Par uzņēmumu izaugsmi ES kandidātvalstīs

“Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīs pēdējos gados vērojama būtiska uzņēmējdarbības vides uzlabošanās — ievērojami samazinājies laiks, kas nepieciešams procedūrām, lai sāktu uzņēmējdarbību, pozitīvi attīstījusies ar uzņēmējdarbību saistītā izglītība un dažādas mācību programmas. Tomēr gandrīz visās kandidātvalstīs finansu pieejamība vēl aizvien ir galvenā problēma, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmējiem,” teikts Eiropas Komisijas pēdējā ziņojumā par biznesa vides vienkāršošanu ES kandidātvalstīs. Janvāra vidū publicētajā ziņojumā teikts, ka kandidātvalstis diezgan sekmīgi veikušas pāreju no plānveida uz tirgus ekonomiku, tomēr visām valstīm agrāk vai vēlāk nākas saskarties ar līdzīgām problēmām, tādēļ pieredzes apmaiņa ir ļoti nozīmīga.

Līdzīgi ziņojumi jau vairākus gadus tiek veidoti arī par uzņēmējdarbības vides attīstību ES dalībvalstīs, un, kā uzsver Eiropas Komisija, šie ziņojumi ļāvuši izvairīties no līdzīgām kļūdām un devuši iespēju kandidātvalstīm pārņemt citai citas pieredzi uzņēmējdarbības attīstībā.

Ziņojuma mērķis ir palīdzēt privātajiem uzņēmumiem, kā arī uzņēmējdarbības politikas veidotājiem kandidātvalstīs iepazīt ES uzņēmējdarbības politiku, tās piedāvātās iespējas un labāko pieredzi specifiskos jautājumos. Ar šo ziņojumu Eiropas Komisija vēlas veicināt dialogu ar kandidātvalstīm par uzņēmējdarbības lietām, īpašu uzmanību koncentrējot uz mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, kas ir viens no pamatnosacījumiem valsts sekmīgai ekonomiskai izaugsmei un iedzīvotāju labklājības līmeņa palielināšanai.

Kopumā ziņojumā aplūkotas ap 200 dažādas uzņēmējdarbības attīstības un konkurences veicināšanas iniciatīvas kandidātvalstīs, norādīts uz trūkumiem un problēmām, kā arī akcentēti divi veiksmīgākie uzņēmējdarbības attīstību veicinošie risinājumi katrā no kandidātvalstīm. Kā ievērojamākais sasniegums gandrīz ikvienā valstī tiek minēta uzņēmējdarbības sākšanas un uzņēmumu reģistrācijas administratīvo barjeru samazināšana (piemēram, Maltā jaunu uzņēmumu iespējams reģistrēt un sākt darbību vienas darbadienas laikā). Otrs nozīmīgākais sasniegums kandidātvalstīs ir aktīvā jauniešu izglītošana par iespējām sākt savu privāto biznesu (modelējot uzņēmumus un rīkojot dažādus projektu konkursus jau vidusskolēniem). Tāpat pozitīvi tiek vērtēta uzņēmējdarbības atbalsta un informācijas centru attīstība ne tikai galvaspilsētās, bet arī reģionos.

Savukārt smagākā problēma gandrīz visām kandidātvalstīm ir mazo un vidējo uzņēmēju iespēja iegūt finansējumu darbības sākšanai vai attīstībai. Lai arī ir novērojama zināma attīstība šajā jomā, tomēr piedāvātie kredītu nosacījumi bieži vien ir diezgan neizdevīgi un priekšnoteikumi to iegūšanai pārāk sarežģīti personām, kas tikko sākušas uzņēmējdarbību.

Mazie un vidējie uzņēmumi Latvijā veido 99,3 procentus no kopējā uzņēmumu skaita. Statistika rāda, ka Latvijā ir 16,7 uzņēmumi uz katriem 1000 iedzīvotājiem. Tajos nodarbināts ap 70 procentu no kopējā Latvijas darbaspēka, un šie uzņēmumi veido divas trešdaļas no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Kā teikts EK ziņojumā, Latvijas valdība ir apzinājusi mazo un vidējo uzņēmumu lielo nozīmi valsts konkurētspējas stiprināšanā. Ir daudz darīts, lai attīstītu likumdošanu un administratīvās struktūras ar mērķi uzlabot kopējo uzņēmējdarbības vidi Latvijā un veicināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas piekļūt finansējumam. Tomēr, kā uzsver EK, vēl aizvien ir ļoti aktīvi jāstrādā pie aktīvas inovāciju politikas attīstības, kas veicinātu šo uzņēmumu attīstību un izaugsmi.

Pozitīvu EK vērtējumu guvuši arī Latvijas valdības centieni attīstīt dialogu ar Ārvalstu investoru padomi un vietējo uzņēmumu apvienībām, lai mazinātu dažādās juridiskās un administratīvās barjeras ārvalstu investīciju ieplūšanai Latvijā. Šajā ziņā nozīmīgs dokuments ir valdības pieņemtā stratēģija biznesa vides uzlabošanai, kas aptver vairāk nekā 30 dažādus uzdevumus, kas jāveic atsevišķām ministrijām šī jautājuma risināšanā. Stratēģijas ieviešanu uzrauga Latvijas Attīstības aģentūra.

Par vienu no smagākajām problēmām Latvijā EK joprojām uzskata augsto bezdarba līmeni lauku reģionos, it sevišķi Latvijas austrumu daļā. Latvijā bezdarbs, saskaņā ar EK datiem, 2000. gadā bijis 14,6%, kas ir ievērojami augstāks nekā ES un arī viens no augstākajiem kandidātvalstu vidū.

Kas attiecas uz mazo un vidējo uzņēmēju iespējām iegūt finansējumu darbības sākšanai un paplašināšanai, pēdējos gados situācija ievērojami uzlabojusies, teikts ziņojumā. Vairākas komercbankas izveidojušas speciālas kredītlīnijas uzņēmējdarbības sākšanai un mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, arī kredītu procentu likmes kļuvušas līdzvērtīgākas lielajiem kredītiem (vidēji 8 līdz 11 procenti).

EK uzskata, ka galvenās barjeras uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā ir veiksmīgi nojauktas, likumdošanas un administratīvie šķēršļi ievērojami samazināti un, turpinot veiksmīgi uzsākto dialogu starp valdību un uzņēmējiem, situācija arvien uzlabosies, teikts ziņojumā. Par svarīgākajiem uzdevumiem, pie kuriem būtu īpaši jāstrādā nākotnē, EK ziņojuma autori uzskata dažādu mācību programmu attīstīšanu un darbaspēka tirgus mobilitātes veicināšanu.

Arī raksturojot mūsu kaimiņvalsti Igauniju, EK kā nozīmīgu problēmu uzņēmējdarbības attīstībā min ekonomikas koncentrēšanos galvaspilsētā un pāris citās lielākajās pilsētās. Tādēļ EK uzsver, ka Igaunijā jāveido reģionāli sabalansēta ekonomiskā attīstība. Problēma Igaunijā ir arī visai sarežģītās un laikietilpīgās procedūras, kas apgrūtina jaunas uzņēmējdarbības reģistrēšanu. Bet atšķirībā no Latvijas un Lietuvas Igaunijā daudz sekmīgāk izdevies piesaistīt ārvalstu investīcijas un citus finansu avotus mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai.

Eiropas Komisija ziņojumā par Lietuvu pozitīvi novērtējusi valdības centienus attīstīt uzņēmējdarbību, it īpaši radot daudz jaunu darbavietu. Kā galvenā šīs valsts problēma tiek minēta likumdošanas un administratīvā barjera, kas apgrūtina un ievērojami paildzina uzņēmējdarbības sākšanu. Arī Lietuvā, tāpat kā Latvijā un Igaunijā, sarežģīta ir kredītu iegūšana uzņēmējdarbības sākšanai, it īpaši jauniem uzņēmējiem, kam nav pozitīvas kredītvēstures.

Tomēr Eiropas Komisijas Uzņēmējdarbības un informācijas ģenerāldirektorāta sagatavotā ziņojuma mērķis nav salīdzināt kandidātvalstu sasniegumus un kaut kādā veidā tās grupēt vai sarindot secībā pēc to attīstības. Kā uzsver paši ziņojuma autori, tā galvenais uzdevums ir sniegt situācijas novērtējumu, izceļot katras valsts individuālos sasniegumus un oriģinālos risinājumus, kā arī norādīt uz problemātiskajām jomām, kurām turpmāk pievēršama īpaša uzmanība. Ar šo ziņojumu ir dota iespēja katrai valstij iepazīt uzņēmējdarbības vidi citās valstīs, rast idejas un pārņemt pozitīvo pieredzi. Bet šā gada aprīlī Slovēnijā paredzēts rīkot konferenci, kurā tiks analizēta ziņojumā apkopotā informācija un ierosinājumi.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors