Par Svēto krēslu un kompromisiem
Jau gandrīz gadu dzirdamas baumas, ka Romas pāvests Jānis Pāvils II varētu kļūt par pirmo katoļu baznīcas vadītāju, kas atkāptos no amata veselības stāvokļa dēļ. Lai gan pats augstais priesteris nelabprāt runā par savām veselības problēmām, Vecgada uzrunā paustais lūgums Dievam dot spēku arī turpmāk vadīt pasaules katoļus ir radījis jaunu baumu vilni.
Līdz pat šā gada sākumam gandrīz par ideālu pretendentu Svētā krēsla vadītāja amatam tika uzskatīts Milānas arhibīskaps Karlo Marija Martini, taču kā zibens spēriens no skaidrām debesīm nāca “La Repubblica” publicētā ziņa: 75 gadus vecais kardināls nākammēnes oficiāli paziņos, ka atsakās no kandidēšanas uz pāvesta posteni un vispār pārtrauc aktīvu darbību.
Jānis Pāvils II tiek uzskatīts par vienu no liberālākajiem pāvestiem Romas katoļu baznīcas vēsturē. Viņš jau ne reizi vien pārsteidzis pasauli, atsakoties no atsevišķām dogmām un meklējot kompromisus starp garīgo un laicīgo.
Tieši Jānis Pāvils II atbalstīja interneta attīstību (starp citu, Vatikāns pat iecēlis speciālu svēto aizbildni pasaules tīmeklim), pārskatījis baznīcas lomu Otrā pasaules kara un holokausta laikā, galu galā ar 350 gadu nokavēšanos reabilitējis Galileo Galileju, kurš savas dzīves laikā tika notiesāts par ķecerību, jo apgalvoja, ka Zeme griežoties ap Sauli. Savukārt Vatikāna galvenais astronoms jau pieļāvis dzīvības iespēju Visumā, taču uzskata, ka tas nebūt nav pretrunā ar Romas katoļu baznīcas mācību.
“NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES” pielikums “MĒS”