Cerot uz vislabāko, jābūt gataviem uz visļaunāko

Vakar, 29.janvārī, Katastrofu medicīnas centrs vērtēja padarīto un iezīmēja nākotnē veicamo

Latvijas neatkarības desmit gados — no 1990.gada līdz 2000.gadam — ceļu satiksmes negadījumos cietuši 51 134 cilvēki, 7421 gājis bojā. Turklāt lielākā daļa no šiem cilvēkiem ir bijuši savu spēku pilnbriedā un ekonomiski visaktīvākie — vecumā no 25 līdz 44 gadiem. Dažādas traumas ir trešais lielākais nāves cēlonis Latvijā. Pieprasījums pēc specializētas neatliekamās medicīniskās palīdzības pieaug ar katru gadu, 2001.gadā tas bijis par 20 procentiem lielāks nekā 2000.gadā. Pērn Latvijā reģistrēti 13,8 nāves gadījumi uz 1000 cilvēkiem, kas ir augstākais rādītājs Eiropā.

Tie ir tikai daži no faktiem, kas izskanēja vakar, 29.janvārī, rīkotajā Katastrofu medicīnas centra (KMC) preses konferencē. Katastrofu medicīnas centrs ir valsts iestāde, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt diennakts specializēto neatliekamo un konsultatīvo medicīnisko palīdzību (ieskaitot kritiskā veselības stāvoklī esošu pacientu starpslimnīcu transportēšanu) visās Latvijas ārstniecības iestādēs, ja vietējie ārstnieciskie resursi un diagnostikas iespējas nav pietiekamas. “KMC nav ātrā palīdzība tās klasiskajā izpratnē, KMC operatīvais medicīniskais dienests nodrošina specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem, kuri jau atrodas slimnīcās tajos gadījumos, ja ārstniecības iestādē nav attiecīgā profila speciālista, ja ārstam nav pieredzes un iespēju konkrētas patoloģijas diagnostikā un ārstēšanā, ja ķirurgiem nav pieredzes konkrētu akūtu operāciju veikšanā, kā arī tad, ja ir radušās kādas smagas komplikācijas pēc operācijām un vietējiem ārstiem nav pieredzes un arī aparatūras to ārstēšanai. KMC speciālisti tiek izsaukti uz ārstniecības iestādēm arī gadījumos, kad slimnīcā atrodas pacients kritiskā veselības stāvoklī, kuru nepieciešams transportēt uz specializētu klīniku, bet vietējai slimnīcai nav ne automašīnas, kas būtu aprīkota ar nepieciešamo ekipējumu, ne ārstu, kas būtu apmācīti šādu pacientu transportēšanā,” skaidrojot KMC galvenās funkcijas, žurnālistiem pastāstīja KMC direktors Mārtiņš Šics. KMC darbā ir iesaistīti vairāk nekā simt augsti kvalificēti mediķi vairāk nekā 20 dažādās specialitātēs — 16 specialitātēs pieaugušajiem un 6 — bērniem. Bez konkrētas palīdzības KMC ir iespējams saņemt arī konsultācijas.

KMC ir valsts budžeta iestāde, tā rīcībā ir 12 īpaši aprīkotas medicīniskās palīdzības mašīnas, no kurām sešas atrodas diennakts dežūrā. Nepieciešamības gadījumā KMC var izmantot arī Nacionālo bruņoto spēku helikopteru.

No valsts budžeta Katastrofu medicīnas centra darbības nodrošināšanai šogad pieprasīti 849 253 lati, piešķirti — 670 843 lati. 179 000 latu lielais deficīts liegs iespēju ar minimālajām prasībām atbilstošu tehnisko nodrošinājumu aprīkot KMC rezerves automašīnas un iegādāties automašīnu, kas domāta jaundzimušo aprūpei un transportēšanai.

Kā žurnālistus informēja KMC Operatīvā medicīniskā dienesta vadītājs Andris Lapiņš, izsaukumu skaits pieaug ar katru gadu, taču īpaši palielinās nepieciešamība pēc specializētas palīdzības traumu gadījumos. Galvenokārt tās ir bijušas galvas smadzeņu traumas, mugurkaula traumas un dažādas komplicētas traumas. Viens no galvenajiem traumu iemesliem, kā liecina KMC statistika, ir ceļu satiksmes negadījumi. “Diemžēl cilvēki joprojām nezina, ka ir tiesīgi izsaukt augsti kvalificētu KMC mediķu komandu tieši uz negadījuma vietu un ka ar speciālistu izsaukumu saistītās izmaksas visām negadījumā cietušajām personām (izņemot satiksmes negadījumu izraisījušo šoferi) sedz apdrošināšanas sabiedrība, kas veikusi obligāto civiltiesisko apdrošināšanu,” skaidroja KMC direktors.

Arvien biežāk KMC mediķi tiek aicināti palīdzēt smagu apdegumu gadījumos, nelaimes gadījumos darbā, pieaudzis arī ielaistu un komplicētu saslimšanu skaits, kam cēlonis bieži vien ir cilvēku sociāli ekonomiskais stāvoklis, kura dēļ medicīniskā palīdzība nav bijusi pieejama. Latvijā pieaudzis arī masveida saslimšanu skaits ar infekcijas slimībām — dizentēriju un citām zarnu infekcijas slimībām, kuru cēlonis ir sanitāri higiēnisko prasību ignorēšana un arī sociāli ekonomiskās problēmas valstī kopumā.

“Situācija katastrofu medicīnā un arvien pieaugošais mūsu speciālistu izsaukumu skaits norāda galvenokārt uz tām nebūšanām, kas skar daudzu Latvijas iedzīvotāju sadzīvi. Mūsu valsts sociāli ekonomiskie apstākļi tieši ietekmē traumatisma un dažādu saslimšanu skaita pieaugumu. Trešdaļa no visiem izsaukumiem pagājušajā gadā bija pie bērniem. Tas vien liecina par to, ka vecāku zemo ienākumu, nepietiekamā izglītības līmeņa un arī alkoholisma dēļ bērniem bieži vien netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība un viņi tiek atstāti bez uzraudzības,” situāciju valstī komentēja M.Šics.

Taču arī KMC darbiniekiem problēmu pietiek. Nemaz nerunājot par nepietiekamo finansējumu, trūkst arī vietu Rīgas daudzprofila klīniku intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļās, klīnikas nav finansiāli ieinteresētas uzņemt KMC transportētos pacientus, jo slimokasēs nav izstrādāta apmierinoša samaksas sistēma par sniegto medicīnisko aprūpi pacientiem ar komplicētām patoloģijām. Tāpat nav adekvātas apmaksas sistēmas par KMC speciālistu izsaukumos izlietotajiem medicīniskajiem materiāliem, mediķiem netiek pienācīgi atlīdzināts par darbu paaugstinātas sarežģītības un riska apstākļos.

To, ka mediķu materiālais atalgojums ir nepietiekams un mediķa profesijas prestižs arvien pazeminās, uzsvēra arī Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas prezidente, Latvijas Medicīnas akadēmijas docente Antoņina Sondore. KMC pagājušā gada darba analīzes rezultāti liecina, ka visvairāk darba bijis ķirurgiem un reanimācijas brigādēm, taču, kā pastāstīja A.Sondore, pēdējos trīs gados anesteziologu un reanimatologu skaits samazinājies par aptuveni simt cilvēkiem, un pašlaik Latvijā ir tikai teju trīs simti sertificētu šo nozaru speciālistu. “Rīgā vien, lai nodrošinātu visas slimnīcas ar minimālajām prasībām atbilstošu reanimācijas un anestezioloģijas aparatūru, nepieciešami 5,5 miljoni latu. Tikai desmit slimnīcas ārpus Rīgas ir sertificētas anestezioloģijas un reanimatoloģijas jomā. Valstī notiek pasākumi, kas satur lielus masveida saslimšanas vai augsta traumatisma draudus, turklāt vietās, kur medicīniskās palīdzības transporta piekļūšana ir apgrūtināta vai pat neiespējama — svētceļojumi uz Aglonu, “Liepājas dzintara” koncerti šaurajā estrādē un masu pasākumi Doma laukumā. Par to neviens nerunā un neuztraucas, uztraucamies par tablo, kas sabojājies basketbola mača laikā... Bet medicīniskā aparatūra slimnīcās bieži vien ir vēl vecāka nekā šis sešdesmitajos gados uzstādītais tablo. Kritiski zemā medicīnas aprūpes kvalitāte ir galvenais, par ko šodien jārunā, meklējot iemeslus, kāpēc tā ir un ko darīt, lai to novērstu,” uzskata A.Sondore.

Labklājības ministrijas valsts sekretāres vietnieks, valsts operatīvās medicīniskās komisijas priekšsēdētājs Tālis Talents piekrita mediķu viedoklim, ka naudas medicīnā trūkst, bet kā galveno risinājumu nepietiekamā finansējuma apstākļos izvirzīja maksimāli precīzu vajadzību plānošanu un maksimāli racionālu esošo līdzekļu izlietojumu.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktors