Vakar, 29. janvārī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 21.septembra noteikumos Nr.330 “Kārtība, kādā finansējama investīciju projekta “Izglītības sistēmas attīstības projekts” “Izmaksu efektivitātes apakšprogramma””, kuri izstrādāti, lai sakārtotu Izglītības sistēmas attīstības projekta izmaksu efektivitātes apakšprogrammas finansēšanas kārtību jautājumos, kas skar Pasaules bankas aizdevuma apkalpošanu. Noteikts, ka līdzekļi, kas nepieciešami aizdevuma procentu maksājumiem, tiek paredzēti Finansu ministrijas valsts budžetā. Izmaksu efektivitātes apakšprogrammas daļa, kura attiecas uz pašvaldību pārziņā esošajām izglītības iestādēm, no Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas Latvijas Republikai piešķirtā aizdevuma un valsts budžeta aizdevuma projekta īstenošanai finansējama ne vairāk kā 80 procentu apmērā.

Akceptēti noteikumi “Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikums”, kuri nosaka Valsts enerģētiskās krīzes centra darbības kārtību un kompetenci. Centrs ir koordinējoša un konsultatīva valsts institūcija, un tās uzdevums ir izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā vadīt krīzes novēršanas un krīzes izraisīto seku likvidēšanas pasākumus. Noteikts, ka pasākumus, kas saistīti ar valsts enerģētiskās krīzes novēršanu un tās izraisīto seku likvidēšanu, finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Pasākumus, kas saistīti ar vietējās enerģētiskās krīzes pārvarēšanu un novēršanu, finansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem.

Akceptēts rīkojums “Par dzīvojamo māju nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā”, kurš paredz Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai nodot Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā šādus valstij piekrītošos nekustamos īpašumus: dzīvojamo māju Rīgā, Ķemmdziju ielā 47, un dzīvojamo māju Rīgā, Gaigalas ielā 4.

Akceptēts rīkojums “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 5.maija rīkojumā Nr.220 “Par valsts dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai””, kurš izstrādāts, lai novērstu neprecizitātes Ministru kabineta rīkojumā ietvertajā privatizācijai nododamo dzīvojamo māju sarakstā, kā arī precizētu šajā sarakstā ietvertās adreses.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”, kurš izstrādāts sakarā ar Sanitārās robežinspekcijas reorganizāciju — iekļaušanu Pārtikas un veterinārā dienesta sastāvā no 2002. gada 1.janvāra, tās funkciju maiņu. Tādējādi Sanitārā robežinspekcija tiek izslēgta no to institūciju saraksta, kuru pārstāvjus Ministru kabinets iekļauj Tirgus uzraudzības padomē.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.163 “Noteikumi par iekārtām, kurās tiek izmantots gāzveida kurināmais””, kurš paredz svītrot 7.punktu, kas noteica, ka Ekonomikas ministrija iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par kompetentu atbilstības novērtēšanas institūciju pilnvarošanu gāzes iekārtu novērtēšanai atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, grozījumi paredz papildināt likumu ar pantu, kas nosaka no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbinieku kvailifikācijas celšanas nosacījumus. Likumprojekts nodrošina iestādes vadītājam tiesības nodrošināt iespēju darbiniekam celt kvalifikāciju, sedzot mācību izdevumus. Noteikts, ka valsts iestādes darbiniekam ir pienākums pēc kvalifikācijas celšanas, ja šos izdevumus segusi valsts iestāde, noteiktu laiku nostrādāt valsts iestādē, lai valsts gūtu labumu no tās ieguldītajiem līdzekļiem darbinieka izglītošanā. Lai nodrošinātu darbinieka aizsardzību gadījumā, ja darba attiecības tiek izbeigtas tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka rīcību, paredzēti nosacījumi, kuriem īstenojoties kvalifikācijas celšanas izdevumi nav jāatmaksā. Ministru kabinetam deleģēts noteikt intelektuālā darba novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku un fiziskā darba novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku. Šāds deleģējums nepieciešams, lai veidotu vienotu intelektuālā un fiziskā darba novērtēšanu, kā arī samaksas sistēmas izstrādāšanai.

Akceptēts likumprojekts “Par Konvenciju par vienkāršotu savstarpējās izdošanas procedūru Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību”. Pievienošanās Konvencijai veicinās Eiropas 1957.gada 13.decembra Konvencijas par izdošanu piemērošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī papildinās šīs konvencijas noteikumus. Pievienošanās konvencijai atvieglos un vienkāršos savstarpējo izdošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Latvijas Republiku, kad tā kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.

Akceptēts likumprojekts “Par Konvenciju par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību”. Pievienošanās Konvencijai papildinās un veicinās vairāku jau iepriekš noslēgtu līgumu, piemēram, Eiropas 1957.gada 13.decembra Konvenciju par izdošanu, Eiropas 1977.gada 27.janvāra Konvenciju par terorisma apkarošanu u.c., piemērošanu ar mērķi veicināt savstarpējo izdošanu. Pievienošanās konvencijai atvieglos un paātrinās savstarpējo izdošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Latvijas Republiku, kad tā kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.

Akceptēti “Noteikumi par mājsaimniecības preču marķēšanu, norādot informāciju par trokšņa emisiju vidē”, kuri nosaka to mājsaimniecības preču marķēšanas kārtību, kuru marķējumā ražotājs vai importētājs norāda informāciju par trokšņa emisiju vidē. Trokšņa emisijas rādītājs vidēir mājsaimniecības preces A–izsvarotais skaņas jaudas līmenis (LWA). To izsaka decibelos (dBA) attiecībā pret gaisā izplatītās skaņas jaudas vienu pikovatu (pW). Noteikumi attiecas uz mājsaimniecības precēm vai mehānismiem un to daļām, kas izgatavoti telpu uzkopšanai, tīrīšanai, pārtikas produktu sagatavošanai vai glabāšanai, siltuma vai aukstuma ražošanai vai izplatīšanai un kondicionēta gaisa ražošanai, kā arī uz citām precēm, ko neprofesionālai darbībai izmanto dzīvojamās telpās, pagrabos, garāžās vai palīgtelpās, izņemot: preces, kas ražotas tikai rūpnieciskiem mērķiem vai profesionālai lietošanai; preces, kas ir ēkas vai būves sastāvdaļa, arī gaisa kondicionēšanas sistēmas, apsildes un ventilācijas ierīces (izņemot istabas ventilatorus un ēkā neiebūvētas apsildes ierīces), degvielas kurtuves centrālajai apkurei un sūkņus ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām; preču sastāvdaļas (piemēram, motorus); elektroakustiskās sistēmas.

 

Akceptēti noteikumi “Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikums”, kuri nosaka, ka Ķemeru nacionālā parka konsultatīvā padome ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai veicinātu dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības interešu saskaņošanu Ķemeru nacionālajā parkā. Padomei ir šādas galvenās funkcijas: piedalīties nacionālā parka dabas aizsardzības plāna izstrādāšanā, kā arī veicināt tā īstenošanu; veicināt un atbalstīt sadarbību starp valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām un sabiedriskajām organizācijām, fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī ārvalstu institūcijām nacionālā parka izveidošanas un darbības mērķu, aizsardzības un izmantošanas noteikumu un dabas aizsardzības plāna īstenošanā. Padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Labklājības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Valsts meža dienesta, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Jūrmalas pilsētas domes, Kalnciema pilsētas domes un visiem pagastiem, kuri atrodas nacionālā parka teritorijā.

Akceptēti noteikumi “Dabas lieguma “Ukru gārša” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kuri nosaka dabas lieguma “Ukru gārša” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī zonējumu, lai saglabātu teritorijai raksturīgo Eiropas platlapju mežu mazpārveidotos biotopus un teritorijas bioloģisko daudzveidību. Dabas lieguma teritorijā ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas: stingrā režīma zona; regulējamā režīma zona; ainavu aizsardzības zona. Dabas lieguma platība ir 1121 hektārs. Noteikts, ka visā dabas liegumā ir aizliegtas šādas darbības: bebru dambju un mītņu bojāšana; vēja ģeneratoru un telekomunikāciju torņu uzstādīšana.

Akceptēti noteikumi “Dzīvojamās telpas īres maksā ietilpstošo apsaimniekošanas izdevumu aprēķināšanas metodika”, kuri nosaka dzīvojamās telpas īres maksā ietilpstošo apsaimniekošanas izdevumu aprēķināšanas metodiku. Noteikts, ka, izīrējot dzīvojamās telpas nedzīvojamās ēkās, kā arī dzīvojamās mājās, kurās atrodas komercdarbībai izmantotas neapdzīvojamās telpas, īres maksā ietilpstošie apsaimniekošanas izdevumi aprēķināmi par dzīvojamām telpām un tām proporcionālo koplietošanas un tehnisko telpu platību. Ja nedzīvojamās daļas apsaimniekošanai nepieciešami papildu izdevumi, tos nepieskaita dzīvojamās daļas apsaimniekošanas izdevumiem. Apsaimniekošanas izdevumus aprēķina latos par dzīvojamās telpas (dzīvokļa) kopējās platības viena kvadrātmetra apsaimniekošanu saskaņā ar apsaimniekotāja sastādīto izdevumu tāmi kalendāra gadam. Apsaimniekošanas izdevumos ietilpstošos dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem izmaksu posteņiem. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.februāri.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 15.oktobra noteikumos Nr.401 “Kārtība, kādā atļauta kaņepju audzēšana””, grozījumi nepieciešami, jo, ņemot vērā to, ka 2000.gadā ir notikusi rajonu lauksaimniecības departamentu reorganizācija, noteikumos vārdi “rajona lauksaimniecības departaments” ir jāaizstāj ar vārdiem “reģionālā lauksaimniecības pārvalde”.

Akceptēts rīkojums “Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”. Likumprojekts “Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem “ izstrādāts, lai ratificētu Konvenciju, kuras prasības, parakstot Konvenciju, Latvija apņēmusies īstenot. Likuma ieviešana nodrošinās sabiedrībai kopumā un katram iedzīvotājam pieeju vides informācijai, regulāru vides informācijas atjaunošanu un izplatīšanu, sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, sabiedrības līdzdalību vides politikas un ar vidi saistīto tiesību aktu izstrādē un īstenošanā, kā arī pieeju tiesu varai vides jautājumos.

Akceptēts rīkojums “Par valsts nekustamās mantas domājamo daļuRīgā, Ģertrūdes ielā 125 un Mūkusalas ielā 62, pārdošanu”. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” 5.pantu un likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 9.pantu un pārejas noteikumu 20.punktu atļaut Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai pārdot izsolē šādas valsts nekustamās mantas domājamās daļas, kas ierakstītas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finansu ministrijas personā: pusi domājamās daļas no divām divstāvu dzīvojamām ēkām, trīsstāvu dzīvojamās ēkas, četrstāvu dzīvojamās ēkas, administratīvās ēkas, vienstāva dzīvojamās ēkas, diviem šķūņiem un zemesgabala 5222 m2 platībā Rīgā, Ģertrūdes ielā 125; pusi domājamās daļas no trīsstāvu dzīvojamās ēkas, diviem šķūņiem un zemesgabala 1074 m2 platībā Rīgā, Mūkusalas ielā 62.

Akceptēts rīkojums “Par ēkas Ludzā, Raiņa ielā 16, nodošanu Ludzas rajona pašvaldības īpašumā”, kurš paredz nodot bez atlīdzības Ludzas rajona pašvaldības īpašumā ēku Ludzā, Raiņa ielā 16.

Akceptēts rīkojums “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa rīkojumā Nr.192 “Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju””, kas paredz papildināt Finansu ministrijas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju ar: G.Freimani — Finansu ministrijas valsts sekretāra vietnieku; I.Kukuti — Finansu ministrijas Starptautiskās palīdzības koordinācijas departamenta direktori — un R.Zīli — īpašu uzdevumu ministru sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām.

Akceptēts rīkojums “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 12.decembra rīkojumā Nr.618 “Par Tirgus uzraudzības padomi””, kuri paredz izslēgt no padomes sastāva: I.Celmu — Valsts veterinārā dienesta direktora vietnieku veterinārās uzraudzības jautājumos; A.Jaunzemi — Vides valsts inspekcijas Bīstamo atkritumu un ķīmisko vielu kontroles daļas vecāko inspektori; J.Kinnu — Sanitārās robežinspekcijas priekšnieku. Par Padomes locekļiem apstiprināti: A.Roska — Vides valsts inspekcijas Vides piesārņojuma un ķīmisko vielu kontroles daļas vadītājs; V.Veldre — Pārtikas un veterinārā dienesta direktors.

Akceptēts rīkojums “Par institūciju pilnvarošanu degvielas atbilstības novērtēšanai”. Degvielas atbilstības novērtēšanai pilnvarotas šādas institūcijas: bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums “Latvijas sertifikācijas centrs”; akciju sabiedrība “Izstrādājumu bīstamības novērtēšanas aģentūra”.

Akceptēts rīkojums “Grozījums Ministru Padomes 1992.gada 17.augusta lēmumā Nr.342 “Par valsts uzņēmuma “Tehnika un sports” nodošanu Satiksmes ministrijai””. Grozījums paredz svītrot MP lēmuma 2.pielikuma 7.punktu — Jēkabpils sporta tehniskais centrs Jēkabpilī, Pionieru ielā 22 (ēkām ir mainīta adrese — Jēkabpilī, Palejas ielā 32), jo šajā punktā minēto nekustamo īpašumu paredzēts ar MK rīkojumu nodot Jēkabpils rajona padomes īpašumā.

Akceptēts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 198 pilsonības pretendenti, t.sk. 27 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Bibliotēku likumā”, kurš paredz izslēgt likuma pārejas noteikumu 1.punktu (1. gada laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets izdod šā likuma darbības nodrošināšanai nepieciešamos normatīvos aktus.), lai novērstu radušos nesaskaņu starp likuma prasību un likumā paredzēto Ministru kabineta noteikumu Nr.415 “Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi” 17.punktu, kurā noteikts, ka noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumos Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi””. Noteikts, ka pašvaldības un normatīvajos aktos noteiktās pašvaldību institūcijas izsniedz speciālu atļauju (licenci): sadzīves atkritumu apsaimniekošanai, izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi; ūdensapgādei un kanalizācijai; siltumapgādē: siltumenerģijas ražošanai, kur ražošanas procesā netiek izstrādāta elektroenerģija, iekārtās ar maksimālo slodzi, kas lielāka par vienu megavatu; siltumenerģijas pārvadei pa cauruļvadiem, kuru diametrs ir lielāks par 200 milimetriem; siltumenerģijas sadalei un realizācijai jebkuriem enerģijas lietotājiem, ja realizācijas apjoms pārsniedz 20 000 megavatstundu gadā. Noteikumi papildināti ar 15.1 punktu, kurš nosaka, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izsniedz speciālu atļauju (licenci): siltumenerģijas apgādei, kur ražošanas procesā tiek izstrādāta elektroenerģija, siltumenerģijas un elektroenerģijas vienlaicīgai ražošanai iekārtās, kuru maksimālā slodze ir lielāka par vienu megavatu; elektroenerģijas apgādei: elektroenerģijas ražošanai elektrostacijās, kuru jauda ir lielāka par vienu megavatu; elektroenerģijas pārvadei, ja spriegums ir 110 kilovoltu un lielāks; elektroenerģijas sadalei, ja spriegums ir lielāks par vienu kilovoltu un nepārsniedz 110 kilovoltus; elektroenerģijas realizācijai jebkuriem enerģijas lietotājiem, ja realizācijas apjoms pārsniedz 4000 megavatstundu gadā; dabasgāzes apgādei: dabasgāzes pārvadei pa cauruļvadiem; realizācijai paredzētās dabasgāzes uzglabāšanai tvertnēs vai krātuvēs; dabasgāzes sadalei; dabasgāzes realizācijai jebkuriem enerģijas lietotājiem; sašķidrinātās gāzes (izņemot naftas gāzes un citus gāzveida ogļūdeņražus, kurus izmanto par degvielu) apgādei: realizācijai paredzētās sašķidrinātās gāzes uzglabāšanai un iepildīšanai tvertnēs, cisternās vai balonos; sašķidrinātās gāzes sadalei; sašķidrinātās gāzes realizācijai jebkurā pildījumā; uzņēmējdarbībai (komercdarbībai) telekomunikācijās publisko telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai; pasta pakalpojumu sniegšanai: iekšzemes un starptautisko pasta paku sūtījumiem; iekšzemes un starptautisko eksprespaku sūtījumiem; iekšzemes un starptautisko ekspresvēstuļu sūtījumiem.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumos Nr.297 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem””, kuri nosaka, ka telekomunikācijās nepieciešams regulēt: vietējo, iekšzemes un starptautisko balss telefonijas pakalpojumu sniegšanu neatkarīgi no telekomunikāciju tīklu tehnoloģijas; datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu sniegšanu neatkarīgi no telekomunikāciju tīklu tehnoloģijas; nomāto līniju pakalpojumu sniegšanu neatkarīgi no telekomunikāciju tīklu tehnoloģijas.

Akceptēts konceptuālā ziņojuma “Par Iekšlietu ministrijas valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem Rīgā, Brīvības ielā 61, Raiņa bulvārī 5, Raiņa bulvārī 6 un Viļānu ielā 14/16” 2.variants, kas paredz ministrijas valdījumā esošo īpašumu nodošanu valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” valdījumā.

Pieņemta zināšanai ārlietu ministra Induļa Bērziņa sniegtā informācija par Pasaules tirdzniecības organizācijas 4. Ministru konferences gaitu un rezultātiem.

Akceptēts rīkojums “Par finansu memorandu par Latvijas valdības un Eiropas Komisijas vienošanos par pirmsiestāšanās strukturālās politikas instrumenta (ISPA) palīdzības piešķiršanu pasākumam “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos””, kurš paredz akceptēt finansu memorandu un pilnvaro Finansu ministrijas valsts sekretāra vietnieci Ingūnu Sudrabu kā nacionālo atbildīgo amatpersonu parakstīt memorandu. Finansu memorands nosaka Eiropas Komisijas un Latvijas valdības vienošanos par Eiropas Komisijas finansējuma piešķiršanu projektam “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos”. Šī projekta mērķis ir uzlabot ūdens apgādes pakalpojumus 18 pašvaldībās, lai panāktu atbilstību nacionālajām prasībām un pašreizējām ES regulu prasībām. Projekta kopējās izmaksas ir 71,74 miljoni eiro, no kuriem Eiropas Komisijas līdzekļi ir 44,62 miljoni eiro. Pārējos projekta līdzekļus veido valsts budžeta, vietējo pašvaldību un starptautisko finansu institūciju līdzfinansējums.

Akceptēts rīkojums “Par finansu memorandu par Latvijas valdības un Eiropas Komisijas vienošanos par pirmsiestāšanās strukturālās politikas instrumenta (ISPA) palīdzības piešķiršanu pasākumam “Via Baltika autoceļa (1. koridors) uzlabojumi posmā Rīga–Ādaži (0,0 — 6,3 km) Latvijā”, kurš paredz akceptēt finansu memorandu un pilnvaro Finansu ministrijas valsts sekretāra vietnieci I.Sudrabu kā nacionālo atbildīgo amatpersonu parakstīt memorandu. Finansu memorands nosaka Eiropas Komisijas un Latvijas valdības vienošanos par Eiropas Komisijas finansējuma piešķiršanu pasākumam “Via Baltika autoceļa (1. koridors ) uzlabojumi posmā Rīga–Ādaži (0,0 — 6,3 km) Latvijā”. Šī pasākuma mērķis ir uzlabot satiksmes un gājēju drošību, kā arī transporta plūsmu, tādējādi nodrošinot autoceļa posma Rīga–Ādaži atbilstību Eiropas ceļu standartiem un normām. Projekta kopējās izmaksas ir 14,81 miljons eiro, no kuriem Eiropas Komisijas līdzekļi ir 10,65 miljoni eiro. Pārējie projekta līdzekļi ir valsts budžeta līdzfinansējums.

Akceptēts rīkojums “Par Ikgadējo finansu līgumu 2001.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā”, kurš paredz akceptēt līgumu un pilnvaro Finansu ministrijas valsts sekretāra vietnieci I.Sudrabu kā nacionālo atbildīgo amatpersonu parakstīt līgumu. Ikgadējais finansu līgums nosaka Eiropas Kopienas Speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecības un lauku attīstībai — SAPARD — 2001.gada saistību limitu attiecībā pret Latvijas Republiku — 22,67 miljonu eiro apmērā ar saistību termiņu līdz 2003.gada 31.decembrim. Ikgadējie finansu līgumi tiek slēgti saskaņā ar 2001.gada 25.janvārī Briselē parakstīto Daudzgadējo finansu līgumu, kas 2001.gada 15.martā tika ratificēts Saeimā. Saskaņā ar Daudzgadējā finansu līguma 2.pantu Ikgadējais finansu līgums, ja tas nepieciešams, nosaka grozījumus Daudzgadējā finansu līgumā. Atbilstoši iepriekš minētajam pantam Eiropas Komisija, ņemot vērā Daudzgadējā finansu līguma parakstīšanas gaitā gūto pieredzi, Ikgadējā finansu līgumā 2001.gadam paredzējusi izmaiņas Daudzgadējā finansu līgumā un Ikgadējā finansu līgumā 2000.gadam, paredzot pagarināt Eiropas Komisijas 2000.gada SAPARD finansu palīdzības izlietojuma termiņu par vienu gadu — līdz 2003.gada 31.decembrim, kas novērsīs iespējamo Eiropas Komisijas piešķirtā 2000.gada finansējuma daļas zaudēšanu, ņemot vērā to, ka projektu iesniegšana SAPARD programmas ietvaros sākta tikai 2001.gada beigās. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā to, ka Ikgadējais finansu līgums 2001.gadam paredz izmaiņas Saeimā ratificētajā Daudzgadējā finansu līgumā. Līdz ar to Ikgadējo finansu līgumu 2001.gadam nepieciešams ratificēt Saeimā.

Akceptēts rīkojums “Par PHARE 2001.gada horizontālās programmas” Kopienu atbalsts Latvijai kodoldrošības jomā “Finansu memorandu”, kas paredz akceptēt memorandu un pilnvaro īpašu uzdevumu ministru sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Robertu Zīli parakstīt memorandu.

Akceptēts rīkojums “Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas eksportkredīts” likvidāciju”, kas paredz uzdot Privatizācijas aģentūrai uzsākt privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas eksportkredīts” likvidāciju. Privatizācijas aģentūrai uzdots likvidācijas procesā veikt nepieciešamās darbības, lai kredīta ņēmēji izpildītu valsts akciju sabiedrības “Latvijas eksportkredīts” garantētās kredītsaistības un atgūtos līdzekļus varētu ieskaitīt valsts īpašuma privatizācijas fondā.

Akceptēts rīkojums “Par A.Ābeli”, kurš paredz atļaut no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem segt Nacionālo bruņoto spēku virsniekam majoram Aināram Ābelem izdevumus, kas saistīti ar dienestu NATO reģionālajā štābā SACLANT Norfolkā, Virdžīnijas štatā, ASV, un uzturēšanos ārvalstīs, atbilstoši militārajam atašejam paredzētajiem uzturēšanās izdevumiem ārvalstīs.

Pieņemts zināšanai finansu ministra Gundara Bērziņa sniegtais pārskats par Nacionālā fonda darbību 2001.gadā.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par attīstību, sadarbību un tehnisko palīdzību tieslietu un iekšlietu jomā”. Līgums paredz abu līgumslēdzēju pušu savstarpējo sadarbību tieslietās un iekšlietās, ņemot vērā Latvijas Republikas gatavošanos iestāties Eiropas Savienībā. Īpaša uzmanība projektā tiek pievērsta Tieslietu ministrijas reformai, tiesu sadarbībai, sadarbībai policijas jomā un citiem jautājumiem.

Akceptēti rīkojumi par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” padomi, kuri paredz: no padomes locekļa amata atbrīvot S.Dīmani — akciju sabiedrības “Tautas aviācija” valdes locekli, Saeimas politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas pārstāvi; ņemot vērā Saeimas politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas ieteikumu iecelt Aivaru Dātavu Privatizācijas aģentūras padomes locekļa amatā; ņemot vērā Saeimas LSDSP frakcijas ieteikumu, pagarināt Orvilam Heniņam padomes locekļa pilnvaru termiņu; ņemot vērā Saeimas frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ieteikumu, pagarināt Judītei Oškalnei padomes locekļa pilnvaru termiņu; ņemot vērā Saeimas Sociāldemokrātu savienības frakcijas ieteikumu, iecelt Arni Mugurēviču Privatizācijas aģentūras padomes locekļa amatā; ņemot vērā Saeimas Jaunās frakcijas ieteikumu, pagarināt Anatolijam Jerumanim padomes locekļa pilnvaru termiņu; ņemot vērā Saeimas frakcijas “Latvijas ceļš” ieteikumu, pagarināt Jānim Gavaram padomes locekļa pilnvaru termiņu; ņemot vērā ekonomikas ministra ieteikumu, pagarināt Ojāram Kehrim padomes locekļa pilnvaru termiņu; ņemot vērā ekonomikas ministra ieteikumu, pagarināt Normundam Lakučam padomes locekļa pilnvaru termiņu.

 

Valsts kancelejas Komunikācijas depertaments