Par iestāšanās sarunām sadaļā “Lauksaimniecība”

Iepazinusies ar Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu iestāšanās sarunām lauksaimniecībā, Latvija prognozē sarežģītas sarunas, jo pašreizējais dokuments nesniedz skaidru atbildi uz vairākiem principiāliem jautājumiem par ES kopējās lauksaimniecības politikas funkcionēšanu pēc paplašināšanās.

Eiropas Komisijas pašreizējais priekšlikums nenodrošina Latvijas lauksaimniecībai vienlīdzīgus konkurences nosacījumus vienotā ES lauksaimiecības tirgū un attīstības iespējas. Tādēļ trīs galvenie jautājumu loki, par kuriem sagaidāmas smagas sarunas, ir ražošanas kvotu apjoms, tiešie maksājumi un atbalsta maksājumi lauksaimniecības attīstībai.

Latvijas mērķis ir sarunu rezultātā panākt tādu ražošanas kvotu apjomu, kas radītu ilgtermiņa attīstības iespējas perspektīvajām lauksaimnieciskās ražošanas nozarēm, un tādu ražošanas modernizācijas atbalsta un tiešo maksājumu modeli, kas nodrošinātu Latvijas lauksaimniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES tirgū.

Piedāvātajā kvotu un maksājumu modelī Latvija nesaskata, kādā veidā tiks veicināta Latvijas lauksaimniecības restrukturizācija un modernizācija. Tiešie maksājumi, kas sākotnēji paredzēti 25% apjomā no ES līmeņa, nevienlīdzīgos apstākļos nostāda tos Latvijas ražotājus, kas ir vai būs spējīgi saražot ES standartiem atbilstošu produkciju. Tāpat ražošanas kvotu noteikšana, balstoties tikai uz pašreizējo ražošanas līmeni, izslēdz attīstības iespējas potenciāli rentablām nozarēm.

Latvijai ir absolūti nepieņemams Eiropas Komisijas piedāvātā pārejas perioda tiešajiem maksājumiem ilgums (līdz 2013. gadam), kā rezultātā diskriminējoša situācija saglabātos desmit gadus. Turklāt dokumentā nav atbildes uz jautājumu, kā iespējams nodrošināt vienota lauksaimniecības preču tirgus funkcionēšanu ar dažādiem atbalsta līmeņiem.

Vienlaikus Eiropas Komisijas priekšlikums ietver vairākus pozitīvus elementus, kas nav tieši saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu. Tas pirmām kārtām attiecas uz tādu būtisku problēmu risināšanu kā Latvijas lauku attīstība, sociālie un nodarbinātības jautājumi.

Jaunajām dalībvalstīm tiks dota iespēja pirmos gadus piemērot vienkāršotu maksājumu administrēšanas procedūru, izmaksājot atbalstu par katru hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes visām saimniecībām, kas lielākas par 0,3 ha un ievēro agrovides prasības, neatkarīgi no tā, vai zeme tiek izmantota ražošanai.

Sniedzot atbalstu lauku attīstībai, ES plāno paaugstināt savu finansējuma daļu līdz 80% no katra projekta kopējām izmaksām, kas ir vairāk nekā pašreizējām ES dalībvalstīm.

Eiropas Komisija piedāvā iekļaut esošo atbalsta pasākumu sarakstā jaunus, Latvijas īpašajām vajadzībām piemērotus pasākumus. Kā viens no tādiem tiek minēts atbalsts mazjaudas saimniecībām, kas ir orientētas galvenokārt uz pašnodrošinājumu ar lauksaimniecisko produkciju, finansējot — pēc pašu lauksaimnieku izvēles — vai nu šo saimniecību modernizāciju, vai arī jaunu nodarbinātības veidu izveidošanu ārpus lauksaimnieciskās ražošanas.

Zemkopības ministrija kopā ar Ārlietu ministriju un iestāšanās sarunu delegāciju jau ir sākusi detalizētu EK priekšlikuma izvērtēšanu, lai formulētu Latvijas pozīciju tālākajām sarunām. Šī pozīcija tiks saskaņota ar lauksaimniecības organizācijām pirms tās apstiprināšanas valdībā un tālākām sarunām ar ES.

Ārlietu ministrijas preses centrs