• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas Prezidijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.01.2002., Nr. 17 https://www.vestnesis.lv/ta/id/58303

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimā:
Par 2002. gada 24. janvāra sēdi

Vēl šajā numurā

31.01.2002., Nr. 17

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas Prezidijā:

Par 2002. gada 28. janvāra sēdi

 

1. Sēdē izskatīja 16 saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Apstiprināja izsludināšanai Saeimas 2002. gada 31. janvāra sēdes darba kārtību.

3. Pieņēma lēmumu par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2002. gada 31. janvārī pulksten 17.

4. Pieņēma zināšanai informāciju par plānotajiem pasākumiem Saeimā no 28. janvāra līdz 3. februārim.

5. Pieņēma lēmumu par grozījumiem Saeimas Prezidija 2001. gada 13. decembra lēmumā “Par Saeimas štatu sarakstu 2002. gadam”.

6. Nolēma nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai Saeimas lēmuma projekta sagatavošanai Latvijas Bankas prezidenta I.Rimšēviča iesniegumu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amata kandidāta izvirzīšanu.

7. Apstiprināja komandējumus:

1) Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājam R.Ražukam un delegācijas sekretārei I.Sticenko laikā no 2002. gada 9. februāra līdz 12. februārim uz Maskavu (Krievija);

2) EDSO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājai H.Demakovai, delegācijas locekļiem R.Jurdžam, A.Seikstam un delegācijas sekretāram I.Aizstrautam laikā no 2002. gada 20. februāra līdz 26. februārim uz Vīni (Austrija).

8. Pieņēma zināšanai šādus pārskatus par komandējumiem:

1) Baltijas asamblejas Prezidija vadītājas vietnieka, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja R.Ražuka pārskatu par Baltijas asamblejas Prezidija locekļu komandējumu uz Viļņu 2002. gada 10. un 11. janvārī;

2) pārskatu par Tehnikas nodaļas vecākā speciālista V.Savicka komandējumu uz Bredu (Nīderlande) 2002. gada 13.–20. janvārī;

3) specializētā atašeja LR pārstāvniecībā Eiropas Savienībā I.Kriškānes pārskatu par Eiropas Parlamenta janvāra sesiju Strasbūrā (Francija).

Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

 

 

Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

2002.gada 31.janvārī pulksten 17

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2002. gada 31. janvārī plkst. 17.

 

1. Dokuments, reģ. Nr.153. Deputātu J.Jurkāna, J.Sokolovska, A.Golubova, B.Rastopirkina, M.Bekasova, P.Maksimova, O.Tolmačova, J.Plinera, M.Lujāna un A.Bartaševiča jautājums — ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim:

Par PVAS “Latvijas kuģniecība” privatizācijas noteikumiem

A.god. Kalvīša kungs! Ministru kabineta 2001. gada 27. decembra rīkojumā Nr. 642 ir noteikts, ka “Latvijas kuģniecības” privatizācijai jānodrošina maksimāli ieņēmumi Valsts īpašuma privatizācijas fondā. Tomēr, pēc vairāku neatkarīgu ekspertu domām, Privatizācijas aģentūras apstiprinātie privatizācijas noteikumi nenodrošinās šā mērķa sasniegšanu. Tāpēc lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai 32 procentu “Latvijas kuģniecības” akciju pārdošana publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem nesamazinās potenciālo pircēju interesi iegādāties 51 procentu akciju par naudu?

Vai tas nesamazinās par naudu pārdodamo akciju tirgus cenu?

2. Vai nebūtu pareizāk publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem vispirms pārdot nelielu akciju daļu, pēc tam pasludināt privatizējamo akciju sabiedrību par publisku un pārdot biržā 51 procentu akciju par naudu, turpinot akciju pārdošanu publiskajā piedāvājumā tikai pēc tam, kad pabeigta akciju pārdošana par naudu?

3. Ja akcijas par naudu pārdos atklātā izsolē, tad kāpēc privatizācijas noteikumos paredzēts noteikt akciju maksimālo cenu?

Vai šāds noteikums nevajadzīgi neierobežos iespējamos ienākumus no akciju pārdošanas?

4. Kāpēc nevar visu 51 procentu akciju pārdot biržā par naudu brīvā izsolē, kurā neierobežoti piedalītos gan vietējie, gan arī ārvalstu pircēji?

Kāpēc nepieciešams pārdodamo akciju dalījums vietējā un starptautiskajā laidienā?

Pēc kādiem kritērijiem tiks veikts šis sadalījums, kas to apstiprinās?

Kā tiks novērsts iespējamais voluntārisms, nosakot sadalījuma apmērus?

 

 

2. Dokuments, reģ. Nr. 154. Deputātu L.Bojāra, V.Lauska, J.Čevera, A.Kalniņa un V.Lāzo jautājums — Ministru prezidentam A.Bērziņam:

Par Latvijas Garantiju aģentūras darbību

Tā kā no LB budžeta ir iedalīti līdzekļi Latvijas Garantiju aģentūras darbībai, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kādam nolūkam ir dibināta Latvijas Garantiju aģentūra?

2. Cik lieli valsts budžeta līdzekļi iedalīti šīs aģentūras darba nodrošināšanai?

 

 

3. Dokuments, reģ. Nr.155. Deputātu L.Bojāra, V.Lauska, V.Lāzo, H.Soldatjonokas un J.Čevera jautājums — Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par Valsts ieņēmumu dienesta modernizāciju

Valsts ieņēmumu dienests nepārtraukti, vairāku gadu garumā tiek modernizēts. Tā kā darba uzlabošanai tiek tērēti lieli naudas līdzekļi, tad lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem;

1. Kad tiks pabeigta VID modernizācija?

2. Kad un kas apstiprināja VID modernizācijas plānu?

3. Kas izsludināja konkursus atsevišķu plāna daļu veikšanai, tehnikas iegādei un noteica samaksu lielumu?

4. Kādi ir sasniegtie rezultāti?

5. Kāds ir iedalīto valsts budžeta līdzekļu sadalījums pa gadiem no Valsts ieņēmumu dienesta dibināšanas laika?

 

 

4. Dokuments, reģ. Nr.156. Deputātu L.Bojāra, J.Čevera, V.Lauska, A.Kalniņa un A.Barčas jautājums — Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par VAS “Latvijas valsts meži” darbību

Tā kā VAS “Latvijas valsts meži” organizē valstij piederošā meža apsaimniekošanu, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kādi pasākumi tiek veikti, lai atjaunotu izcirstās meža platības un koptu esošās?

2. Vai meža kopšanas un atjaunošanas darbi tiek veikti pilnā apmērā?

3. Vai tiek veikta meža ceļu un novadgrāvju uzturēšana kārtībā un jaunu izbūve?

 

 

5. Dokuments, reģ. Nr.157. Deputātu L.Bojāra, H.Soldatjonokas, O.Grīga, G.Freimaņa un V.Lauska jautājums — Ministru prezidentam A.Bērziņam:

Par sevišķi bīstamo infekciju laboratoriju

Visas pasaules sabiedrību satrauc iespējamie bioloģisko ieroču lietošanas draudi, tāpēc lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Latvijā vienīgā sevišķi bīstamo infekciju laboratorija atbilst sevišķi bīstamo infekciju izraisītāju meklēšanai?

2. Vai Latvijā ir izstrādātas drošības prasības šāda veida laboratorijām?

Rīgā 2002. gada 28. janvārī Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

 

Saeimas Prezidijā:

Par 2002. gada 21. janvāra sēdi

 

1. Sēdē izskatīja trīs saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Izskatīja deputātes H.Demakovas iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu. Prezidijs nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā un ieteikt Saeimai piešķirt deputātei H.Demakovai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.janvārī un 31.janvārī.

3. Apstiprināja izsludināšanai Saeimas 2002.gada 24.janvāra sēdes darba kārtību.

4. Pieņēma lēmumu par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2002.gada 24.janvārī plkst.17.

5. Pieņēma zināšanai informāciju par plānotajiem pasākumiem Saeimā no 21.janvāra līdz 27.janvārim.

6. Pieņēma zināšanai informāciju par to, ka Saeimā nodibināta Latvijas un Turcijas parlamentu sadarbības grupa.

7. Pieņēma zināšanai deputāta P.Apiņa iesniegumu, kurā viņš informē par to, ka vēlas iesaistīties Latvijas un Centrālāzijas valstu parlamentu sadarbības grupas darbā.

8. Prezidijs nolēma atbalstīt Latvijas Republikas Augstākās padomes Latvijas Tautas frontes frakcijas deputātu kluba prezidenta Z.Ziediņa iesniegumu, kurā viņš lūdz papildināt darba grupu, kas izveidota sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes stenogrammu un vēsturisko dokumentu izdošanu, ar šādiem Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem: R.Rikardu, J.Freimani un V.Čebotarenoku.

Prezidijs nolēma sagatavot grozījumus Saeimas Prezidija 2001.gada 25.maija lēmumā “Par darba grupas izveidošanu sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes sēžu stenogrammu izdošanu”.

9. Pieņēma lēmumu par Saeimas frakciju darba finansiālo nodrošinājumu 2002.gadā.

10. Prezidijs nolēma nodot Juridiskajai komisijai Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja A.Guļāna iesniegumu par Augstākās tiesas tiesneses Ludmilas Poļakovas apstiprināšanu.

11. Apstiprināja komandējumus:

1) Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas delegācijas vadītājam R.Pīkam, delegācijas locekļiem A.Bartaševičam, I.Ūdrei, J.Bunkšam un delegācijas sekretārei S.Paurai laikā no 2002.gada 15.marta līdz 24.martam uz Marakešu (Maroka);

2) Saeimas sekretārei S.Dreimanei un Saeimas sekretāres palīdzei Dz.Kusiņai laikā no 2002.gada 7.februāra līdz 9.februārim uz Strasbūru (Francija);

3) Saeimas deputātam L.Bojāram laikā no 2002.gada 13.februāra līdz 19.februārim uz Seulu (Koreja);

4) Saeimas deputātei V.Lāzo laikā no 2002.gada 4.februāra līdz 7.februārim uz Strasbūru (Francija);

5) Rietumeiropas Savienības asamblejas Latvijas delegācijas sekretāram I.Aizstrautam laikā no 2002.gada 3.februāra līdz 5.februārim uz Briseli (Beļģija).

12. Prezidijs nolēma neapstiprināt komandējumu Ārlietu komisijas priekšsēdētājam G.Krastam laikā no 2002.gada 23.janvāra līdz 27.janvārim uz Kazaņu (Tatarstānas Republika).

13. Prezidijs nolēma atlikt jautājumu par komandējuma apstiprināšanu Saeimas deputātiem P.Apinim un I.Solovjovam laikā no 2002.gada 25.janvāra līdz 30.janvārim uz Uzbekistānu. Prezidijs nolēma apstiprināt komandējumu tikai vienam deputātam.

14. Pieņēma zināšanai informāciju par 2001.gada 5.un 6.decembrī Briselē notikušo ES paplašināšanās procesa dalībvalstu parlamentu vadītāju 12.tikšanos ar Eiropas parlamenta prezidenti un 2001.gada 8.decembrī Milānā notikušo konferenci “Eiropas Savienības paplašināšanās: no vakardienas Eiropas uz rītdienas Eiropu” un par J.Straumes piedalīšanos šajos abos pasākumos.

Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

 

 

Par 2002. gada 24. janvāra sēdi

 

1. Pieņēma zināšanai informāciju par to, ka par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Valsts pārvaldes reformu apakškomisijas priekšsēdētāju ievēlēts deputāts J. Škapars.

2. Pieņēma lēmumu par grozījumiem Saeimas Prezidija 2001. gada 25. maija lēmumā “Par darba grupas izveidošanu sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes sēžu stenogrammu izdošanu”.

3. Pieņēma lēmumu par Saeimas komisiju darba finansiālo nodrošinājumu 2002. gadā.

4. Prezidijs nolēma nodot Juridiskajai komisijai Latvijas Republikas ģenerālprokurora J. Maizīša iesniegumu par Saeimas piekrišanas saņemšanu tiesneses Ludmilas Gusevas saukšanai pie kriminālatbildības un drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanai.

5. Prezidijs nolēma akceptēt Saeimas sekretāres biedra A. Bartaševiča iesniegumu, kurā viņš lūdz Saeimas Kancelejas Konsulāro un servisa nodaļu nodrošināt vīzu noformēšanu Eiropas Starpparlamentu Pareizticīgās asamblejas dalībniekiem.

6. Apstiprināja komandējumu Saeimas deputātam P. Apinim laikā no 2002. gada 26. janvāra līdz 30. janvārim uz Uzbekistānu.

7. Prezidijs nolēma neapstiprināt komandējumu Saeimas deputātam M. Lujānam laikā no 2002. gada 14. februāra līdz 24. februārim uz Kvebeku (Kanāda). Prezidijs nolēma attaisnot deputāta M. Lujāna kavējumu minētajā laikā.

Saeimas sekretāres biedrs A. Bartaševičs

 

 

Lēmums par atbilžu sniegšanu

uz deputātu jautājumiem

2002.gada 24.janvārī pulksten 17

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2002. gada 24. janvārī plkst. 17.

 

1. Dokuments, reģ. Nr. 151. Deputātu I.Burvja, P.Salkazanova, J.Lejas, R.Labanovska un E.Baldzēna jautājums — Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par Rīgas brīvostas infrastruktūru

Presē izskanējusi informācija, ka Rīgas brīvostas valde piedāvājusi firmām, kuras strādā Rīgas brīvostas teritorijā un kuras ir parādā valstij par brīvostas struktūru sniegtajiem pakalpojumiem, nomāt brīvostas saimnieciskos objektus un privatizēt tai piederošo saimniecību.

2000. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu ostas teritorijā izvietoto elektrotīklu, dzelzceļa un vietējo sakaru pārvalde no Rīgas Tirdzniecības ostas tika nodota Rīgas brīvostai. Ostas infrastruktūra izveidota kā vienota, nedalāma sistēma, kuras sadalīšana un nodošana privātkompāniju rokās var negatīvi ietekmēt ostas biznesa tālāko attīstību. Turklāt šo kompāniju parādi par infrastruktūras pakalpojumu izmantošanu tādējādi nonāks pašu parādnieku rokās, bet daudzi strādnieki paliks bez darba. Pēc informācijas presē, minēto Rīgas brīvostas struktūru apgrozījums ir 18 miljoni latu un dod vienu miljonu latu lielu peļņu gadā, tātad tās ir peļņu, nevis zaudējumus nesošas.

Šajā sakarībā lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc un uz kāda pamata valsts īpašums — Rīgas brīvostas infrastruktūra (energotīkli, sakari, dzelzceļš un tiem piederošā manta) — tiks nodota privātkompāniju rokās un kāds no tā būs ieguvums?

2. Kāpēc šāds piedāvājums tiek izteikts tikai attiecībā uz minētajām struktūrām?

3. Kāpēc tiks mainīts Rīgas brīvostas attīstības stratēģijas kurss?

4. Kādi ir ostas kompāniju, to skaitā SIA “RTC” un SIA “BCT”, parādi par infrastruktūras pakalpojumu (un konkrēti kādu) izmantošanu Rīgas brīvostā?

5. Kāds ir apgrozījums un peļņa no bijušās Rīgas Tirdzniecības ostas infrastruktūras kopš tās nodošanas Rīgas brīvostas valdījumā?

6. Kāpēc uz plānoto infrastruktūras nodošanas brīdi Rīgas brīvostā tika slēgts Juridiskais departaments un Tehniskais departaments?

Vienlaikus lūdzam izsūtīt starptautisko ekspertu analīzi par ekonomisko situāciju un rekomendācijas par darba uzlabošanu brīvostā “Servisa kompāniju izveidošana Rīgas ostā”.

 

2. Dokuments, reģ.Nr. 152 . Deputātu L.Bojāra, J.Čevera, V.Lauska, A.Barčas un A.Kalniņa jautājums — Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par radio translēšanas pārtraukšanu
vidējos viļņos

Sakarā ar iedzīvotāju sūdzībām par radio translēšanas pārtraukšanu vidējos viļņos lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc tika pieņemts lēmums par radio translēšanas pārtraukšanu vidējos viļņos?

2. Cik plaši ir veikta iedzīvotāju aptauja pirms šā lēmuma pieņemšanas?

3. Vai ir paredzēta kāda palīdzība tiem iedzīvotājiem, kuriem vairs nav iespējas klausīties radiopārraides, un par kādiem līdzekļiem tiks veikta radioiekārtu pārbūve?

4. Kā ārkārtas gadījumos tiks informēti iedzīvotāji, kuriem nebūs FM uztvērēju, jo, kā zināms, ne visur ir veikta telefonizācija?

5. Vai šis lēmums ir pieņemts, lai atbalstītu radiouztvērēju tirgotāju intereses, jo kopējā nepieciešamo radioaparātu iepirkšanas summa ir 40 miljoni latu?

Rīgā 2002. gada 21. janvārī Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!