es to izdarīju pasniedzēju sanāksmē.
Es biju redzējis ārzemju materiālu kopijas. Mācoties Maskavā Sabiedrisko zinātņu akadēmijā, man bija pieejams specfonds ar plašu ārzemju preses klāstu. Par dokumentiem izlasīju angļu avīzē “Times” un izgatavoju kopiju. Man bija vēl kāds materiāls. Tas attiecās uz 1939. gada 23. augustu, kad Molotovs ar Ribentropu sadalīja pasauli. Pirms šā liktenīgā datuma, 20. augustā, Maskavā notika sevišķi slēgta VK(b)P Politbiroja sēde, tajā piedalījās tikai Politbiroja locekļi, pat kandidāti netika pielaisti. Ziņojis Staļins. Teicis, ka revolucionāra situācija nevarot nobriest miera laikā. Tātad nepieciešams karš. Tāpēc Padomju Savienības uzdevums esot izraisīt pasaules karu. Tad Eiropā nobriedīšot revolucionārā situācija un pārējais būšot atkarīgs no Padomju Savienības prasmes to izmantot. “Vācija karam ir gatava, mums jāpalīdz tai šo karu uzsākt,” tie ir Staļina vārdi burts burtā.
Es varētu teikt tā – savulaik mums Abreni iesmērēja šā vārda visnegatīvākajā nozīmē. Kāpēc? Krievijai pierobežā vajadzēja zemes platību, kur robeža ir mežā un iedzīvotāju vairākums krievi. Un tādu atrada Abrenē, tas nozīmē, ka spiegi varēja brīvi iet. Ierosinājums nāca no Pētera Stučkas, Padomju Latvijas valdības galvas.
“LAUKU AVĪZE”