Kad iedzīvotāju ataudzei mīnus zīme

Par demogrāfisko stāvokli Latvijā

Latvijā vērojama zemākā dzimstība un augstākā mirstība, līdz ar to arī pārliecinoši zemākais iedzīvotāju dabiskais pieaugums Eiropā. Par to liecina pagājušā nedēļā publicētais Eiropas Savienības statistisko pētījumu aģentūras “Eurostat” pārskats par demogrāfisko situāciju Eiropā 2001. gadā. Statistikas dati liecina, ka Latvijā 2001. gadā dzimuši aptuveni 19,5 tūkstoši bērnu, resp. ir tikai 8,3 jaundzimušie uz katriem 1000 iedzīvotājiem. Šajā pašā laikā miruši aptuveni 32,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, tātad — gandrīz 14 mirušie uz katriem 1000 iedzīvotājiem. Līdz ar to Latvija ieņem pārliecinoši pēdējo vietu Eiropā, salīdzinot iedzīvotāju dabiskā pieauguma rādītājus 2001. gadā. Summējot dzimušo un mirušo iedzīvotāju skaitu, pērn Latvijas iedzīvotāju kopskaits samazinājies par vairāk nekā 13 tūkstošiem.

Jaunākie statistikas dati liecina, ka Latvijā ir ne tikai zemākais iedzīvotāju dabiskais pieaugums Eiropā, bet arī augsts emigrācijas līmenis, kas Eiropā atpaliek tikai no Lietuvas, no kurienes pagājušajā gadā emigrējuši vēl vairāk pastāvīgo iedzīvotāju. Pērn no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju skaits bijis par pusotru tūkstoti lielāks nekā iebraukušo jeb – 0,6 uz katriem 1000 iedzīvotājiem.

Tādējādi, apkopojot dabiskā pieauguma un migrācijas rādītājus, redzams, ka Latvijas iedzīvotāju kopskaits pagājušajā gadā samazinājies aptuveni par 14,6 tūkstošiem jeb 6,2 iedzīvotājiem uz katriem 1000, kas ir pārliecinoši sliktākais rādītājs visā Eiropā. Vēl negatīvi demogrāfiskie rādītāji 2001. gadā vērojami Bulgārijā (– 5,2 uz 1000 iedzīvotājiem), Igaunijā (– 4,3 uz 1000 iedzīvotājiem) un Lietuvā (– 3,2 uz 1000 iedzīvotājiem).

Par dabisko pieaugumu Eiropas valstīs

Eiropas Savienībā (ES) iedzīvotāju skaits pērn pieaudzis aptuveni par pusotru miljonu (3,9 uz 1000 iedzīvotājiem), kas ir visai līdzīgi pērnā gada rādītājiem. Jāatzīmē, ka aptuveni divas trešdaļas no iedzīvotāju skaita pieauguma ES veido visai lielais imigrantu pieplūdums, kas izskaidrojams ar salīdzinoši augsto dzīves līmeni ES valstīs.

Dabiskais pieaugums ES 2001. gadā bijis tikai aptuveni 1,1 uz 1000 iedzīvotājiem. Tomēr gandrīz visās ES dalībvalstīs jaundzimušo skaits pārsniedzis mirušo iedzīvotāju skaitu. Tikai Vācijā un Zviedrijā pērn bijis vērojams neliels dabiskā pieauguma kritums, attiecīgi – 1,0 un – 0,4 uz 1000 iedzīvotājiem. Visaugstākā dzimstība un, kas zīmīgi, vienlaikus arī mazākais mirušo iedzīvotāju skaits ir divās valstīs — Īrijā un Islandē.

Jaundzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem šajās Ziemeļeiropas valstīs gandrīz divkārt pārsniedz Latvijas rādītājus (attiecīgi 14,6 un 14,3 uz 1000 iedzīvotājiem). Tajā pašā laikā mirušo iedzīvotāju skaits Īrijā un Islandē bijis uz pusi mazāks nekā Latvijā (attiecīgi 7,5 un 6,1 uz 1000 iedzīvotājiem). Visaugstākie mirstības rādītāji ES vērojami Dānijā un Zviedrijā, ko nosaka visai augstais iedzīvotāju caurmēra vecums šajās valstīs.

No ES kandidātvalstīm vislabākie iedzīvotāju dabiskā pieauguma rādītāji ir Vidusjūras salās Kiprā un Maltā, pozitīvas iedzīvotāju skaita izmaiņas raksturīgas arī Slovēnijai un Ungārijai.

Par migrācijas iespaidu uz iedzīvotāju skaitu

Lielākajā daļā ES kandidātvalstu iedzīvotāju migrācija veido visai nelielu daļu no iedzīvotāju skaita kopējām izmaiņām, bet ES dalībvalstīs migrācija neapšaubāmi ir noteicošais rādītājs, aprēķinot iedzīvotāju skaita izmaiņas. Iedzīvotāju skaita pieaugums, pateicoties lielajam imigrantu skaitam, bijis divkārt lielāks nekā no iedzīvotāju dabiskā pieauguma. Pēc visai straujā imigrantu skaita krituma, kas bija vērojams pēc imigrācijas rekorda Eiropā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, imigrācijas rādītāji pēdējos gados atkal palielinājušies līdz vienam miljonam imigrantu gada laikā. Tomēr 2001. gadā imigrantu skaits ES nedaudz sarucis. Aptuveni puse ieceļotāju ES dodas uz trim valstīm — Vāciju, Lielbritāniju un Itāliju, kas skaidrojams ar šo valstu visai augsto dzīves līmeni un salīdzinoši liberālo attieksmi pret imigrantiem. Bet pārliecinoša līdere uzņemto imigrantu skaita ziņā ir Spānija, uz kurieni dodas gandrīz ceturtā daļa (23,6 %) visu ieceļotāju. Lai arī pērn tieši Spānijā vērojams vislielākais imigrantu skaita kritums, tomēr tās liberālā attieksme pret imigrantiem vēl aizvien piesaista lielu daļu ieceļotāju no austrumiem. Pagājušajā gadā vien Spānijā uz dzīvi apmetās ceturtdaļmiljons ieceļotāju.

Kā rāda statistikas dati, pēdējā pusgadsimta laikā iedzīvotāju skaits ES valstīs pieaudzis no 295 uz 380 miljoniem. Lai arī pēdējos gados iedzīvotāju skaits ES valstīs atkal sācis pieaugt nedaudz straujāk, tomēr tas ir daudz zemāks par 1960. gadu rādītājiem, kad, galvenokārt pateicoties augstajai dzimstībai, iedzīvotāju kopskaits ik gadu palielinājās par 2,5 miljoniem.

Demogrāfiskie dati par 2001. gadu veidoti, galvenokārt izmantojot reālos datus par gada pirmajiem trim ceturkšņiem un tiem pievienojot prognozi par gada pēdējiem trim mēnešiem.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors