Kad vieniem vārtiem ir septiņas atslēgas

Jānis Kalviņš, Latvijas lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, — “Latvijas Vēstnesim”

Aizvadītā gada oktobrī ar Latvijas 7 lielo pilsētu vadītāju pārliecību un koleģiālu vienošanos balsojot tika izveidota sabiedriska organizācija — Latvijas lielo pilsētu asociācija (LLPA). Tās logo attēlo pils mūri ar atvērtiem vārtiem, septiņiem vienlīdz augstiem torņiem, virs kuriem rotājas trīs brīvības zvaigznes.

Likuma “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvotas vietas statusa noteikšanu” 5. pants nosaka, ka republikas jeb lielo pilsētu kategorijā var ieskaitīt pilsētas ar attīstītu rūpniecību, transportu un komunālo saimniecību, sociālo infrastruktūru vai nozīmīgu kultūras iestāžu kompleksu un sociālo aprūpi un ja šajā pilsētā ir ne mazāk kā 50 tūkstoši iedzīvotāju, bet paredzot arī izņēmuma situāciju mazākam iedzīvotāju skaitam, taču atbilstību citiem iepriekš nosauktajiem kritērijiem. Nav šaubu, ka šādu administratīvo teritoriju pārvaldei ir daudz sazarotāks tīkls gan problēmu, gan atbildības ziņā. Tāpēc sava lēmuma motivācija tā pieņēmējiem, Rīgas, Liepājas, Ventspils, Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas un Rēzeknes pašvaldību mēriem, bija — viens no svarīgākajiem LLPA uzdevumiem būs problēmu loka apzināšana un risinājumu virzība, interešu pārstāvniecība valsts augstākajās likumdošanas un pārvaldes institūcijās. Un par pagrieziena punktu konstruktīvai rīcībai kļuva likuma “Par dzīvojamo telpu īri” grozījumu pieņemšanas atlikšana otrreizējai caurlūkošanai, kad “lielais septiņnieks” apjauta savu pārliecību, ietekmi un spēku. Par jaunās organizācijas izpilddirektoru ir iecelts Jānis Kalviņš.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”Vienlaikus amatu apvienošanas kārtībā pildot padomnieka pienākumus Īpašu uzdevumu ministrijā valsts reformu lietās, LLPA izpilddirektora amatā nostrādātas pirmās 100 dienas.

— Kā varat raksturot jūsu vadīto organizāciju?

— Visas septiņas asociācijas dibinātājas ir pašvaldības, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) locekles, kas aktīvi iesaistās tās darbā un respektē tās sasniegumus kopējā pašvaldību interešu pārstāvniecībā. Taču pilnīgi saprotama bija to vēlme, stiprinot savstarpējo saikni, izveidot savu organizāciju. Asociācija ir veidota, pamatojoties uz likuma “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvotas vietas statusa noteikšanu” normu par republikas nozīmes pilsētas statusu. Mūsu asociācijas politiskā virsotne ir tās prezidents — viens no pilsētu mēriem. Prezidentu ik gadu apstiprina rotācijas kārtībā, savukārt rotācija notiek uzvārdu izkārtojuma alfabēta secībā.

Gribētu noliegt izskanējušās, bet nu jau pierimušās baumas par LLPA šķelšanas nodomiem attiecībā uz LPS. Tās bija nepamatotas frāzes, jo abas organizācijas pat nevar uzskatīt par tiešām sāncensēm. Patiesībā Latvijas situācija ir unikāla Eiropas kontekstā, kur likumdošanā noteikts, ka valdība pašvaldību jautājumos saskaņo viedokļus ar sabiedrisku organizāciju — Latvijas Pašvaldību savienību. Es pat teiktu — tas ir demokrātijas augstākais lidojums, un bremzēt to nav pašvaldību interesēs.

— Kāda ir jūsu līdzšinējā darba pieredze?

— Piekrizdams pildīt LLPA izpilddirektora pienākumus, es balstījos uz savu pieredzi gan pašvaldību vadītāja, gan ministra padomnieka, gan Saeimas darbā. Esmu strādājis par pagasta padomes priekšsēdētāju, rajona padomes izpilddirektoru, Kuldīgas rajona padomes priekšsēdētāju, tad mani ievēlēja par 6. Saeimas deputātu un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāju. Manā vadībā sešus gadus strādāja valsts komisija par Skrundas radiolokatora stacijas nomas naudas izlietojuma noteikšanu.

Šī pieredz palīdz. Savulaik, esot Kuldīgas rajona padomes priekšsēdētājam, man kopā ar pašreizējo Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu bija doma izveidot Kurzemes un Zemgales rajona padomes ar mērķi mūs interesējošos jautājumus risināt pašiem un ātrāk. Jā, tā bija nepacietība, turklāt ar pozitīvi ambicioziem mērķiem, bet pietrūka zināšanu, kuras ir tagad. Atceroties pašvaldību vadītāja darba pirmsākumus 1989.gadā, es šodien varu atzīt, ka padarīts, tai skaitā pagastu pašvaldību attīstībā, ir daudz. Kāpums ir redzams un jūtams, un pretējo laikam varētu teikt tikai tas, kam nav nojausmas par bijušo situāciju. Droši vien savā dziļākajā būtībā arī es esmu palicis lauku puisis, kuru dzīve izaicinājusi spert kāju pāri pagasta robežai, un, dzīvojot, strādājot pilsētā, jāatzīst: tā nu tas ir — ātri aizmirstas lauku problēmas.

— Arī tagad esat īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa padomnieks. Kāpēc piekritāt šim darba piedāvājumam?

— Varu atzīt, ka man tuvāk ir izpildvaras, nevis politiķa darbs. Izpilddirektoram jābūt ļoti disciplinētam, nedrīkst pieļaut lielas kļūdas. Kārtība, disciplinētība un pienākuma apziņa, manuprāt, ir cilvēka izcilākās īpašības. Cienu arī tiešumu un atklātību. Turklāt es augstu vērtēju man izrādīto asociācijas dibinātāju politiķu uzticību un negribētos to pievilt.

Šis un ministra padomnieka darbs prasa pastāvīgu analītisko domāšanu, ir jābūt gatavam izvērtēt priekšlikumus, situācijas, bet cilvēks jau nav mašīna, un brīžos, kad sajūtu spriedzi virs paciešamā līmeņa, es mēģinu sevi atslēgt. Uz brīdi nekādu domu par realitāti, kaut kāršu spēle datorā.

— Kas ir redzamākais no tik īsā laikā paveiktā?

— Var teikt, ka darbība sākta no nulles punkta, ar mītnes vietas iekārtošanu, darba organizācijas sistēmas izveidi līdz rīcības mērķu noteikšanai. Biroja atklāšana Mazajā Jaunielā 5 notika 19. decembrī, ar biezām dokumentu mapēm dižoties nevaram, plaukti vēl stāv tukši. Mūsu birojā ikdienā strādā divi cilvēki — izpilddirektors un biroja vadītāja, kā arī nepilnu dienu viena darbiniece juriste. Un arī turpmāk domājam saglabāt līdzšinējo politiku — “neapaudzēt” biroju ar maz noslogotiem darbiniekiem, bet konkrētu darbu veikšanai, projektu realizācijai izmantot līgumdarba attiecības.

Ir izveidota arī dibinātāju kopāsanākšanas kārtība gan domju priekšsēdētājiem, gan izpilddirektoriem. Tiekamies ar politisko un izpildvaru atsevišķi reizi mēnesī gan Rīgā, gan savās pašvaldībās. Ar izpilddirektoriem mūsu tikšanās reizes ir noteiktas trīs stundu garumā, tas palīdz laika plānošanā un tā lietderīgā izlietojumā.

Starp dibinātājiem ir panākta savstarpēja vienošanās par nozīmīgu problēmu virzīšanu asociācijas vārdā. Tas nozīmē, ja kādai no asociācijas loceklēm ir kādas problēmas kādā jomā, to virzībai un risinājuma meklējumiem iesaistīta tiek LLPA. Tā LLPA vārdā tika iesniegta vēstule Finansu ministrijai par sabiedriskā transporta tarifu jautājumiem. Nupat Daugavpilī notika pēdējā asociācijas politiķu tikšanās, kurā, cita starpā, pārrunājām mūsu nostāju par Aizsargjoslu likuma grozījumiem un Finansu ministrijas atbildi. Tika sagatavots un Valsts prezidenta kancelejai nosūtīts mūsu viedoklis un priekšlikumi Aizsargjoslu likuma grozījumiem. Daugavpils domes priekšsēdētājs Rihards Eigims ir pašreizējais asociācijas prezidents, un Daugavpils tikšanās bija organizēta veiksmīgi gan darba jautājumu, gan atpūtas iespēju ziņā.

— Tātad ir risināti ne tikai organizatoriskie, bet arī kādi asociācijas dalībniecēm — pašvaldībām — saistoši likumdošanas jautājumi?

— Viens no šādiem darbiem ir sabiedrisko pakalpojumu regulatora amata pienākumu darbības sākšanas laika pārcelšana. Mūsu kopīgiem spēkiem panāktais ir grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” — pašvaldību regulatoru izveidošana vai līguma noslēgšana ar komisiju par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu to administratīvajā teritorijā ir attālināta līdz 2002.gada 1.jūnijam.

Otrs nozīmīgākais un šobrīd apritē esošais darbs ir pie Reģionālās attīstības likumprojekta un Teritorijas attīstības plānošanas likuma grozījumu sagatavošanas.

Lielo pilsētu pašvaldības uztrauc neskaidrības tūrisma attīstības jautājumos valsts līmenī, kā arī nepilnības likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Bet dzīvokļu privatizācijas process rit pilnā sparā, un pašvaldībām ar to jānodarbojas. Mūsu pēdējā tikšanās reizē uzaicinājām privatizācijas jautājumus izpilddirektoriem pārrunāt ar Induli Krauzi, pieredzējušu juristu un Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas atbildīgo sekretāru. Dialogs izvērtās saistošs un vērtīgs, tostarp vienojāmies par mūsu asociācijas dalību priekšlikumu izstrādei grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri”.

Runājot par ieteikumu un priekšlikumu sagatavošanu grozījumiem vai likumprojektiem, diemžēl jāpiezīmē, ka tiešā veidā mums nav likumdošanas iniciatīvas. Savus priekšlikumus varam iesniegt attiecīgiem politiskiem spēkiem virzīšanai, un būtībā svarīgs ir rezultāts, lai jautājums tiktu atrisināts, priekšlikums pieņemts un darbotos kā likuma norma.

— Un tuvākās nākotnes nodomi?

— Ir zināmas, bet vēl nerealizētas iestrādes, kā veidot sadarbību ar ārzemju partneriem. Laikus domājam arī par situācijas izzināšanu lielo pilsētu programmu pieejamībai Eiropas Savienības pārstāvniecībās. Gaidīt atlikušo laiku, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības locekli, ir nelietderīgi — kurās durvīs būs jāgriežas, tas jāzina jau šodien. Tepat mājās — jau izveidojusies laba sadarbība ar Liepājas pilsētas pārstāvniecību Rīgā, iespējams tāda veidosies arī ar Ventspils pārstāvniecību.

Domāju, ka ir jāizmanto pašvaldību juristu, arī citu dienestu vadošo pārstāvju pieredze un jāveicina savstarpējā domu apmaiņa. Mūsu asociācijas telpās drīz varēs rīkot šādas tikšanās, pieaicinot arī atbilstošus Saeimas un valdības pārstāvjus.

— LLPA nav īpaši atpazīstams publiskais tēls.

— Pie asociācijas publiskā tēla izveides neesam strādājuši, un tas ir apzināti darīts. Par to varēja pārliecināties brīdī, kad Rīgas domes telpās mani apstiprināja amatā. Koridorā salasījies krietns žurnālistu pulks uzdeva ierastos finansiālās puses jautājumus brīdī, kad par jaunizveidotās asociācijas budžetu runāt vēl nebija iespējams. Arī šobrīd uz plašsaziņas līdzekļu pārstāvju jautājumiem atbildam pirms vai pēc sanāksmēm. Dibinātāji izteica vēlmi sanāksmju norisi plānot bez žurnālistu piedalīšanās, taču tas nav iemesls apgalvot, ka informāciju turam slepenībā. Pašvaldībām nav slepenas informācijas, arī mēs to paturam kā vadmotīvu. Tuvākajā nākotnē domājam būt pieejami arī internetā, izveidojot savu mājaslapu.

Savu patstāvību kā organizācija tikai sākam, ir jāpaiet laikam, lai izdarītu nopietnus secinājumus. Laiks arī netieši sekmēs mūsu publiskā tēla veidošanos.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore