Par Latvijas un Vācijas attiecībām. Šodien

Andris Teikmanis, Latvijas vēstnieks Vācijas Federatīvajā Republikā, — “Latvijas Vēstnesim”

— Apritējis pirmais 2002. gada mēnesis, un droši vien jau arī iezīmējušās šī gada tendences Latvijas un Vācijas attiecībās?

— Šis gads Vācijā neapšaubāmi sācies Bundestāga vēlēšanu gaidās. Beidzot zināmi galvenie sāncenši vēlēšanās — Gerhards Šrēders un Edmunds Štoibers, un varam sagaidīt asu bezkompromisa cīņu. Iezīmējas vēlēšanu cīņas tēmas — bezdarbs, ekonomikas attīstība, ieceļošanas jautājums. Pirmās vēsmas mūsu valstu divpusējās attiecībās iezīmējas ar politisko kontaktu aktivizēšanos. Drīzumā Rīgā sagaidāma Vācijas un Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās. Šī būs Joškas Fišera pirmā vizīte Latvijā.

— Kādi, jūsuprāt, nozīmīgākie notikumi vēl būs mūsu valstu attiecībās?

— Pagājušajā gadā tika akcentētas vizītes Latvijas virzienā, bet šogad vēlamies aktivizēt vizītes Vācijā. Tas saistīts arī ar nepieciešamību pastiprināt informāciju par Latviju vācu medijos. Kad analizējām mūsu ieplānotos politiskos kontaktus, izrādījās, ka esam paredzējuši uz Vāciju “atvilkt” gandrīz visus valdības locekļus. Redzēsim, cik no plānotā izdosies īstenot, jo jāņem vērā, ka abās valstīs gandrīz vienlaikus notiks parlamenta vēlēšanas. Savu darbu esam plānojuši tā, lai pieaugošā intensitātē sasniegtu mūsu interešu un viedokļu saskaņu NATO un ES kontekstā. Mūsu vēstniecība iecerējusi vairākas konferences par drošības jautājumiem sadarbībā ar politiskajiem fondiem, tiesiskās sadarbības paplašināšanu, arī augsta līmeņa biznesa konferenci Hannoveres rūpniecības gadatirgus laikā, Latvijas tūrisma iespēju prezentāciju vēstniecībā.

Foto: A.F.I.

Tāpat paredzēts rīkot arī daudzus kultūras pasākumus — Ilmāra Blumberga un citu Latvijas mākslinieku izstādes, Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra uzstāšanos, latviešu literatūras lasījumus Berlīnē, īpašu uzmanību pievērsīsim informācijas apjoma palielināšanai par Latviju.

— Cik reāli jums Berlīnē šķiet abi Latvijas ārpolitikas stratēģiskie mērķi — iestāties NATO un Eiropas Savienībā?

— Abi mērķi ir reāli un sasniedzami. Latvija varbūt ir pats veiksmīgākais Vācijas ierosinātā “apdzīšanas joslas” modeļa piemērs ES iestāšanās sarunās. Ir jūtams stingrs Vācijas atbalsts mūsu dalībai Eiropas Savienībā. Ar Vāciju mums nav divpusēju problēmu, kas kavētu šīs sarunas. Par NATO paplašināšanos Vācijas valdība vēl nav formulējusi savu viedokli. Tomēr mums veiksmīgi attīstījusies diskusija vācu politiskajās aprindās un masu medijos. Lielākās vācu politiskās partijas — Kristīgie demokrāti un liberāļi savos pamatdokumentos jau formulējuši atbalstu lēmumam par mūsu uzņemšanu. Arī vairāki ievērojami politiķi no sociāldemokrātiem ir pauduši stingru atbalstu Baltijas valstu dalībai NATO. Tāpēc ir pamats sagaidīt, ka šī mums labvēlīgā politiskā diskusija loģiski noslēgsies ar Vācijas valdības pozitīvu lēmumu.

— Tātad kopumā jūtams, ka Latvijas un Vācijas attiecībās turpinās tā pati pozitīvā attīstība, kas bija raksturīga jau visus iepriekšējos gadus un arī pagājušajā gadā?

— Latvijas ārpolitikas veiksmes Latvijai galvenokārt sakņojas iekšpolitiskajā attīstībā. Stabila valdība, tautsaimnieciskās attīstības rādītāju būtisks pieaugums, veiksmīgs ES iestāšanās sarunu process, EDSO misijas slēgšana, kopīga dalība cīņā pret terorismu — šie pērnā gada notikumi bijuši svarīgi arī divpusējo attiecību kontekstā. Gadsimtus ilgā vēsture, kas saistījusi mūsu zemes, ir ietekmējusi šodienas attiecības. Pagājušajā gadā atzīmējām Latvijas un Vācijas diplomātisko attiecību atjaunošanas desmitgadi. Vācija bija pirmā valsts, kas nosūtīja vēstnieku uz atjaunoto Latvijas Republiku. Tā jūt savu īpašo atbildību Latvijas un pārējo Baltijas valstu priekšā Otrā pasaules kara seku likvidēšanas kontekstā. Mūsu valstu attiecības ir konstruktīvas, dinamiskas, to pamatā ir kopīga piederības apziņa Eiropai. Starp mūsu valstīm nav pagātnes mantojuma neatrisinātu problēmu, kas nereti apgrūtina valstu attiecības. Nākotnē šīs attiecības pilnveidosies un droši vien arī pielāgosies pašreizējam attiecību modelim starp lielajām un mazajām ES dalībvalstīm. Pagājušais gads padziļinājis divpusējo attiecību “eiropeizāciju” abu valstu kopīgās interesēs. Nozīmīgi attīstījušies mūsu valstu ekonomiskie sakari, savstarpējās tirdzniecības bilance pērn pieaugusi par apmēram 20 procentiem. Dziļi simboliska bija federālā prezidenta Johannesa Raua vizīte Latvijas galvaspilsētā Rīgas astoņsimt gadu jubilejas svinību ietvaros. No pagātnes sekām izrietošs uzdevums vēstniecībai pērn bija sarunu vešana par kompensācijām nacionālsociālistu spaidu darbos nodarbinātajām personām. Šis uzdevums tika veiksmīgi paveikts.

— Var just, ka darba jūsu vadītajā vēstniecībā netrūkst.

— Jā, vēstniecības darbs it bieži rit saspringtā ritmā — augsta līmeņa vizīšu organizēšana, ļoti daudzi un regulāri kontakti ar Vācijas valdības, Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, Bundestāga deputātiem, apmainoties viedokļiem par Latvijas nostāju un interesēm NATO un ES jautājumos. Tikšanās ar uzņēmējiem, braucieni uz dažādām federālajām zemēm, ekonomisko kontaktu organizēšana aizņem ļoti daudz vēstniecības darbinieku laika un enerģijas. Sevišķu uzmanību pievēršam sabiedrisko attiecību un Latvijas tēla veidošanai, darbam ar masu medijiem gan Vācijā, gan Latvijā. Īpaši intensīvs šis darbs bija saistībā ar Rīgas astoņsimt gadu jubileju. Uzturam kontaktus ar lielākajiem vācu laikrakstiem, dibinām jaunus kontaktus ar radio, televīzijas sabiedrībām, organizējam intervijas ar mūsu valsts augstākajām amatpersonām un speciālus raidījumu ciklus par Latviju, kā arī vācu žurnālistu vizītes Latvijā. Pilnveidota vēstniecības mājaslapa internetā www.botschaft–lettland.de.

— Jūs minējāt Latvijas tēlu. Kā pats vērtējat šo Latvijas presē visai dažādi vērtēto jēdzienu, un kāds šis tēls ir Vācijā?

— Valsts tēls var veidoties no raksturīgām valsts un tautas iezīmēm un simboliem. Piemēram, Šveices kalni, franču siers, krievu šņabis, amerikāņu “McDonald’s” un tā tālāk. To noteikti ietekmē arī priekšstats, kāds tas ir mums pašiem. Kā mēs šo tēlu redzam un kādu pasniedzam. Vācijā Latvijas tēls saistās ar Baltijas jūru, Hanzas savienību, Krievijas tuvumu. Jāatzīst arī, ka mums vēl nav tik raksturīgu Latvijas ražojumu, kā, piemēram, vācu automašīnas, ar ko mēs būtu pazīstami. Tāpēc tēls veidojas pamazām, pastarpināti. Tēla veidošanā Latvijas masu medijiem var būt gan pozitīva, gan arī negatīva nozīme. Vācijā seko līdzi mūsu mediju informācijai, un dažkārt Latvijas žurnālistu interese publicēt sensacionālus faktus tiek uztverta nopietnāk, nekā attiecīgā ziņa būtu pelnījusi. Rezultātā vētra ūdens glāzē tiek interpretēta par nopietnu skandālu.

— Kāda jums pašam, no Berlīnes raugoties, izskatās Latvijas attīstība?

— No Berlīnes tā izskatās labāka, nekā daudziem šķiet Latvijā. Varbūt tāpēc, ka es mūsu situāciju varu salīdzināt ar citām valstīm. Salīdzinoši ar citām Austrumeiropas valstīm mēs nebūt neesam tik slikti, varu novērtēt gan labo, gan slikto. Tomēr neredzu arī iemeslu ieslīgt pašapmierinātībā. Kopumā esmu optimists. Protams, arī runājot par Latvijas un Vācijas divpusējām attiecībām. Tajās es sagaidu stratēģiskās virzības kontinuitāti arī pēc vēlēšanām un mūsu interesēm atbilstošus lēmumus ES un NATO jautājumos. Attiecībās ar Vāciju es esmu pārliecināts par padziļināšanos, nezaudējot dinamismu un neieslīgstot rutīnā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors