Par iekšlietu iestāžu disciplinārpraksi

Iekšlietu ministrijas Galvenā inspekcija apkopojusi iekšlietu sistēmas darbinieku disciplināros pārkāpumus 2001.gadā. Aizvadītajā gadā par pieļautajiem disciplīnas pārkāpumiem iekšlietu iestāžu darbiniekiem kopumā piemēroti 2950 disciplinārsodi. Šis skaits ir par 7% mazāks nekā iepriekšējā – 2000. gadā ( 3184 disciplinārsodi), turklāt jāatzīmē, ka samazināšanās tendence vērojama jau otro gadu pēc kārtas.

Lielākā daļa — 2105 jeb 71% — no kopējā disciplinārsodu skaita piemēroti par pārkāpumiem, kas saistīti ar tiešo dienesta pienākumu veikšanu. Par pārkāpumiem, kas bijuši saistīti ar alkoholisko dzērienu lietošanu, iekšlietu iestāžu darbiniekiem 2001. gadā piemēroti 287 disciplinārsodi, kas ir 10% no kopējā disciplinārsodu skaita, tas nozīmē, ka aptuveni katrs desmitais disciplīnas pārkāpums iekšlietu iestādēs bijis saistīts ar alkoholisko dzērienu lietošanu. Savukārt no šiem 287 disciplinārsodiem 103 disciplinārsodi piemēroti par pārkāpumiem, kuri izdarīti tieši dienesta laikā. Kopumā situācija šajā jomā ar katru gadu uzlabojas.

2001.gada laikā par dažādiem disciplīnas pārkāpumiem no dienesta IeM iestādēs atlaisti 165, atbrīvoti no amata, ieceļot zemākā amatā — 105, pazemināti dienesta pakāpē par vienu pakāpi — 86, bet brīdināti par neatbilstību ieņemamajam amatam — 366 iekšlietu darbinieki. Bargākie disciplinārsodi ir ceturtā daļa no visiem piemērotajiem disciplinārsodiem.

Gada laikā uz aizdomu pamata par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu Latvijas KPK 120. panta kārtībā aizturēti 42 IeM iestāžu darbinieki ( 2000.g. — 49, 1999.g. — 60). Kā liecina statistika, aizturēto skaits gadu no gada samazinās, un šoreiz tas samazinājies par 17%.

Gada laikā iekšlietu iestādēs fiksēti 44 pamatotas dienesta šaujamieroču izmantošanas gadījumi. Šo gadījumu skaits katru gadu samazinās. Šāvienu nepieciešamība radusies šādās situācijās : apturot transporta līdzekļus — 25 gadījumos, pārtraucot likumpārkāpumus — 9 gadījumos, aizturot likumpārkāpējus — 7 gadījumos un 3 gadījumos — izsaucot palīdzību. Īpaši jāuzsver, ka gada laikā šo gadījumu rezultātā nevienas personas veselībai nav nodarīts kaitējums. Salīdzinājumam 2000.gadā bija 9 ievainotie, 1999. gadā — 3 ievainoti un 2 gājuši bojā.

2001. gadā fiksēti divi šaujamieroču nepamatotas izmantošanas un divi nepamatotas lietošanas gadījumi, kuru rezultātā viena persona gājusi bojā un viena ievainota. Vienā no šiem gadījumiem policists, izdarot noziegumu, nošāva cilvēku. Otrā gadījumā policistam tika uzbrukts, nodarot viņam vidēji smagus miesas bojājumus, un, novēršot šo vardarbību, viņš uzbrucēju ievainoja. Visus šos gadījumus vieno tas, ka to izraisīšanā vainīgie IeM iestāžu darbinieki bija alkohola reibumā.

2001. gadā fiksēti kopumā 297 ceļu satiksmes negadījumi ar dienesta transporta līdzekļu līdzdalību, kas ir par 4% vairāk nekā 2000.gadā. Pēdējos divos aizvadītajos gados tikai trešā daļa no šiem CSNg izraisīti tieši IeM sistēmas darbinieku vainas dēļ. Pēdējā gada laikā samazinājies alkohola reibumā izraisīto CSNg skaits — 10 CSNg (2000.g.— 15 CSNg), tāpat samazinājies CSNg skaits, kuri notikuši patvaļīgi ārpus darba laika, izmantojot dienesta transporta līdzekļus (2001.g. — 5 gadījumi, 2000.g.— 8). Par IeM iestāžu darbinieku vainas dēļ 2001. gadā izraisītajiem CSNg gan ar dienesta, gan personīgajiem transporta līdzekļiem, pēc Galvenās inspekcijas rīcībā esošās informācijas, lielākā daļa vainīgo ir sodīti gan disciplināri, gan administratīvi, bet atsevišķos gadījumos ir ierosinātas krimināllietas, un 5 vainīgie saukti arī pie kriminālatbildības. No dienesta IeM iestādēs atlaisti 36, pazemināti dienesta pakāpē par vienu pakāpi — 11, atbrīvoti no amata, ieceļot zemākā amatā, — 5, brīdināti par neatbilstību ieņemamajam amatam — 28 , rājieni izteikti 59, bet piezīmes — 80 IeM iestāžu darbiniekiem, turklāt 6 Sardzes pulka obligātā militārā dienesta karavīriem piemēroti disciplinārsodi saskaņā ar Karavīra militārās disciplīnas reglamentu. Par šiem CSNg IeM Satiksmes drošības komisija gada laikā pavisam izskatījusi 179 administratīvos materiālus.

Gada laikā, pildot dienesta pienākumus, cietuši 124 iekšlietu iestāžu darbinieki, no kuriem viens gājis bojā. Salīdzinot 2001. gada rādītājus ar iepriekšējo gadu rādītājiem, statistika liecina, ka pēdējos gados cietušo skaits pieaug. Piemēram, 2001. gadā cietušo ir par 15 % vairāk nekā 2000.gadā (106 cietušie). Starp šogad cietušajiem ir 59 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, 33 Valsts policijas, 24 Valsts robežsardzes, 4 Sardzes pulka un 4 Drošības policijas darbinieki.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments