Par laika tērēšanu un jaunības trakumu
Dramaturģe Lelde Stumbre:
Mežonīgais temps, kas tagad ir uzņemts – jāpelna nauda, un tas jādara ātri, ātri jāapzinās situācija, ātri jānoreaģē, ātri jāuzraksta projekts, ātri jāiesniedz – to es nevarētu. Man liekas, ka šādā veidā es savu laiku tomēr tērēju pa tukšo. It kā sabāžu vienā dienā ļoti daudz ko – esmu aiznesusi, nodevusi, satikusi… Un tad man liekas, ka tā diena bijusi pa tukšo… Ne man bijis laika iziet dārzā, ne man bijis laika normāli paskatīties uz bērniem. Neiet runa par pasēdēšanu pie datora…
Vai XX gadsimta sākums arī nebija ļoti strauju pārmaiņu laiks? Šīs revolūcijas… Sieviešu kustības… Tās bija ārprāta pārmaiņas. Cilvēkiem vajadzēja ārkārtīgi lauzt savus priekšstatus par dzīvi un savām tradīcijām. Tā ir tā pati sajūta, kas mums: viss mainās, nekas nav labs, kuros tur gados gaidāms pasaules gals… Jaunā paaudze nāk ar tādiem “uzbraucieniem”, ka liekas – gals klāt. Es par to īpaši neuztraucos, jo pietiekami labi atceros savu jaunību, kad arī man nekas nebija pieņemams, kas notika manā ģimenē… Tas vienkārši ir jaunības trakums, kad tev gribas savu dzīvi pilnīgi citādāku.
“DIENAS” pielikums “SESTDIENA”