PSRS tautas komisāra Latvijas okupācijas plāns un tā īstenošana

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

1. Latvijas bagātību piesavināšanās. Saimniecības pakļaušana PSRS militāristu interesēm. Sarkanarmiešu patvaļa

Laikraksta “Valdības Vēstnesis” 1940.gada 1.augusta numurā ievietotajā rakstā “PSRS un tās galvaspilsētā jūsmīgi sagaida un apsveic Latvijas, Lietuvas un Igaunijas delegācijas” (tās bija ieradušās Maskavā, lai risinātu jautājumu par Baltijas valstu “uzņemšanu PSRS sastāvā” — J.R.) cita starpā norādīts: “(..) Vilciens ieripo stacijā un lēni apstājas. (..) Sagaidītāju priekšgalā — Padomju Latvijas galvaspilsētai Rīgai jau labi pazīstamais Padomju Savienības Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja vietnieks Višinskis, kas draudzīgi sasveicinās ar visiem delegācijas locekļiem. Smaidošs ar atbraucējiem sasveicinās arī armijas ģenerālis Mereckovs (..).”

Ja par A.Višinska lomu Latvijas okupācijas sagatavošanā un īstenošanā vēstures literatūrā jau pateikts daudz, tad mazāk zināma līdz šim ir bijusi tieši Sarkanās armijas loma šajā impēriskajā akcijā. Šajā ziņā, manuprāt, visai interesanta un nozīmīga bija laikraksta “Neatkarīgā Cīņa” 1991.gada 1.jūnija numurā publicētā žurnālista Oskara Gerta saruna ar kara vēstures pētnieku Aivaru Pētersonu “1940.gada jūnijā bija dots uzdevums: ieņemt Baltiju!”, kurā aplūkoti Latvijas okupācijas militārie aspekti. Savukārt žurnāls “Jntxtcndtyyfz bcnjhbz” 1999.gada 4.numurā publicēja plašu vēstures zinātņu kandidāta Mihaila Meļtjuhova rakstu “Padomju militārās klātbūtnes palielināšana Baltijā 1939.–1941.gadā (Yfhfobdfybt cjdtncrjuj djtyyjuj ghbcencndbz d Ghb,fknbrt d 1939–1941 ujlf[$@> kurā sniegti daudzi līdz šim mazāk zināmi vai pat nezināmi fakti par militāra uzbrukuma gatavošanu Baltijas valstīm, 1939.gada rudenī noslēgtajiem līgumiem, Sarkanās armijas karaspēka daļu ievešanu Baltijas valstīs 1940.gada jūnijā. No šā patiešām interesantā raksta tikai neliels fragments. Tas ir PSRS aizsardzības tautas komisāra S.Timošenko 1940.gada 17.jūnija dienesta ziņojums Nr.390–ps J.Staļinam un V.Molotovam, kurā norādīts:

“Lai nodrošinātu Baltijas kara darbības lauka ātrāku sagatavošanu, uzskatu par nepieciešamu nekavējoties uzsākt ieņemto republiku teritorijās šādu pasākumu īstenošanu:

1. Robežu ar Austrumprūsiju un Baltijas piekrasti nekavējoties ieņemt mūsu robežsapsardzības karaspēkam, lai novērstu rietumu kaimiņa spiegošanas un diversiju darbību.

2. Katrā ieņemtajā republikā ievest pa vienam (pirmā kārtā) IeTK (Iekšlietu tautas komisariāta) karaspēka pulkam, lai apsargātu iekšējo kārtību.

3. Pēc iespējas ātrāk atrisināt jautājumu par ieņemto republiku “valdībām”.

4. Uzsākt ieņemto republiku armiju atbruņošanu un izformēšanu. Atbruņot iedzīvotājus, policiju un esošās militarizētās organizācijas.

5. Objektu apsardzi, sardzes un garnizona dienestu uzdot mūsu karaspēkam.

6. Noteiktā veidā uzsākt ieņemto republiku sovjetizāciju.

7. Ieņemto republiku teritorijā izveidot Baltijas kara apgabalu ar štābu Rīgā. Par kara apgabala karaspēka pavēlnieku iecelt Vidusāzijas kara apgabala pavēlnieku ģenerālpulkvedi Apanasenko.

8. Kara apgabala teritorijā uzsākt darbus, lai to sagatavotu kā kara darbības lauku (nocietinājumu celtniecība, dzelzceļu pārkārtošana, ceļu un autoceļu būve, noliktavas, rezervju izveidošana u.c.).”

Kā redzams no šā dokumenta, maršals S.Timošenko visur un konsekventi lieto terminu “ieņemtās republikas”, kā tas patiesībā arī bija.

Šis PSRS maršala plāns drīz vien tika īstenots. 1940.gada no 17.līdz 21.jūnijam ar padomju emisāru palīdzību tika izveidotas “tautas valdības”, atbruņotas militarizētās organizācijas, izveidota Baltijas kara flote. Saskaņā ar Sarkanās armijas ģenerālštāba direktīvu Baltijas valstu teritorijā bija paredzēts izvietot 11 strēlnieku, 2 tanku un 1 motorizēto divīziju, kā arī 9 artilērijas pulkus. 1940.gada 11.jūlijā maršals S.Timošenko izdeva pavēli Nr.0141, kurā izvirzīja uzdevumu līdz 31.jūlijam saformēt Baltijas kara apgabalu. Par tā pavēlnieku sākumā tika iecelts ģenerālpulkvedis A.Loktionovs, bet par štāba priekšnieku — ģenerālleitnants P.Kļenovs. Baltijas sevišķais kara apgabals tika saformēts vēl līdz Baltijas valstu “uzņemšanai” PSRS sastāvā.

PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Molotovs PSRS Augstākās Padomes sesijā, kura izlēma jautājumu par Baltijas valstu “uzņemšanu” PSRS sastāvā, izteicās šādi:

“(..) Izcila nozīme mūsu valstij ir tam faktam, ka tagad Padomju Savienības robežas tiks pārnestas uz Baltijas jūras piekrasti. Līdz ar to mūsu valsts iegūst neaizsalstošas ostas Baltijas jūrā, kādas tik ļoti vajadzīgas. Padomju Savienības ārējās politikas panākumi ir jo ievērojamāki tādēļ, ka mēs to visu esam panākuši miera ceļā. (..)”

Daudzi dokumenti, kuri atklāj PSRS okupācijas armijas nodarītos zaudējumus Latvijai, ir publicēti Latvijas Valsts arhīva izdotā dokumentu krājuma “Izpostītā zeme” trijās grāmatās. Taču mūsu arhīva fondi glabā vēl daudz citus dokumentus par Latvijas okupāciju, ar kuriem lasītājiem vēl nav bijusi izdevība tuvāk iepazīties. Šajā reizē tiek publicēti tie, kuri visuzskatāmāk parāda to, kā 1940.–1941.gadā PSRS valdība, Aizsardzības tautas komisariāts, Sarkanās armijas karaspēka daļas un citas struktūras tieši realizēja maršala S.Timošenko Latvijas okupācijas plānu. Šoreiz lielāka uzmanība pievērsta arī 1941.gada aprīlī izvērstajai 13 militāro aerodromu būvniecībai, kura Latvijai un tās iedzīvotājiem bija ārkārtīgi smags slogs, kā arī aviācijas rūpnīcas Nr.464 celtniecībai.

Publicētie dokumenti arī parāda, ka tālaika Padomju Latvijas varasvīri un Komunistiskās partijas funkcionāri ir bijuši visai paklausīgi PSRS militāristu arvien pieaugošo prasību izpildītāji.

Izvilkums no Ministru kabineta 1940. gada 16. jūnija lēmuma par PSRS valdības ultimāta pieņemšanu

Ministru kabineta

sēdes protokols Nr.40

1940. g. 16. jūnijā

 

(..) 1) Ārlietu ministrs V.Munters ziņo par ultimātu, ko PSRS komisāru padomes priekšsēdētājs iesniedzis Latvijas sūtnim Maskavā 1940.g. 16.06. plkst. 14.00 (13.00 pēc Latvijas laika).

2) Nolemj pieņemt Padomju Savienības valdības prasību par papildu karaspēka daļu ielaišanu Latvijā. (..)

Ministru prezidents K.Ulmanis

 

Valsts kancelejas direktora v.i. R.Bulsons

LVA, 270.f., 1.apr., 2.l., 84.lp. Oriģināls

 

Izvilkums no LPSR Tautas Komisāru Padomes 1940. gada 27. augusta sēdes protokola Nr.1

LPSR Tautas Komisāru Padomes

sēdes protokols Nr.1

1940. g. 27. augustā

 

(..) 1) Pieņem sekojošu lēmumu:

Ievērojot to, ka saskaņā ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas (Pamatlikuma) 14., 132. un 133. pantu PSRS aizsardzības organizācija un visa PSRS bruņoto spēku vadība piekrīt Padomju Sociālistisko Republiku Savienībai viņas augstāko varas orgānu un valsts pārvaldes orgānu personā un ka PSRS Konstitūcijas un Latvijas PSR Konstitūcijas vispārējā kara klausība ir likums un tēvijas aizsardzība ir katra PSRS pilsoņa svēts pienākums,

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome nolemj:

1. Pārveidot Latvijas Tautas armiju par Sarkanās armijas strēlnieku teritoriālu korpusu, nododot viņu Baltijas atsevišķā* kara apgabala karaspēka sastāvā.

2. Nodot Latvijas Tautas armijas jūras flotes spēkus, to skaitā krasta artilēriju un hidroaviāciju, Strādnieku – zemnieku jūras flotes sastāvā.

3. Reorganizēt Latvijas Tautas armijas pastāvošās kara mācības iestādes par normālu Sarkanās armijas kājnieku skolu.

4. Lai izvestu karaklausībai padoto apzināšanu un atrisinātu jautājumu par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas pilsoņu obligāta karadienesta izpildīšanu, pārveidot vietējās kara pārvaldes orgānus par kara komisariātiem, pakļaujot tos Baltijas atsevišķajam kara apgabalam.

5. Piepaturēt Strēlnieku korpusā līdzšinējo Latvijas Tautas armijas tērpu, noņemot uzplečus un ievedot Sarkanās armijas komandējošā sastāva atšķirības zīmes.

6. Likt visa korpusa, kara skolas un jūras spēku personālajam sastāvam divu mēnešu laikā nodot kara zvērestu saskaņā ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Augstākās Padomes 1939. gada 3. janvāra rīkojumu.

7. Visa Latvijas PSR bijušās kara ministrijas, Latvijas Tautas armijas un tās apkalpojošo iestāžu apbruņojumu un mantu, ēkas, būves utt., kā arī lietas un arhīvus nodot Baltijas atsevišķajam kara apgabalam.

Visu jūras spēku, krasta aizsardzības un hidroaviācijas apbruņojumu, mantu, ēkas un būves nodot Sarkanā Karoga Baltijas flotei.

Šis likums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. (..)

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs

Iekšlietu tautas komisariāta

vecākais sevišķu uzdevumu ierēdnis A.Sakss

LVA, 270.f., 1.apr., 4.l., 2., 2.a.lp. Oriģināls

* tā tekstā. Patiesībā tas saucās — Baltijas sevišķais kara apgabals.

 

Izvilkums no apriņķu policijas priekšnieku ziņojuma par Sarkanās armijas karaspēka daļu ienākšanu Latvijā

Kārtības policijas departaments

1940. gada 20.–24.06.

 

Madonas apriņķa priekšnieks ziņoja, ka Madonā iebraukuši 3 PSRS karaspēka komisāri un uzaicinājuši apriņķa priekšnieku noorganizēt gājienu par godu jaunai valdībai, izlīmējot uzsaukumus. Gājiens noteikts š.g. 22. jūnijā plkst.19.00. Par kārtību gādāšot PSRS karavīri, kādam nolūkam ieradušies no Cēsīm 2 bruņumašīnas un 1 kājnieku rota. Policijai uzdots uz ielām nerādīties un palikt savās mītnēs, bet apriņķa priekšniekam un pilsētas galvam piedalīties gājienā pirmiem. Bez tam krievu komisāri stāstījuši, ka Valsts prezidents Ulmanis vairs neesot amatā. (..)

Ievērojot to, ka Madonā nav bijis politisko ieslodzīto, Padomju Savienības karaspēka komandieri likuši atbrīvot sekojošas personas: Greņģi — recidīvists uzlauzējs, Adamoviču — recidīvists zaglis, Kaparjostu — recidīvists zaglis un Liepiņu — slimo ar dedzināšanas māniju un nodedzinājis apmēram 15 šķūņus, kuri atbrīvoti. (..)

LVA, 270.f., 1.apr., 339.l., 1., 1.a. lp. Oriģināls

 

PSRS Tautas Komisāru Padomes lēmums par Latvijas pilsētu iekļaušanu PSRS pretgaisa aizsardzības sistēmā

Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR TKP PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes

lēmums Nr.1707–682ps

1940. gada 16. septembrī

Maskava, Kremlis

Par pilsētu iekļaušanu pretgaisa aizsardzības punktu skaitā

1. PSR Savienības Aizsardzības tautas komisariāta pretgaisa aizsardzības punktu skaitā iekļaut šādas pilsētas:

1. Rīgu

2. Daugavpili (Dvinsku)

3. Jelgavu (Mitavu)

un Jūras kara flotes tautas komisariāta [skaitā]:

1. Liepāju (Libavu)

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs

V.Molotovs

LVA, 270.f., 1.s. apr., 1.l., 1.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes lēmums par komisijas izveidošanu rūpnīcas “Tosmare” pieņemšanai

Pilnīgi slepeni

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes

lēmums Nr. 1689–675 ps

1940. gada 13. septembrī

Maskava, Kremlis

Par komisijas izveidošanu, lai Liepājā pieņemtu rūpnīcu “Tosmare”

Pildot PSRS Tautas Komisāru Padomes 1940. gada 14. augusta lēmumu Nr. 1464–572 ps, PSR Savienības Tautas Komisāru Padome nolemj:

1. Lai Jūras karaflotes tautas komisariāta sistēmā pieņemtu Liepājā rūpnīcu “Tosmare”, nozīmēt komisiju šādā sastāvā:

Komisijas priekšsēdētājs — inženieris — kontradmirālis biedrs Orlovs (no JKFIK);

Komisijas locekļi:

No Jūras kara flotes tautas komisariāta — inženieris — 1. ranga kapteinis b. A. Savins,

No Kuģu rūpniecības tautas komisariāta — inženieris b. A. Gerkens.

2. Rūpnīcas “Tosmare” pieņemšanas termiņu noteikt 10 dienas.

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs

V. Molotovs

 

PSRS Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks M. Hlomovs

LVA, 270.f., 1.s. apr., 2.l., 1.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Informācija par Liepājas ostas izbūves projektu Liepājas ostu izbūvēs par vienu no galvenajām PSRS ostām

Liepāja, 17. sept.

Liepājā vakar ieradās Ļeņingradas pilsētas plānošanas institūta direktors Solovņenko. Viņu pavadīja Komunālās saimniecības tautas komisariāta darbinieki ar Būvniecības departamenta direktoru Skulti. Pilsētas valdes sēžu zālē notika apspriede par Liepājas izbūvi. Apspriedē piedalījās arī Liepājas pilsētas vecākais M. Edžiņš, kas ziņoja par izbūves projektu. Direktors Solovņenko paskaidroja, ka ir nodoms Liepājas ostu pārvērst par vienu no Padomju Sociālistisko Republiku Savienības galvenām ostām, kā nākamo pēc Ļeņingradas. Pilsētai jau izstrādā jaunu izbūves plānu, paredzot ļoti plašas ostas, rūpniecības un mājokļu rajonu. Lai novērstu dzīvokļu krīzi un atbrīvotos no nehigiēniskiem dzīvokļiem, jau nākamā gadā Liepājā uzsāks izbūvēt dzīvojamās blokēkas. (..) Cels arī jaunu pilsētas slimnīcas ēku 3 korpusos un pilsētas lopkautuvi. Cels otru tiltu. Pilsētas valdei līdz š.g. 20.septembrim jāizstrādā 1941. gada kapitālo būvju plāns. (..)

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājs, 1940.g. 18. septembrī

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmums par fabrikas “Tosmare” nodošanu PSRS Jūras kara flotes tautas komisariātam

Slepens

LPSR Tautas Komisāru Padomes lēmums Nr. 161

Rīgā, 22. septembrī 1940. g.

Pamatojoties uz PSRS Tautas Komisāru Padomes š.g. 14. augusta lēmumu / Nr. 1644–57255/ “Par Liepājas fabrikas “Tosmare” pārņemšanu Kara Jūras Flotes Tautas Komisariāta sistēmā”,

LPSR Tautas Komisāru Padome nolemj:

nodot Liepājas fabriku “Tosmare” Kara Jūras Flotes Tautas Komisariāta pārziņā.

Fabrikas nodošanai TKP ieceļ komisiju sekojošā sastāvā:

Priekšsēdētājs: b. Jansons, fabrikas “Tosmare” direktors,

b. Jancis, Viegl. rūpn. TK inženieris

b. Eduards Šķilteris, Valsts kontroles Tautas Komisariāta inženieris.

Komisijai nekavējoties jāstājas pie fabrikas nodošanas Kara Jūras Flotes Tautas Komisariāta pilnvarotiem pārstāvjiem.

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs

V. Lācis

LVA, 270.f., 1.s. apr., 4. 1., 4.lp. Oriģināls

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmums par kuģubūvētavas “Vairogs” nodošanu PSRS Jūras kara flotes tautas komisariātam

Slepens

LPSR Tautas Komisāru Padomes lēmums Nr. 198

Rīgā, 24. septembrī 1940.g.

Pamatojoties uz PSRS Tautas Komisāru Padomes š.g. 13. augusta lēmumu (Nr. 1427–560) “Par kuģubūvētavas verfes — “Vairogs” nodaļas pārņemšanu Kara Jūras Flotes Tautas Komisariāta pārziņā”, LPSR Tautas Komisāru Padome nolemj:

Nodot Bolderājas kuģubūvētavu — a/s “Vairogs” nodaļu Kara Jūras Flotes Tautas Komisariāta pārziņā.

Kuģu būvētavas nodošanai TKP ieceļ komisiju sekošā sastāvā:

Priekšsēdētājs: b. Eglītis, Arnolds, Bolderājas kuģu būvētavas direktors,

b. Kalvenietis, Arturs, Vieglās rūpniecības TK pārstāvis,

b. Mežciems, Dāvids, Valsts kontroles TK pārstāvis.

Komisijai nekavējoties jāstājas pie kuģu būvētavas nodošanas Kara Jūras Flotes Tautas Komisariāta pilnvarotiem pārstāvjiem.

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs

V. Lācis

LVA, 270.f., 1.s. apr., 4.l., 8.lp. Oriģināls