Jānis Straume, Latvijas Saeimas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim” otrdien, 29. janvārī

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”, 29.01.2002.

— Kā jūs vērtējat šīs Saeimas ziemas sesijas sākumu?

— Katrā ziņā šo sesijas sākumu var uzskatīt par tādu kā ieskrējiena posmu, kas visumā ir bijis veiksmīgs. Divās plenārsēdēs izskatīto likumprojektu skaits nav bijis pārāk liels. Taču jau ar nākamo plenārsēdi, manuprāt, iezīmēsies pavērsiens gan kvantitātes, gan kvalitātes ziņā, ņemot vērā to, ka darba kārtībā parādās vairāki nopietni diskutējami likumprojekti. Viens no tiem attiecināms uz seksuālo un reproduktīvo veselību. Svarīgs ir arī likums, kas saistīts ar Privatizācijas aģentūras likvidācijas kārtību un ko Valsts prezidente ir atdevusi atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Domāju, ka šīs sesijas laikā ar katru plenārsēdi darba apjoms palielināsies. Līdz ar to Saeimas sēdes būs ilgākas un smagākas.

— Kādi jautājumi varētu būt nozīmīgākie turpmāk šajā sesijā?

— Manuprāt, tie neapšaubāmi būs likumprojekti, kas paredz mūsu likumdošanas saskaņošanu ar ES prasībām. Ļoti iespējams, ka ziemas sesijas laikā tiks nodots izskatīšanai Saeimā likumprojekts par grozījumiem vēlēšanu likumos saistībā ar prasību deputātu kandidātiem zināt latviešu valodu. Paredzu, ka arī šajā jautājumā sagaidāmas diezgan asas debates.

— Kā jūs pats raugāties uz Valsts prezidentes iniciatīvu atcelt latviešu valodas prasmes prasību Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātiem?

— Mana pilsoniskā un politiķa pozīcija ir tāda, ka es šos grozījumus vēlēšanu likumos neatbalstu. Protams, apzinoties to, ka tiek pasniegta nepieciešamība izdarīt šos grozījumus likumos. Es paredzu, ka debates un starptautiskās sabiedrības interese par mūsu parlamenta lēmumu tuvākajos mēnešos ne mirkli neatslābs. Prognozēt, kāds būs galaiznākums, protams, ir grūti. Taču es domāju, ka Saeimas vairākums acīmredzot noslieksies atbalstīt šos grozījumus. Bet, paralēli strādājot pie atsevišķām likumdošanas vai Satversmes grozījumu normām, varētu tikt nostiprinātas latviešu valodas pozīcijas mūsu valstī. Katrā ziņā situācija, kādā pašlaik ir Latvija, nav apskaužama. Tāpēc pieņemt šo lēmumu būs ļoti sarežģīti.

— Jau ir sadalījušās divas Saeimas frakcijas — sociāldemokrātu un Jaunās partijas. Kā, jūsuprāt, šādas šķelšanās ietekmē Saeimas darbu?

— Atcerēsimies, ka 6. Saeimas laikā deputātu staigāšana no vienas frakcijas uz citu bija gluži vai likumsakarīga parādība. Jāatzīst, ka 7. Saeimai šīs šķelšanās tomēr nav tik raksturīgas. Līdz ar to, manuprāt, Saeimas darbu sociāldemokrātu frakcijas sašķelšanās un Jaunās partijas frakcijas izjukšana īpaši neietekmē un laikam arī neietekmēs.

— Kāds ir jūsu viedoklis par dažādām materiālajām kompensācijām Saeimas deputātiem, par ko pēdējā laikā tiek pausti kritiski vērtējumi un atzinumi?

— Vispirms pateikšu, ka es pats nevienu kompensāciju nesaņemu. Taču, kopumā vērtējot, manuprāt, šis kompensāciju piešķiršanas mehānisms ir diskutabls. Par to mēs arī Saeimas Prezidijā esam runājuši. Arī kvalitātes vadības sistēmas darba grupā šis jautājums ir apspriests, un tā nonākusi pie secinājuma, ka būtu vajadzīgi grozījumi tajos noteikumos, kas reglamentē šo kompensāciju izmaksu. Domāju, ka šīs izmaiņas tiks veiktas. Acīmredzot to darīsim pēc tam, kad būs zināms Satversmes tiesas spriedums. Esmu tādās domās, ka izmaiņas noteikti būs. Šī saceltā ažiotāža ir vairāk vai mazāk pamatota, jo Prezidijs, pieņemot šos kompensācijas noteikumus, balstījās uz to likuma normu, kas paredz, ka deputāts ar savu parakstu apliecina to ziņu patiesumu, uz kura pamata viņš saņem šīs kompensācijas. Diemžēl mēs redzam, ka daži deputāti nav pietiekami novērtējuši to, cik nopietnu rezonansi var izraisīt šo lietu izkārtojums. Un tagad nu esam tādā situācijā, kādā esam. Bet es domāju, ka ievedīsim pienācīgu kārtību šajās lietās.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Vai jums arī nešķiet dīvaini, ka viens otrs pašvaldības vadītājs saņem lielāku algu nekā valsts augstākās amatpersonas, piemēram, Saeimas priekšsēdētājs?

— Jājautā arī, vai ir normāli, ka Valsts prezidentei ir mazāka alga nekā Latvijas Bankas prezidentam vai kāda uzņēmuma vadītājam? Acīmredzot atsevišķas pašvaldības rīkojas ar naudu, kā vien vēlas. Šī saņemamo atalgojumu disproporcija liecina par to, ka mēs nonāksim pie normālas situācijas tikai tad, kad valstī būs ieviesta hierarhiskā nozīmē skaidra sistēma attiecībā uz konkrēto amatpersonu — gan politiķu, gan ierēdņu algu līmenī, kamēr nebūs visaptverošas sistēmas, šādu situāciju rašanās būs neizbēgama. Ņemot vērā to darba apjomu un atbildību, kāda ir Ministru prezidentam, protams, ir absurdi, ka pašvaldības vadītājs saņem divreiz lielāku algu nekā premjerministrs.

— Ar kādām cerībām gaidāt tuvojošās olimpiskās spēles Soltleiksitijā?

— Mazliet skumji bija vērot tos dopinga skandālus, kas ir skāruši mūsu sportistus un arī Igaunijas komandu. Bet ir jācer uz labiem rezultātiem, jo šoreiz mūsu komanda, manuprāt, ir diezgan spēcīga. Tā taču būs pati lielākā Latvijas olimpiešu komanda salīdzinājumā ar tām, kas līdz šim piedalījušās ziemas olimpiskajās spēlēs. Līdz ar to izredzes palielināsies. Es domāju, ka trīs sporta veidi, kuros Latvija ir pārstāvēta, varētu sagādāt mums patīkamus pārsteigumus, — biatlons, bobslejs un hokejs.

— Vai, jūsuprāt, pašreizējā valdība pastāvēs līdz novembra sākumam, kad pirmoreizi uz kopsēdi sanāks 8. Saeima?

— Tas tiešām ir interesants jautājums. Domāju, ka Latvijas valsts interesēs ir, lai šī valdība strādātu līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām. Tāda ir mana pārliecība un cerība. Tas, kas nupat notika Igaunijā, varētu likt padomāt mūsu politiķiem par to, kā šāda valdības maiņa var ietekmēt valsts pozīcijas stratēģiski ļoti būtiskajā virzībā uz Eiropas Savienību un NATO. Te ir runa gan par valsts ārpolitiku, gan par iekšpolitisko procesu saskaņotību ar mūsu ārpolitiku. Laikam gan viegli nebūs panākt pašreizējās valdības stabilitāti. Viens no jautājumiem, kas var radīt problēmas, ir jau minētie grozījumi vēlēšanu likumos un ar tiem saistītās peripetijas. Taču ceru, ka veselais saprāts uzvarēs, neraugoties uz to, ka jau tagad ir aktivizējušās pirmsvēlēšanu cīņas. Turpmāk tās būs vēl saspringtākas un pārsteigumiem bagātākas.

Mintauts Ducmanis, “LV” Saeimas lietu redaktors

a