Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, informēju jūs, ka vakar vakarā saņēmu Valsts prezidentes iesniegumus ar lūgumiem Satversmes 71.panta kārtībā otrreiz caurlūkot likumu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” un likumu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Priekšlikums iekļaut šos prezidentes iesniegumus pēc darba kārtības 4.jautājuma. Iebildumu nav.

Izskatām sadaļu Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvenciju par pilsonību” nodot Ārlietu komisijai, Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Pret vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gan negribu runāt pret, bet par. Mūsu izskatīšanai ir nodots ļoti nopietns starptautisks likums “Par Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvenciju par pilsonību”. Anotācijā ir izteikumi un mazliet analizēts, ko nozīmē šis likums priekš Latvijas, un īpaši tas, kas attiecas varbūt uz bēgļiem. Bet ir ļoti nopietna lieta. Tas ir par kļūdām, kuras tika pielaistas agrāk un veiktas steidzīgi, parakstot starptautiskos dokumentus. Un īpaši tas attiecas uz Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, un trešais — starptautiskie pakti par pilsoņu un politiskām tiesībām. Ratificējot šos trīs norādītos dokumentus, kuri savā laikā acīmredzot bija izskatīti steidzamības kārtā, kā tas ir pieņemts mūsu Saeimā, kad mēs izskatām dokumentus, tos neizanalizējot, neizskatot trijos lasījumos, tika pielaistas kļūdas, par kurām tagad ir jāsarkst mūsu ministriem, kad viņi satiekas Eiropas Savienībā vai ar citu valstu vadītājiem, un sevišķi pēdējā laikā ir jācieš mūsu prezidentei.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, man ir ierosinājums nopietni strādāt ar starptautiskajiem dokumentiem, tos analizēt, un lai mūsu ministrijas neguļ. Un it sevišķi, lai amatpersonas neparaksta līgumus, nelasot tos, kā tas bija ar “Lattelekom” līgumu, kuru parakstīja nelasot, un tagad Latvijai draud 350 vai 380 miljonu dolāru sods vai nomaksa. Un kādu milzīgu robu tas radīs mūsu valsts budžetā! Tā bija drausmīga kļūda, tā nevar atkārtoties. Bet tās jau nav vienīgās kļūdas. To ir arī vairāk. Tas ir arī ar starptautiskajiem līgumiem, kas attiecas uz tirdzniecību un jo sevišķi ar eksporta–importa preču apmaiņu, kur mēs arī Latviju nolikām ļoti sliktā stāvoklī. Un pie tā ir vainīga arī 7.Saeima.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es ierosinu tālāk ne ar vienu starptautisko līgumu nesteigties, izskatīt to trijos lasījumos un pieņemt, lai vairāk nerada kļūdas, par kurām cietīs Latvijas valsts, Latvijas iedzīvotāji. Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret? Vai ir iebildumi par nodošanu komisijām? Nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Baloža, Tabūna, Jurdža un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šķiet, ka pienācis pēdējais laiks arī Saeimai padomāt par to, kas notiek ar Latvijas galvaspilsētas Rīgas vēsturisko centru. Pārāk daudz ir uzklausīti dažādi viedokļi, uztraukumi, bet lietas uz priekšu neiet. Ne Rīgas dome, ne arī citas institūcijas neizrāda pietiekamu iniciatīvu, lai kaut kā sakārtotu Rīgas vēsturisko centru. Tāda savāda sajūta rodas, ka tā bagātība, ko mums ir atstājuši senči, gadu simtiem ilgi kopjot, attīstot Rīgu, uz to mēs šodien skatāmies kaut kā ārkārtīgi pavirši. Un tas, kas notiek šodien Vecrīgā, ir vienkārši nožēlojami. Šis celtniecības haoss, šī nekontrolējamība un absolūti neprognozējamā Rīgas centra nākotne — tas ir vienkārši kauns, un acīmredzot nekas cits neatliek, kā Saeimai ķerties pie šī darba. Protams, pagaidām mēs šo projektu varētu izskatīt komisijās un uzmanīgi pasekot, kādus papildinājumus mēs tur varētu ieviest.

Atcerēsimies, ka Rīgai ir viena no bagātākajām jūgendstila celtņu kolekcijām pasaulē un vairākas citas ārkārtīgi ievērojamas celtnes. Un tāpēc vienu no pēdējiem punktiem pielika šīs nedabiskās dejas ap dažādiem pēteriem, pavļikiem un citādiem, kurus pilnīgi nekontrolēti, nesaskaņoti vēlējās viens vai otrs te sliet dažādās Rīgas centra vietās. Un galu galā Rīgas tiesības lepoties ar savu mantojumu ir atbalstījusi arī UNESCO, pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļaujot Rīgas vēsturisko centru un aizsardzības zonu ar numuru 852. Arī to mums vajadzētu atcerēties. Mēs te šeit, Saeimā, esam sprieduši par atsevišķām ēkām. Esam sprieduši par kaut kādu atsevišķu zemesgabalu nodošanu, atņemšanu, apmainīšanu, bet par savas galvaspilsētas centru, par savas galvaspilsētas nākotni, kāda tā izskatīsies, vai šo centru nesakropļos kādi jocīgi cilvēciņi, kas gadījuma pēc ir tikuši pie spriešanas, par to mēs kaut kā līdz šim maz esam domājuši.

Tieši tāpēc mūsu apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nolēma, ka Saeimai būtu par šīm lietām nopietni jāspriež un Saeima varētu būt tā vieta, kur izstrādāt pietiekami izsvērtu likumu. Tālāko darbību varētu vairāk vai mazāk prasīt no Rīgas vadības, no Rīgas domes un galu galā vienreiz novērtēt to alkatīgo vēlmi par katru cenu, neskatoties ne uz vēsturi, ne uz kultūru, ne uz kādiem mantojumiem, vienkārši iebāzt zemē kaut ko tādu, kas nu kādam tur īpaši rodas vajadzīgs.

Tātad es aicinu, kolēģi, šodien piekrist mūsu iniciatīvai un komisijās tālāk šo mūsu likumprojektu izskatīt, un tiešām aicinātu šoreiz atkal visu Saeimu. Ir jautājumi, kur mums nevajadzētu ievērot kaut kādu politisko pārliecību. Šeit ir jautājums, kas skar visu Saeimu. Saeimai ir jāuzņemas atbildība par to, kas notiks ar Latvijas galvaspilsētu nākotnē. Tā ka aicinu vienkārši mūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs runās pret. (Starpsauciens: “Leon, nu beidz!”)

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību. Cienījamie kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK! Šis ierosinājums ir ar ļoti lielu nokavēšanu septiņu gadu garumā. 7 gadus iepriekš jau to vajadzēja ierosināt. Diemžēl jūs nokavējāt — jau no 1994.gada. Kamēr valdību sastādīja partijas, kuras arī tagad sastāda valdību, tās vadīja Rīgas domi un tur notika veseli brīnumi. Un iebildumi, kurus Rīgas domē cēla sociāldemokrāti vai citi aktuāli domājoši cilvēki par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu, tie netika ievēroti, tie tika ignorēti. Slavenā Rīgas domes valde, kuru tagad jaunā dome izformēja, tā vienpersonīgi izrīkojās ar Rīgas vēsturisko centru. Sākām ar degvielas uzpildes staciju. Mēs iebildām kategoriski pret to celtniecību vēsturiskajā centrā. Jūs paskatieties pie Vanšu tilta, paskatieties krastmalā, paskatieties pie Centrālās dzelzceļa stacijas un tur Tallinas ielā, kur tās iebūvētas! Jūs paskatieties uz to nejēdzību pie VEF Kultūras pils, kur ielika iekšā to benzīna tanku ielas vidū! Un tagad, ja mēs vēl paskatāmies arī Lāčplēša ielā. Un bija nonācis pat līdz tam, ka viens no tiem “benzīna karaļiem” pateica: “Kur es pirkstu nolikšu uz kartes Rīgā, tur būs benzīna tanks!” Cienījamie kolēģi, to vajag atcerēties!

Autostāvvietu celtniecība. Ar kādām mokām mēs atstāvējām, kad pretī Operas teātrim gribēja nozāģēt kokus un ierīkot autostāvvietu zem šī skvēriņa! Otra stāvvieta bija ieprojektēta aiz Operas teātra, nu, tādu sastatņu veidā, kādas tagad rēgojas pie Zemkopības ministrijas. Nākamā autostāvvieta bija iedomāta ierīkot zem Vērmaņdārza, nozāģēt kokus un tur ierīkot stāvvietu. Es jau nemaz nesaku, ar kādām metodēm tika ievietota stāvvieta pie Ģertrūdes baznīcas, un arī tā sastatne, kas te rēgojas pie Zemkopības ministrijas ēkas. Nu un paskatieties uz to “pīļu dīķi”, kurš jau kādus sešus gadus rēgojas krastmalā! Un tas prettanku uzbērums vai kā viņu var nosaukt, kurš sabojāja skatu uz Jēkaba kazarmām, un tie izzāģētie koki! Tā ka, redziet, vēl jau vienā vietā — krānus jūs varat paskatīties pie dzelzceļa stacijas, kur līdz šim laikam rēgojas.

Jautājums par Pēterbaznīcas apbūvi. Arī tur bija ieplānots uzcelt kādas divas mājas, un tagad uzsēdās Rīgas dome. Tie ir Vecrīgas apbūvētāji, kuri par katru cenu gribu iedzīt iekšā, lai tur būtu uztaisīts kaut kas.

Tagad kas attiecas par “unikālām” celtnēm, kuras bija radītas pie centrālā universālveikala, tā sastatne kārtējā, kas stāv. Es nemaz nerunāju par tām pārbūvēm, kuras veica ar tām vecajām mājām, un kādā veidā tas tika izdarīts. Jūs paskatieties uz tām pārbūvētajām ēkām un Rātslaukuma apbūvi. Kādā mērkaķa ātrumā tika uzcelta tā māja, lai tikai aizņemtu kādu vietu, vai tā ir vietā vai nevietā. Un jūs rakstāt, ka vajag skatīties, lai tur piedalītos ministrijas. Jā, ministrijas tur piedalījās, arī Rīgas domē, bet diemžēl tie celtnieki un visi, kas tīkoja ieņemt labas vietas Vecrīgā vai vēsturiskajā centrā, to visu izdarīja. Jūs atcerieties, kā tika kritizēta viesnīca “Rīdzene”: tā ir komunisma rēgs, viss. Kamēr par sviestmaizi pārdeva, pēc tam tā atkal ir laba.

Vēl viens tāds interesants jautājums par Rīgas viesnīcu. Visi lamāja: uzcelta ļoti liela, tā bojā Rīgas skatu, tā jānogriež uz divām trešdaļām, uz pusi jānogriež, un tā ir nejēdzīga, tā izjuks, sabruks, kas tikai tur nebija. Kā par sērkociņiem pārdeva, tā palika jauna un pacēlās par 2—3 stāvi augstāka, tagad viss ir normāli.

Kas tad ir noticis, cienījamie kolēģi un tie, kas Rīgas domē strādāja? Jūs taču zināt, kādā veidā gribēja norakstīt Bastejkalniņu, lai tur ierīkotu to kafejnīcu vai restorānu, it kā Rīgā to ir maz. Un vēl es gribēju pateikt arī par to, ka cienījamie kolēģi līdz pat šim laikam...

Sēdes vadītājs. Paldies, Bojāra kungs, laiks!

L.Bojārs. ...tas, kas notiek ar Rīgas vēsturiskā centra izķēmošanu. Un jūs ienesāt to priekšlikumu. Bet kāda tad palīdzība...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. ... Rīgas domei. Juri, arī tu piedalies šinī jautājumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Ābiķim par to, kā lieta tālāk virzāma. Lūdzu, nāciet no tribīnes!

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Tā gluži nav, kā Bojāra kungs teica, ka šī problēma tiek aktualizēta tikai nupat. Es runāšu par to, Dobeļa kungs, kā lietas, manuprāt, būtu virzāmas tālāk.

Šis jautājums par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu jau ilgu laiku ir bijis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas uzmanības lokā. Arī mēs ļoti asi vērsāmies tanī laikā, kad pilsētas galva bija Ārgaļa kungs, pret iespējamo celtniecību, garāžu celtniecību pie mūsu Operas, un izdevās novērst tās lietas. Un pagājušā gada 8.novembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzrakstīja vēstuli vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Makarovam un kultūras ministrei Karinai Pētersonei, kurā rosināja nekavējoši izstrādāt Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības likumu. Ņemot vērā šo samilzušo problēmu, tika izveidota komisija, un faktiski visi tie mūsu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumi likumā, ko mēs pamatojām šajā vēstulē, šajā komisijas darbā tika iestrādāti, un faktiski “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniegtais likumprojekts būtībā atkārto to, ko mūsu komisija piedāvāja jau pagājušā gada rudenī un ko arī iestrādāja jau likumprojektā šī te darba grupa, kas tika izveidota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Tā ka ņemot vērā to, ka mūsu komisija jau ilgu laiku ar šīm problēmām ir nodarbojusies un...

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi!

Dz.Ābiķis. ... likumprojekts sakrīt ar mūsu viedokli, es lūdzu noteikt kā atbildīgo komisiju Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi par atbildīgo komisiju? Iebildumu nav. Vai ir nepieciešams balsot? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību” nodošanu komisijām, par atbildīgo nosakot Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 10, atturas — 18. Likumprojekts komisijām nodots.

Izskatām deputātes Helēnas Demakovas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 24.un 31.janvārī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatām Valsts prezidentes iesniegumu ar lūgumu otrreiz caurlūkot likumu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likuma nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 24. Likums nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrreizējās caurlūkošanas datumu. Lūdzu komisijas vārdā... Lūdzu, ieslēgt mikrofonu deputātam Tiesnesim.

A.Tiesnesis (TP). Trīs dienas, lūdzu, komisijas vārdā! Nākamceturtdien izskatīt.

Sēdes vadītājs. Modrim Lujānam lūdzu ieslēgt mikrofonu!

M.Lujāns (PCTVL). Diemžēl komisija šo jautājumu vēl nav izskatījusi. Es piedāvāju tomēr laikam nedēļu, lai mierīgi varētu dot priekšlikumus. Un tātad pēc divām nedēļām...

Sēdes vadītājs. Lūdzu minēt konkrētu datumu gan priekšlikumiem, gan izskatīšanai. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņu deputāts Lujāns piedāvā 31.janvāri?

M.Lujāns. Jā, tieši tā. 31. janvāri, un izskatīt pēc tam jau februāra sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aivaram Tiesnesim.

A.Tiesnesis (TP). 28.janvāri un izskatīt 31.janvārī.

Sēdes vadītājs. Tā, jāsāk mums tātad ir ar tālāko priekšlikumu. Vispirms balsosim par deputāta Lujāna priekšlikumu — noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 31.janvāris —, un izskatīšanas — 7.janvāris. Lūdzu balsošanas režīmu! 7.februāris, es atvainojos! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 8, atturas — 48. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 28.janvāris, izskatīšana — 31.janvāris. Paldies!

Nākamais ir Valsts prezidentes iesniegums ar lūgumu otrreiz caurlūkot likumu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likuma nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1. Likums nodots atbildīgajai komisijai.

Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas datumu un otrreizējās caurlūkošanas datumu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei!

A.Seile (TB/LNNK”). 4.februāris.

Sēdes vadītājs. 4.februāris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un izskatīšana?

A.Seile. Nākamajā ceturtdienā, tas ir...

Sēdes vadītājs. Septītajā?

A.Seile. Septītajā.

Sēdes vadītājs. Dienas neatbilst vajadzīgajām...

A.Seile. 14.februāris.

Sēdes vadītājs. 14.februāris. Nav iebildumu? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 4.februāris un izskatīšana — 14. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums “Ziņojums par nacionālo drošību”. Vārds Ministru prezidentam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (Ministru prezidents). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu man ir jāsniedz Saeimai ziņojums par nacionālo drošību. Un saskaņā ar likumu Ministru kabinetam ir jāsagatavo un Saeimai ir jāapstiprina Nacionālās drošības koncepcija. Tādēļ savu ziņojumu “Par nacionālo drošību” sniegšu kontekstā ar jauno Nacionālās drošības koncepciju, kura kā nākamais dienas kārtības jautājums tiek skatīta šodien Saeimā, kā arī pašreizējās situācijas analīzi saistīšu ar 1997.gadā apstiprinātās koncepcijas analīzi. Jāuzsver, ka šāda procedūra, kas iesaista parlamentu Nacionālās drošības koncepcijas un nacionālās drošības jautājumu apspriešanā, tiek izmantota Latvijā pirmo reizi. Līdzšinējā prakse bija, ka koncepciju izstrādāja un apstiprināja Ministru kabinets, izvērtēja Nacionālās drošības padome un tieši tā tika apstiprināta drošības koncepcija laika posmam līdz šim, ko valdība izdarīja 1997.gadā. Likumā noteiktā koncepcijas jaunā izstrādes kārtība kārtējo reizi apliecina Latvijas demokrātijas izaugsmi un stingri ietverto virzienu rietumu demokrātisko sabiedrības pamatprincipu pārņemšanā, tajā skaitā arī nacionālās drošības jautājumos.

Latvijas atjaunotā valsts pastāv jau desmit gadus, un to laikā esam guvuši izpratni par mūsu galvenajām vērtībām, par valstisko neatkarību, demokrātisko iekārtu un iedzīvotāju labklājību. Šajā laikā situācija pasaulē ir mainījusies no tiešas valstu konfrontācijas militāro bloku sastāvā uz ciešu sadarbību ekonomikas un sabiedrības attīstības jomā. Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis nosaka kompleksu starptautisko attiecību veidošanos. Latvijas iespējas nodrošināt nacionālo interešu realizāciju ir atkarīgas no tādiem ārējiem apstākļiem kā vispārējo starptautisko attiecību un sadarbības klimats pasaulē un reģionā, starptautiskā ekonomiskā situācija, globālā ekoloģiskās vides kvalitāte.

Mēs esam vienoti, apzinoties Latvijas intereses un mērķus, Latvijas Republikas kā brīvas un neatkarīgas valsts saglabāšanu, kura respektē demokrātiskas vērtības, attīsta brīvā tirgus ekonomisko sistēmu un garantē cilvēktiesību aizstāvību, Latvijas ekonomisko attīstību, kas nodrošina individuālas labklājības iespējas un labas kooperatīvas attiecības ar kaimiņvalstīm.

Kāda tad bija situācija toreiz, kad tika sagatavota šī 1997.gada koncepcija, un kā tā ir izpildīta?

Jāsaka, ka iestrādājot iepriekšējo koncepciju, kura ir spēkā faktiski līdz šim, un iepriekšējo drošības politiku valstī, bija jāņem vērā tas, ka Latvijas teritorijā tolaik atradās Krievijas Federācijas bruņotie spēki un, ja jūs atceraties, līdz pat 1998.gada 31.augustam mūsu valstī funkcionēja Krievijas Federācijai piederošā Skrundas radiolokācijas stacija. 1997.gadā akceptētā drošības koncepcija definēja iespējamu apdraudējumu, piedāvāja rīcības programmu 11 jomās. Un tās bija: publiskā apdraudējuma novēršana Baltijas valstu sadarbība, ekonomisko apdraudējumu novēršana, noziedzības radīto apdraudējumu novēršana, Skrundas radiolokācijas stacijas pagaidu darbības pārtraukšana, sabiedrības integrācija, pretvalstiski orientētu grupu, ārvalstu izlūkošanas dienesta darbības neitralizācija, nelegālās migrācijas un bēgļu tranzīta ierobežošana, tiesisko aktu un valsts institūciju darbības sakārtošana un pilnveidošana, ekoloģisko katastrofu apdraudējumu un to seku likvidācija un militārā apdraudējuma novēršana.

Būtībā jāsaka, ka šī koncepcija ir pildīta sekmīgi, daļa no jomām ir pilnīgi izpildīta, kā, piemēram, tādas konkrētas un pārbaudāmas lietas kā Skrundas radiolokācijas stacija, no mūsu valsts ir izvests svešas valsts karaspēks. Taču jāsaka, ka ir jomas, kur uzdevumi ir daļēji izpildīti, piemēram, tiesisko aktu un valsts institūciju darbības sakārtošanas process, kas joprojām turpinās un kurš pēc būtības ir nebeidzams process.

Tāpat gribētu teikt, ka turpinās jautājumu risināšana, kas saistīta ar noziedzības, korupcijas apkarošanu. Piemēram, valdība nupat ir izstrādājusi un nosūtījusi uz Saeimu jau likumprojektu sistēmu, kurai vajadzētu būtiski ierobežot šo ļaunumu mūsu valstī.

Daļa no uzdevumiem šajā koncepcijā ir pastāvīgi pildāma un būtībā ir katras drošības koncepcijas sastāvdaļa, un tādējādi tie ir tādi jautājumi kā politiskā un ekonomiskā apdraudējuma novēršana, Baltijas valstu kopējās sadarbības stiprināšana, sabiedrības integrācijas veicināšana, ekoloģiskā apdraudējuma novēršana un citi jautājumi.

Varam atzīmēt, ka šajā laikā kopš iepriekšējās koncepcijas pieņemšanas ir izveidota stabila kontrolēta banku sistēma, nodrošināta valsts robežas kontrole, nelegālās migrācijas process, bēgļu tranzīta kontrole un ierobežošana. Ir sagatavoti visi šie tiesību akti atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, tie ir iestrādāti likumdošanas normās, un mēs nopietni strādājam pie NATO kritēriju izpildes Nacionālo bruņoto spēku attīstībā.

Svarīgi ir arī atzīmēt, ka nacionālās drošības uzdevums nr.1 — integrācija Eiropas Savienībā un NATO, kas 1997.gadā šķita kā tāls mērķis, šodien, pateicoties Latvijas sekmīgi pildītajiem mājas darbiem iestāšanās kritēriju un nosacījumu īstenošanā, ir jautājums nevis vairs — vai, bet gan jautājums tikai — kad. Es izsaku cerību un pārliecību, ka nākamās Saeimas un tās izveidotās valdības uzdevums būs jaunajā drošības koncepcijā kā mērķi noteikt vairs nevis iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā, bet sekmīga šo organizāciju dalībvalsts uzņemto saistību pildīšana un tālāka valsts drošības nostiprināšana.

Ja mēs novērtējam situāciju šobrīd valstī, es gribētu teikt, ka pasaulē kopumā ir izzudusi “aukstā kara” dipolārā sistēma ar stingri fiksētajām pozīcijām un viegli modelējamām situācijām. Ir samazinājusies globālā kara iespējamība, taču ir palielinājusies reģionāla vai vietēja rakstura krīžu un konfliktu iespējamība. Pasaulē ir palielinājusies nelegālās migrācijas iespējamība. Latvijas sadarbības partnerus un Latviju pašu joprojām var apdraudēt masu iznīcināšanas līdzekļu izplatība, kas ir kļuvusi par vienu no būtiskiem drošības riskiem pasaulē. Latvijas valsts drošība nav nodalāma no Eiropas kontinenta un transatlantiskās drošības. Latvijas dalība Eiropas Savienībā un NATO nostiprinās tās drošību un ļaus pilnvērtīgi iekļauties Eiropas un transatlantiskajās drošības sistēmās.

Šīs attīstības tendences un Latvijas perspektīvas pievienoties Eiropas Savienībai un NATO pozitīvi ietekmē kopējo Latvijas drošības situāciju. Lielā mērā Latvijas drošība ir atkarīga no tās ekonomiskās attīstības pakāpes un daudzpusības. Atvērtas tirgus ekonomikas apstākļos Latvija ir ievērojami pakļauta starptautiskajai ietekmei un ekonomiskajām svārstībām. Tomēr Latvija ir ievērojami samazinājusi ekonomisko risku, un kā nesen atzīmēts Ekonomistu apvienības jeb angliski tas ir Economist Intelligence Unit 2001.gada veiktajā pētījumā, salīdzinot ar pārējām 100 pētītām valstīm, Latvija ir vislabāk tikusi galā ar iespējamiem riskiem savas valsts ekonomikā.

Svarīgi ir apzināties organizētās noziedzības darbības ietekmi uz jebkuras valsts iekšējo stabilitāti. Organizētā noziedzība, kas ir cieši saistīta ar narkotisko vielu, ieroču un sprāgstvielu kontrabandu, nelegālo tirdzniecību, prostitūciju, nelegālo migrāciju un naudas atmazgāšanu, ir parādība, kas, tāpat kā visā pasaulē, Latvijā ir jāapkaro, jo tā var apdraudēt Latvijas nacionālās intereses.

Jaunus draudus šobrīd pasaulē ir radījusi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība, pēc būtības — nevis pati attīstība, bet to esamība. Par agresoru draudiem var kļūt ne vien militāras iekārtas un komunikāciju tīkls, bet arī tādas civilās informācijas infrastruktūras, kas var paralizēt valsts pārvaldes darbību, var radīt saimnieciskus zaudējumus bankām, piemēram, un būtiskus informācijas un tās konfidencialitātes zudumus.

Latvijas valsts stabilitāti būtiski ietekmē arī tās reģionu vienmērīga attīstība, kā arī atšķirību mazināšana starp dažādām Latvijas teritorijām. Līdz ar to ir svarīgi panākt gan atsevišķu valsts reģionu, gan arī lauku attīstību atbilstoši vienmērīgas, līdzsvarotas attīstības principiem, samazinot sociālekonomiskās atšķirības, kas novērstu iedzīvotāju aizplūšanu uz mazāk attīstītiem reģioniem... aizplūšanu no mazāk attīstītiem reģioniem.

Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis ietekmē arī pilsoniskas sabiedrības veidošanos, gan sabiedrības integrēšanas procesu, gan tā attīstību. Demogrāfiskie procesi ir cieši saistīti ar valsts spējām nodrošināt ekonomisko labklājību, sociālo un veselības aizsardzību, un Latvijai līdzīgi kā citām Eiropas Savienības valstīm šodien, varētu teikt, ir raksturīga iedzīvotāju skaita samazināšanās un iedzīvotāju novecošanās attīstības tendence. Jāsaka, ka salīdzinoši daudz ir darīts rūpēs par iedzīvotāju epidemioloģisko un ekoloģisko drošību. Nedrīkst aizmirst faktu, ka netālu no Latvijas robežām darbojas atomelektrostacija, kas ir būvēta padomju laikā, izmantojot to pašu tehnoloģiju, kura tika savulaik lietota, ceļot Černobiļas atomelektrostaciju. Jāsaka gan, ka šeit situācija ir būtiski uzlabojusies, taču kā vienu no riskiem, caur kuru ir jārūpējas par epidemioloģisko un ekoloģisko drošību, to varētu uzsvērt. Kopumā, raksturojot situāciju valstī no drošības aspekta, jāsaka, ka situācija valstī ir stabila. Par valsts un iedzīvotāju drošību rūpējas attiecīgās valsts institūcijas un dienesti, un valdībā notiek pastāvīgs un plānveidīgs darbs Latvijas neatgriezeniskai integrācijai NATO un Eiropas Savienībā.

Lai veicinātu Latvijas valsts aizsardzības spēju paaugstināšanos, ir noteikts, ka šim mērķim paredzētais finansu apjoms 2003.gadā sasniegs 2% no iekšzemes kopprodukta. Tiek stiprinātas iekšlietu struktūras. Valsts drošības iestādēs tiek veidota vienota krīzes kontroles sistēma.

Ja mēs runājam par jauno koncepciju, tad jāsaka, ka jaunā Nacionālā drošības koncepcija ir izstrādāta sakarā ar Nacionālās drošības likumu, kas nosaka, ka koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi. Jauno Nacionālās drošības koncepciju izstrādājusi starpministriju darba grupa, kurā bija pārstāvji no visām Latvijas ministrijām un Satversmes aizsardzības birojs. Salīdzinot ar 1997.gadā izstrādāto koncepciju, jaunā koncepcija piedāvā izvērstu drošības vides un risku izvērtējumu. Balstoties uz risku analīzi, sagatavoti valsts drošības nostiprināšanas un apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas Nacionālās drošības plānā tālāk tiks konkretizēti apdraudējuma novēršanas pasākumos. Koncepcijā tiek raksturota Latvijas Republikas situācijas no drošības viedokļa, kā arī izvērtēti drošības situāciju valstī ietekmējošie faktori. Koncepcija balstās uz izpratni, ka valsts drošību ietekmē ne tikai ārpolitiskā un militāri politiskā situācija, bet būtiska loma drošības nodrošināšanā ir iekšējiem faktoriem — valsts demokrātiskajiem pamatiem, ekonomiskajai attīstībai, sociālajai drošībai un labklājībai, noziedzības stāvoklim valstī, vides kvalitātei un citiem jautājumiem.

Latvijas drošība sasniedzama, nodrošinot stabilu iekšpolitisko sociālo un ekonomisko situāciju, kā arī iekļaujoties Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības struktūrās. Un tā ir galvenā doma, kas caurvij šo koncepciju.

Koncepcijā ir trīs lielas sadaļas. Pirmajā sadaļā tiek apskatīta Latvijas Republikas nacionālās intereses, valsts drošības politika, tās principi un definēti apdraudējumi nacionālajai drošībai.

Otrajā sadaļā ir raksturota esošā drošības situācija pasaulē un Latvijā, apskatīti galvenie faktori, kuriem ir tieša ietekme uz valsts drošību un kuri vienlaikus raksturo arī valsts pašreizējo stāvokli, — situācija pasaulē un reģionā, valsts demokrātijas un tās nodrošinošo institūciju sistēmu attīstība, sabiedrības un tās indivīdu drošība, tirgus ekonomikas attīstība, sabiedrības integrācija, sociālā situācija un valsts pašaizsardzības spējas.

Savukārt trešajā sadaļā, ņemot vērā otrajā sadaļā raksturoto drošības situāciju un potenciālos riskus, ir izstrādāti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes.

Izstrādājot šo koncepciju, ņemti vērā NATO dalībvalstu, kandidātvalstu un Eiropas Savienības valstu pamatprincipi šādu nacionālās drošības stratēģiju izstrādē. Tika analizētas un nopietni izvērtētas arī citu valstu nacionālās drošības koncepcijas. Tāpat tika ņemti vērā ārvalstu ekspertu viedokļi un ieteikumi.

Jāsaka, ka koncepcijā ir ņemti vērā arī 11.septembra traģiskie notikumi Amerikas Savienotajās Valstīs. Šie terora akti ASV, kas vērtējami kā uzbrukums visām demokrātiskām sabiedrībām, parādīja, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jādara viss, lai vainīgos sodītu un nepieļautu šādu noziegumu atkārtošanos. Jāsaka, ka Latvija spēj dot savu ieguldījumu kopīgā cīņā pret terorismu, un jāapzinās, ka terorisma apkarošana nav vienas dienas pasākums. Tas ir ilgstošs un pamatīgs darbs, kurā jāapvieno daudzu nozaru kopīga sadarbība.

Valdības darba grupa manā vadībā izstrādāja un 2001.gada 16.oktobrī apstiprināja Latvijas rīcības plānu starptautiskā terorisma apkarošanai, lai kompleksi realizētu Latvijas iespējās esošos pasākumus starptautiskā terorisma apkarošanā. Tātad šī darba sadaļa arī faktiski ir guvusi atspoguļojumu šajā jaunajā Nacionālās drošības koncepcijā, un, apstiprinot šo plānu, valdība lēma reizi ceturksnī izvērtēt šajā jomā paveikto.

Balstoties uz šo jūsu apstiprināmo Nacionālās drošības koncepciju, tiks izstrādāts arī Nacionālās drošības plāns. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Ministru kabinets, pamatojoties uz Nacionālās drošības koncepcijā noteikto stratēģiju un principiem, izstrādās un apstiprinās Nacionālās drošības plānu, kurā noteiks valsts apdraudējumu, neitralizācijas un novēršanas pasākumus un līdzekļus. Un ir pilnīgi skaidrs un saprotams, kādēļ par šiem novēršanas pasākumiem un līdzekļiem koncepcijā nav rakstīts.

Es domāju, ka ir atrasts saprātīgs līdzsvars, kompromiss starp vēlmēm iekļaut visus iespējamos jautājumus, kas varētu būt saistīti ar Nacionālo drošību, no vienas puses, un pieeju, ka nacionālo drošību, var reducēt tikai uz aizsardzību, ārpolitiku un atsevišķu iekšlietu jomu jautājumiem, no otras puses.

Ministru kabinets koncepcijas projektā iekļāva visas tās normas, kas svarīgas no nacionālās drošības aspekta viedokļa, un tomēr — paturot prātā, ka nacionālās drošības koncepcija nav visas valsts vai visu nozaru attīstības programma vai stratēģija.

Noslēdzot šo ziņojumu, vēlos uzsvērt, ka nākamais Ministru prezidenta ziņojums par nacionālo drošību balstīsies uz šodien izskatāmās un pieņemtās Nacionālās drošības koncepcijas īstenošanas izvērtējumu un pārskatu par Nacionālās drošības plāna izpildi.

Godātie deputāti! Tūlīt sekos Saeimas atbildīgās komisijas ziņojums par Nacionālās drošības koncepciju, ko noslēgs debates. Debatēs cerot uz jūsu atbalstošo vērtējumu un konstruktīviem priekšlikumiem, lūdzu apzināties, ka tā ir koncepcija, nevis izvērsts Nacionālās drošības plāns. Valdība ņems vērā jūsu ieteikumus, tālāk strādājot pie Nacionālās drošības plāna, un es varu apsolīt, ka mēs maksimāli iekļausim visu to, ko jūs būsiet teikuši.

Godājamie deputāti! Aicinu jūs atbalstīt Ministru kabineta izstrādāto Nacionālās drošības koncepcijas projektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates.

Aleksandrs Kiršteins. Par ziņojumu neviens nevēlas debatēt ?

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Godājamais premjerministr! Ir drusciņ žēl, ka nav ieradies ārlietu ministrs, jo faktiski Nacionālās drošības koncepcija NATO valstīs ir, un pamatā tiek izstrādāta Ārlietu ministrijā. Un tas bija arī viens no iemesliem, kāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija, izskatot šo dokumentu, nosūtīja to arī Ārlietu komisijai sava viedokļa izteikšanai un papildināšanai. Tas, ko teica mums godājamais premjerministra kungs, zināmā mērā jau ir daļējs papildinājums tam, kas mums ir, bet es gribētu pateikt tikai dažas piezīmes un arī varbūt iepazīstināt Saeimas deputātus ar to, ko mēs runājām Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Godājamie deputāti! Iedomājieties, ja kāds teiktu mūsdienu pasaulē, ka Čehoslovākija ir zaudējusi savu neatkarību, pamatojoties uz starptautiski tiesiskiem aktiem, tajā skaitā Minhenes vienošanos, kuru jāuzskata par spēkā esošu. Acīmredzot šādu politiķi uzskatītu par nenormālu. Iedomājieties, ja Vācijas kanclers Šrēders teiktu, ka Vācija ņems savā aizsardzībā visus vāciski runājošos Austrijā, Luksemburgā, Beļģijā vai Pievolgas vāciešus Krievijā, tad acīmredzot Eiropas Savienība sāktu nekavējoties ekonomisku un politisku boikotu pret šo valsti.

Ja kaut ko līdzīgu pasaka Krievijas prezidents, ka viņš ņem savā aizsardzībā visus krieviski runājošos visā pasaulē un it sevišķi Baltijas valstīs, tad notiek vai nu klusa murmināšana, vai kautrīgi izteikta piekrišana šiem viņa vārdiem. Ja Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka 700 000 bijušo padomju pilsoņu Latvijā atrodas, pamatojoties uz Latvijas un Krievijas starptautiskiem līgumiem, vai ka Abrenes apriņķis, četri pagasti, ir pievienoti Krievijas Federācijai pēc LPSR Prezidija lūguma, tad Latvijas Ārlietu ministrija neuzskata par vajadzīgu iesniegt protesta notu Krievijai. Ja Latvijai blakus ir valstis, kas katru gadu nogalina tūkstošiem savu pilsoņu, šādi izraisot starptautisko nestabilitāti, tad, es domāju, ka, zināmā mērā piekrītot tam, ko teica premjers, šajā dokumentā nebūtu jākautrējas norādīt arī kaut kādas konkrētas lietas, kas mūs apdraud. Mēs esam ļoti kautrīgi uzrakstījuši četrus galvenos apdraudējumus, tas ir, reģionāla rakstura konflikti, un protams, ka reģionālā rakstura konflikti ir Dienvidslāvijā vai Izraēlas un Palestīnas konflikts, vai kaut kur Āzijā, bet, es domāju, ka šinī gadījumā vajadzēja precīzi uzrakstīt tos konfliktus, kas apdraud Latviju: masu iznīcināšanas līdzekļu izplatība, terorisms un tā tālāk.

Es domāju, ka nebūtu arī nekas briesmīgs, ja mēs būtu pieminējuši šeit drusku precīzāk, ne tikai dažādos izstrādātos glābšanas dienesta plānos, ko mēs arī esam apsprieduši, tos ekonomiskos un tehniskos apdraudējumus, par ko jau premjers šeit runāja, piemēram, ka 500 kilometru rādiusā ir virkne kodolspēkstaciju, bet nekur jau nav teikts, kas notiks, ja šī kodolspēkstacija avarēs vai notiks kaut kāds sprādziens. Kādas būs šīs bēgļu plūsmas Latvijā? Kādā virzienā pārvietosies cilvēki? Kā viņi tiks nodrošināti ar medicīnisko palīdzību un ar visu pārējo? Terora akti jau var notikt ne tikai kodolstacijās, bet arī hidroelektrostacijās, naftas un amonjaka terminālos. Tie arī acīmredzot ir šīs avārijas uz dzelzceļiem. Tie acīmredzot arī ir šie būtiskākie un galvenie apdraudējumi Latvijai.

Es gribētu drusciņ pievērst, godātie deputāti, jūsu uzmanību tam, ko sauc par informatīvo apdraudējumu. Kuslā informācijas telpa, vārgā latviešu valodas informatīvā telpa, tas ir viens no būtiskākajiem 21.gadsimta apdraudējumiem Latvijai. Pagājušā gada nogalē žurnāls “Economist” rakstīja, ka nedēļā iet bojā divas valodas. Katru nedēļu pasaulē mirst divas valodas par spīti jeb nepalīdzot ne EDSO, ne ANO, ne Eiropas Padomes pūliņiem. Faktiski notiek genocīds pret mazajām valodām, kur var līdzēt tikai administratīvie pasākumi un stingra likumdošana.

Var tikai apbrīnot to bezkaunību, ar ko valstis, kuras veiksmīgi ir iznīcinājušas daudzas valodas pašu mājās, mēģina izdarīt pašreiz spiedienu uz Latviju tieši tad, kad Saeimas pieņemti elikumi sāk sniegt pirmos rezultātus. Piemēram, nesen jūs varējāt redzēt, ka Daugavpils padomes priekšsēdētājs Eigima kungs sāk runāt latviski, pateicoties tieši šo administratīvo piespiedu pasākumu efektivitātei.

Es gribētu teikt, ka bez tiem apdraudējumiem, ko mēs šeit minējām, visvairāk mūsu drošību apdraud pašu nespēja un neizlēmība, starptautisko organizāciju liekulība un cinisms, divkāršie un trīskāršie morālie standarti un pats galvenais — Latvijas un mūsu nespēja informācijas jomā atspēkot šos apmelojumus.

Kopumā es, protams, gribu teikt, ka šī koncepcija ir pareiza, aicinu to atbalstīt un domāju, ka tad, kad premjers teica, ka tiks ieviesti šie papildinājumi, uzsvars tiks vairāk likts uz šīm ārlietām un uz to, ko es šeit pieminēju.

Bet es vēlreiz gribētu izteikt izbrīnu, ka es neredzu šeit ārlietu ministru, bet es arī viņu nedzirdu jautājumos par šo nepieciešamību mainīt Vēlēšanu likumu. Visur es dzirdu, ka izsakās prezidente vai izsakās deputāti, tāpēc vajadzētu varbūt tiešām, premjerministra kungs, norādīt uz šo lietu Ārlietu ministrijai un vēlreiz uzsvērt, ka tas vispirms ir ārlietu dokuments, kuru mēs varam iztulkot angliski un iedot mūsu draugiem, lai arī viņi saprot, kādas problēmas mūs šeit apdraud. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es arī varbūt nedaudz paturpināšu Saeimas deputāta Kiršteina kunga izteiktās domas par dokumenta kvalitāti.

Taču pirmais — pēc būtības. Es gribu teikt, ka labs sasniegums ir tas, ka šis dokuments pirmo reizi tiek izskatīts Saeimā un apskatīts, jo, pirmkārt, tas palīdz izprast nacionālās drošības jautājuma būtību un saturu. Un vēl gribu uzsvērt to, ka nacionālā drošība pēc savas būtības ir viens no valsts pamatuzdevumiem, un tas, ka šis jautājums ir jāapspriež Saeimā — visaugstākajā tautas priekšstāvības institūcijā, par to nevar būt ne mazāko šaubu. Un es gribētu vēl minēt droši vien to, ka būtiski acīmredzot ir ne tikai šo dokumentu izlasīt, varbūt dot kādus komentārus, bet arī sekot līdz, kā šis dokuments tiešām attīstās, jo pēc būtības šis te dokuments šādā kvalitātē faktiski parādās pirmo reizi. Jo, ja mēs apskatāmies vēsturiski, tad Latvijas valstī vēl deviņdesmito gadu otrajā pusē bija situācija, kad par šī dokumenta izstrādi un tālāko attīstību vispār bija maz interesentu. Bija brīži, kad par to it kā atbildēja Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja. Ir bijuši brīži, kad pat Ziedoņa Čevera palīgs ir apņēmies rakstīt šo dokumentu un tad nav uzrakstījis, un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi.

Es domāju, ka patiesībā pašreiz dokuments līdz ar Nacionālās drošības likuma pieņemšanu ir atradis savu vietu. Taču pēc būtības, un varbūt paturpinot to jomu, ko arī minēja Kiršteina kungs, es gribētu teikt, ka arī pašreiz mums ir tiešām pāris jautājumu, kuri varbūt netika akcentēti šajā kompleksajā dokumentā. Nu, viens ir tā pati valodas problēma, un es gribētu teikt, ka tā ir nacionālai drošībai ļoti būtiska tēma. Jo patiesībā mēs atrodamies situācijā, ka mēs runājam par sabiedrības integrāciju un esam nonākuši stāvoklī, ka valsts pamatnācija zina vismaz divas valodas — zina valsts valodu, kas ir pamatnācijas valoda, un zina arī krievu valodu. Pašreiz, es domāju, ir viena minoritāte mūsu valstī, kura negrib zināt valsts valodu un uzstāj, ka viņai ir tiesības runāt tikai, teiksim, savā minoritātes valsts valodā. Un tas liecina par to, ka šī jautājuma neizpratne minoritātes vidū ir, protams, diezgan liels un būtisks nacionālai drošībai aktuāls jautājums.

No otras puses, es domāju, ne mazāk svarīgs jautājums ir arī it kā nevainīgā intervija, kura vakar, es domāju, bija ļoti interesanta televīzijā, kur Putina galvenais padomnieks izteicās par to, ka Krievijas valsts un prezidents ļoti interesējas par to, kā tad krieviem klājas plašajā pasaulē. Beidzot krievi ir atklājuši, ka plašajā pasaulē ir daudz viņu tautiešu, un viņi ar lielu interesi seko līdz. Nu, ja tā ir tikai tāda interesēšanās un naiva sekošana līdz šiem jautājumiem, tad, es domāju, viss ir kārtībā. Bet, ja ir tādi paziņojumi tiešām kā valsts prezidents Putins izteica Ziemasvētku laikā, ka darīs visu iespējamo, lai ar visiem līdzekļiem aizstāvētu savus tautiešus ārzemēs, tad es, protams, saprotu, ka šī aizstāvība droši vien ir domāta sākt Ņujorkā vai Berlīnē, vai vēl kādā lielpilsētā, Parīzē, tad, es domāju, patiesībā mums arī nebūtu, ko iebilst. Bet, ja ir runa par Latvijas teritoriju vai Baltijas valstīm, tad tas ir nedaudz savādāk. Un, protams, šiem jautājumiem noteikti nacionālās drošības aspektā būtu jāpievērš liela uzmanība.

Taču ir vēl divas lietas, kuras noteikti ir jāpiemin. Es domāju, ka mūsu valstī nacionālai drošībai ir arī citi jautājumi bez aizsardzības jautājumiem, jo es esmu aizsardzības ministrs, es varētu runāt par NATO un citām lietām, es domāju, ka šeit, man nav šaubu, parlamentā ir diezgan liela skaidrība. Taču ir divas ļoti būtiskas lietas, kas kaitē nacionālai drošībai. Viena no tām ir muļķība, un es domāju, ka jums visiem ir jāpiekrīt, — muļķība ir lielākā kaitniecība, lielākais drauds nacionālajai drošībai. Un tad tur ir vēl viena mērķtiecīga valstu graušana. Tā ir vēl bīstamāka par muļķību. Tā ka es domāju, ka šīs divas lietas sabiedrībai vajadzētu ņemt vērā — atšķirt muļķību no mērķtiecīgas valsts graušanas, no faktu falsificēšanas, ar kuru izceļas visi sabiedrības slāņi, dažkārt arī šeit, Saeimā, esošie. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (PCTVL). Godātie deputāti! Ministru prezidenta kungs! Es lasīju mūsu valsts Nacionālās drošības koncepciju, izlasīju pavisam nesen Pata Bjūkinena grāmatu — kādreizējais kandidāts, viņš trīs reizes ir kandidējis par prezidentu, viņš ir bijis trīs reizes ASV prezidenta kandidāts, viņš ir bijis padomnieks Niksonam un citiem valsts prezidentiem, un šis vīrs nesen ir uzrakstījis grāmatu “Rietumu nāve”. Un es vēlreiz atkārtoju, es lasīju šo koncepciju, domādams, ko raksta šis ievērojamais ASV politiķis.

Es minēšu vairākas tēzes no šīs grāmatas. Vispirms viņš paredz ASV balkanizāciju un Eiropas islamizāciju. Viņš balstās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas veiktajām analīzēm un raksta par pasaules demogrāfijas nolemtību. Viņaprāt, tuvākajos 50 gados eiropiešu skaits saruks par 170 miljoniem. Tajā pašā laikā iedzīvotāju skaits Āfrikā, Āzijā, Latīņamerikā palielināsies no trim miljardiem līdz četriem. Tikai katrs 10.pasaules iedzīvotājs būs eiropietis. Pirms 50 gadiem viena piektā pasaules iedzīvotāju daļa bija eiropieši. Tālāk, Rietumi strauji noveco. Līdz 2005.gadam viena trešā daļa Eiropas iedzīvotāju būs vecāki par 60 gadiem, viena desmitā daļa — vecāki par 80 gadiem. Ir sadaļa par migrācijas bumu. Apmēram 100 miljonu iedzīvotāju pasaulē dzīvo ārpus savas etniskās dzimtenes. Vācijā to skaits ir 7,6 miljoni, Lielbritānijā — 3 miljoni, Šveicē — 1,4 miljoni. Eiropas Savienībā ir 20 miljoni imigrantu. Pēdējos gados, deviņdesmitajos gados, imigrantu skaits Rietumeiropā jeb Eiropas Savienībā ir palielinājies par 6 miljoniem.

Tālāk par Amerikas Savienotajām Valstīm, viņš raksta, ka katrs desmitais iedzīvotājs Amerikas Savienotajās Valstīs dzimis ārpus ASV. Kad Ričards Niksons nāca pie varas 1969.gadā, tikai 9 miljoni bija dzimuši ārpus ASV, Buša nākšanas laikā pie varas — 30 miljoni. 80 miljoni ASV iedzīvotāju nāk no Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas. Bjūkinens paredz, ka tuvākajos gados baltie būs mazākumā un tiks diskriminēti Amerikas Savienotajās Valstīs. Grāmatā ir arī sadaļa par civilizāciju ekonomisko karu. Līdztekus Rietumu demogrāfiskajai, morālajai degradācijai viņš paredz Rietumu ekonomisko lejupslīdi un ietekmes uz pasaules ekonomiku samazināšanos. Piecdesmitajos gados Rietumu iekšprodukts bija 2/3 no pasaules ekonomikas, deviņdesmitajos gados — mazāk par 50%. Tiek prognozēts, ka 2020.gadā pasaules ekonomikā pirmo piecnieku pārstāvēs Āzijas valstis. Tikai trīs Eiropas valstis būs pirmajā desmitniekā. Tādu bildi zīmē ASV ievērojamais politiķis.

Un šajā sakarā man rodas jautājums mūsu valdībai: uz kādiem analītiskiem materiāliem ir balstīta šī Nacionālās drošības koncepcija, kāda būs Latvijas demogrāfiskā situācija pēc pieciem, desmit gadiem? Kāda būs demogrāfiskā situācija kaimiņvalstīs? Kādas problēmas draud mums migrācijas laukā? Kāda būs Latvijas ekonomiskās attīstības tendence un tās ietekme uz Latvijas drošību? Kā mēs varam veidot Latvijas drošības koncepciju bez atbildēm uz šiem jautājumiem? Un es gribētu lūgt Ministru prezidentu vai aizsardzības ministru ziņot mums, uz kādiem datiem, uz kādu analīzi jūs balstāties, rakstot Valsts drošības koncepciju? Var jau iznākt priekšā un runāt, ka valsts drošība apdraud valodas politiku. Labi. Bet ko mēs darīsim, lai tas tā nebūtu? Kāda ir valsts politika šinī laukā? Vārds “integrācija” Latvijas politiķu mutē ir apmēram tā kā Oļiņietei Dieva vārds mutē. Bet kas reāli tiek darīts šinī laukā, izņemot to, ka vilkti kaut kādi ķeksīši rietumnieku vajadzībām? Neatbildot uz šiem nopietnajiem jautājumiem, mēs nevaram nopietni runāt par valsts nacionālo drošību, jo tas, ko es lasu, tas ir apmēram tā, kā uzrakstīt jeb, pareizāk sakot, labi norakstīt instrukciju. Šī nav nopietna Valsts drošības koncepcija, un Kiršteina kungam es ieteiktu ne par ko daudz nebrīnīties. Jūs būsiet mazāk vīlies, Aleksandr. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais premjerministr! Cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Nacionālās drošības koncepcija. Jebkurā pasaules valstī — arī, protams, Latvija nav izņēmums — šo dokumentu gatavo ļoti rūpīgi, izsvērti, patiesi, objektīvi. Un pats galvenais, kā tiks realizēta tā izpilde, kas tiek iestrādāta šinī dokumentā. Šādu valstisku dokumentu vienmēr jebkurā valstī sagatavo labākie speciālisti. Tie ir ekonomisti, tie ir ārlietu speciālisti, protams, aizsardzības un citu spēka struktūru speciālisti. Un to testē zinātnieki Zinātņu akadēmijā. Diemžēl mūsu sagatavotais dokuments ir nožēlojams. Ja mēs paskatāmies nacionālo drošību, nu, tur viss ir sadalīts.

Valsts iekšējās drošības nodrošināšana. Nu vai tad Latvijā naktī cilvēks Rīgā vai citās pilsētās var mierīgi paiet, pāriet pāri ielai vai aiziet uz parku atpūsties vai vēl kaut kur? Nu nav tā. Tātad mēs runājam pavisam kaut ko citu.

Garantija cilvēku tiesību ievērošanā. Cienījamie kolēģi! Cik tiesnešus mēs izdzinām no darba ar šīs mūsu balsošanas palīdzību par viņu ļoti “kvalitatīvo” darbu?

Iedzīvotāju drošība un aizsardzība. Laukos kā ir cilvēki aizsargāti? Bija vēl kaut kāda darbība no zemessargiem. Tagad arī viņiem tās tiesības atņēma.

Ekonomiskā izaugsme. Tas nav mans novērtējums. Tas ir ārvalstu speciālistu novērtējums. Ekonomiskais kritums Latvijā no 1988.gada līdz 1997. gadam ir līdz 50% un vairāk. Kā tad mēs varam runāt par ekonomisko izaugsmi?

Iedzīvotāju labklājība. Es domāju, ka, esot pie iedzīvotājiem, it sevišķi laukos vai dzīvokļos, jūs redzat, ka pēdējās mēbeles lielākā daļa iedzīvotāju ir nopirkuši 30 gadus iepriekš. Un tāpēc varbūt nerunāsim.

Zinātniskā un tehniskā potenciāla saglabāšana. Kā var runāt par saglabāšanu, ja līdz 1994.gadam mēs pazaudējām 6,5 tūkstošus zinātnieku, pēc tam otrajā vilnī līdz 1997.gadam — 3,5 tūkstošus, tagad aiziet jaunatne. Mēs pažēlojām ar balsošanu “pret” Zinātņu akadēmijai izdalīt 250—300 tūkstošu latu attīstībai. Kā mēs varam runāt par zinātnes saglabāšanu?

Visu cilvēku līdztiesības princips. Jūs paskatieties, arī latvieši, kādi viņi ir nožēlojamā stāvoklī.

Efektīva aizsardzības sistēma. Un te tiek runāts par civilās aizsardzības sistēmu. Jā, tāda sistēma bija. Tā tika efektīvi sagrauta, izzagta, iznīcināta. Un tagad mēs par iedzīvotāju naudiņu atkal to sāksim atjaunot. Kaut vai tāds piemērs. Speciālisti no Latvijas Radio iznīcināja raidījumu vidējos viļņos. Lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju, it sevišķi laukos, ir vecie uztvērēji. Protams, viņi nevar uztvert FM diapazona raidījumus, un tādā veidā mēs liedzam cilvēkiem klausīties radio. Bet pats galvenais ir tas, ka mēs nevaram cilvēkus brīdināt par to, ka būs viesuļvētras vai cits, kad būs kādas dabas katastrofas, ka ir notikusi kāda tehnokrātiska katastrofa un viss pārējais. Vai tad tā nav apzināta nacionālās drošības graušana? Ir, cienījamie kolēģi! Un par to ir jādomā. Nerēķinoties ne ar Ministru kabinetu, ne ar Saeimu, ne iedzīvotāju aptauju, radio speciālisti mierīgi saka, ka viņiem neesot 500 000 latu, par ko apmaksāt pārraidi vidējos viļņos. Un, ja mēs, paskatāmies visās pasaules valstīs, arī kaimiņvalstīs, visiem notiek raidījumi vidējos viļņos, un nevajag izdomāt kaut ko jaunu!

Tagad tālāk. Vēl ļoti ... nu tur ļoti daudz, kā saka, tas ir izklāstīts, bet tas; kādā mērā atspoguļo to, ko mēs noklausījāmies, to slaveno vēstuli, kuru bija atsūtījis par faktu konstatāciju bijušais bankas prezidents Repšes kungs. Viņš arī tur ļoti labi pastāstīja.

Tagad demokrātija un likumu vara. Cilvēka personības vērtības atzīšana. Cienījamie kolēģi, vai jums maz atnāk sūdzību par visām tām nejēdzībām, kuras ar mūsu iedzīvotājiem dara mūsu ieceltie ierēdņi?

Neatkarīga tieslietu sistēma. Nu, ziniet, es domāju, ka tur ir diezgan daudz ko strādāt un pateikt, ka tā ir neatkarīga, to varbūt varētu arī novērtēt diezgan citādi. Un desmit gadu laikā arī interesanti, ka tā nav novesta līdz tādai stadijai, kādai tai vajadzētu būt brīvā Latvijā. Negatīvas iedarbības uz cilvēkiem, kas notiek... Un tagad par iekšējo drošību.

Cienījamie kolēģi! Desmit gadu laikā Latvijā nebija veikts tas darbs, kuru vajadzēja veikt, lai cilvēki tik tiešām mūsu valstī justos drošībā. Iekšlietu ministrijai līdz šim laikam nepietiek finansējuma, un nedomā arī par to... to finansējumu piešķirt. Arī uz 2002.gadu jūs pažēlojāt naudu daudzām struktūrām. Kaut vai Narkotiku birojam un narkotiku izplatīšanas apkarošanai Latvijā. Vai tad jūs neredzat, kādas briesmas draud jaunatnei, kas draud no narkotiku izplatīšanas Latvijā, kura ir drausmīga? Jūs taču to ļoti labi zināt, bet jūs noraidījāt, cienījamie pozīcijas deputāti, šo finansējumu.

Kontrabanda. Ziniet, tā ir ņirgāšanās, ko mēs te ierakstām iekšā un patiesībā kas notiek. Kas ir noticis ar kontrabandu desmit gadu laikā? Tā taču ir tikai attīstījusies. Un vēl ierakstām, ka viņi ir jāmāca. Cilvēku... cilvēku tirdzniecība. Vai tad tas nenotiek Latvijā? Kā tad ar to izskaušanu ir? Tā tiek arī noklusināta.

Nu par prostitūciju. Kas nodarbosies ar bezdarbu? Kur ir plāns valsts attīstībai, lai būtu radītas jaunas darbavietas? Diemžēl....

Sēdes vadītājs. Paldies!.. laiks.

L.Bojārs. ... jā, un naudas atmazgāšana un tas, kas attiecas uz organizēto noziedzību. Vienā vietā ir pateikts, ka tās nav, otrā vietā, ka tā ir.

Tā ka, cienījamie kolēģi, šo koncepciju vajadzēja izstrādāt desmit lappušu biezumā, bet lai tā būtu konkrēta un izpildāma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es ar dziļu interesi noklausījos Ministru prezidenta Andra Bērziņa ziņojumu par nacionālo drošību. Un tad man arī radās atsevišķas pārdomas.

Es gribēju dzirdēt normālu nacionālās drošības analīzi. Diemžēl jāatzīmē, ka es to nedzirdēju, kur es pilnībā piekrītu aizsardzības ministram Ģirtam Kristovskim, ka mūsu valsti var pazudināt gan muļķība, gan speciāla darbība pret mūsu valsts neatkarību. Es ceru, ka šo koncepciju ir sagatavojuši cilvēki, kuri neko nesaprot no nacionālās drošības un arī no tām prioritātēm, kuras varētu būt mūsu valstī.

Runājot par analīzi. Cienījamie kolēģi, es gribu atgādināt, ka 6.Saeimas laikā parlaments pieņēma Nacionālās drošības koncepciju. Toreiz arī bija plašas diskusijas par to, ka tā neatbilst tālaika prasībām. Pieņemot likumu “Par nacionālo drošību”, mēs cerējām, ka Ministru kabinets izstrādās un iesniegs parlamentam normālu Nacionālās drošības koncepciju, kura ir balstīta uz analīzi, uz situācijas analīzi, kas notiek valstī, uz starptautiskās situācijas analīzi. Mēs to neredzam. Šeit ir vairāki aspekti, par kuriem vajadzētu diskutēt. Bet praktiski arī nesanāk tā diskusija tāpēc, ka tā koncepcija, es atvainojos, ir pietiekami murgaina. Ministru prezidents runāja par analīzi. Es arī šajā koncepcijā gribēju atrast kaut ko, kas ir saistīts ar situācijas analīzi. Ja jūs atvērsit šo te koncepciju, tad jūs ieraudzīsit, ka analīzei, apdraudējuma analīzei ir veltīti trīs teikumi. Tā ir visa situācijas analīze! Par ko mēs te runājam? Šeit nav arī analīzes, kura saistīta ar starptautisko drošību. Kāda ir Latvijas vieta un loma tajā situācijā, kad mums austrumos, šai vairāk... šeit es vairāk domāju gan mūsu kaimiņu Baltkrieviju, kur pie varas ir autoritārs vadītājs? Kā tas ietekmē mūsu drošību? Kā ietekmē mūsu drošību tie līgumi, starptautiskie līgumi, kuriem mēs pievienojamies? Kaut vai līguma projekts, kuru mēs tagad skatīsim ar ASV par sadarbību cīņā ar masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu. Kā tas ietekmē mūsu situāciju, un uz kurieni mēs ejam, kam mums jābūt gataviem? Vai mēs zaudējam daļēji kaut vai savu neatkarību vai nezaudējam?

No formālā viedokļa, kolēģi, atveriet šo te koncepciju, jūs ieraudzīsit 6.lapaspusē, es atvainojos, 8.lapaspusē — “Valsts aizsardzība”. Tas ir punkts 2.2.5. Atveram, pāršķiram pāris lapaspuses tālāk. Punktā 3.5. 18.lapaspusē mēs redzam — atkal sadaļa — “Valsts aizsardzība”. Cik tad mums ir tās politikas valsts aizsardzībā? Paskatāmies 9.lapaspusi! No formālā viedokļa atkal — “Civilā aizsardzība”. Atveram 19.lapaspusi, atkal mēs te redzam — “Civilā aizsardzība”. Kas mums ir — atsevišķas civilās aizsardzības dažādos kontekstos? Vai tiešām tās nevar apvienot?

Augsti godātais Ministru prezident! Es jūs būtu aicinājis pirmkārt detalizēti iepazīties ar šo te koncepciju, lai pēc tam varētu arī sniegt normāli pārdomātu ziņojumu parlamentam. Bet pirms tam iepazīties ar Aizsardzības koncepciju. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka no militāri teorētiskā viedokļa Aizsardzības koncepcija bija sagatavota ļoti normāli — gan ar analīzi, gan arī ar perspektīvu, kas tiek plānots. Šajā te koncepcijā mēs te redzam tikai tukšus vārdus — noapaļotus, ļoti veiksmīgus.

Tāda pati runa bija arī no Ministru prezidenta puses. Neviena konkrēta fakta, nevienas konkrētas analīzes, kaut vai par valodu, ko jau pieminēja Kiršteina kungs un aktīvi uzstājās Kristovska kungs. Kā tas nāk, kāda saistība mūsu iestāšanai NATO ir ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā saistībā ar valodu? Kāpēc mums jāpakļaujas kaut kādam diktātam, kad kāds pasaka: ja mēs nemainīsim vēlēšanu likumu, un šajā parlamentā varēs tikt ievēlēti, gan arī pašvaldībās varēs tikt ievēlēti cilvēki, kuri nepārvalda valsts valodu, kāds tam sakars ar mūsu drošību, ar valsts aizsardzību? Tādā gadījumā nu tad iesim tālāk: stāsimies vēl citā pozā, piekritīsim mūsu rietumu un austrumu diktatoriem un vēlēsim arī nepilsoņus mūsu parlamentā, arī Eiropas valstu pilsoņus un tamlīdzīgi! Šeit varam jau pārfrāzēt to, ko jau arī Kiršteina kungs teica par drošību, kas saistīta ar dzelzceļu. Visoptimālākais, lai nebūtu nekādas mums iespējas teroristiem sarīkot terora aktus debesskrāpjos, nu, pieņemsim likumu, ka mēs nevaram celt ēkas, kas augstākas par 5 stāviem. Ja ir problēmas ar dzelzceļu, nu, ko — Zorgevica kungs jau demonstrēja vislabāko paņēmienu, kādā veidā veidot satiksmi mūsu valstī. Pāriesim uz zirga pajūgiem.

Vēl viens aspekts. Cienījamie kolēģi un augsti godātais Prezidij! Ne parlaments, ne Prezidijs nav noteicis atbildīgo komisiju par Nacionālās drošības koncepciju. Un mani izbrīna tā nostādne, kura šeit tiek proponēta, ka tagad kādai komisijai būtu jāziņo par Nacionālās drošības koncepciju.

Vēl viens aspekts. Aizsardzības un iekšlietu komisija ļoti rūpīgi un detalizēti izanalizēja šo Nacionālās drošības koncepciju un ar pārliecinošu balsu vairākumu nāca pie secinājuma, ka tā tādā veidā, kā ir iesniegta, absolūti nav atbalstāma. Nacionālās drošības komisijā, kad tika skatīta šī koncepcija, galarezultātā nonāca pie secinājuma, ka jūs zināt, mūsu valstī ir nepieciešama koncepcija, un galarezultātā vai nav vienalga, kādu koncepciju mēs pieņemsim. Ka tikai kaut ko pieņemt. Nu tādā gadījumā pieņemsim arī turpmāk dažādus absurdus likumus, likumprojektus un līgumus. Es uzskatu, ka šī koncepcija absolūti nav atbalstāma. Tā ir jāatdod Ministru kabinetam. Es gribētu dzirdēt šeit no Ministru prezidenta arī normālu, konkrētu ziņojumu par nacionālo drošību, par situāciju valstī, par ārpolitisko situāciju, kādā veidā situācija Afganistānā, Čečenijā, Balkānos, Eiropā un pasaulē kopumā ietekmē arī mūsu valsti, iekšējo drošību, ārējo drošību, kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē. Tikmēr, kamēr tas nav noticis, es atvainojos, šāda veida koncepcijas nav atbalstāmas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Žēl, ka Latvijā nav tādu slavenu humoristu kā Žvaņeckis. Jo es ceru, ka šodien cienījamais Andris Bērziņš, ko es cienu, negrib uzņemties viņa lomu.

Ja mēs nopietni palasām to dokumentu, ko prezentē gan premjerministrs, gan aizsardzības ministrs, tad rodas patiešām, kā Ādamsona kungs pareizi norādīja, ļoti interesanti jautājumi. Es lasu sadaļu 3.2.4. “Pretvalstisku un radikālu organizāciju un ārvalstu izlūkdienestu darbības novēršana”. Es vienkārši atļaušos Saeimai nocitēt šo daļu: “Pret Latvijas nacionālām interesēm vērstu pretvalstiski orientētu grupējumu un ārvalstu izlūkdienestu darbību novēršanā un neitralizācijā īpaši nozīmīga ir apsteidzošas, savlaicīgas un precīzas informācijas iegūšana, ko īsteno valsts drošības iestādes. Valsts drošības iestādes atklāj un identificē pretvalstiski orientētus grupējumus un personas, to darbību un mērķus , kā arī ārvalstu izlūkdienestu darbību Latvijā un tiesību aktos noteiktā kārtībā veic pasākumus minēto grupējumu un izlūkdienestu darbības neitralizācijai.” Punkts! Visa šī sadaļa ir beigusies ar šiem diviem teikumiem, kas ir ļoti dziļi, ļoti talantīgi un ļoti labi.

Tikai es patiešām atceros slaveno gadījumu ar Pētera baznīcu, kad tie pāris “nacbolu” uzbrauca augšā un visa mūsu drošības koncepcija izgāzās. Izrādījās, ka visiem mūsu daudzskaitlīgajiem drošības dienestiem nebija ne informācijas, nebija ne metodikas, nebija ne idejas, ko darīt. Tātad šis pants ir klaji deklaratīvs, tas ir vienkārši klasiski... nu tur būtu ko smieties un smieties. Jo šis ir ... Šī sadaļa izsaka veselus izlūkdienesta darbības principus un ārvalstu izlūkdienestu darbības neitralizāciju Latvijā. Mēs paskatāmies arī tālāko nodaļu, kurā mēs redzam atkal ļoti oriģinālas idejas, kas patiešām ir derīgas Žvaņeckim.

“Lai aizsargātu valsts ekonomiskās intereses, novērstu ārējos riskus, nodrošinātu iekšējo kārtību valsts robežas drošības nodrošināšanas jomā, galvenais uzdevums ir integrētas valsts robežas pārvaldīšanas sistēmu izveide. Lasot atkal tālāk šo nodaļu, man rodas jautājums: vai tad mums šodien jau šī sistēma neeksistē? Protams, vārdos tā eksistē. Īstenībā ir, ka divi dienesti nevar savā starpā atrisināt videonovērošanas iekārtu remontu. Un kurš īsti atbild par to? Tātad kārtējo reizi tā ir kaut kāda deklaratīva ļoti īpatnēja norma, kas nav īsti labi saprotama.

Tāpat šinī sadaļā “Valsts robeža” es lasu tālāk: “Nepieciešams turpināt konsultācijas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku par atpakaļuzņemšanas līgumu noslēgšanu un pabeigt valsts sauszemes robežas demarkāciju ar kaimiņvalstīm.” Tā ir ļoti laba ideja. Bet jautājums — kā tas tiks realizēts, kādā laika posmā? Un jautājums — kāpēc autori nav ierakstījuši arī Lietuvu? Jo, cik es atceros, ar Lietuvu mums arī nav jūras robežas. Nav atrisināts ekonomisko jautājumu spektrs ar Lietuvu. Kāpēc šis jautājums nav ierakstīts šinī koncepcijā, ja mēs atzīstam šo kā nopietnu, valstisku dokumentu, ko var pasniegt pat premjerministrs?

Tālāk. Ja mēs paskatāmies atkal nākamos jautājumus par šo cienījamo koncepciju. Es redzu ļoti interesantu sadaļu, kas tagad ir ļoti populāra un nesen tika izdiskutēta — tā ir cīņa ar korupciju. Un tagad es lasu: “Tiks pieņemta nulles deklarācija, kura uzlabos situāciju jomā, kas saistīta ar personu īpašuma uzskaiti un aplikšanu ar nodokļiem.” Tad beidzot patiešām mūsu valsts premjerministrs un aizsardzības ministrs ir izskaidrojis, kādēļ ir nepieciešama nulles deklarācija. Lai varētu uzskaitīt personu īpašumu un aplikt ar nodokļiem. Vai tad tā ir šīs koncepcijas būtība? Tas ir ļoti īpatnēji. Protams, tas arī, izrādās, atvieglos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un pierādījumu vākšanu noziedzīgu nodarījumu konstatēšanā. Tās ir dažas no šīs absurdās koncepcijas paraugidejām. Bet, man liekas, galvenais jautājums ir ierakstīts 9.lappusē: “Lai veicinātu Latvijas valsts aizsardzības spēju paaugstināšanu, ir noteikts, ka šim mērķim paredzētais finansu apjoms 2003.gadā sasniegs 2% no iekšzemes kopprodukta.”

Cienījamais premjerministr un valdošo partiju pārstāvji! Es nezinu, kā pirmdien jūs skaidrosit pensionāriem, kāda īsti ir mūsu prioritāte. Tāpat es neesmu saņēmis no aizsardzības ministra normālu atbildi, kā tiek izlietoti tie 2% no kopprodukta, ko Aizsardzības ministrija grib saņemt. Viņi nemāk tos izlietot! Un vai valsts drošība izskatās tikai, ka tiešā veidā šī nauda tiek deleģēta Aizsardzības ministrijai, kura sāk pārdomāt, vai nevajag aizsūtīt 12 cilvēkus par 160 tūkstošiem latu uz Kazahstānu vai Kirgizstānu. Vai tā ir šī aizsardzības koncepcija?

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz saku, ka ir nopietni jāpārdomā. Es aicinātu patiešām šo koncepciju šodien uzklausīt un nosūtīt vai nu viņu tālākai pārstrādei Aizsardzības un iekšlietu komisijai, jo tā ir ļoti nepilnīga, tā būtu kā apkaunojums Latvijas valstij, vai arī noraidīt, lai Ministru kabinets kārtīgi izstrādā, lai var labi saprast, kam ir nulles deklarācija — īpašuma uzskaitīšanai un aplikšanai ar nodokļiem, kā viss tas saistās kopā ar valsts attīstību. Tāpat kā savā laikā par totālo mobilizāciju, ko šeit prezentēja cienījamais Kristovska kungs, man nav īsti saprotams, kā totālas mobilizācijas gadījumā strādās šī civilā aizsardzība, kura pēc būtības Latvijā vairs neeksistē, kura ir likvidēta. Tādēļ es vēlreiz saku: mēs nevaram pieņemt. Tas būtu Saeimas apkaunojums, tas būtu izsmiekls, ja mēs pieņemtu šādu koncepciju, kura ir primitīvā, deklaratīvā līmenī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis. Jūsu rīcībā piecas minūtes.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Attiecīgā koncepcija sastāv no daudzām sadaļām. Droši vien tas ir nepieciešams, jo ir jāparāda, kādā veidā viss, kas vērsts uz ārpasauli, tikpat sabalansēts ar visu to, ko mēs darām valstī iekšpusē, un vēlams, lai būtu gan analīze par notiekošo šodien, gan arī konkrēti izdarīti secinājumi, kas ir jāizdara rīt. Tikai tad mēs varētu runāt par koncepciju. Lai paskatītos, vai šie jautājumi patiešām tā arī atspoguļoti, es paņēmu vienu sadaļu — “Ekonomika, reģionālā attīstība un vide”. Pie šīs sadaļas es gribu citēt atsevišķus punktus no šī dokumenta un arī izdarīt analīzi.

Pirmais. Dokumentā ir rakstīts, ka strukturālo reformu rezultātā Latvijā ir notikusi pāreja no plānveida ekonomikas uz funkcionējošu tirgus ekonomiku, kurā dominē privātā iniciatīva. Privātā kapitāla ievērojamais pārsvars un īpatsvars visās svarīgākajās nozarēs — rūpniecībā, lauksaimniecībā, pakalpojumos — rada zināmus ierobežojumus valsts spējām tieši ietekmēt tautsaimniecības attīstību. Punkts. Es domāju, ka tas ir ļoti nopietns apgalvojums un tas nav glaimojošs Latvijas valstij, ja tiek pateikts, ka valsts nav spējīga būtiski un tieši ietekmēt tautsaimniecības attīstību. Es domāju, ka ir jāpasaka arī ļoti konkrēti, ka desmit gados pēc Latvijas valsts neatkarības mūsu ekonomikā valdīja princips, ka tirgus atrisina visu. Tirgus atbildēs uz visiem jautājumiem. Jā, šīs tendences arī desmit gadus atpakaļ pasaulē bija populāras, bet pasaule pateica, ka tā kļūdījās. Ir jāsabalansē valsts attieksme... valsts spējas un ietekme uz tautsaimniecību ar tirgus attiecībām.

Un kādā veidā valsts domā uz priekšu šo jautājumu sabalansēt? Vienīgais, es gribētu vēl pateikt, ka jā, no atsevišķām amatpersonām joprojām dominē: dzelzceļu privatizēsim, kuģniecību jau privatizējam, pie “Latvenergo” privatizācijas atgriezīsimies... Tātad jebkurā gadījumā simtprocentīgs privātais kapitāls atkal visu atrisinās mūsu valstī. Ja šis ir princips, kas ir iestrādāts attiecīgajā koncepcijā, tad esmu gatavs par to strīdēties un tas nav labi.

Blakus nākamā epizode no šī dokumenta, kas ir ierakstīta. Latvija stabilizē makroekonomisko vidi, īsteno pārdomātu monetāro un fiskālo politiku. Latvijas monetārās politikas pamatelements ir Latvijas Bankas konsekventi īstenota Latvijas lata piesaiste ESDR valūtu grozam. Nu un Repšes kungs paskatījās griestos, noteica, ka jaunievedamais lats būs divreiz spēcīgāks par tajā laikā funkcionējošo Latvijas teritorijā rubli un tas ir ļoti konkrēts ekonomiskais rādītājs?

Šī konkrētā ieveduma rezultātā nepārtraukti mums imports pārsniedz eksportu, un tas pieaug no gada uz gadu. Un kur parādīts jautājums par to, lai to pārtrauktu? Vai tas, ka tik stabils lats, tik augsts lats, kurš orientēts uz importu, kurš nav orientēts uz eksportu, tas ir sasniegums, kurš ir jāsaglabā? Secinājumi uz priekšu neseko.

Līdz ar to paskatāmies, kas notiek apkārt un blakus! Igauņi, Lietuva savu valūtu ļoti konkrēti sasaista ar eiro. Vai Latvijai tas nāktu par labu? Es domāju, ka tas varētu būt arguments, lai Latvija sabalansētu savu valūtu nevis ar ESDR, bet ar eiro... lata vērtību samazinātu, un, protams, tādā veidā pieaugtu ļoti nopietns atbalsts eksportam. Bet es to neredzu šeit koncepcijā.

Jautājums — ja Latvija tik konkrēti piesaka sevi dalībai Eiropas Savienībā, kādā veidā tādā gadījumā eiro funkcionēs Latvijas teritorijā? Vai ir vajadzīgs pārejas periods vai uzreiz ieviešam? Cik ātri? Tas ir viens no jautājumiem, uz kuru ir jāatbild. Protams, es gribētu redzēt šo atbildi arī koncepcijā.

Un par pašu Latvijas Banku. Jā, Latvijas Banka konsekventi pateica, ka tā norobežojas no tautsaimniecības. Latvijas valdība, parlaments ir gatavs samierināties arī uz priekšu? Nodzīvojām desmit gadus, bet turpmākos gadus mums tāpat būs attiecības, ka Latvijas Banka būs valsts valstī? Vai būs kādas korekcijas? Gribētu redzēt no attiecīgās pašreizējās valdības, kas sastāda koncepciju, šo koncepciju arī piedāvājam, kā būs uz priekšu.

Nākamais. Citāts no attiecīgā dokumenta: “Latvijas valsts stabilitāti būtiski ietekmē tās reģionu nevienmērīgā attīstība. Monocentriskās attīstības tendences dēļ pastāv ievērojamas atšķirības starp Latvijas galvaspilsētu Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem. Lielākā daļa Latvijas pierobežas reģionu, lauki, vairākas pilsētas salīdzinājumā ar lielākajiem uzņēmējdarbības attīstības centriem attīstās nelīdzsvaroti, padziļinot sociāli ekonomiskā rakstura atšķirības, kā arī izraisot iedzīvotāju...

Sēdes vadītājs. Atvainojos...

V.Lauskis. ... migrāciju no mazāk attīstītajiem reģioniem?

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Lauska kungs, laiks. Jūs varēsit turpināt pēc pārtraukuma.

V.Lauskis. Varbūt es vienu minūti un pabeigšu vispār?

Sēdes vadītājs. Kolēģi iebilst. Nav iebildumu vienu minūti vēl? Lūdzu!

V.Lauskis. Paldies! Tātad es jums nolasīju to, kas rakstīts attiecībā uz reģionālo reformu. Un diemžēl šeit ir tikai fakta konstatācija, ka mums ir ļoti slikti, cilvēki brauc prom un sociālā dažādība tikai padziļinās.

Kur ir administratīvi teritoriālā reforma? Kādā veidā mēs gribam attiecīgo jautājumu novērst? Šajā jautājumā patiešām arī koncepcijā nav minēts ne vārda.

Un es gribētu pateikt, ka droši vien daudzās citās sadaļās ir daudz gudrāka un pārdomātāka pieeja. Bet attiecīgā sadaļā par ekonomiku, reģionālo attīstību diemžēl netika pieaicināti cilvēki, kuri Latvijas valstī varētu izstrādāt šo koncepciju daudz padziļinātāk un ieinteresētāk.

Līdz ar to atbalstīt šo koncepciju kopumā, zinot par tik paviršu pieeju pie šīs sadaļas, protams, ir problemātiski. Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates par ziņojumu “Par nacionālo drošību” turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tūlīt pēc sēdes beigām Sarkanajā zālē Saeimas priekšsēdētājs Straumes kungs pasniegs grāmatas par Latvijas futbola vēsturi ar autora — ievērojamā futbola tiesneša Miķeļa Rubeņa — ierakstu. Grāmatu saņems tie mūsu politiķi, kas pērnā gada jūnijā drosmīgi cīnījās pret igauņu kolēģiem futbola sacīkstē Valgā. Tā ka laipni lūdzu visiem ierasties!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie Vides apakškomisijas locekļi! 29.janvārī pulksten 2.30 būs apakškomisijas sēde, kurā mēs izskatīsim prezidentes atsūtīto likumu par aizsargjoslām. Būs uzaicināti arī gan Vides kluba, gan pārējie “zaļo” aktīvisti, gan arī ieinteresētās personas no Jūrmalas domes un pārējām pašvaldībām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Osvalds Zvejsalnieks, Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Edvīns Inkēns, Helēna Demakova, Mārtiņš Emsiņš, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Ainārs Šlesers. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam 65 gadu jubilejā Pēteri Tabūnu un 67 gadu jubilejā Arni Kalniņu! (Aplausi.)

Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim debates. Juris Dobelis.

Mēs turpinām debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Lai arī jūsu ir maz, bet jums ir noteikti krietna dūša. Un tāpēc es uzstāšos arī jūsu priekšā.

Tātad runa ir par vārdiem vispirms. Vārds “koncepcija”. Ko nozīmē vārds “koncepcija” latviski? Jā, reizēm man kārtējo reizi ienāk prātā tas, ka pārāk bieži latvieši lieto svešvārdus, lāgā neapzinādamies, ko tas nozīmē, un runā nevis par būtību, bet par atsevišķām detaļām. Tur tā nelaime.

Vārds “koncepcija” latviski nozīmē skaidri un gaiši “pamatnostādne” un nevis kaut kādi sīkumi. Un līdz ar to šī pamatnostādne, ko mēs šodien apskatām, ir politisks dokuments, kas nosaka virzienus, kas nosaka to, par kādiem galvenajiem jautājumiem būtu sīkāk jārunā ekspertiem. Un to es aicinu atcerēties kritiķus, kas šeit nāk, izvelk kādu atsevišķu jautājumu, tad ilgi un dikti ņemas ap šo jautājumu. Mūsu šīsdienas uzdevums ir atbalstīt pamatdarbību, atbalstīt tos pamatvirzienus, kurus ir izvēlējušies šā dokumenta autori. Protams, ka līdz šā dokumenta tapšanai bija rūpīgs ekspertu darbs, kuri apzināja faktus, tos apkopoja, kuriem bija savi profesionālie slēdzieni, ko no iegūtajiem faktiem piedāvāt atklātībai un, piedošanu, ko atstāt kā slepenu informāciju. Ne visu slepeno informāciju, ne visus sīkumus ir jāiekļauj šādā dokumentā. Par to vajadzētu vairāk domāt vienam otram, kuru mēs kādreiz esam izpestījuši no sēdēšanas cietumā.

Mūsu šīsdienas jautājums ir: vai mēs piekrītam galvenajām pamatnostādnē minētajām lietām vai mēs nepiekrītam? Ja ir runa par atsevišķiem jautājumiem, par atsevišķu sīkāku detalizāciju, tā ir atsevišķa saruna. Tā nav vairs tik daudz politiķu saruna.

Es vienam otram gribētu atgādināt, ka Ziemeļatlantijas alianse jau arī nav militāra organizācija. Man liekas, jūs vairāk vai mazāk to zināt, tie, kas to grib zināt. Tomēr tā ir galvenokārt politiska organizācija, un galveno virzienu šajā organizācijā nosaka politiķi, nevis militāristi. Briselē viņi arī atrodas atsevišķi viens no otra. Un pašā Briseles centrā tieši ir politiķu mītne. Militāristi atrodas vairāku desmitu kilometru attālumā. Lūk, to vajadzētu atcerēties! Un tāpēc es aicinu kolēģus ... Jā, veselīga kritika, ko varētu turpmāk pētīt un kādā veidā skatīties uz šo dokumentu, jā, tā ir patīkama, par to ir jārunā un ar to ir arī jārēķinās. Tas nav nekāds smagais jautājums. Bet galvenais šodien ir tas, ka mums ir jādod šī zaļā gaisma šai pamatnostādnei, lai valdība var tālāk strādāt, un nekavēt viņus šajā darbā ar dažādiem sīkumiem, ar dažādiem nelieliem jautājumiem, kurus mierīgi varētu atrisināt eksperti. Es aicinātu arī kolēģus no opozīcijas šoreiz saprast, ka runa ir par visu mūsu valsts tālāko attīstību, iekļaujot visus tos jautājums. Un, ja kāds jautājums trūkst, var to pielikt klāt, vēlāk papildinot jebkuru dokumentu. Nav tāda dokumenta, ko nevajadzētu ar laiku papildināt vai nedaudz kaut vai pārstrādāt. Tā ka es aicinātu atbalstīt šo te dokumentu!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Var piekrist Kristovska kunga apstiprinājumiem, ka Latvijai ir divi draudi: muļķība, it sevišķi, ja tā ir apzināta. Un tādu ir diezgan daudz, un mērķtiecība valsts graušanā. Imports pārsniedz Latvijas Republikas eksportu vairāk nekā par 63% vai ap 700 miljoniem latu. Kas tad tas ir? Un nekavēt valdību darbībā, tas, ko teica kolēģis. Kas viņu kavē? Ir jāstrādā!

Un tagad par to ekonomisko bloku. Ja mēs paskatāmies vēl robežapsardzi un muitu, Valsts ieņēmumu dienesta darbību. Kas viņus kavē strādāt desmit gadus kvalitatīvi un labi? Kāpēc notiek visi tie brīnumi, ar kuriem te nodarbojas tās desmitiem komisijas? Ekoloģija un epidemioloģija. Būtiņģes celtniecībā vai Latvijas valdībai bija strikta nostāja pret Lietuvu, kas izveidoja šo terminālu, un kas tagad notiek ar piekrasti kā Lietuvā, tā Latvijā? Nebija! Lūdzu rezultāts! Epidemioloģija. Mēs iznīcinājām sanepiddienestu, nu, viņš tur citādi bija nosaukts, viņu strukturizē, pārstrukturizē. Un tagad veterinārdienests, kurš ir pakļauts Zemkopības ministrijai, koordinē Latvijas iedzīvotāju veselību un visu, kas saistīts ar to.

Un otrs jautājums tad uzreiz paceļas. 34 tonnas saldētas liellopu gaļas 2000.gadā bija ievestas no Lielbritānijas, kur izplatījās trakumsērga. Kāpēc tika veikta šāda darbība? Sociālā spriedze. Cienījamie kolēģi! Ir jādarbojas ar darbavietu rašanu, jāsakārto mūsu ekonomika, nebūs nekāda spriedze. Spriedzi rada tas, ka mēs nestrādājam. Likuma sakārtošana visa. Kāpēc Latvija vienmēr starptautiskajās tiesās zaudē? Ko tad dara mūsu visi tie speciālisti juristi, kas sēž ministrijās, un ka mēs to visu zaudējam.

Tagad sabiedriskā drošība. Kas attiecas uz organizēto noziedzību, tātad viņi tomēr atzīst, ka tā Latvijā ir, un kas kaitē to iznīcināt? Vai mums nepietiek tam naudas? Pietiek! Ir vajadzīga griba un zināšanas.

Ekonomiskā drošība. Par radītu uzņēmējsabiedrību... uzņēmējdarbību. Nu, ja mēs paskatāmies uz sīkiem, vidējiem un maziem uzņēmējiem, kāds tad viņiem atbalsts ir no valsts? Nekāda nav! Tikai slodze, nodokļi palielinās, jo vairāk, jo labāk it kā būtu.

Konkurētspējīga rūpniecība. Kāda tad rūpniecība Latvijā ir palikusi? Kaut kādas drumstalas! Kas notika ar Daugavpils sintētisko šķiedru rūpnīcu, kura bija konkurētspējīga Eiropā? To iznīcināja mūsu Privatizācijas aģentūra.

Tranzīts. Cienījamie kolēģi! Mums arī šinī ziņā ir jāstrādā. Mēs ātri paliksim bez tranzīta vai tas samazināsies uz pusi. Un ko tad darīs mūsu budžets, un kur būs ieņēmumi?

Lauksaimniecības politika. Nu tāda politika, kāda ir bijusi desmit gadu lauksaimniecībā, jūs zināt, kur ir novesta mūsu lauksaimniecība. Galvenokārt tagad nodarbojas ar Latvijas zemnieku zemes izpārdošanu ārzemniekiem. Un tas notiek pēdējā laikā ļoti intensīvi. Un to jūs zināt.

Vides politika. Uz vides politiku ja mēs paskatāmies, tad jūs redzat, kas notiek. Un kas vēl notiks pēc tam, kad celulozes kombināts būs uzcelts uz Daugavas. Tad kāds būs ūdens Daugavā, Rīgas jūras līcī, un kas notiks ar mūsu kūrorta zonu Rīgas jūrmalā?

Vēl par naftas produktu rezervēm valstī. Cienījamie kolēģi! Tagad valdība grib uzlikt uzņēmējiem, lai viņi izveido valstī rezerves. Tātad tas atkal būs slogs uz Latvijas iedzīvotājiem, jo degvielas cena palielināsies. Bet te ir jāatgriežas pie vēstures. 1992.—1994.gads, kad no Krievijas Federācijas saņēma kā atmaksu Latvijas kuģniecībai 300 000 tonnas naftas produktu, 54 000 tonnu dīzeļdegvielas un apmēram pusmiljonu kubikmetru gāzes. Bet kur tad tās rezerves palika, interesanti?

Veselības aizsardzība. Nu par veselības aizsardzību un visu, kas tagad notiek ar mūsu slimokasēm, jūs ļoti labi zināt. Tā ir ņirgāšanās par veciem cilvēkiem, invalīdiem un pensionāriem. Tas pats notiek ar ārstiem un slimnīcām, kur mēs nekādi nevaram sakārtot viņu finansiālo nodrošinājumu. Lai gan no valsts budžeta saņem ļoti skaistas naudas, vienīgi tērē pārvalde savām vajadzībām, mašīnām, remontiem un visam citam.

Tātad, cienījamie kolēģi, lai izveidotu nopietnu dokumentu, mums ir jāpārdomā tā, lai mēs to varētu...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. ...realizēt dzīvē, bet ne tā, kā mēs aprakstām, un pēc tam nezinām, ko darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Man, klausoties šīs debates, palika tā diezgan skumji, it sevišķi noklausoties sava cienījamā kolēģa Ādamsona uzstāšanos, kurš koncepciju raksturo kā vienu murgu. Es nezinu, cik daudzi no deputātiem to ir vispār izlasījuši, bet, Ādamsona kungs, tiešām, civilā aizsardzība, militārie jautājumi divas reizes skar... ir minēti šinī koncepcijā. Bet jums vajadzēja izlasīt, ka pirmā un otrā sadaļa ir raksturojums, un trešā sadaļa par šiem jautājumiem ir plāns, ko tur šinīs lietās darīs. Ja? Tā kā es domāju, ka nu nevajadzētu maldināt klātesošos deputātus, kuri nav lasījuši šo koncepciju un it sevišķi cienījamos Latvijas radioklausītājus.

Otrais jautājums, pie kā pievērsās it kā mūsu pirmais ārlietu ministrs pēc neatkarības atgūšanas, tas ir, Jurkāna kungs, kur viņš runā par imigrantiem un min skaitļus, ka Vācijā šo imigrantu ir 7,6 miljoni, Anglijā — 3 miljoni un tā tālāk. Jurkāna kungs, tiešām šis ir ļoti svarīgs jautājums, un es arī uzskatu, ka tas apdraud Latvijas nacionālo drošību. Bet jūs aizmirsāt pateikt vienu būtisku lietu, pateikt, ka Latvijā šo nelegālo imigrantu ir apmēram 1 miljons. Ja Vācijā 7,6 miljoni ir legālie imigranti, tad pie mums viņi ir nelegālie un jums kā bijušajam ārlietu ministram to nu gan vajadzētu zināt, kādēļ viņi ir nelegālie, jo okupācijas laikā Latvija de jure pastāvēja, bet de facto viņa nebija rīcībspējīga, un, izejot no starptautisko tiesību viedokļa, viņi ir uzskatāmi šeit visi par nelegālajiem imigrantiem. Un ja 5.Saeima pieņēma slaveno likumu par nepilsoņiem, jā, tad tas ir neatbilstīgs Ženēvas 1949.gada konvencijai par civiliedzīvotāju aizstāvību kara laikā.

Un principā šis ir tiešām ļoti svarīgs jautājums, un es varbūt arī pilnīgi nevaru piekrist tai drošības koncepcijai, ka par maz ir likts uzsvars uz šiem jautājumiem.

Tagad Kristovska izteiktie domugraudi par valsts kaitējumu no muļķiem un no apzinātajiem provokatoriem. No sākuma es gribētu pievērsties pie tā saucamajiem apzinātajiem provokatoriem.

Es jums ieteiktu visiem šodien paņemt šīsdienas “Vesti segodņa”, tur ir ļoti svarīgs virsraksts. (Starpsauciens: “Tā ir reklāma!”) Tā ir reklāma, jā, jūsu avīzei... “Kur ir ielēcis Latvijas tīģeris”... Apakšvirsraksts ir šāds: pirmo reizi neatkarīgs eksperts dod īsteno ainu Latvijas tirgus ekonomikas “sasniegumiem”. Sasniegumi, protams, ir pēdiņās. Nākamais. “Mūsu nākotne ... ksivi ar dzērvēm...” Jūs varbūt cietumnieku žargonu visi šeit nezināt, ja nu... ksivi — tas ir tāds dokuments, tiešām tāds kriminālistu aprindu žargons. Viss, kas šeit ir rakstīts no pirmās līdz pēdējai lappusei, — naida pilns pret Latvijas valsti. Es to varu jums droši teikt, jo es šo avīzi regulāri lasu. Vai tā ir reklāma viņiem vai ne, bet katrā ziņā visiem Latvijas patriotiem es ieteiktu to palasīt, lai jums rastos priekšstats, kādā veidā šeit izrīkojas par ... tā saucamie nelegālie imigranti.

Tagad par otro jautājumu, ko teica Kristovskis, — par muļķiem. Bojāra kungs, ja jūs uzskatāt, ka veselības aizsardzības sistēma pašreiz — tā ir ņirgāšanās par veciem cilvēkiem, tad esiet tik laipns un aizbrauciet pie jebkura ārsta Paula Stradiņa slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā un salīdziniet, kāda aparatūra bija desmit gadus atpakaļ un kāda ir tagad. Cik tad maksāja viena slimnieka ārstēšana, cik tagad maksā. Cik tad maksāja neefektīvās zāles, krievu antibiotiķi un tā tālāk, un cik tagad, un cik ilgi tagad ar kuņģa čūlu atrodas slimnīcā, cik tad atradās. Es jums varu pateikt. Tad ārstējās 30 dienas, gulšņāja. Tagad kuņģa čūlu ārstē pa 7 dienām.

Tas ir viens. Bet ja mēs... grūti dažreiz ir izšķirt, kur ir tā muļķība, kur ir tas provokators.

Sēdes vadītājs. Laiks...

J.G. Vidiņš. Vienu mirklīti... Ja pēdējā vakardienas Dombura raidījumā “Kas notiek Latvijā”... ja abortu apspiešana noiet pie tā, ka... cik slikta ir šī valsts, ka nemaksā par bērnu pabalstu līdz 150 latiem, tad ir grūti pateikt, vai tā ir apzināta muļķība vai nē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons. Otro reizi.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir atsevišķas lietas, kur es, Dobeļa kungs, jums piekrītu, ka koncepcija — tās ir pamatnostādnes, bet tā būtība ir sekojoša, ka šodien, pieņemot šīs te pamatnostādnes, vienīgais, kas tās var mainīt, ir parlaments, valdībai nav tiesību mainīt šajā dokumentā nevienu komatu, nevienu vārdu. Un tādā gadījumā man ir jautājums tieši “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kura ir nacionāli radikāla partija, kura iestājas par valsts neatkarību tāpat kā, es ceru, visi šeit pārstāvošie arī iestājas par valsts neatkarību.... Tādā gadījumā, Tabūna kungs... es atvainojos, Vidiņa kungs, atveriet, lūdzu, 14.lappusi, sadaļa “Valsts robeža”. Un es atļaušos tādā gadījumā arī nocitēt, kas tad tur ir rakstīts: “Nepieciešams turpināt konsultācijas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku par atpakaļuzņemšanas līgumu noslēgšanu un pabeigt valsts sauszemes robežas demarkāciju ar kaimiņvalstīm.” Man ir jautājums Ministru kabinetam un Ministru prezidentam. Bērziņa kungs, kas — Latvija taisās atpakaļ iestāties PSRS, NVS, kādā valstu savienībā, un par ko šajā dokumentā tādā gadījumā ir runa? Es pieļauju, ka šeit ir domāts par bēgļu atpakaļuzņemšanas līgumu, bet tas neizriet ne no konteksta, ne arī no paša teksta. Tekstā konkrēti ir runa par atpakaļuzņemšanas līgumu. Atpakaļuzņemšanas līgums — uz kurieni?

Un tieši no šī viedokļa, ka šeit ir murgainas lietas sarakstītas, Vidiņa kungs, tas nav atbalstāms. Tieši tāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija, vispusīgi izdiskutējot, neatbalstīja šo koncepciju. Nacionālās drošības komisija uzskata, ka šī koncepcija ir jāpārveido, lai šādu te kļūdu, pieļausim pat — tehnisku kļūdu — lai viņu nebūtu. Bet es nevaru parakstīties zem dokumenta, kur melns uz balta ir rakstīts, ka mēs gatavojamies noslēgt atpakaļuzņemšanas līgumu ar Krieviju vai Baltkrieviju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Tiešām, taisnība, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijā šī koncepcija neguva atbalstu, bija ļoti daudz kritikas, un šeit arī no tribīnes šī kritika bija.

Gribu teikt tā, ka es balsoju par šo koncepciju konkrēti. Bet, kā jūs zināt, lēmumu pieņem ar balsu vairākumu. Kāpēc es balsoju par šo koncepciju? Protams, ir daudzi trūkumi, arī ideālu, godīgi sakot, mēs saprotam, ka nevaram radīt. Šeit viens no šiem argumentiem bija arī tas, ko Ādamsona kungs pašā pēdējā uzstāšanās reizē minēja, — par šo atpakaļuzņemšanu. Tiešām šeit vajadzēja tehniski skaidri un gaiši pateikt, ka tas attiecas uz bēgļiem. Varbūt tur šie precizējumi bija vajadzīgi. Bet mēs jau bijām okupēta valsts, zināmā veidā par atpakaļuzņemšanu nekāda pat runa nevar būt arī, teiksim, no starptautiskā viedokļa, mēs tur neiestājāmies, mēs bijām okupēti.

Par koncepcijas formu un veidu. Manuprāt, koncepcija kopumā uzrakstīta labā formā. Šeit vienīgi debates ir par to, ko tad mums rakstīt koncepcijā. Mēs jau varam arī varbūt sākuma preambulā, kā šeit viens otrs deputāts uzstājās, minēt šādi. Varam teikt: viss mums ir sagrauts, mums te nav robežu, mums ir tādas problēmas ar veselības aprūpi, ar aizsardzību, mūs, redziet, apdraud tur vīrusi un baktērijas, un vēl tur kaut kas, vēl tur kaut kas. Mēs varam uzrakstīt veselu romānu sākumā, kādas mums ir problēmas, vispārinot lietas, bet tā parasti nedara. Šeit ir koncepcija rakstīta, manuprāt, pareizi no tāda viedokļa, ka tā balstās uz nopietnu analīzi, un pēc tam arī minēts šis rīcības plāns.

Protams, vienmēr šī koncepcija, mainoties arī apstākļiem, politiskajām situācijām, un vispār visā pasaulē kas notiek, tā mainās, un līdz ar to arī mums ir jāiet laikam līdzi, un arī mainīsies koncepcija un mainīsies arī darbības programmas.

Līdz ar to es lūgtu šo koncepciju pieņemt, un lai varētu tiešām valdība strādāt, lai varētu visus šos varbūt negatīvos momentus, kas mūsu valstī ir, novērst un lai mūsu valsts virzītos uz priekšu, kā tā virzās šobrīd. Paldies!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamais Ministru prezident! Protams, šis dokuments ir vispusīgs un saturā bagāts, tikai es no tautsaimnieciskā viedokļa izteiktu dažus vēlējumus, kurus varbūt šajā koncepcijā var ņemt vērā.

Tātad pirmais jautājums. Preambulā, faktiski sākumā, ir pareizi teikts, ka nacionālās intereses ietver arī ekonomiskās izaugsmes un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanu. Lūk, šīs iedzīvotāju labklājības nodrošināšanas saturs gan konstatācijas daļā, gan arī priekšlikumu daļā nav atklāts, un jebkuras valsts nacionālā drošība ir ciešā kopsakarā, kāds ir iedzīvotāju labklājības līmenis, kāds ir atsevišķu grupu saskaņotības līmenis. Un mēs zinām, kuru vismaz publicē statistika, Džini koeficients mums paliek arvien nelabvēlīgāks, tātad noslāņojums paliek lielāks. Bet, kas attiecas uz iedzīvotāju labklājības līmeni raksturojošiem rādītājiem, tad tie vispār nav analītiskā vai statistiskā apritē. Un joprojām jāizsaka tāds brīnums, ka mēs necenšamies iedzīvotājiem parādīt, kāda tad šinī ziņā mums ir dinamika pa gadiem.

Otrs jautājums. Jebkuras valsts drošība ir saistīta ar satiksmes artērijām attiecīgi valsts iekšienē. Tāpēc ceru, ka vismaz tagad uz priekšu, palabojot akcīzes nodokļa sadali naftas produktiem par labu lauku ceļu attīstībai, kaut kas te uzlabosies, jo šīs artērijas ir visnotaļ nozīmīgas jebkurā tādā nenoteiktā starptautiskajā situācijā. Un, es domāju, arī dzelzceļa līniju pakāpeniska tur sašaurināšana pasažieru vajadzībām arī nav stratēģiski pareizs virziens, un šīs kļūdas tiek darītas arī daļēji tāpēc, ka netiek metodiski pareizi salīdzināta šo pārvadājumu pašizmaksa autoceļiem un dzelzceļiem.

Trešais moments, kas ir ļoti būtisks. Tātad vajag jebkurā valstī būt naftas produktu rezervēm. Bet es domāju, ka mūsu valsts ir ielaidusi varbūt pirmo tādu neprecizitāti, kļūdu struktūrpolitikā, ka, lai gan Latvijas ostām mēs eksportējam jeb tranzītā eksportējam dažādus naftas produktus, joprojām Latvijā nav naftas pārstrādes rūpnīcas. Nav naftas pārstrādes rūpnīcas! Ir tādā Lietuvā, tādā Somijā tas ir, un tas ir tāds ļoti nopietns valsts drošības elements. Piemēram, Mažeiķu naftas apgrozījums 2000.gadā bija 666 miljoni latu. Mūsu lielākajam uzņēmumam “Latvenergo” — 166 miljoni. Tam ir ļoti liela nozīme — naftas produktiem.

Otrs, ko es gribētu pasvītrot un lūgt, teiksim, ņemt informāciju, kas ir citās valstīs, tas ir, naftas produktu iespējama ražošana no savām izejvielām. Ir pierādījies un praktiski to realizē jau virkne valstu —ražo biodīzeli no pašu ražotām izejvielām, šinī gadījumā no rapšu sēklām, un rapšu sējumu paplašināšanas iespējas Latvijai ir desmitkārtīgi, piecpadsmitkārtīgi lielākas, nekā šobrīd ir.

Es minēšu vienu faktu, ka Čehijā jau šobrīd no visa dīzeļdegvielas patēriņa valstī 15% ir biodīzelis, kas tiek ražots no rapšu sēklām. Tā ir vietējā izejviela, tas ir garants, tas ir darbs zemniekiem, infrastruktūrai un tā tālāk. Un vispār briest Eiropas Savienības direktīva, ka pēc pieciem sešiem gadiem būs obligāti jāliek klāt dīzeļdegvielai vismaz 5 vai 7% biodīzelis. Neapstrīdami laikam prasīs, un kāpēc mums importēt šo lietu, ja mēs varam to paši saražot? Un kāpēc mēs to nedarām ar tādu arī valstisku piesitienu, lai tas notiktu tā, kā tas ir Čehijā, Vācijā, Francijā, Itālijā un tā tālāk?

Un es šeit vēl gandrīz vai pēdējais. Es gribētu piebilst...

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Kalniņš. Jā, par elektroenerģiju. Mums ļoti rūpīgi jāpieiet “Latvenergo” reorganizācijai, lai arī šis komponents — elektroenerģijas apgāde — būtu stabils Latvijas valstij un te nekas ļauns nenotiks, salīdzinot ar esošo stāvokli. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns — otro reizi... Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns (PCTVL). (No zāles deputāts J.Dobelis: “Modri, tev uz Kanādu jābrauc spēlēt hokeju!”) Paldies, Juri! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, mēs nokļūstam nedaudz paradoksālā situācijā, ka galvenā komisija — Aizsardzības un iekšlietu komisija — ir noraidījusi un pakārtota komisija — Nacionālās drošības komisija — lūk, ir atbalstījusi. Tā ir viena interesanta nianse.

Protams, es gaidīju arī, kad uzstājās Kuduma kungs un uzstājās cienījamais Kristovska kungs, ka viņš pastāstīs par pēdējiem notikumiem Latvijas armijā, par kārtējo “ģedovščinu”, par tiem sasniegumiem, kā veicas cīņa ar to, par kārtējo dizentēriju, epidēmijām Latvijas armijas kazarmās un kā mēs ar šo dizentēriju armijā iesim, teiksim, uz vienoto Eiropu. Protams, mani ļoti iepriecināja cienījamais Vidiņš, kurš šodien veica labu avīzes “Vesti segodņa” reklāmu, ka viņš aicināja, gan pats ir pastāvīgs lasītājs, gan arī aicināja visus pārējos Saeimas deputātus uzlabot krievu valodas zināšanas. Kaut gan man tas vairāk atgādināja Šveika kliedzienus: “Uz Sarajevu! Uz Sarajevu!”, sākoties Pirmajam pasaules karam. Tāpat daži Saeimas deputāti varētu kliegt no Saeimas tribīnes: “Uz Brigi Uz Brigi!” Protams, arī šinī koncepcijā rodas viens jautājums — cik ilgam laika periodam tā domāta — vienam gadam, diviem gadiem, desmit gadiem? Ja desmit gadiem, tad jautājums kaut vai par Latvijas Banku paliek aktuāls. Šinī Nacionālās drošības koncepcijā būs jāmaina, jo mēs visi labi zinām, ka kaut kur uz 2004.gadu lats vairs nebūs piesaistīts nekādam mākslīgi radītam valūtas grozam, bet gan eiro. Un tas pavisam izraisīs jaunu, šodien neanalizētu situāciju Latvijas ekonomikā.

Tā kā, protams, es personīgi arī domāju, ka arī Aizsardzības un iekšlietu komisijai vajadzēja lūgt šo dokumentu nosūtīt gan uz Tautsaimniecības komisiju, gan uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju tālākai pārstrādei, jo tas ir neprofesionāli, nekvalitatīvi sagatavots. Un, protams, es saprotu to uztraukumu no tiem partijas biedriem, kur ministra laikā, kad viņš bija iekšlietu ministrs, ko diemžēl cienījamais tagadējais aizsardzības ministrs ir aizmirsis, sasniedza augstāko Latvijas rekordu, kādēļ arī bija spiests atkāpties — lielāko bēgšanu no Latvijas Pārlielupes cietuma. Jo trūka finansējums, jo ieslodzītie ar karotītēm vai ar ko izraka slaveno tuneli un kaut kur 50 gabali aizlaidās prom. Tā ir mūsu nacionālā drošība, kura šodien šinī koncepcijā netiek skatīta. Protams, jautājums, cik cietumos atkal ir iespējams šodien izrakt tuneļus un aizbēgt un kā tad būs par to visu lielo nacionālo drošību? Tādēļ, protams, var jau kliegt uz opozīciju, apvainot cilvēkus, tos, kuri prasa paaugstināt bērnu pabalstus. Jo es nezinu patiešām, kā var bērnu uzturēt par 5 latiem. Protams, varbūt cienījamiem kolēģiem no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir izstrādāta koncepcija, kā to darīt. Protams, ir labi, ka Rēzeknē un Paula Stradiņa slimnīcā ir jauna aparatūra. Tas ir ļoti labi, bet tomēr reālā situācija Latvijā ir pavisam pretēja. Mirstība ir lielāka nekā dzimstība. Protams, es vēlreiz saku, es esmu vienmēr arī atbalstījis slimnīcu modernizāciju, bet tas nav arguments tam, lai uzskatītu, ka mums ir ļoti labi un kā tas tiek aptuveni notēlots šinī Nacionālās drošības koncepcijā. Un tādēļ es aicinātu tomēr deputātus balsot pret un nosūtīt vai nu uz Ministru kabinetu tālākai pārstrādei šo koncepciju, vai arī nosūtīt uz Saeimas komisijām tālākai pilnveidošanai, lai vienkārši nedarītu apkaunojumu Latvijas valstij. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti!

Es šeit runāju par muļķību un par apzinātu demagoģiju, un man klausoties to, ko runāja Lujāna kungs, ir grūti izdomāt, pie kuras no kategorijām šo cienījamo deputātu pieskaitīt. Es domāju, ka daudzi piekritīs, ka viņš atbilst abām kategorijām.

Un tad runājot konkrēti par to, ko Lujāns šeit tikko teica, tad, Lujāna kungs, ja jūs kāpiet tribīnē, tad pirmais, ko jums vajadzētu, tikt skaidrībā par to, par ko jūs runājat. Jā... daudzi lieto dažādus argumentus, bet nemaz nezina, kāda ir patiesība un par ko vispār ir runa. Jūs pieminējāt kaut kādu “ģedovščinu”. Tā nav Latvijas armija, tā nav arī aizsardzības sistēma. Tas ir Iekšlietu ministrijas sardzes pulks. Pagājušajā gadā es kā aizsardzības ministrs aicināju kopā gan tieslietu ministru, gan iekšlietu ministru ar aicinājumu turpināt programmu par cietumu apsardzes profesionalizāciju un obligātā militārā dienesta karavīru izņemšanu no šo cietumu apsardzes. Šajā gadā Aizsardzības ministrijas budžetā ir paredzēti 2 miljoni latu, Aizsardzības ministrija maksās iekšlietu sistēmai cietumu apsardzes profesionalizācijai un tehniskajai aprīkošanai. Lūk, tas ir reāls aizsardzības ministra Kristovska pasākumu plāns.

Diemžēl Lujāna kungam pašreiz kārtējo reizi šīs ziņas nav svarīgas un nav arī būtiskas, viņam ir jārunā pa telefonu, un pēc tam nākamo reizi viņš kāps tribīnē un runās kārtējo nepatiesību, kārtējo demagoģiju, sagrozīs faktus droši vien tikai sev vien zināmā kārtībā. Tā ka, Lujāna kungs, ja jūs nākat nākamo reizi, tad runājiet par lietu. Un, ja jūs brauksiet uz Kanādu, es nenovēlu tai jauniešu komandai braukt ar jums kopā, jo Dievs to zina, kuros vārtos viņi iesitīs ripu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, Ministru prezidenta kungs, cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Par Nacionālās drošības koncepciju un par jebkuru koncepciju var runāt stundām ilgi, un, protams, tas arī ir jādara. Parlamentu rokās šodien ir to atbalstīt vai neatbalstīt. Bet es runāšu par vienu ļoti konkrētu lietu, ko varētu vai nu labot pēc Aizsardzības un iekšlietu komisijas ieteikuma šajā koncepcijā, vai arī Ministru kabinets varētu pievērsties šī jautājuma risināšanai.

Proti, mani kolēģi jau bilda ļoti svarīgu lietu, proti, tā ir informatīvā telpa Latvijas valstī, jo nacionālo drošību realizē ne tikai Ministru kabinets kopumā, ne tikai Aizsardzības, Iekšlietu un Ārlietu ministrija, nacionālo drošību realizē katrs Latvijas iedzīvotājs. Līdz ar to katram Latvijas iedzīvotājam būtu jādzīvo tādas informatīvas telpas vidē, kas veicina šo nacionālo drošību. Tas ir pamats ļoti ilgām un garām diskusijām, kā veicināt šos procesus, kas lielā mērā atrodas privātās rokās, un tā tam arī būtu jābūt. Un tomēr. Acīmredzot valsts nacionālās intereses prasītu, lai šiem jautājumiem pieietu nopietni.

Bet pavisam konkrēta lieta. Proti, mēs zinām, ka Latvijas iedzīvotāji pēdējā gada laikā ir ļoti satraukti par to, ka Latvijas Radio pirmā nacionālā programma vairs netiek translēta vidējos viļņos. Līdz ar to tie iedzīvotāji, kuru rīcībā nav FM diapazona uztvērēji, ir zināmā mērā, teiksim tā, atslēgti no informācijas saņemšanas. Tajā pašā laikā FM diapazona raidītāji, kas tagad pēc shēmas noklāj visu Latviju, tas diemžēl ir tikai teorētisks pieņēmums, jo mēs zinām, ka realitātē pāreja, it sevišķi ja jūs braucat automobilī, no vienas telpas, no viena raidītāja pārejas uz otru ir diezgan sarežģīta un ir izkritumi. Līdz ar to mēs varam konstatēt tikai sekojošo, ka ne tām struktūrām, kas rūpējas par civilo aizsardzību, nedz tām struktūrām, kas varētu mēģināt šajā jautājumā ko darīt, nav precīzas un skaidras koncepcijas, kā kādos gadījumos informēt visus Latvijas iedzīvotājus par kādiem konkrētiem notikumiem.

Šajā gadījumā vakar Sociāldemokrātu frakcija, tiekoties ar Latvijas Radio ģenerāldirektoru Dzintri Kolātu, uzzināja sekojošo, ka Latvijas Radio būtu gatavs slēgt līgumus gan ar attiecīgām valsts institūcijām, gan pašvaldību institūcijām, lai šajos gadījumos, kad ir nepieciešama ļoti steidzīga, operatīva iedzīvotāju informācija, tas varētu arī tikt veikts. Mēs zinām, ka lauku telefonizācija ir cietusi neveiksmi. Līdz ar to apzināt tālāk un vientuļi dzīvojošus Latvijas iedzīvotājus sagādās diezgan lielas grūtības.

Līdz ar to es aicinātu vistuvākajā laikā tieši Ministru kabineta līmenī risināt šo jautājumu, varbūt, iespējams, 130 000 latu apmērā, kas tika ietaupīti, pārtraucot raidīt vidējos viļņos Latvijas Radio pirmo nacionālo programmu, 130 000 latu ietaupījums gadā, es uzsveru, varbūt ka ar daļu no šiem līdzekļiem tomēr varētu pārdomāt, kā rīkoties šajā situācijā, lai mums nebūtu iedzīvotāju informēšanas “caurumi” šī vārda tiešā nozīmē.

Pateicos, priekšsēdētāja kungs un Ministru prezidenta kungs!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Jurkāns — otro reizi.

J.Jurkāns (PCTVL). Godātie kolēģi! Es jau 13 gadus vienmēr uzmanīgi klausos Vidiņa kunga uzstāšanās, lasu viņa rakstus rūpīgi, un, gods kam gods, Vidiņa kungs 13 gadus ir ļoti patstāvīgs un pastāvīgs savos spriedumos. Viņš nepārtraukti piemin Ženēvas konvenciju, ko viņš ir izstudējis, viņš nepārtraukti lieto vārdus “deokupācija”, “dekolonizācija” un tā tālāk, visiem mums labi zināmas lietas. Šo 13 gadu laikā diemžēl Vidiņa kungs nav izdomājis formulu, kā šo procesu realizēt. Un, Vidiņa kungs, es baidos, ja jūs neattīstīsities, piedodiet, politiski tālāk, tad jums aizies garām mūsu jaunatne. Un, ja jums bija iespēja, manuprāt, tas bija pirmdien, skatīties valsts televīzijas pirmo programmu, kurā uzstājās kāda būtne no Kultūras akadēmijas, tad teikšu: viņa ir daudz progresīvāka par jums un visiem mums kopumā. Un, redziet, pasakot, ka 2002.gads būs deokupācijas gads, un nosodot visu to, ko nosodāt jūs, viņai jau ir, redziet, arī gatava formula, kā to darīt, kā šo valsti deokupēt. Viņa jau ir aizgājusi tik tālu, ka visi tie, kas šeit ir okupanti, tie ir slepkavas. To pasaka viena jauna būtne Latvijas Televīzijā pirmajā programmā, un es kā nodokļu maksātājs par to maksāju. Jautājums varbūt būs atsevišķs — kas par to atbild, vai šī ir... vai šī nav naida kurināšana un tā tālāk, tāpēc domāju, ka, runājot par valsts drošības jautājumiem, par integrāciju, es domāju, Vidiņa kungs, jums vajadzētu kā deputātam tomēr nākt šeit tribīnē un dot arī receptes, lai mēs varētu tās ierakstīt mūsu drošības koncepcijā. Jo citādi iznāk vien tāpat kā pirms 13 gadiem, piedodiet...

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Piedodiet, kolēģi, bet neizturēju! Negribēju nākt tribīnē, bet neizturēju. It īpaši pēc otrreizējas Jurkāna kunga uzstāšanās, kurš aicināja attīstīties Vidiņam viņa domāšanā tālāk. Kaut pareizāk būtu, ja Jurkāna kungs pats uz sevi to attiecinātu. Bet ko lai dara — katram ir sava saprašana.

Šodien ir tik daudz sarunāts, apspriežot Nacionālās drošības koncepciju, ka pietiktu daudzām atsevišķām koncepcijām. Leons Bojāra kungs aizrunājās tik tālu, ka Nacionālās drošības koncepcijā vajadzētu ietvert attiecības ar sievasmāti un burkānu audzēšanu.

Apmēram tādā līmenī, bet nu ko lai dara? Redziet, un es tagad pavērsīšos pret Jurkāna kungu un jūsu pārstāvēto visu šo jūsu flangu un arī ārpus Saeimas atrodošos. Jūs Latvijas nedrošības labā esat darījis ārkārtīgi daudz. Atrodoties vēl ārlietu ministra postenī un visu pēdējo laiku, it īpaši vizinoties pa ārzemēm, kur jūs visu laiku nepārtraukti stāstāt, cik ārkārtīgi nedroši, apdraudēti, diskriminēti un tā tālāk šeit jūtas nepilsoņi, kuru ir simtiem tūkstoši, un viņi šeit ir izveidoti, pateicoties jums, jau kā atsevišķa kopiena. Un es ar pilnu atbildības sajūtu saku, ka šodien Latvijā ir divkopienu valsts, pateicoties jūsu ārkārtīgajiem pūliņiem. Jūsu ārkārtīgajiem pūliņiem, Jurkāna kungs! Jo jūs esat to veidojis un turpināt veidot. Jūsu nostāja šodien ir, jūs stāstāt cilvēkiem caur visiem jums iespējamiem veidiem, masu informācijas līdzekļiem, ka pilsonība, iekļūšana pilsonībā ir apkaunojošs process. Ārkārtīgi apkaunojošs nepilsoņiem. Bet jūs par katru cenu sakāt, ka šis apkaunojošais process jāiziet cauri visiem nepilsoņiem, lai jūs tiktu pie varas. Un tad jūs varēsit noteikt, kā šai valstij attīstīties. Vai tā ir rūpe par Latvijas drošību? Vai tā ir rūpe? Jūs vairs nevarēsiet pēc manis nākt tribīnē, jo divas reizes jau esat runājis. Bet es gribētu dzirdēt jūsu atbildi. Tā nav pareiza rīcība. Protams, mēs esam pieļāvuši ārkārtīgi būtiskas kļūdas.

Es pieminēšu 5.Saeimu, kad Nacionālā neatkarības kustība toreiz šajā pašā zālē, tikai pie cita iekārtojuma, skaidri un gaiši nāca klajā ar piecu likumu koncepciju, kur tika ietverti ārvalstnieki, bezvalstnieki. Tur nebija nekādi nepilsoņi. Un šodien Latvijā nebūtu šī destabilizējošā faktora — nepilsoņu. Nebūtu! Un nebūtu šīs divkopienu valsts, ja toreiz, Panteļējeva kungs, jūs nebūtu tik ārkārtīgi iestājušies un nolieguši mūsu koncepciju. Ar to vajadzēja sākt, vajadzēja pareizi izveidot šo situāciju. Un nevajadzēja aizmirst 1949.gada Ženēvas konvenciju. Tās ir ļoti būtiskas lietas! Šodien šie nepilsoņi jau jūtas labāki, drošāki, stabilāki šeit, Latvijā, nekā pilsoņi. Pilsoņu, it īpaši latviešu, nedrošība Latvijā ir vienkārši fantastiska, ņemot vērā, ka pasaulē netika skaidrota situācija Latvijā, un te ir lielā mērā atbildīga Ārlietu ministrija. Pilsoņu nedrošība ir vienreizēja. Seko uzbļāviens vai spiediens cits pēc cita. Ar naturalizāciju nepietiek, ar pilsonības loga atvēršanu nepietiek, ar Valodas likumu, kas ir mīkstāks par mīkstu, nepietiek. Tagad vajag vēl un vēl un vēl un vēl. Un man šodien saka, žurnālisti uzdod jautājumu, ka Romāno Prodi, tas gan esot it kā vēl baumu līmenī, jau esot izteicies kaut kur par to, ka Latvijā jāievieš otra valsts valoda — krievu valoda. Lūk...

Sēdes vadītājs. Laiks...

P.Tabūns. ...kur mēs varam aiziet un kur mēs aiziesim, ja turpināsim pieļaut to, ko dara Jurkāns—Rubiks ar savu komandu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mēs atkal dzirdējām kārtējo runu, bet neviena priekšlikuma diemžēl tur nebija. No vienas puses, mums ir pieņemta integrācijas koncepcija, un vai tur nav divkosība? No otras puses, ir attiecīgi spēki, kuri runā par deokupāciju. Vai deokupācijas princips sakrita ar Eiropas Savienības principiem? Es domāju, ka ne. Mums ir konkrēta formula. Piedošanu, es negribu arī atbildēt par to, kam pateicoties mums ir divkopienu valsts, kāpēc viena daļa it kā grib būt lojāla Latvijas valstij, bet valsts, vismaz viņi tā uzskata, negrib, lai viņi būtu lojāli, un tā tālāk, un tā joprojām. Mūsu formula ir integrācija, ir pieņemta koncepcija. Mūsu formula ir divkopienu valsts likvidācija, mūsu formula ir integrācija Eiropas struktūrās. Un, bez šaubām, bez šaubām, aizsardzībai palīdzēs Latvijas tautas vienotība, Latvijas tautas labklājība, Latvijas tautas izglītība, tikai vienkopienas valsts un tā tālāk, un tā joprojām. Tikai tas dos īsto drošību mūsu valstīm. Piedošanu, es šeit dzirdēju melnus melus, mēs nekad neteicām, ka jābūt tur divām vai trim valsts valodām. Mēs oponējam ne par mērķi, bet par ceļiem, kā panākt, lai Latvijas tauta zinātu valodu, kultūru, tradīcijas un lai tomēr mūsu sabiedrībai, mūsu valstij būtu miers un saticība. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamais premjerministra kungs! Cienījamie kolēģi! Vērojot jūs zālē, cik jūs nopietni klausāties Nacionālās drošības koncepciju, varu secināt, ka jums ļoti interesē un esat ļoti norūpējušies par Latvijas drošību. Es sacīšu tā, ka es šo koncepciju atbalstu. Jo tā ir koncepcija, tas ir skelets, un būs no valdības izstrādāts Nacionālās drošības plāns, un tad mēs varēsim to varbūt sirsnīgāk pakritizēt. Bet premjerministrs uzstājoties sacīja par mūsu valsts drošību vispār. Par to pamatakmeni, par stūrakmeni, uz ko mēs tiecamies un kas ir Latvijas valstij tas drošības stūrakmens. Tā ir iekļūšana Eiropas Savienībā un it sevišķi NATO. Un premjerministrs sacīja, ka mēs esam izpildījuši daudzus mājasdarbus. Vai visus?

Bet nupat pēdējā laikā ir uzradies vēl viens spēcīgs mājasdarbs, nezinu, vai nu pietaupīts speciāli, lai kavētu mūs uz virzību NATO, vai tas ir apzināti vai neapzināti, to es nevaru pateikt. Bet tas ir saistībā ar Vēlēšanu likumu. Un jūs, cienījamie kolēģi, visi kā skolnieki gājāt ceļu līdz pilij pie Valsts prezidentes apspriest šo jautājumu. Un tad iedomājieties sevi Valsts prezidentes, teiksim, vietā, kad Valsts prezidentei ir jābrauc uz Ameriku runāt. Un Amerika ir tā valsts, no kuras būs atkarīgs, tiksim mēs NATO vai netiksim. Un es pilnīgi izprotu prezidentes kundzi, un viņai varētu arī simtprocentīgi piekrist attiecībā par šo diskriminējošo normu, kas ir Vēlēšanu likumā. Un, ja mēs ļoti vienkārši paņemam papīru, uz kura melns uz balta ir rakstīts, Vēlēšanu likumu, un paņemam mūsu valsts svētāko dokumentu Satversmi, un salīdzinām šos abus likumus, tad mēs skaidri redzam, ka Vēlēšanu likums neatbilst Satversmei. Un tad rodas jautājums, kādās kategorijās jūs, cienījamie politiķi, deputāti, frakciju un partiju pārstāvji, domājat? Individuāli, personīgi par savām partijas interesēm vai valstiski stratēģiski, domājot par valsts drošību? Un man ir klusa nojauta, ka jūs tikai domājat par 8.Saeimu. Un šis mājas darbiņš, kurš nav izpildīts un kuru Amerika noteikti prasīs prezidentei izpildīt, un spiediens nāk no vēl lielām valstīm, un lai tas tiktu izpildīts. Es domāju, ka tas varētu būt pamatīgs šķērslis mūsu valsts drošībai. Un es personiski teikšu kā nacionāli domājošs cilvēks, ka es galīgi nesaskatu briesmas mūsu valsts valodai. Arī izņemot to diskriminējošo normu no Vēlēšanu likuma. (No zāles deputāte P. Lāce: “Ko tu runā ačgārni!”) Ja jūs tas uztrauc, cienījamie tēvzemieši, tad es pasacīšu tā: jo šeit ir balts uz melna rakstīts un tas neiet sazobē ar Satversmi... Es zinu, ka es jums tagad iedevu trumpi, ka Grīgs ir pārsviedies, ir pret valsts valodu. Es to zinu! Bet normāli domājoši cilvēki Latvijā tā nedomā. Es esmu konstatējis vairākas reizes, un skaidri un gaiši ir pateikts: ja pilsonis ir ieguvis pilsonību, tad viņam pēc Satversmes nav tiesību aizliegt būt vēlētam un ievēlētam. Un nedrīkst aizliegt viņam vēlēt. Satversmē ir skaidri un gaiši pateikts...

Tas ir cits jautājums. Jūs paskatieties un salīdziniet divus dokumentus. Es skatos kā zemnieks... elementāri vienkārši un praktiski. Jā, es esmu par deokupāciju, dekolonizāciju un vēl par, teiksim, repatriāciju arī, ja vajag, lai brauktu...teiksim, sveštautieši, kas ir nelegāli šeit iebraukuši, ārā no Latvijas! Varbūt es esmu desmitreiz lielāks patriots kā jūs un esmu pierādījis to ar darbu nevis ar tukšu pļāpāšanu. Bet iedomājieties sevi prezidentes lomā.

Un vēl. Ja jūs, cienījamie nacionālie spēki, šeit man turpināsiet pārmest, tad paskatīsimies desmit gadu laikā, kas iepriekš ir bijis, teiksim, pie pilsonības došanas vai pie valodas apliecību izsniegšanas, un cik tūkstošu nepilsoņu ir dabūjuši augstākās kategorijas apliecības, nemācēdami ne vārda latviski. Cik tūkstošu ir dabūjuši pilsonību galīgi nelikumīgi? Un tur pie tām iestādēm, kas strādā, bija nacionālie spēki.

Es atvainojos varbūt par skaļiem vārdiem un paldies par uzmanību... Es šo koncepciju atbalstu.

Sēdes vadītājs. Rihards Pīks.

R.Pīks (TP). Godātie kolēģi! Es palūdzu iespēju teikt šo repliku, jo vienkārši no šīs tribīnes un arī radioklausītājiem izskanēja Tabūna kunga vārdi jeb šaubas par to, ko ir teicis Eiropas prezidents Romāno Prodi. Tad es vienkārši gribu ieviest skaidrību. Romāno Prodi nav neko tamlīdzīgu teicis par nepieciešamību ieviest divvalodību Baltijas valstīs. Tā ir provokācija, kas nokļuva internetā, un Romāno Prodi bija spiests taisnoties, kur viņš skaidri un gaiši pateica — nekas tamlīdzīgs no viņa mutes nav izskanējis.Eiropas Komisija, Eiropas Savienība un citas institūcijas ir atzinušas valodu politiku un nacionālo politiku Baltijas valstīs par labu esam. Un tas ir gan no EDSO, gan no citām Eiropas Savienības institūcijām akceptēts.

Bet ko tas liecina? Jo nesen šajās dienās pavīdēja presē cita provokācija, ka Nīderlandes Ārlietu ministrija pieprasījusi iedibināt jauna speciālā komisāra posteni Latvijā. Un šādi gadījumi... diemžēl šogad mums būs jāsastopas. Tas liecina, ka mums ir pietiekami daudz nedraugu, kuri izmantos savas lielās mediju iespējas, lai taisītu šādas provokācijas.

Bet pie viena es gribu pieminēt arī... jo šeit viens no kolēģiem minēja konkrēti avīzi “Vesti segodņa”. Tad man ir jāsaka tā, ka tie Rietumu politiķi, kas lasa krievu valodā, bieži vien mums izbrīnīti saka: jūs gan esat ārkārtīgi liberāla valsts un pacietīga tauta, jo tas, kas tiek rakstīts bieži jūsu krievvalodīgajā presē, mūsu valstī tas tiktu uzskatīts par valsts zaimošanu un šādi izdevumi nevarētu iznākt. Bet ko mēs varam gribēt no krievvalodīgās preses, kura, cik es saprotu, vairumā ir dotēta, jo arī mūsu Saeimas budžeta atvēlētā nauda jeb mūsu nodokļu maksātāju nauda Latvijas televīzijā bieži tiek tērēta, tā ka es skatos ziņas un nevaru atrast nevienu pozitīvu ziņu, bet redzu melno ziņu, melno ziņu...

Klausos rīta avīžu apskatu. Un žurnālists, kuram jāpastāsta vienkārši, kas kurā avīzē rakstīts, uzskata par vajadzīgu tomēr paironizēt un dot savu komentāru. Tā ka, lūk, šī puse, informatīvā puse, viedokļa, netiešā viedokļa veidošana arī ietilpst mūsu nacionālajā drošībā, mūsu tautas integrācijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Ziņojums izskatīts, varam ķerties pie lēmuma projekta “Par Nacionālās drošības koncepciju”. Nacionālās drošības komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Ūdre. Lūdzu!

I.Ūdre (JP). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Ministru prezidents ļoti izsmeļoši izstāstīja par to, kas ir iekļauts Nacionālās drošības koncepcijā. Diemžēl man liekas, ka liela daļa deputātu šo koncepciju nav īsti pārlasījuši un arī uzsākuši debates pirms šī dokumenta prezentācijas, kas it kā ir paredzēta pašreiz.

Es domāju, ka deputātiem bija iespēja strādāt komisijās un tikties ar cilvēkiem, kas šo koncepciju radīja, izvaicāt viņus, izteikt savus viedokļus, priekšlikumus un arī kritiku. Bet ne vienmēr vēlamais sakrīt ar esošo.

Un tāpēc tagad pavisam īsi es gribētu parunāt par konkrēto dokumentu — Nacionālās drošības koncepciju — varbūt nedaudz savādākā aspektā, nekā par to ir runājuši iepriekšējie debatētāji.

Pirmām kārtām es gribu uzsvērt un es ceru, ka visi to saprot, ka Nacionālās drošības koncepcija ir vispārīgs dokuments, varētu teikt, kā “jumta” dokuments. Tā ir Latvijas stratēģija vispārējās drošības stiprināšanai. Uz šī dokumenta pamata tiks veidots Nacionālās drošības plāns un programmas, kas ietvers detalizētas riska analīzes, konkrētus pasākumus un atbildīgo institūciju, kas konkrētos pasākumus veiks. Ir jāsaprot, ka nacionālā drošība nav tikai armija un militārā drošība. Nacionālā drošība ir arī cilvēku saprāts un izglītība. Tā ir visu negāciju likvidācija un sociālā kapitāla veidošana. Tā ir varas uzticēšanās sabiedrībai un sabiedrības uzticēšanās varai, un izglītības līmeņa nemitīga paaugstināšanās. Un tikai tas dos spēju savlaicīgi saprast gan politiķiem, gan sabiedrībai, kurš tur bumbiņu kurā rokā gan Latvijā, gan starptautiskajā arēnā. Un tāpēc, pieņemot lēmumu, mums ir jāsaprot, kādas sekas var iestāties vienā vai otrā gadījumā. Un es gribētu uzsvērt, ka šī lēmuma pieņemšana nav risināma ar “krievu ruletes” palīdzību. Un tāpēc es gribētu aicināt izpildvarai kā nākamo soli veikt pamatīgu analīzi par visām pozitīvām un negatīvām sekām, lai katrs Latvijas iedzīvotājs saprastu lēmuma nozīmību sev personīgi. Un ne tikai ir jāveic šī analīze, bet arī jānovada līdz katram iedzīvotājam informācija, ne tikai publicējot to “Latvijas Vēstnesī”, bet veidojot pārdomātu pasākumu kompleksu.

Es gribētu teikt, ka, pieņemot lēmumu par koncepciju, būtu jāsabalansē gan ieguvumi, gan zaudējumi un jāatceras, ka, nestrādājot pie drošības nostiprināšanas valstī, Latvija var nokļūt gan totālā izolācijā, gan eiroaziātiskā ietekmē, bet varam būt arī eiroatlantiskās telpas sastāvā.

Un tāpēc arī viens no šīs koncepcijas pamatuzdevumiem ir sniegt signālus starptautiskajai sabiedrībai par Latvijas prioritātēm un uzdevumiem nacionālās drošības jomā.

Es lūdzu ņem vērā vēlreiz, ka šis ir tikai stratēģisks dokuments un detalizēti dokumenti taps uz šīs koncepcijas pamata. Un tāpēc, pēc šīm garajām debatēm es aicinu jūs visus balsot un šo koncepciju atbalstīt! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt deputāts Jānis Ādamsons. Lūdzu!

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es jau izteicu savu viedokli, ko es domāju par šo te koncepciju un kāds ir mans viedoklis arī par situācijas analīzi, ko mums visiem reprezentēja Ministru prezidents.

Es gribētu pateikt vienkārši, kā lieta tālāk ir virzāma, lai mēs visi kaut ko iegūtu, bet nevis pieņemtu koncepciju arī ar tām stratēģiskajām kļūdām, arī ar tehniskajām kļūdām, kādas ir pieļautas.

Cienījamā Ūdres kundze, šī koncepcija tik tiešām Aizsardzības un iekšlietu komisijā tika izskatīta pietiekami detalizēti, un mēs uzklausījām visa veida speciālistus. Un šo koncepciju komisijā, tās tālāko virzību atbalstīja tikai 2 deputāti no 11. (No zāles deputāte P. Lāce: “Nemelo! Vairāk bija.”) Nu tad trīs... Tas ir pārliecinošs pārsvars.

Nākamais. Nacionālās drošības komisija neuzklausīja nevienu ekspertu. Te ir tā atšķirība starp Nacionālās drošības komisijas darbu un Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbu. Es negribu, ka koncepcijā tiek iekļautas tādas kļūdas un ka tas tiek pieņemts kā absolūta patiesība, ka mēs ar Krieviju un Baltkrieviju risināsim jautājumus par atsevišķu līgumu noslēgšanu par atapakaļuzņemšanu. Tas ir absolūti nepieņemami. Un es aicinu šodien koncepciju nepieņemt, nosūtīt Ministru kabinetam atpakaļ tās pilnveidošanai un iesniegt atkārtoti vēl šīs sesijas laikā.

Dabiski, ka mēs varam arī pieņemt šo koncepciju, tāpēc ka lielas jēgas no šī te Ministru kabineta, kurš ir pierādījis savu mazspēju, nebūs, bet jāņem vērā, ka tādā gadījumā nākamajam parlamentam būs vistuvākajā laikā jāatgriežas pie šā jautājuma izskatīšanas un jālabo ļoti daudzas kļūdas, kuras ir pieļautas šī parlamenta laikā. Es aicinu nepieļaut kļūdas! Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Redziet, vienu otru reizi, kad pasaka kādu taisnību, tad tas nepatīk. Bet, ja mēs strādājam pie tāda nopietna dokumenta, es jums teicu, kur ir zinātniskā novērtēšana šim dokumentam? Tā nav parasta vēstule Saeimai, kā Repšes kungs atsūtīja mums. Tas ir nopietns dokuments, kurš ir jāsagatavo izpildei, bet ne citādi. Likumu ievērošana un izpildīšana. Nu kā tad ir? Vai tad jūs nezināt, ka mūsu likumi iestrādājas ar divdomību, un tad pēc kāda laika mēs mēģinām kaut ko labot, kaut ko izdarīt citādi, bet ne tā, kā grib.

Kaut vai mūsu Privatizācijas aģentūras likvidēšana. Kāpēc tad sūta to atpakaļ? Nepatīk, ka tas būs, ka tā Privatizācijas aģentūras darbība būs izskatīta.

Nepilngadīgo noziedzība. Cienījamie kolēģi, jūs nezināt, kas notiek Latvijā ar nepilngadīgajiem? Kādi jautājumi ir risināti valdības līmenī? Nekādi! Vienīgi ir kaut kā nomests Iekšlietu ministrijas zināšanai, un ar to tas tā ir palicis.

Pedofilijas skandāli, kas bija un kas vēl klusām droši vien turpinās. It kā jūs nezināt, kas bija. Demogrāfiskā slodze. Mums taču iedzīvotāju ir mazāk par 37—40 cilvēkiem uz vienu kvadrātkilometru. Un mēs te sākām runāt, ziniet, tā un tā attīstība. Bet, ja mēs pievienosimies Eiropas Savienībai, es domāju, ka būs diezgan dažāda cilvēku ieplūde.

Atvērtā tirgus ekonomika. Arī burkānu jautājums, Tabūna kungs! Burkānus arī vajag audzēt Latvijā tik daudz, lai nevajadzētu ievest no Polijas vai no citām valstīm. Vai ir mums izstrādāta politika, kā aizstāvēt iekšējo tirgu? Nav tās. Tikai 1999.gadā ar lielām mokām pieņēma Iekšējā tirgus aizsardzības likumu, kurš līdz šim laikam nestrādā. Kaut vai tā cukura ievešana, par kuru te runā.

Un tagad izglītības sistēma. Rīgā vidusskolās ņēma naudu, direktori vāca no skolotājiem visādā veidā. Un līdz pat šim laikam turpinās augstākās izglītības iegūšanā. Kas dod tiesības Latvijas Universitātes vadībai pacelt cenu, it kā viņi nezina, cik liela maksātspēja ir Latvijas iedzīvotājiem. Ļoti labi zina, bet vienalga to dara. Tas taču liedz mūsu jaunatnei izglītoties. Un vispār jauniešu jautājums ir aizmirsts.

Cienījamais aizsardzības ministrs un arī cienījamie Izglītības un zinātnes ministrija un Kultūras ministrija, kas mums notiek ar jaunatni, kā viņa tiek nodarbināta, kas notiek brīvdienās, kas vasaras brīvdienās notiek, kas ar viņiem nodarbojas, kas notiek, nekas neko nedara. Tikai viena runāšana.

Par iedzīvotāju veselības stāvokli. 90 procenti iedzīvotāju nevar pilnīgi samaksāt par savu ārstēšanu, cienījamie ārsti, jūs to ļoti labi zināt! Par stomatoloģiju jums ir kauns runāt, jo apmēram 80 procenti iedzīvotāju laukos, un tas pat ir pilsētā, nevar aiziet pilnīgi pie stomatologa, lai ārstētu zobus, jo viņi nevar samaksāt to ārkārtīgi lielo summu, kuru nosauc mūsu zobārsti. Tur mēs esam nonākuši, un to vajag atzīt.

Un tagad, ja paskatāmies arī par jautājumu “Ķīmiskās rūpniecības un pārtikas rūpniecības attīstība”. Viņi taču strādā pavisam uz citiem noteikumiem, un diemžēl Latvijai tas daudz ko nedod, un tādu ķīmisko rūpniecību mēs jau iznīcinājām.

Tagad vēl ieraksta iekšā — neaktīvā iedzīvotāju daļa. Es nevaru teikt, ka mūsu pensionāri vai iedzīvotāji nav aktīvi. Mēs esam viņus padarījuši par neaktīviem, jo viņu dzīve tik tiešām ir izveidota neaktīva. Kultūras nami kur palika? Par naktsbāriem pārvērsti un par tirgus plačiem kaut kādiem! Kas notiek ar pašdarbību, un visdažādākais atbalsts koriem, deju kolektīviem? Cik tad lieli ziedojumi mums ir iedoti no valsts budžeta? Paskatieties, lūdzu! Un vēl tagad skolniekus nosauc, ka tie arī nav aktīvi Bet kā tad viņi būs aktīvi, ja viņiem arī nav nekāda atbalsta no valdības un programmas!

Un tagad, kas attiecas par radio un televīziju, cienījamie kolēģi! Tā ir kauna lieta, ko mēs skatāmies televīzijā. Mēs neredzam izglītojošās programmas, mēs redzam pornofilmu rādījumus un visdažādākās citas filmas, kuras ir viszemākās kvalitātes ražojums, kuras ievestas no Latīņamerikas un arī no Austrumāzijas zemēm. Un to mēs saucam par kultūras attīstību Latvijā. Tāpēc ir jādomā. Par radio jau mana kolēģe teica. Es vēlreiz atkārtoju.

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Jā. Vidējos viļņos raidījumi ir jāatsāk! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Akceptēt Ministru kabineta sagatavoto Nacionālās drošības koncepcijas projektu”. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 18, atturas — 1. Koncepcija apstiprināta.

Izskatām lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Andra Bērziņa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3969. Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kuru ir izdarījis deputāts Andris Bērziņš. Jums ir iespēja iepazīties ar administratīvo materiālu, kas ir pievienots izdalītajam dokumentam. Mandātu un iesniegumu komisija bija uzaicinājusi uz savu sēdi deputātu Andri Bērziņu, un deputāts apstiprināja, ka protokolā norādītie fakti atbilst patiesībai. Līdz ar to Mandātu un iesniegumu komisija vienprātīgi sagatavoja lēmuma projektu un nolēma to virzīt Saeimai izskatīšanai un atbalstīt lēmumu piekrist 7.Saeimas deputāta Andra Bērziņa saukšanai pie administratīvās atbildības. Lūdzu jūs atbalstīt minēto projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — piekrist 7.Saeimas deputāta Andra Bērziņa saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 7. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 16.janvāra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un mēs lūdzam jūs atbalstīt šos grozījumus likumā “Par policiju” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija 16.janvāra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”” ar reģistrācijas numuru 1034 trešajam lasījumam.

Tagad pa priekšlikumiem. 1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums. 2. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 3. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 5. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 6. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kur ir lūgts izslēgt 20. panta otro daļu, ir ļoti būtisks, jo Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija nesen grozīja likumu “Obligātā militārā dienesta likums”, un faktiski šī norma ir iestrādāta no šī likuma tur. Līdz ar to no likumdošanas viedokļa šeit nevajadzētu atkārtoties. Līdz ar to mēs atbalstījām šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 7. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūgums atbalstīt. Šeit arī ir pieņemts, mainot punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī 8. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija atbalstīja. Šeit arī ir jāmaina punktu numerācija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts arī 9. — deputāta Jāņa Čevera priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim ... Atvainojiet, atklājam debates. Jānis Čevers.

J.Čevers (LSDSP). Priekšsēža kungs! Augsti godātie kolēģi! Par cik izskanēja daži iebildumi pret šo manu priekšlikumu, uzskatu par nepieciešamu paskaidrot sīkāk, kāpēc tas ir radies.

Likums par ugunsdrošību, ko mēs pašreiz grozām, ir pieņemts desmit gadus atpakaļ, un tam pakārtotie normatīvie akti Ministru kabineta apstiprināti 1994.gadā. Starp tiem ir šīs likumu paketes galvenais normatīvais akts — Valsts ugunsdrošības uzraudzības noteikumi jeb, kā tos saīsināti sauc, VUUN 001. Šo noteikumu pielikumā ir apstiprināts sprādzienbīstamo un ugunsbīstamo objektu saraksts, kuri ir jāsaglabā vai jāizveido savi ugunsdzēsības un glābšanas dienesti.

Es ļoti labi atceros to laiku 1994.gadā, kā šis saraksts tapa. Es toreiz vadīju Jelgavas ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un varu apliecināt, kā tas notika. Tas notika samērā, varbūt negribas teikt, voluntāri, bet katrā ziņā par pamatu tika pieņemts šajā sarakstā iekļaut un saglabāt tās vienības un posteņus, kas jau kādreiz eksistēja. Un, ņemot Jelgavas piemēru, tas bija rūpnīcas RAF ugunsdzēsības dienests un Kalnciema kombināta ugunsdzēsības un glābšanas postenis. Šodien mēs labi zinām, kur ir RAF. RAF ir sen bankrotējis. Tā ugunsdzēsības depo vietā ir... Protams, man ir bezgala žēl šodien uz to skatīties, ir autoserviss un citas pakalpojumu iestādes, savukārt, pateicoties toreizējai Ministru kabineta darbībai un toreizējā iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona uzstājībai, Kalnciemā, par cik tas toreiz no pagasta bija pārvērsts par rajona pakļautības pilsētu, šodien ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta postenis. Tālab, bez šaubām, dzīve šodien prasa ieviest šīs korekcijas šajā ugunsdrošības noteikumu pielikumā, jo tur ir iekļauti vairāk nekā 60 objekti, un uz šīm korekcijām jāiet ar skaidri zināmiem kritērijiem, un tālab arī tapa šis mans priekšlikums. Tas būtiski neko nemaina, ar nelielu piebildi, ka šos kritērijus, pēc kādiem jāizstrādā šis saraksts, jānosaka Ministru kabinetam. Nu kurš gan cits to noteiks.

Es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums. Balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 2, atturas — 35. Likums pieņemts.

Dz.Kudums. Lūgums atbalstīt grozījumus likumā “Par ugunsdrošību” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Mēs taču nobalsojām... Tas bija par devīto? Tātad iepriekšējais balsojums bija par 9.priekšlikumu. Skaidrs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 3. Likums pie-
ņemts.

Ir saņemts 10 deputātu iesniegums turpināt sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai bez pārtraukuma. Vai ir iebildes? Nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā”. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.3983. Pirmo priekšlikumu — terminu precizējumu — iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. Arī 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.priekšlikums ir burtiski šī pati terminoloģijas labošana pārējos likuma pantos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 9.priekšlikums — iesniedz Juridiskais birojs, redakcionāls precizējums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 10.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. 8., 9. un 10.priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Seile. 11.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs, precizējot terminus. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. Arī 12. un 13.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs, un lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 14.priekšlikumu iesniedz deputāts un parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Komisija to nav atbalstījusi, bet tikai tāpēc, ka neatbalsta 10.panta izslēgšanu, bet aizvieto šo 10.pantu ar jaunu tekstu kā savu 15.priekšlikumu, ko ierosina komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Seile. Līdz ar to 16.priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 17.priekšlikumu iestrādā Juridiskais birojs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 18. un 19.priekšlikumu arī iesniedz Juridiskais birojs, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. Tāpat 20. un 21.priekšlikumu izstrādājis Juridiskais birojs, komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 22.priekšlikums atkārto to pašu terminu precizēšanu, ko mēs jau esam nobalsojuši. Lūdzu atbalstīt arī šeit!

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. Un līdzīga situācija ir arī 23., 24. un 25.priekšlikumā. Komisijas vārdā lūdzu tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 26.priekšlikumu iesniedz parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Komisija to nav atbalstījusi, un tas nav arī vairs jāatbalsta, jo mēs jau nobalsojām iepriekš citā redakcijā šo 10.pantu, un nebūs vairs 10.1. panta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 27.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta daļēji un lūdz atbalstīt savu pārejas noteikumu redakciju kā 28.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. Līdz ar to izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt kopumā trešajā lasījumā likumu par tūrismu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3886. Finansu ministrija sagatavojusi un Ministru kabinets ir iesniedzis grozījumus likumā “Par valsts proves uzraudzību”. Tas ir saistīts ar to, ka 2001.gada 1.augustā stājās spēkā grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas izslēdza dārgmetālus, dārgakmeņus un to izstrādājumus no akcīzes preču saraksta. Šo grozījumu pieņemšana ir radījusi izmaiņas dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu apritē, un, lai saglabātu kontroles un uzraudzības efektivitāti, ir jāveic uzņēmējdarbības ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem veikšanas vietu reģistrācija, kas ir viens no pamatmehānismiem, kas nodrošinās dārgmetālu tirgus uzraudzību un vienlīdzīgu konkurenci. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi un lūdz arī deputātus atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ventam Balodim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Balodis. Lūdzu iesniegt savus priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 7.februārim.

Sēdes vadītājs. 7.februāris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Par 1964.gada 22.jūlija Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.gada 16.novembra protokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums. Un tas ir redakcionāli precizēt šā likumprojekta nosaukumu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

G.Krasts. Aicinu balsot par šo likumprojektu kopumā, otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputātu jautājumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas noteikumiem. Jautājums tiek nodots ekonomikas ministram.

Tāpat LSDSP frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumus Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par Latvijas garantiju aģentūras darbību, par Valsts ieņēmumu dienesta modernizāciju, par VAS “Latvijas valsts meži” darbību un par sevišķi bīstamo infekciju laboratoriju. Šie jautājumi tiek nodoti Ministru prezidentam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Vārds paziņojumam Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (LC). Eiropas lietu komisijas deputāti! Eiropas lietu komisija sēde nevar notikt tagad, pusvienos, jo ir tikšanās ar Ministru prezidentu. Lūdzu tad vienos visus Ārlietu komisijas zālē! Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Osvalds Zvejsalnieks, Egils Baldzēns, Rišards Labanovskis, Imants Burvis, Aija Barča, Tadeušs Ketlers, Jānis Škapars, Ērika Zommere, Ņina Savčenko, Helēna Demakova, Helmuts Čibulis, Vaira Paegle, Andris Šķēle, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Jānis Gailis, Palmira Lāce. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

 

Sēdes vadītājs. Labvakar! Pulkstenis ir 17, un ir pienācis laiks uzklausīt Ministru prezidenta Andra Bērziņa kunga atbildes uz opozīcijas jautājumiem.

Kā pirmo uzklausīsim Ministru prezidenta atbildi uz deputātu Burvja, Salkazanova, Lejas, Labanovska un Baldzēna jautājumu “Par Rīgas Brīvostas infrastruktūru”. Lūdzu!

A.Bērziņš (ministru prezidents). Godājamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saskaņā ar šo jautājumu ir sagatavota atbilde rakstiski un nosūtīta. Ja ir kādi citi jautājumi vai papildu jautājumi, es esmu gatavs sniegt atbildi.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu nav. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Kā nākamo uzklausīsim Ministru prezidenta atbildi uz deputātu Bojāra, Čevera, Lauska, Barčas un Kalniņa jautājumu “Par radio translēšanas pārtraukšanu vidējos viļņos”. Atbildi sniedz Ministru prezidents Andris Bērziņš. Lūdzu!

A.Bērziņš (Ministru prezidents). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Pildot Saeimas deputātu gribu, esmu rakstiski nosūtījis jums Nacionālās radio un televīzijas padomes sagatavoto atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu nr.152 “Par radio raidīšanu FM un vidējos viļņos”. Papildus gribu teikt, ka, protams, esmu ārkārtīgi pagodināts, ka šis jautājums ir ticis nosūtīts man, taču vēlos atgādināt, ka Radio un televīzijas padome saskaņā ar likumu darbojas tiešā Saeimas pārraudzībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds papildjautājumam deputātam Leonam Bojāram.

L.Bojārs (LSDSP) Jā. Paldies. Cienījamais Bērziņa kungs! Bet jautājums par radio un televīziju dotajā jautājumā ir par pārtraukšanu raidīt vidējos viļņos, tā ir kārtējā reize iedzīvotājiem radīt neērtības un tracināt viņus. Tas ir viens.

Un otrs. Tā ir ļoti liela daudzuma radiouztvērēju iegāde. Vai radio komiteja un visi, kas tur darbojas, nav strādājuši diezgan savtīgās interesēs, kuras interesē pirmām kārtām tirgoņus, un otrām kārtām nerūpējas par to, lai iedzīvotāji saņemtu informāciju, kuras viņiem tā nepietiek.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Lūdzu!

A.Bērziņš. Augsti godājamais Bojāra kungs! Tik tiešām jums ir taisnība tajā apstāklī, ka Nacionālo radio un televīzijas padomi ievēl Saeima, un Saeima ir tā, kurai ir tiesības prasīt atbildību no Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem. Šajā konkrētajā gadījumā Nacionālā radio un televīzijas padome ir pieņēmusi šo te lēmumu atļaut Latvijas radio pārtraukt šo translāciju. Jums sagatavotajā atbildē ir iekļauts pilnīgi viss pamatojums par to, kādi papildu pasākumi tiek darīti un kas tiek darīts, lai cilvēki nepaliktu bez radio. Šeit ir arī informācija par to, ko dara Latvijas radio, kādā veidā tas kompensē cilvēkiem viņu izdevumus sakarā ar jauna radio iegādi, kā viņi nodarbojas ar radio dāvināšanu uz tā rēķina, ka viņu kopējie izdevumi, lai apmaksātu apraidi radio un televīzijas centram, ir mazāki.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Otrs papildjautājums. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Bojāram.

L.Bojārs (LSDSP). Jā. Paldies. Bet radiokomitejas tas viss paskaidrojums, daļēji neatbilst patiesībai, tāpēc arī viņi atzina, ka izdevumi, lai apraidītu Latviju vidējos viļņos, nav nemaz tik lieli. Tur kopējais daudzums ir 500 tūkstoši, un tos, protams, budžetā vienmēr varēja atrast un atrada, sākot no 1992.gada, un tāpēc tā nav pareizi, ka mēs iedzīvotājiem kārtējo reizi nedodam tos pakalpojumus, kurus viņi atmaksā ar saviem nodokļos samaksātajiem naudas līdzekļiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Bērziņš. Vēlreiz, augsti godājamais Bojāra kungs, ierosinu jums šo jautājumu uzdot jūsu pašu ieceltajai Nacionālajai radio un televīzijas padomei un tās vadībai.

Taču papildus vēlos teikt, ka sagatavotā dokumenta 5.punktā ir ļoti skaidri un gaiši rakstīts. Kas attiecas uz jūsu pieprasītajiem 40 miljoniem Latvijas valsts latu, tad varu piebilst, ka pie šādiem nosacījumiem jebkura ģimene, tas ir, 800 000 ģimeņu, varētu tikt apgādātas ar vidējas klases magnetolu, radio plus diska atskaņotāju par mazumtirdzniecības cenu aptuveni 50 lati.

Es domāju, ka, ja mēs kādreiz kļūtu bagāti, tad tiešām, iespējams, šos līdzekļus mēs varētu iedalīt arī pēc jūsu pieprasījuma radio iegādei. Šobrīd diemžēl šie visi papildu līdzekļi, kas budžetā bija sakarā ar pieaugumu, ir pamatā novirzīti divām sfērām — tā ir veselības aprūpe, kurai iedots papildus pret pagājušo gadu 21,4 miljoni latu, un atdoti valsts aizsardzībai Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Divi papildjautājumi ir bijuši. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Paldies.

A.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Sēde slēgta.

 

 

Finansu departamenta direktore I.Vīlipa

 

 

 

— “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.1073) (dok.nr.3975) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr.1034) (dok.nr.3978) Balsojums: 78 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Grozījumi Tūrisma likumā”. (Reģ.nr.986) (dok.nr.3983) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Par 1964.gada 22.jūlija Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.gada 16.novembra protokolu”. (Reģ.nr.1059) (dok.nr.3701; nr.3981) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””. (Reģ.nr.1112) (dok.nr.3886; nr.3970) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. (Reģ.nr.807)(dok.nr.3996)

— “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. (Reģ.nr.905)(dok.nr.3997)

— “Par Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvenciju par pilsonību”. (Reģ.nr.1129) (dok.nr.3979; nr.3979A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās”. (Reģ.nr.1130) (dok.nr.3982; nr.3982A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”. (Reģ.nr.1131) (dok.nr.3984; nr.3984A) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

 

— “Par Nacionālās drošības koncepciju”. (dok.nr.3949; nr.3949A) Balsojums: 70 par, 18 pret, 1 atturas.

— “Par piekrišanu Saeimas deputāta Andra Bērziņa saukšanai pie administratīvās atbildības”. (dok.nr.3969) Balsojums: 63 par, 1 pret, 7 atturas.

 

— Saeima saņēma Ministru prezidenta A.Bērziņa atbildi uz deputātu I.Burvja, P.Salkazanova, J.Lejas, R.Labanovska un E.Baldzēna jautājumu par Rīgas brīvostas infrastruktūru. (dok.nr.4009)

— Saeima saņēma Ministru prezidenta A.Bērziņa atbildi uz deputātu L.Bojāra, J.Čevera, V.Lauska, A.Barčas un A.Kalniņa jautājumu par radio raidīšanas pārtraukšanu vidējos viļņos.(dok.nr.3998)

Saeimas preses dienests

 

 

Pēc 2002.gada 24.janvāra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija): Šodien plenārsēdē nozīmīgākais jautājums bija par Nacionālās drošības koncepciju. Arī Tautas partija balsoja par to, jo mūsu valsts neatkarība un drošība ir pats svarīgākais. Frakcijas un partijas viedoklis ir tāds, ka mūsu drošība un neatkarība būs atkarīga no tā, kā mēs atrisināsim sarežģīto nacionālo jautājumu un kā nostiprināsim latviešu valodu kā valsts valodu. Katram latvietim ir skaidrs, ja mēs latviešu valodu nenostiprināsim, necienīsim un latviešu valodā nerunās visi deputāti, valstsvīri, ierēdņi, tad situācija būs ļoti bīstama. Īpaši tad, ja latviski neprotoša iedzīvotāju daļa pārņems varu mūsu valsts struktūrās. Faktiski radīsies tāda pati situācija, kāda bija pirms divpadsmit gadiem, proti, kad Latvija bija okupēta valsts. Tāpēc jāveic ļoti pārdomāti pasākumi, lai nostiprinātu valsts valodu.

Šī jautājuma risināšanā Tautas partija šobrīd strādā pie īpašas programmas, tāpēc jau tuvākajā laikā uzaicināsim uz frakcijas sēdi aizsardzības ministru, lai pārrunātu jautājumu, kā valsts valodas jautājums varētu ietekmēt mūsu uzņemšanu NATO. Mēs uzskatām, ka NATO nekādā gadījumā nedrīkst konfrontēt ar valsts valodas jautājumu, tāpēc šobrīd Valsts prezidentei, aizsardzības ministram, ārlietu ministram ir jādara viss, lai pārliecinātu starptautisko sabiedrību, ārvalstu amatpersonas, ka mūsu valstī ir īpaša situācija, kas prasa īpašus noteikumus, īpašu kārtību valsts valodas statusam mūsu valstī. Mums būtu nevis jāpiekāpjas valodas jautājumā un jāpārliecina latviešu sabiedrība, bet tieši otrādi – Rietumu sabiedrība jāpārliecina par mūsu īpašo stāvokli. Tādēļ Tautas partija jau tuvākajā laikā sagatavos savu programmu šī jautājuma risināšanā.

G.Dambergs (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Savienības “Latvijas ceļš” Saeimas frakcija no plenārsēdē izskatītajiem jautājumiem pozitīvi un augstu novērtē likumprojektu “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”, kuru iesniedza frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti. Tas ir likumsakarīgs turpinājums tām iniciatīvām, kuras jau pagājušā gada nogalē organizēja un veidoja Valsts kultūras pieminekļu inspekcija un Kultūras ministrija, virzot tālāk šī jautājuma izskatīšanu Ministru kabineta komitejās. Pozitīvi vērtējot šajā likumprojektā iekļauto jautājumu aktualitāti, gribu uzsvērt, ka Rīgas vēsturiskā centra nozīme ir vērtējama ļoti augstu gan Latvijas, gan Baltijas, gan Eiropas, gan visas pasaules kultūrvēsturiskā mantojuma mērogā. Jautājumu par Rīgas kultūrvēsturiskā centra statusu Latvija aktualizēja jau 1997.gadā, diemžēl kopš tā laika situācija pilsētbūves pieminekļu saglabāšanā un attīstīšanā nav vērtējama pozitīvi. Kaut arī pasaules kultūrvēsturiskā mantojuma eksperti par šo vispasaules mantojumu kritiskas piezīmes izsaka ļoti reti, tomēr Rīga šādu kritiku jau ir izpelnījusies par negatīvajiem pārveidojumiem pilsētas vēsturiskajā centrā. Pēdējos gados šīs situācijas uzlabošanā arī nekas būtisks nav darīts.

Eiropas Savienības dalībvalstīs atbildības nodošana nacionālajā līmenī par pasaules mantojumu ir pierasta parādība, jo pašvaldības nevar uzņemties visu atbildību par tik liela mēroga kultūras mantojuma uzturēšanu. Tāpēc uzskatu, ka piedāvātais likumprojekts ir ļoti loģisks pēc savas būtības, jo ikviena Latvijas iedzīvotāja rūpes ir vēršamas uz to, lai visa Rīgas vēsturiskā centra tālākā attīstība būtu pārdomāta, plānota, izsvērta, lai sabiedrība būtu pietiekami informēta par to, kas attiecīgajā vietā tiek plānots.

Esmu pārliecināts, ka unikālais Rīgas vēsturiskais centrs neapaugs ar mazvērtīgu vai primitīvu arhitektūru, kas nākamajām paaudzēm neko neliecinās par laiku, kad šādas būves ir radušās. Tāpēc turpmāk savienība “Latvijas ceļš” aktīvi piedalīsies šī likumprojekta izskatīšanā nākamajiem lasījumiem, jo šī jautājuma izlemšanai ir cerīgs, kvalitatīvs un labs pamats.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šad un tad tomēr jāatceras arī nesenā pagātne. Runājot par latviešu valodu, gribu atgādināt, ka tieši “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK 6.Saeimā panāca to, ka Satversmes 4.pantā ir ierakstīts, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda.

Savas aktivitātes mēs vienmēr cenšamies kaut kādā veidā saistīt ar notiekošo valstī — ar to, kas notiek ar latviešu tautu, ar latviešu tautas valodu un kultūru. Tieši tāpēc “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK saprata, ka ir pienācis pēdējais laiks atbildību par to uzņemties tieši Saeimai. Kas notiks ar Rīgas centru? Tas celtniecības haoss, kāds ir bijis iepriekšējos gados, neatkarīgi no tā, kurš Rīgā ir bijis pats pirmais vai piektais, ir jāizbeidz. Jābeidz vainot visi citi un atbildība jāuzņemas Saeimai! Tāpēc mēs sagatavojām un iesniedzām izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”. Šis haoss tika papildināts ar dažādu pēteru, pāvelu un citu pieminekļu mistisko parādīšanos Rīgas centrā, tāpēc arī šāda iejaukšanās ir jāizbeidz. Arī šis jautājums tiks risināts mūsu likumprojektā.

No saviem senčiem mēs esam saņēmuši ārkārtīgi jauku vēsturisko mantojumu, ko novērtējuši arī ārzemju speciālisti, tāpēc ne velti pasaules kultūras mantojuma sarakstā ir iekļauts mūsu Rīgas vēsturiskais centrs. Tāpēc mūsu — pēcteču — uzdevums ir rūpēties par to, lai centra tālākā attīstība būtu plānveidīga. Šajā darbā jāiekļaujas ne tikai Saeimai, bet arī izpildvaras pārstāvjiem, pirmkārt Rīgas Domes pārstāvjiem. Tā kā likums ir augstāks par visu pārējo, ceru, ka šī darbība būs krietni aktīvāka, jo mūsu likumprojekts nosaka gan prasības Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonas teritorijā, gan arī piedāvā šo prasību risinājumus.

I.Ūdre (Jaunā frakcija): Vairāk gribu runāt par Nacionālās drošības koncepciju, jo uzskatu to par vienu no galvenajiem šodien plenārsēdē pieņemtajiem dokumentiem. Šis ir vispārīgs un stratēģisks dokuments, uz kura pamata tiks izstrādātas jaunas programmas un plāni, izvērtējot reālos riskus, paredzot konkrētus pasākumus, kā arī nosakot atbildīgās institūcijas dažādu pasākumu veikšanai, lai nodrošinātu valsts drošību. Valsts drošība jau nav tikai militāra drošība — valsts aizsardzība. Koncepcijā ir noteikts arī tas, kas ir Latvijas Republikas nacionālās intereses. Tās ir, citēju, “Latvijas Republikas valstiskā neatkarība, teritoriālās nedalāmības un Satversmē noteiktās demokrātiskās iekārtas pastāvēšana, kā arī valsts iekšējās drošības nodrošināšana, garantējot cilvēktiesību ievērošanu, iedzīvotāju drošību un aizsardzību”.

Ja runājam par drošību, uzskatu, ka ekonomiskā drošība ir viena no svarīgākajām šī dokumenta sadaļām, jo, lai valsts būtu spēcīga, ir jābūt spēcīgam sabiedrības vidusslānim. Diemžēl ne vienmēr viss notiek tā, kā mēs vēlētos. Tāpēc valstij būtu jādara viss, lai veidotu un atbalstītu vidusslāni — sabiedrības mugurkaulu, kas ir demokrātiskas valsts pamats. Tādēļ būtu jāparedz valstisks atbalsts ne tikai budžetā, strādājot ar institūcijām, kas uzrauga uzņēmējdarbības vidi, bet arī vidējiem un mazajiem uzņēmējiem. Tajā brīdī, kad cilvēki sāks dzīvot labāk, zudīs daudzas problēmas, arī sociālās un nacionālās. Domāju, ka varētu zust arī problēma par to, kādā valodā cilvēks runā. Ja cilvēki dzīvos labāk, ja būs darbs un līdzekļi, kā nodrošināt sev un līdzcilvēkiem cilvēka cienīgu dzīvi, uzskatu, ka tajā brīdī mēs runāsim par pavisam citām problēmām nekā šodien. Mums arī jādomā par valstisku atbalstu bērniem un vecajiem ļaudīm, jo tikai tā valdība var gūt uzslavu — neaizmirstot jaunatni un mūsu pagātni.

Runājot par šo koncepciju, domāju, ka liela uzmanība jāpievērš izglītībai un veselības aizsardzībai, kas arī ir viens no drošības veidiem, jo sabiedrībā pilnvērtīgi sevi realizēt spēj tikai izglītots un vesels cilvēks, novērtējot riskus un problēmas.

Šis dokuments ir stratēģija vai signāls tam, kā mūs uztvers starptautiskajā sabiedrībā. Jo ir svarīgi apzināties, vai mēs gribam nonākt totālā izolācijā, eiroaziātiskā ietekmē, vai varam būt arī Eiropas un transatlantiskās telpas sastāvā.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien runāšu par diviem sociāldemokrātiem nepieņemamiem jautājumiem, kuri tika skatīti sēdē.

Pirmais. Likumprojekts “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību” tika iesniegts, lai diskreditētu pašreizējo Rīgas domes vadību. Mēs šo likumprojektu uzskatām par politisku likumprojektu. Saistībā ar Rīgas centra apbūvi ir pieļautas vairākas būtiskas kļūdas, bet tas noticis iepriekšējo pilsētas mēru — gan Andra Ārgaļa, gan Andra Bērziņa — vadībā. Protams, šīs kļūdas jālabo, tāpēc Rīgas dome izveidojusi Attīstības komiteju, piešķirot tai 235 000 latu, lai tālākā pilsētas centra apbūve būtu pārdomātāka.

Pie iepriekšējām kļūdām varu minēt degvielas uzpildes stacijas un apakšzemes autotransporta novietnes. Nepārdomāts ir lēmums par Okupācijas muzeja izvietojumu, nekonkrēts ir jautājums par Rātslaukuma apbūvi, kur tieši blakus Melngalvju namam ir kaut kāda četrstūraina ēka, kas nekādā gadījumā neiederas kopējā Rātslaukuma apbūves koncepcijā.

Domāju, ka šādā gadījumā iespējams pretnostatījums starp valdību un pašvaldību, jo valdība šoreiz mums piedāvā nepārdomātu rīcību. Un tad kopumā apbūve Rīgas centrā var apstāties, jo, lai būvētu jebkuru ēku, valdība ir noteikusi, ka tās celtniecība obligāti jāsaskaņo ar Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Ministru kabineta apstiprināto uzraudzības padomi. Ja tas viss nonāks līdz galējai pretrunai, tad sabiedrība lai nebrīnās, ka Rīgas dome veiks pretpasākumus, iespējams, ka arī vērsīsies Satversmes tiesā.

Otrs. Lēmuma projekts “Par Nacionālās drošības koncepciju”. Protams, tas ir ļoti nopietns dokuments, kas rūpīgi jāizsver. Tāpēc gribu atzīmēt sadaļu par tautsaimniecību, kas ietver ekonomiku, reģionālo attīstību un vides jautājumus. Tie ir jēdzieni, par kuriem gribu runāt.

Koncepcijā iestrādāts jēdziens, ka pašreiz ievērojamais privātā kapitāla īpatsvars visās svarīgākajās nozarēs — rūpniecībā, lauksaimniecībā un pakalpojumos — rada zināmus ierobežojumus valsts spējām tieši ietekmēt tautsaimniecības attīstību. Tas ir ļoti konkrēts apgalvojums, tomēr žēl, ka tālākie secinājumi, kā panākt tiešu valsts ietekmi tautsaimniecības attīstībā, nav izdarīti. Ja darbojas princips, ka visu nosaka tikai tirgus un ka viss arī turpmāk ir jāprivatizē — “Latvijas dzelzceļš”, “Latvenergo”, “Latvijas kuģniecība”, tad tā tomēr ir ļoti vienpusēja valdības pieeja, ko mēs neatbalstām.

Koncepcijā rakstīts arī par Latvijas Bankas lomu un lata piesaisti pašreizējam valūtas grozam. Taču zinām, ka pašreizējā valūta nekādā gadījumā neveicina eksportu, tāpēc arī palielinās importa pārsvars pār eksportu. Koncepcijā nekas nav teikts par lata piesaisti eiro, kas atvieglos eksportu. Vai Latvijā, tai iestājoties Eiropas Savienībā, sāks darboties eiro? Arī par to nekas nav teikts.

Un vēl gribu runāt par to, ka palielinās mūsu novados dzīvojošo cilvēku sociālā noslāņošanās, cilvēki brauc prom, jo nav darba iespēju. Bet, kā labot šo situāciju, nav neviena jautājuma. Kur ir administratīvi teritoriālā reforma, kur ir nodokļu diferenciācija, kur ir investīcijas, kur ir infrastruktūras izveide — par šiem jautājumiem koncepcijā absolūti nekas nav minēts. Tik nesagatavotu dokumentu mēs nevaram uzskatīt par koncepciju, tāpēc to arī neatbalstījām.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Nacionālās drošības koncepcijas galvenais bīstamības moments ir tas, ka tā ir neizstrādāta un mākslīgi sasteigta. Ja Aizsardzības un iekšlietu komisija to bija noraidījusi, tad tās mākslīgs atbalsts tika panākts Nacionālās drošības komisijā.

Bet galvenais, ko gribu uzsvērt, ir tas, ka šajā koncepcijā kārtējo reizi tiek deklarēti divi procenti no valsts kopprodukta bruņoto spēku finansējumam, kam mēs šajā situācijā nevaram piekrist. Bieži vien iedzīvotāji aizmirst vienu lietu. Ja tādas lielas summas tiek piešķirtas struktūrvienībām, kas bieži vien nav spējīgas tās racionāli izmantot, tad šādā veidā tiek aplaupīti pensionāri, mediķi un tā sabiedrības daļa, kurai nepieciešami bērnu pabalsti. Tā ir ļoti nopietna problēma. Kam tad šodien ir jābūt valsts prioritātei? Vai, atbalstot savas valsts iedzīvotājus un uzņēmējus, mēs nesasniegtu lielāku efektu, nekā ieguldot naudu nepārdomātajos militārajos projektos, kāds, piemēram, ir plānotais projekts par 12 cilvēku piedalīšanos miera uzturēšanas misijā Kirgizstānā, kam tiks tērēti 160 tūkstoši latu? Vai nebūtu labāk savest kārtībā mūsu pašu kazarmas, organizēt normālu ēdināšanas sistēmu, lai cilvēki neslimotu ar dizentēriju, un beidzot atrisinātu ārpusreglamenta attiecības Latvijas armijā? Tie ir nopietni jautājumi. Uzskatu, ka šiem mērķiem atvēlētās lielās naudas summas jāizmanto daudz racionālāk. Bet par to katram jādomā, balsojot par to vai citu partiju.

Gribu izteikt daļēju pateicību masu medijiem un arī Satversmes tiesai, ka pašlaik atkal sākušās diskusijas par valsts ierēdņu, tajā skaitā arī par Saeimas deputātu atalgojuma sistēmu. Iespējams, ka arī piešķirto kompensāciju sistēmā eksistē daudzas problēmas. Varbūt tās rodas tādēļ, ka, saasinot uzmanību un varbūt pat nepamatoti nediskutējot, arī pati Saeima apstādina normālu attīstības mehānismu, kurā būtu jāatsakās no PSRS laika Augstākās padomes deputātu atalgojuma sistēmas, kad reizi kvartālā tika sasaukti deputāti, lai nospiestu pogas. Ko mēs šodien gribam panākt? Šodien Latvijā veidojas paradoksāla situācija, jo valsts augstākās amatpersonas saņem mazāk, nekā daudzu izpildinstitūciju pārstāvji, par kuriem aizmirstam pat skaļi runāt. Un vēl paradoksālāk ir tas, ka liela sabiedrības daļa normāli uztver to, ka, lai ieietu politikā, vispirms ir jāsavāc honorārs. Varbūt vienreiz jāizveido normāla sistēma, kas noteiktu šī darba normālu apmaksu, nevis jānodarbojas ar honorāru vākšanu. Par šiem jautājumiem atkal vajadzīga diskusija. Varbūt ir labi, ka tas notiks šīs Saeimas pēdējos darba mēnešos. Ja jaunā Saeima spēs normāli sākt strādāt, tad nebūs jāķengājas par to, kādi izskatās deputāti, vai kādu atalgojumu viņi saņem. Tad varēs domāt par to, kādu lomu šajā valstī ieņem Ministru kabinets, Valsts prezidente un Saeima.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Vispirms gribu uzsvērt to, ka šodien pēc nopietnām konsultācijām Saeimas Jaunā frakcija un Sociāldemokrātu savienības frakcija parakstīja sadarbības līgumu, kurā abas frakcijas apņemas atbalstīt viena otras iniciatīvas, izstrādāt kopīgu viedokli daudzos jautājumos un arī apvienoties jaunā politiskā blokā. Jaunā frakcija un Sociāldemokrātu savienības frakcija kopīgi strādās ļoti nozīmīgu jautājumu risināšanā un kopīga viedokļa izstrādē, piemēram, par sociālajām problēmām, par enerģētikas un tautsaimniecības attīstības, kā arī privatizācijas jautājumiem.

Šodien plenārsēdē ļoti nopietns jautājums bija par Nacionālās drošības koncepciju. Tik tiešām, šajā valdības piedāvātajā koncepcijā ir trūkumi un tai nepieciešami papildinājumi. Bet mums jāapzinās, ja gribam nopietni sagatavoties startam NATO, tad šī koncepcija noteikti jāapstiprina, bet laika gaitā jāpilnveido. Mēs piekrītam šīs koncepcijas tēzei, kas ir ļoti svarīga, ka īstenībā Latvijas drošība ir sasniedzama, nodrošinot stabilu iekšpolitisko, sociālo, ekonomisko situāciju un attīstot efektīvas aizsardzības spēku struktūras. Bez sociālās un ekonomiskās situācijas uzlabojuma, kur valdības nopelniem vajadzētu būt daudz nopietnākiem, ir grūti veidot nacionālo drošību valstī. Paralēli jautājumiem par starpnacionālajām attiecībām saistībā ar valsts valodu, kurai ir demokrātiskas un nacionālas valsts statuss, nepieciešama arī sociālās un ekonomiskās situācijas uzlabošana. Mēs varētu arī piekrist, ka svarīgāks par šo koncepciju ir mobilizācijas un civilās aizsardzības plāns.

Gribu uzsvērt arī to, ka sociāldemokrātu frakcija bija vienīgā frakcija Saeimā, kas uzsvēra, ka a/s “Latvijas kuģniecība” privatizācija, kā to iecerējusi Privatizācijas aģentūras padome, šobrīd valstij ir neizdevīga. Šie privatizācijas noteikumi neatbilst tiesību normu prasībām, Latvijas tautsaimniecības interesēm un Latvijas Republikas kuģošanas politikas koncepcijai. Mēs skaidri un gaiši prasījām: kura amatpersona uzņemsies atbildību par a/s “Latvijas kuģniecība” privatizācijas noteikumu un privatizācijas procesa atbilstību tautsaimniecības interesēm, kuģošanas politikas koncepcijai un likuma normām? Šis, jau ceturtais, privatizācijas variants norāda, ka konkrēta atbildīgā nav, bet ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis formāli būs atbildīgs tikai kā ministrs. Tā ir viena no problēmām, kas noteikti jārisina. Domājot par a/s “Latvijas kuģniecība” privatizāciju, mēs principā esam pretinieki, jo uzskatām, ka šobrīd tā ir valstij neizdevīga. Vajadzētu domāt par visiem, ne tikai par lielajiem sertifikātu īpašniekiem.

Saeimas preses dienests