Identifikācijas karšu un pasu likums

Saeimas dok. Nr. 4021; likumprojekts Nr. 1142

Iekšlietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabienta

2002. gada 22. janvāra sēdē akceptēts (prot. Nr. 4; 23.§)

un 25. janvārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt personu un viņu tiesisko statusu apliecinošos dokumentus (turpmāk – personu apliecinošs dokuments), kā arī to veidus, saturu, lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību.

 

2.pants. Personu apliecinošu dokumentu veidi

(1) Personu apliecinošs dokuments ir likumā pilnvarotas valsts institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti.

(2) Personu apliecinoša dokumenta turētājs ir persona, kurai izsniegts personu apliecinošs dokuments.

(3) Ir šādi personu un viņu tiesisko statusu apliecinoši dokumenti:

1) identifikācijas kartes;

2) pases.

(4) Latvijā tiek izsniegtas šādas identifikācijas kartes:

1) pilsoņa identifikācijas karte;

2) nepilsoņa identifikācijas karte;

3) ārvalstnieka, bezvalstnieka vai bēgļa (kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā) identifikācijas karte.

(5) Latvijā tiek izsniegtas šādas pases:

1) pilsoņa pase;

2) nepilsoņa pase;

3) diplomātiskā pase;

4) dienesta pase;

5) bezvalstnieka ceļošanas dokuments;

6) bēgļa ceļošanas dokuments.

(6) Identifikācijas karte ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu.

(7) Identifikācijas karte ir obligāts personu apliecinošs dokuments ārvalstniekam, bezvalstniekam vai bēglim, kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā.

(8) Ceļošanas dokuments ir likumā pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu un ir paredzēts ceļošanai uz ārvalstīm.

(9) Pilsoņa un nepilsoņa pase, bezvalstnieka un bēgļa ceļošanas dokuments ir ceļošanas dokuments, kas tiek izsniegts pēc personas vai nepilngadīgas personas vecāku vēlēšanās.

(10) Identifikācijas karte ir izmantojama kā ceļošanas dokuments uz ārvalstīm, ja tas paredzēts Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos.

(11) Identifikācijas kartes un pases ir Latvijas Republikas īpašums, un par to izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

 

 

II nodaļa

Identifikācijas karšu un pasu saturs un forma

3.pants. Identifikācijas karšu un pasu saturs

(1) Identifikācijas kartes un pases tiek izsniegtas, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra datiem, un tās satur šādu informāciju:

1) par dokumenta turētāju:

a) vārds (vārdi);

b) uzvārds;

c) personas kods;

d) pilsonība vai cits personas tiesiskais statuss Latvijas Republikā;

e) dzimums;

f) dzimšanas datums;

g) dzimšanas vieta;

h) fotogrāfija;

i) paraksts;

2) par dokumentu:

a) valsts kods;

b) tips;

c) numurs;

d) izdevējiestādes nosaukums;

e) izsniegšanas datums;

f) derīguma termiņš.

(2) Identifikācijas kartēs un pasēs iekļauj dokumenta mašīnlasāmo zonu.

(3) Identifikācijas karte satur informāciju par kartes turētāja dzīvesvietu.

(4) Pēc identifikācijas kartes turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām identifikācijas kartē ieraksta ziņas par identifikācijas kartes turētāja tautību.

(5) Pasē ir paredzētas lapas ārvalstu kompetento institūciju atzīmēm par ieceļošanas un uzturēšanās atļaujām ārvalstīs un robežšķērsošanas atzīmēm.

(6) Pēc pilsoņa vai nepilsoņa pases vai bezvalstnieka ceļošanas dokumenta turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām pilsoņa vai nepilsoņa pasē vai bezvalstnieka ceļošanas dokumentā ieraksta ziņas par dokumenta turētāja bērnu (bērniem) līdz 18 gadu vecumam.

(7) Ministru kabinets nosaka identifikācijas kartēs un pasēs papildu iekļaujamās ziņas, lai uzlabotu to drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu to izmantošanu.

 

4.pants. Identifikācijas karšu un pasu paraugs, izsniegšanas un nodošanas kārtība un derīguma termiņi

Identifikācijas karšu un pasu paraugus, to izsniegšanas un nodošanas kārtību, kā arī derīguma termiņus nosaka Ministru kabinets.

 

 

III nodaļa

Identifikācijas karšu un pasu izsniegšana

5.pants. Identifikācijas karšu izsniegšana

Identifikācijas kartes Iedzīvotāju reģistrā reģistrētām personām izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

 

6.pants. Pilsoņu un nepilsoņu pasu, bezvalstnieku un bēgļu ceļošanas dokumentu izsniegšana

Pilsoņu un nepilsoņu pases, bezvalstnieku un bēgļu ceļošanas dokumentus izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

 

7.pants. Diplomātisko un dienesta pasu izsniegšana

(1) Diplomātisko pasi izsniedz saskaņā ar likumu “Par diplomātisko pasi”.

(2) Dienesta pasi izsniedz vadošām valsts amatpersonām vai personām, kuras saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu ir darba vai valsts civildienesta attiecībās un kurām nav tiesību saņemt diplomātisko pasi. Personu loku, kurām izsniedz dienesta pases, kā arī dienesta pasu izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Diplomātiskās un dienesta pases izsniedz Ārlietu ministrija.

 

8.pants. Atgriešanās apliecību izsniegšana

(1) Atgriešanās apliecība ir dokuments, kas aizstāj ceļošanas dokumentu.

(2) Atgriešanās apliecību var saņemt Latvijas pilsonis, nepilsonis vai bezvalstnieks, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, vai bēglis, kurš par tādu atzīts saskaņā ar likumu “Par bēgļa statusu Latvijas Republikā”, ja viņš uzturas ārvalstīs un viņa rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.

(3) Atgriešanās apliecība tiek izsniegta, lai tās turētājs apliecības derīguma termiņa laikā, vienu reizi šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, varētu atgriezties Latvijā.

(4) Atgriešanās apliecības izsniedz Ārlietu ministrija.

(5) Atgriešanās apliecības saturu, paraugu, izsniegšanas un nodošanas kārtību nosaka ārlietu ministrs.

 

 

IV nodaļa

Identifikācijas kartes, pases un atgriešanās apliecības

turētāja tiesības un pienākumi

9.pants. Identifikācijas kartes, pases un atgriešanās apliecības turētāja tiesības

(1) Identifikācijas kartes, pases un atgriešanās apliecības turētājam ir tiesības apliecināt savu identitāti, uzrādot attiecīgo dokumentu.

(2) Identifikācijas kartes vai pases turētājam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izmantot identifikācijas karti vai pasi par ceļošanas dokumentu.

(3) Identifikācijas kartes turētājam ir tiesības, uzrādot identifikācijas karti, šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu, lai atgrieztos Latvijā no ārvalstīm.

 

10.pants. Personas pienākumi

(1) Latvijas pilsonim un nepilsonim, kas dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu, ir pienākums saņemt identifikācijas karti, ja viņa rīcībā nav derīgas identifikācijas kartes.

(2) Ārvalstnieka, bezvalstnieka, bēgļa (kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā) vai viņa vecāku (ja persona nav sasniegusi 15 gadu vecumu) pienākums ir saņemt identifikācijas karti, ja viņa rīcībā nav derīgas identifikācijas kartes.

(3) Persona, kura sasniegusi 14 gadu vecumu, identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību saņem personīgi.

(4) Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, attiecīgās personas identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību saņem viņas vecāki.

 

11.pants. Identifikācijas kartes, pases un atgriešanās apliecības turētāja pienākumi

(1) Identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības turētāja pienākums ir glabāt identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību, lai tā nenonāktu citas personas rīcībā vai bojājumu dēļ nekļūtu lietošanai nederīga.

(2) Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, par attiecīgās personas identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības glabāšanu ir atbildīgi viņas vecāki.

(3) Par identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības zudumu attiecīgā dokumenta turētājs trīs darba dienu laikā pēc šā fakta konstatēšanas ziņo identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības izdevējiestādē, Valsts policijas vai Valsts robežsardzes iestādē, ja identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības turētājs atrodas ārvalstī, – Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(4) Ieceļojot ārvalstīs, identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības turētājs ir atbildīgs par attiecīgās ārvalsts noteikto ieceļošanas nosacījumu izpildi.

 

 

V nodaļa

Identifikācijas kartes, pases un atgriešanās apliecības

nodošana un lietošanas kārtība

12.pants. Identifikācijas kartes, pases un atgriešanās apliecības nodošana

(1) Ja identifikācijas kartes vai pases turētājs likumā noteiktajā kārtībā atteicies no Latvijas pilsonības, viņš mēneša laikā nodod identifikācijas karti un pasi, ja tāda bijusi izsniegta, Naturalizācijas pārvaldē, ja identifikācijas kartes vai pases turētājs atrodas ārvalstī, — Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(2) Identifikācijas kartes vai pases turētājs mēneša laikā pēc tiesiskā statusa maiņas nodod identifikācijas karti vai pasi izdevējiestādē, ja identifikācijas kartes vai pases turētājs atrodas ārvalstī, — Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(3) Ja ir atrasta identifikācijas karte, pase vai atgriešanās apliecība, to nekavējoties nodod dokumenta izdevējiestādē, Valsts policijas vai Valsts robežsardzes iestādē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.

(4) Mirušas personas identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību, izņemot diplomātisko un dienesta pasi, nodod dzimtsarakstu nodaļā.

(5) Mirušas personas diplomātisko vai dienesta pasi nodod Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

(6) Ārvalstī mirušas personas identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību nodod Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.

(7) Naturalizācijas pārvalde, Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, Valsts policijas iestāde, Valsts robežsardzes iestāde un dzimtsarakstu nodaļa nodotās identifikācijas kartes, pases un atgriešanās apliecības nogādā to izdevējiestādēm.

 

13.pants. Identifikācijas kartes, pases un atgriešanās apliecības izņemšana

(1) Identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības izdevējiestādei, tās pilnvarotai institūcijai, Valsts policijas un Valsts robežsardzes iestādei ir tiesības bez termiņa ierobežojuma izņemt identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību, ja persona dokumentu ieguvusi nelikumīgi, lieto identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību, kas kļuvusi lietošanai nederīga saskaņā ar šā likuma 15.panta 9.punktu, vai, mainoties personas tiesiskajam statusam, dokumentu nav nodevusi šā likuma 12.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā termiņā.

(2) Personai, kura aizturēta par administratīva pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kurai piemērots soda veids — brīvības atņemšana vai arests —, identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību izņem iestāde, kura aizturējusi personu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāde vai tiesa. Izņemtais dokuments glabājas minētajā iestādē vai brīvības atņemšanas iestādē. Personu atbrīvojot, izņemto dokumentu viņai atdod.

 

14.pants. Identifikācijas kartes, pases un atgriešanās apliecības lietošanas ierobežojumi

Ar identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību aizliegts izdarīt šādas darbības:

1) izdarīt tajā normatīvajos aktos neparedzētas atzīmes;

2) izņemt to (aizliegums neattiecas uz šā likuma 13.pantu);

3) nodot vai pieņemt ķīlā;

4) nodot to lietošanai citai personai;

5) lietot citas personas identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību;

6) izsniegt to citai personai;

7) lietot identifikācijas karti vai pasi, kas kļuvusi lietošanai nederīga.

 

15.pants. Lietošanai nederīga identifikācijas karte, pase un atgriešanās apliecība

(1) Identifikācijas karte, pase vai atgriešanās apliecība ir lietošanai nederīga, ja:

1) beidzies tās derīguma termiņš;

2) tajā izdarītas normatīvajos aktos neparedzētas atzīmes;

3) mainījies personas vārds vai uzvārds (vārds un uzvārds);

4) mainījies personas tiesiskais statuss;

5) mainījušās citas ziņas par identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības turētāju vai konstatētas neprecizitātes ierakstos;

6) tās vietā izsniegta jauna identifikācijas karte, pase vai atgriešanās apliecība;

7) tajā ir mehāniski vai citi bojājumi, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju vai izlasīt tajā norādīto informāciju;

8) tā neatbilst noteiktajam paraugam;

9) identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības turētājs rakstiski ziņojis par identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības zudumu Valsts policijas vai Valsts robežsardzes iestādē, dokumenta izdevējiestādē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(2) Nederīgo personu apliecinošo dokumentu uzskaite tiek veikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 2.panta sestā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

2. Šā likuma 2.panta septītā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

3. Līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas sistēmas ieviešanai pilsoņu pasēs tiek izdarītas atzīmes par piedalīšanos vēlēšanās vai tautas nobalsošanā.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Likumprojekts nepieciešams, lai sakārtotu normatīvo aktu sistēmu.

Šobrīd Latvijā nav likuma, kurš noteiktu, kas ir personu apliecinošs dokuments, un reglamentētu identifikācijas karšu un pasu lietošanas kārtību. Pašlaik Latvijas pilsoņu pasu, nepilsoņu pasu, bezvalstnieka personas apliecību izsniegšanas un lietošanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Likumprojekts nosaka Latvijas Republikā izsniedzamo identifikācijas karšu un pasu veidus, to saturu un lietošanas kārtību.

 

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Jauna personu apliecinoša dokumenta — identifikācijas kartes — ieviešana pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, piemēram, uzlabosies uzņēmējdarbības vide un uzņēmējdarbības drošības garantijas Latvijā. Identifikācijas karšu ieviešana sekmēs dažādu ar uzņēmējdarbību saistītu procedūru veikšanu iekšzemē.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts valsts budžetu būtiski neietekmē. Līdzekļu avots jaunu pasu un identifikācijas karšu ieviešanai un to personalizācijas sistēmas uzturēšanai ir valsts nodeva par pases un identifikācijas kartes izsniegšanu.

Pasu piegāžu un ražošanas izmaksas ir plānotas sadalīt pa gadiem, lai to finansēšanu varētu nodrošināt ar ieņēmumiem no valsts nodevas par pasu izsniegšanu, un tādēļ papildu izdevumi valsts budžetā šim nolūkam 2001.—2004.gados nav nepieciešami.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem, iespējams panākt identifikācijas karšu projekta pašfinansēšanos piecu gadu laikā.

Paredzams, ka valsts budžets nākamajos piecos gados un kopumā būtiski nemainīsies. Pie tam radīsies atlikums, kura lielums būs atkarīgs no iedzīvotāju pieprasījuma pēc jaunajām pasēm ceļošanai un kuru būs iespējams izmantot identifikācijas karšu izsniegšanas dotēšanai, Robežsardzes un Valsts policijas papildu apgādei ar pasu un identifikācijas karšu lasīšanas darba stacijām, programmatūras un datortehnikas amortizācijai u.c. ar pasu un identifikācijas karšu sistēmas uzturēšanu un pilnveidošanu saistītiem mērķiem.

Līdzekļi jauno Latvijas pasu un identifikācijas karšu ieviešanai paredzēti, pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2001.gadam” 15.pielikumu.

Likumprojekts var sākt darboties pirms jauno pasu un identifikācijas karšu ieviešanas.

 

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Pēc Identifikācijas karšu un pasu likuma pieņemšanas Saeimā ministrijām jāizstrādā un noteiktā kārtībā jāiesniedz Ministru kabinetā projekti grozījumiem likumos un Ministru kabineta noteikumos, kā arī Ministru kabineta noteikumi, kas attiecas uz katras ministrijas funkciju pildīšanu.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Likumprojekts nav saistīts ar Eiropas līguma par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, prasībām likumdošanas saskaņošanas jomā, jo šis jautājums ir atstāts katras dalībvalsts ziņā. Eiropas Savienības dalībvalstīs nepastāv vienotās personu apliecinošu dokumentu sistēmas. Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967.gada 31.janvāra protokolu par bēgļa statusu, 1954.gada 28.septembra Konvenciju par apatrīda statusu, kā arī 1996.gada decembra kopējās rīcības dokumentu par uzturēšanās atļauju vienoto formātu (497X0011).

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts nav saistīts ar starptautiskajām organizācijām.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Konsultācijas nav notikušas.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

Likuma izpilde būtiski nemaina līdzšinējo personu dokumentēšanas procedūru un kārtību. Jaunas institūcijas netiks veidotas, tiks paplašinātas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas, līdztekus pasu izsniegšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde veiks arī identifikācijas karšu izsniegšanu.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš