Ārlietu ministrs Iindulis Bērziņš:

Kad Baltijai atkal jāturas roku rokā

— Igaunijā apstiprināta jauna valdība un arī jaunā ārlietu ministre Kristina Ojulanda. Analītiķi prognozē, ka šī Igaunijas valdība būs kreisāka nekā iepriekšējā un lielāku uzmanību pievērsīšot Igaunijas un Krievijas attiecībām. Vai Latvijas Ārlietu ministrijas darba plānos jau ir iecerēta Latvijas un Igaunijas ārlietu resoru vadītāju tikšanās, un kādus jautājumus būtu ieinteresēta pārrunāt Latvijas puse?

Es esmu ticies ar Igaunijas ārlietu ministri, vēl pirms viņa kļuva par ārlietu ministri, bet, tikko man būs iespēja, es, protams, ar viņu tikšos un pārrunāšu visu jautājumu spektru. Varbūt tas jau notiks Minhenē, starptautiskā konferencē; ja ne, tad drīzumā Rīgā trīs Baltijas valstu ārlietu ministri tiksies ar Vācijas ārlietu ministru Jošku Fišeru, un tad es noteikti šīs tikšanās reizē noorganizēšu arī divpusējo tikšanos, lai labāk iepazītos ar jauno ārlietu ministri. Kas attiecas uz Igaunijas jaunās valdības vēlmi uzlabot attiecības ar Krieviju, tad visi, arī mēs Latvijā, gribam labas attiecības ar Krieviju, bet, ja ņem vērā to pieredzi, kāda ir, piemēram, Polijai, Čehijai un Ungārijai pirms iestāšanās NATO, tad uz kādu milzīgu izrāvienu diez vai ir kādam cerība. Mēs varam vēlēt visas veiksmes igauņiem tāpat kā mums pašiem. Tā jau nav, ka nekas nevirzītos uz priekšu, piemēram, es nupat saņēmu informāciju par to, ka Krievija ir piekritusi, ka mēs atveram konsulāro iestādi Kaļiņingradā — tas varētu tikai palīdzēt veidot mūsu ekonomiskos sakarus ar Kaļiņingradu, ļoti būtisku teritoriju Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumā, un tas ir arī Krievijas un Eiropas Savienības attiecību spektrā ļoti būtisks jautājums. Tā ka es vēlu veiksmi jaunajai Igaunijas valdībai, igauņi ir mūsu kaimiņi, un es tiešām vienmēr esmu jutis šo nepieciešamību stiprināt Baltijas solidaritāti…

Intervija Latvijas Radio 30.janvāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnāliste Judīte Čunka

— Vispirms es gribu vaicāt par ASV valsts sekretāra vietnieka Ričarda Armitedža vēstuli, kurā viņš aicina Latviju veikt grozījumus vēlēšanu likumā. Ministru prezidents Andris Bērziņš izteicies, ka tas ir nopietns signāls. Cik nopietns tas ir, jūsuprāt?

Indulis Bērziņš: — Nākas atkārtot vēlreiz to, ko teicis Vāclavs Havels, NATO uzņem nevis armijas, bet valstis. Mūsu militārā gatavība ir svarīga lieta, un tur daudz kas tiek darīts, valdība tiešām daudz ko dara, bet arī valsts kā demokrātiskās institūcijas funkcionēšana ir ļoti būtiska. Un tas, ka prezidente nāca ar šādu paziņojumu, iniciatīvu, manā uztverē, galīgi nav nejaušība. Cik es zinu, prezidente visus šos vairāk nekā divarpus gadus, kopš es esmu ārlietu ministrs, nekad nav nākusi ar pārsteidzīgiem paziņojumiem, dažu labu Latvijā tas pat ir pārsteidzis. Tātad prezidente tiešām bija izsvērusi visus “par” un “pret”, pirms nākt ar šādu iniciatīvu. Man liekas, ka amerikāņi ļoti precīzi formulē savu pozīciju, tas tiešām nav spiediens, jo viņi neprasa no mums ko izdarīt vai neizdarīt un nedraud ar sankcijām. Viņi vienkārši saka: ja jūs gribat būt tādi paši kā mēs, tad jums ir jādara tas pats, kas pārējām kandidātvalstīm, un nevienai kandidātvalstij šādas prasības nav. Un es ļoti gribētu uzsvērt cienījamiem radioklausītājiem — tiem, kas aizstāv šo vēlēšanu likuma normu par valodas prasību, šī norma nedarbojas; ir vietas pašvaldībās, kur ievēlēti cilvēki, kas nezina latviešu valodu. Jā, tiešām tā ir. Tad kāpēc aizstāvēt normu, kas nedarbojas? Man liekas, to vajadzētu izņemt no likuma, kā to iesaka Valsts prezidente, un ieviest citas normas citos likumos, kas tiešām garantētu latviešu valodas funkcionēšanu gan Saeimā, kur, starp citu, tā jau ir garantēta ar Kārtības rulli, gan arī pašvaldībās līdz pat tādai situācijai, ka gadījumā, ja kāds runā citā valodā, vienkārši tiek atslēgts mikrofons.

— Pēdējā laikā Rietumu presē parādījies salīdzinoši daudz rakstu, kuros, atsaucoties uz labi informētiem un augsta līmeņa diplomātiem, tiek teikts, ka pavisam droši NATO aliansē novembrī uzņems vismaz piecas jaunas valstis, tostarp arī Baltijas valstis. Ja tas tiešām ir tik droši, tad kādēļ mums tomēr ir jāpilda vēl šī prasība grozīt vēlēšanu likumu?

I.Bērziņš: — Pateicoties tiešām ļoti lielajiem Baltijas valstu panākumiem, pēdējā laikā mēs saņemam daudz pozitīvu signālu. Tā, piemēram, nesen Viltonparka konferencē, kur es piedalījos, gandrīz neviens to neapšaubīja — izņemot Krieviju, Krievija apšaubīja, bet pārējie neapšaubīja Baltijas valstu līdzdalības NATO nepieciešamību. Tajā pašā laikā es gribu teikt pilnīgi strikti — pat ja 21.novembrī, tikai tad, kad Amerikas Savienoto Valstu Kongresā vismaz divas trešdaļas, tātad 67, nobalsos “par”, kad visu pārējo NATO valstu parlamenti ratificēs un nobalsos “par”, kad Latvijā parlaments nobalsos “par”, tikai tad mēs būsim dalībvalsts. Protams, rudenī gaidāmais ielūgums būs ļoti svarīga šķirtne, var teikt, kvalitatīva šķirtne starp to kandidātsituāciju, kādā mēs esam tagad, un to situāciju, kāda būs pēc tam. Tā ka tiem, kas saka, ka Baltijas valstis iekļūs NATO, ir pilnīga taisnība, bet viņi to saka, cerot, ka Latvija tikpat veiksmīgi turpinās sagatavošanās procesu kā līdz šim, tai skaitā labos šo vienu normu, kas, pēc amerikāņu domām, ir šķērslis mūsu līdzdalībai NATO.

— Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga devusies vizītē uz Amerikas Savienotajām Valstīm, viņai paredzētas sarunas arī ar viceprezidentu Diku Čeiniju un ASV ārlietu ministru Kolinu Pauelu. Kādi būs sarunu temati?

I.Bērziņš: — Pirmkārt es gribu uzsvērt, ka mūsu Valsts prezidente atradīsies ASV līdz 11.februārim, viņa būs gan Pasaules ekonomiskajā forumā Ņujorkā — Davosas forums šogad notiks Ņujorkā, nevis Šveicē — viņa būs darba vizītē Vašingtonā. Jūs nosaucāt tikai dažu amatpersonu uzvārdus, ar kuriem tiksies prezidente, tikšanos saraksts ir diezgan garš, viņa apmeklēs Hjūstonu Teksasas štatā, būs starp skatītājiem olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā. Kas attiecas uz sarunu tēmām, tad, protams, tās ir gan mūsu valstu divpusējās attiecības, gan, kā pati prezidente uzsvērusi savās intervijās, viņa turpinās pārliecināt amerikāņus, arī tos, kas šobrīd vēl šaubās, par Baltijas valstu uzņemšanas NATO lietderīgumu. Un tur šim darbam ir jāturpinās visu laiku, nevar cerēt, ka, aizbraucot vienam, piemēram, Lietuvas, prezidentam un saņemot pozitīvu signālu, ar to pietiks. Baltijas valstis ir pārāk mazas, un par mums, par nožēlu, var pārāk ātri aizmirst. Tā ka es ļoti ceru, ka prezidentes vizīte būs veiksmīga.

— Igaunijā apstiprināta jauna valdība un arī jaunā ārlietu ministre Kristina Ojulanda. Analītiķi prognozē, ka šī Igaunijas valdība būs kreisāka nekā iepriekšējā un lielāku uzmanību pievērsīšot Igaunijas un Krievijas attiecībām. Vai Latvijas Ārlietu ministrijas darba plānos jau ir iecerēta Latvijas un Igaunijas ārlietu resoru vadītāju tikšanās, un kādus jautājumus būtu ieinteresēta pārrunāt Latvijas puse?

I.Bērziņš: — Es esmu ticies ar Igaunijas ārlietu ministri, vēl pirms viņa kļuva par ārlietu ministri, bet, tikko man būs iespēja, es, protams, ar viņu tikšos un pārrunāšu visu jautājumu spektru. Varbūt tas jau notiks Minhenē, starptautiskā konferencē; ja ne, tad drīzumā Rīgā trīs Baltijas valstu ārlietu ministri tiksies ar Vācijas ārlietu ministru Jošku Fišeru, un tad es noteikti šīs tikšanās reizē noorganizēšu arī divpusējo tikšanos, lai labāk iepazītos ar jauno ārlietu ministri. Kas attiecas uz Igaunijas jaunās valdības vēlmi uzlabot attiecības ar Krieviju, tad visi, arī mēs Latvijā, gribam labas attiecības ar Krieviju, bet, ja ņem vērā to pieredzi, kāda ir, piemēram, Polijai, Čehijai un Ungārijai pirms iestāšanās NATO, tad uz kādu milzīgu izrāvienu diez vai ir kādam cerība. Mēs varam vēlēt visas veiksmes igauņiem tāpat kā mums pašiem. Tā jau nav, ka nekas nevirzītos uz priekšu, piemēram, es nupat saņēmu informāciju par to, ka Krievija ir piekritusi, ka mēs atveram konsulāro iestādi Kaļiņingradā — tas varētu tikai palīdzēt veidot mūsu ekonomiskos sakarus ar Kaļiņingradu, ļoti būtisku teritoriju Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumā, un tas ir arī Krievijas un Eiropas Savienības attiecību spektrā ļoti būtisks jautājums. Tā ka es vēlu veiksmi jaunajai Igaunijas valdībai, igauņi ir mūsu kaimiņi, un es tiešām vienmēr esmu jutis šo nepieciešamību stiprināt Baltijas solidaritāti un Baltijas saiknes no tā laika, kad vēl stāvēju Baltijas ceļā kopā ar pārējiem — tas gan bija pie Bauskas, ne Rīgā, bet es arī biju šinī Baltijas ķēdē, un tābrīža sajūta mani nav pametusi. Mums ir jāturas kopā.

— Šodien un rīt jūs uzturēsities Šveicē. Kāds ir vizītes nolūks, ar ko jūs tiksities, kāda būs darba kārtība?

I.Bērziņš: — Ļoti īsi — tā ir atbildes vizīte, pirms diviem gadiem pie mums bija Šveices ārlietu ministrs. Ir pagājuši divi gadi, ir nepieciešams tikties, lai pirmkārt pārrunātu tos jautājumus, kur ir vajadzīgs lielāks progress, tātad ekonomiskie sakari, tieši tādēļ man vairāk nekā četras stundas būs veltītas speciāli Šveices investīciju aģentūras rīkotajam pasākumam, apaļajam galdam, kur es tikšos ar uzņēmējiem, iespējamiem investoriem, mediju pārstāvjiem, stāstīšu par iespējām šobrīd un nākotnē Latvijā. Un, starp citu, tiekoties ar savu kolēģi ārlietu ministru, es parakstīšu konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Tieši šis aspekts mums būs ļoti būtisks, kaut gan mēs pārrunāsim visu divpusējo attiecību spektru.

— Un pēc Šveices apmeklējuma jūs dosities uz Minheni, kur notiks augsta līmeņa drošības jautājumu konference.

I.Bērziņš: — Minhenes konference ir gadskārtējā, un tā ir pats būtiskākais un svarīgākais notikums vismaz Eiropā, vismaz transatlantiskajā telpā drošības jautājumos, tur būs gan Donalds Ramsfelds, ASV aizsardzības ministrs, gan Joška Fišers un Rūdolfs Šārpings no Vācijas, gan citu valstu pārstāvji, tai skaitā NATO ģenerālsekretārs — šis saraksts vien jau runā par sevi. Tur parasti ir vairāki desmiti ārlietu un aizsardzības ministru, ļoti nopietna kompānija. Svarīgākie jautājumi — starptautiskais terorisms un tā konsekvences pasaulē un Eiropā, pasaules drošības jaunie izaicinājumi un jaunā stratēģija, kā arī NATO loma un uzdevumi alianses paplašināšanās procesā. Visi jautājumi ļoti cieši saistīti arī ar mūsu nākotnes perspektīvām, arī ar mūsu drošību.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā