ATSAUCĒ IETVERT:
Par neatbildētiem vēstures jautājumiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.01.2002., Nr. 15 https://www.vestnesis.lv/ta/id/58250
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par neatbildētiem vēstures jautājumiem
Grāmata (Latvijas Ārpolitikas institūta direktora Ata Lejiņa “Mūra drupinātājs jeb Ceļš atpakaļ uz mājām” – “LV”) sākas kā turpinājums 1970. gadā Rīgā iesāktajai VDK aģenta Imanta Lešinska un trimdas latvieša Ata Lejiņa sarunai. Daudzi no toreizējā čekista uzdotajiem jautājumiem neatbildēti palikuši vēl šodien – nav izvērtēta prezidenta Kārļa Ulmaņa pasivitāte, kad padomju Krievijas karavīri, neviena neaizturēti, ienāca Latvijā. Nav noskaidrots, vai latviešiem patiešām bija jāļaujas Waffen SS mobilizācijai. Tādēļ arī grāmatas ievadā A. Lejiņš turpinot diskusiju par šīm tēmām. Jā, emocionāli, varbūt bez gana pamatīgas argumentācijas. “Bet ne jau man jāraksta pētījums par to. Man jau šo bija pietiekami grūti uzrakstīt,” vaļsirdīgi atzīst A. Lejiņš.
Lešinskis ir tas pats VDK aģents, kurš 1978. gadā kopā ar ģimeni bija palicis uz dzīvi ASV un pēcāk zviedriski iznākušajai A. Lejiņa grāmatai “Gorkija iela 11a” sarakstīja ievadu.
“Taču trimdā viņš mums radīja problēmas. Mēs meklējām ceļu atpakaļ uz Latviju, viņš savukārt pavēstīja, ka Latvija ir kļuvusi par komunistu valsti un tur nedrīkst atgriezties.” I. Lešinska propagandas dēļ trimdas sabiedrība sadalījusies divās daļās – vieni teica, ka Latvijā jātgriežas, otri iebilda, ka komunisma ideoloģijas pārņemtā zemē mums vairs nav ko darīt.
“Tā arī līdz galam neesmu izdibinājis, kas īsti bija I. Lešinskis. Kāda jēga viņam braukt trimdā un vēl vairāk sašķelt trimdas sabiedrību?” domīgi braucīdams bārdu, atzīst A. Lejiņš.
“DIENA”