Valsts kontroles likums

Saeimas dok. Nr. 4010; likumprojekts Nr. 1030

Budžeta un nodokļu (finansu) komisijas

2002. gada 24. janvārī iesniegts Saeimas izskatīšanai 2. lasījumā

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. (1) Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde Latvijas Republikā.

(2) Valsts kontrole pakļauta vienīgi likumam.

(3) Valsts kontrole veic revīzijas atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem.

 

2.pants. (1) Valsts kontrole pārbauda:

1) valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu ieņēmumus un izdevumus;

2) rīcību ar valsts un pašvaldību mantu;

3) Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirto līdzekļu izlietošanu.

(2) Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar šā panta pirmajā daļā minētajiem līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva.

 

3.pants. Valsts kontrole:

1) katru gadu sniedz Saeimai atzinumu par finansu ministra Valsts kontrolei iesniegto saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli). Valsts kontrole šo atzinumu iesniedz arī Finansu ministrijai līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 15.septembrim;

2) sniedz atzinumus par ministriju, centrālo valsts iestāžu gada pārskatu un pašvaldību gada pārskatu sastādīšanas pareizību;

3) iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam ziņojumus par īpaši svarīgiem un nozīmīgiem konstatējumiem;

4) ir tiesīga iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai saskaņā ar Satversmes tiesas likumu;

5) ziņo valsts pārvaldes iestādēm par konstatējumiem, kas skar šo iestāžu darbības jomu;

6) sadarbojas savas kompetences ietvaros ar Eiropas Savienības un citām starptautiskām organizācijām vai institūcijām.

 

4.pants. (1) Valsts kontrolei ir tiesības saņemt Ministru kabineta un Saeimas visu izskatāmo normatīvo aktu projektus un sniegt atzinumu par šo normatīvo aktu projektiem, ja tie ietekmē valsts un pašvaldību ieņēmumus un izdevumus, vai paredz rīcību ar valsts un pašvaldību mantu, kā arī ar Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirtajiem līdzekļiem.

(2) Valsts kontroles pilnvarotajām personām ir tiesības ar padomdevēja tiesībām piedalīties valsts institūciju un organizāciju un pašvaldību institūciju sēdēs.

 

5.pants. Valsts kontroles revīzijas un darbības kārtību nosaka Valsts kontroles padomes apstiprināts Valsts kontroles nolikums.

 

6.pants. Valsts kontroles sastāvā ietilpst valsts kontrolieris, Valsts kontroles padome, revīzijas departamenti un Valsts kontroles kanceleja.

 

7.pants. Valsts kontrole informē sabiedrību par savu darbību.

 

 

II nodaļa

Valsts kontrolieris

8. pants. (1) Valsts kontrolieris:

1) pārstāv Valsts kontroli;

2) vada Valsts kontroles darbu;

3) piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām;

4) ir Valsts kontroles padomes priekšsēdētājs;

5) ir Valsts kontroles budžeta izpildītājs;

6) apstiprina Valsts kontroles padomes lēmumus;

7) pilnvaro katrā atsevišķā gadījumā Valsts kontroles amatpersonu vai darbinieku pārstāvēt Valsts kontroli;

8) pieņem darbā Valsts kontroles darbiniekus;

9) iesaka Saeimai apstiprināšanai Valsts kontroles padomes un revīziju departamentu kolēģiju locekļu amata kandidātus.

(2) Valsts kontrolieris iesniedz ziņojumus Saeimai un Ministru kabinetam.

(3) Valsts kontrolieris savas kompetences ietvaros izskata administratīvo pārkāpumu lietas.

 

9.pants. Valsts kontroliera prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda tas Valsts kontroles padomes loceklis, kuru uz visu minētā Valsts kontroles padomes locekļa pilnvaru laiku nozīmējis valsts kontrolieris. Ja arī šis Valsts kontroles padomes loceklis ir prombūtnē, valsts kontroliera pienākumus pilda padomes loceklis – revīzijas departamenta direktors ar ilgāko pilnvaru stāžu.

 

 

III nodaļa

Valsts kontroles padome

10.pants. Valsts kontroles padomes sastāvā ir valsts kontrolieris un seši Valsts kontroles padomes locekļi.

 

11.pants. Valsts kontroles padome:

1) apstiprina iekšējos Valsts kontroles darbību reglamentējošos normatīvos aktus;

2) apstiprina revīziju gada plānu un stratēģiskās attīstības plānu;

3) izlemj par revīziju jomu sadali starp revīzijas departamentiem;

4) izlemj Valsts kontroles padomes locekļu un revīzijas departamentu kolēģiju ierosinātos jautājumus;

5) apstiprina šā likuma 3.panta pirmajā daļā paredzēto atzinumu un pieņem lēmumu par tā iesniegšanu Saeimā;

6) apstiprina šā likuma 3.panta trešajā daļā paredzētos ziņojumus;

7) pieņem lēmumu par šā likuma 3.panta ceturtajā daļā paredzēto pieteikumu iesniegšanu Satversmes tiesā;

8) pieņem lēmumu par šā likuma 3.panta piektajā daļā paredzētajiem ziņojumiem;

9) apspriež kandidatūras Valsts kontroles padomes un revīzijas departamenta kolēģijas locekļu amatiem;

10) pieņem lēmumu par revidējamo vienību iesniegtajām prasībām pārskatīt revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu;

11) apstiprina Valsts kontroles budžeta pieprasījumu;

12) apstiprina Valsts kontroles darbinieku štatu sarakstu, amatu kvalifikācijas prasības un darba samaksas sistēmu.

 

12.pants. (1) Valsts kontroles padomes sēdes ir slēgtas.

(2) Valsts kontroles padomes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās padomes priekšsēdētājs vai viņa pienākumu izpildītājs un ne mazāk kā trīs tās locekļi. Jautājumus izlemj ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

 

 

IV nodaļa

Valsts kontroles revīzijas departamenti

13.pants. Revīzijas darbus ar Valsts kontroles padomes lēmumu sadala starp revīzijas departamentiem.

 

14.pants. Revīzijas departamenti veic revīzijas saskaņā ar Valsts kontroles padomes apstiprinātu revīziju gada plānu.

 

15.pants. Revīzijas departamenta sastāvā ietilpst revīzijas departamenta direktors, revīzijas departamenta kolēģija un revīzijas sektori.

 

16. pants. (1) Revīzijas departamenta direktoru ieceļ amatā valsts kontrolieris no Valsts kontroles padomes locekļu vidus.

(2) Revīzijas departamenta direktora prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda šā revīzijas departamenta kolēģijas loceklis, kuru uz visu viņa pilnvaru laiku norīkojis valsts kontrolieris. Ja arī šis kolēģijas loceklis ir prombūtnē, revīzijas departamenta direktora pienākumus pilda šā revīzijas departamenta kolēģijas loceklis ar ilgāko pilnvaru stāžu.

 

17. pants. Revīzijas departamenta direktors:

1) vada un atbild par revīzijas departamenta darbu;

2) pārrauga pārējo kolēģijas locekļu un sektoru darbu;

3) apstiprina revīzijas uzdevumu un revīzijas darba plānu.

 

18. pants. (1) Revīzijas departaments ir sadalīts darbam sektoros.

(2) Sektors sastāv no sektora vadītāja un valsts revidentiem.

(3) Sektoru vadītāju valsts kontrolieris ieceļ amatā no attiecīgā revīzijas departamenta kolēģijas locekļu vidus.

 

19.pants. Revīzijas departamenta sektora vadītājs:

1) vada un atbild par sektora darbu;

2) pārrauga revidentu darbu;

3) izskata un saskaņo revīzijas darba plānu un Valsts kontroles revidentu ziņojumu;

4) pieņem lēmumu par Valsts kontroles revidentu ziņojuma nosūtīšanu revidējamai vienībai.

 

20.pants. Valsts kontroles revidenti, atbilstoši kvalifikācijai un darba stāžam Valsts kontrolē, ieņem vecākā valsts revidenta, valsts revidenta un valsts revidenta palīga amatus.

 

 

V nodaļa

Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģija

21.pants. (1) Revīzijas departamenta kolēģijas sastāvā ir attiecīgā revīzijas departamenta direktors un seši revīzijas departamenta kolēģijas locekļi.

(2) Revīzijas departamenta direktors ir attiecīgā revīzijas departamenta kolēģijas priekšsēdētājs.

 

22.pants. Revīzijas departamenta kolēģija:

1) izlemj par revīzijas darbu sadali starp sektoriem;

2) izstrādā revīziju gada plāna projektu;

3) apstiprina revīzijas atzinumu un nosūta to revidējamai vienībai un nepieciešamības gadījumā atbildīgajai ministrijai un Finansu ministrijai;

4) gatavo ziņojumu projektus Saeimai un Ministru kabinetam.

 

23.pants. (1) Revīzijas departamenta kolēģijas sēdes ir slēgtas.

(2) Revīzijas departamenta kolēģijas sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās revīzijas departamenta direktors un ne mazāk kā divi revīzijas departamenta kolēģijas locekļi. Jautājumus izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

 

 

VI nodaļa

Valsts kontroles kanceleja

24.pants. (1) Valsts kontroles kancelejas uzdevums ir radīt priekšnoteikumus Valsts kontroles saskaņotai un optimālai darbībai, sekmēt šajā likumā un citos normatīvajos aktos Valsts kontrolei noteikto uzdevumu veikšanu.

(2) Valsts kontroles kanceleju veido struktūrvienības, kas risina iestādes finansu, personāla, lietvedības, starptautisko sakaru, juridiskos, informācijas un saimnieciskos jautājumus.

 

25.pants. Valsts kontroles kancelejas darbu vada Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks, kas ir tieši pakļauts valsts kontrolierim.

 

 

VII nodaļa

Valsts kontroles amatpersonu iecelšanas,

apstiprināšanas un atbrīvošanas kārtība

26.pants. Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, revīzijas departamenta kolēģijas loceklis un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks ir valsts amatpersonas.

 

27.pants. (1) Valsts kontrolieri ieceļ Saeima uz septiņiem gadiem Saeimas Kārtības rullī paredzētajā kārtībā.

(2) Stājoties amatā, valsts kontrolieris Saeimā dod šādu zvērestu: “Zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, ievērot tās likumus un godīgi pildīt savus pienākumus.”

(3) Valsts kontrolieri amatā var iecelt atkārtoti.

 

28.pants. (1) Valsts kontroles padomes locekļus un revīzijas departamentu kolēģiju locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem.

(2) Valsts kontroles padomes un revīzijas departamentu kolēģiju locekļus var apstiprināt amatā atkārtoti.

 

29.pants. Uz Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieka amatu izsludina konkursu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis.”

 

30.pants. (1) Valsts kontrolieri no amata pirms šā likuma 27.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa, kā arī Valsts kontroles padomes locekli un revīzijas departamenta kolēģijas locekli no amata pirms šā likuma 28.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa atbrīvo Saeima vienīgi uz tiesas sprieduma pamata.

(2) Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis un revīzijas departamenta kolēģijas loceklis var iesniegt Saeimai iesniegumu par atkāpšanos no amata.

 

31.pants. Par Valsts kontroliera amata, Valsts kontroles padomes locekļa amata, revīzijas departamenta kolēģijas locekļa amata un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieka amata kandidātu var būt persona, kura:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) brīvi pārvalda valsts valodu;

3) ir ieguvusi augstāko izglītību un kuras profesionālā kvalifikācija un pēdējo piecu gadu darba pieredze ir atbilstoša Valsts kontroles uzdevumu veikšanai.

(2) Par Valsts kontroliera amata, Valsts kontroles padomes locekļa amata, revīzijas departamenta kolēģijas locekļa amata un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieka amata kandidātu nevar būt persona, kura:

1) sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

2) pēdējo trīs gadu laikā bijusi Ministru kabineta locekle;

3) pēdējo trīs gadu laikā bijusi vēlētos amatos politiskajās organizācijās (partijās);

4) sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

5) agrāk izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

6) ir vai ir bijusi PSRS vai Latvijas PSR vai ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, minēto institūciju aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

7) ir vai ir bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās Padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas.

 

32.pants. Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, revīzijas departamenta kolēģijas loceklis un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks uz amata pildīšanas laiku pārtrauc savu darbību politiskajās organizācijās (partijās).

 

 

VIII nodaļa

Valsts kontroles darbinieki

33.pants. Valsts kontroles darbinieki ir Valsts kontroles revidenti un Valsts kontroles kancelejas darbinieki.

 

34.pants. Uz Valsts kontroles darbinieku amatu kandidātiem attiecas ierobežojumi, kas šā likuma 31.panta otrajā daļā noteikti Valsts kontroliera amata, Valsts kontroles padomes locekļa amata un revīzijas departamenta kolēģijas locekļa amata kandidātiem.

 

35.pants. Valsts kontroles darbinieks pilda darba līguma nosacījumus un amata aprakstā noteiktos pienākumus.

 

36.pants. Valsts kontrole var pārtraukt darba attiecības ar darbinieku Darba likumā noteiktajos gadījumos, kā arī:

1) ja apstiprinās, ka darbinieks, stājoties darbā, slēpis kādu no 31.panta otrajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem;

2) ja darbinieks nav pildījis šā likuma 61.panta noteikumus;

3) par apkaunojošu rīcību vai nodarījumu, kas nav savienojams ar Valsts kontroles darbinieka amatu.

 

37.pants. Valsts kontrole uz vakantiem darbinieku amatiem izsludina atklātu konkursu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vērtē kandidātu atbilstību Valsts kontroles apstiprinātajām attiecīgā amata kvalifikācijas prasībām.

 

 

IX nodaļa

Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku

sociālās garantijas un tiesiskā aizsardzība

38.pants. Valsts kontrole veic Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku veselības un dzīvības apdrošināšanu pret negadījumiem pildot amata pienākumus.

 

39.pants. Valsts kontroles amatpersonas un darbinieki, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem pabalstu vienas mēnešalgas apmērā.

 

40.pants. (1) Valsts kontroles amatpersonai un darbiniekam, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, iestāde sedz pusi no mācību gada maksas.

(2) Valsts kontroles amatpersona un darbinieks atmaksā to mācību gada maksas daļu, kuru segusi Valsts kontrole:

1) ja amatpersona un darbinieks tiek atbrīvots no darba (amata) pēc paša vēlēšanās un pēc mācību maksas segšanas strādājis Valsts kontrolē mazāk nekā piecus gadus;

2) ja Valsts kontrole izbeigusi darba attiecības ar darbinieku, pamatojoties uz apstākļiem, kas paredzēti Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.-5.apakšpunktā;

3) ja Valsts kontroles amatpersona tiek atbrīvota no amata uz tiesas sprieduma pamata un tā pēc mācību maksas segšanas Valsts kontrolē strādājusi mazāk nekā piecus gadus.

 

41.pants. Valsts kontroles amatpersonai un darbiniekam kvalifikācijas celšanas laikā tiek saglabāta mēnešalga un segti mācību izdevumi līdz 45 dienām triju gadu laikā, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā.

 

42.pants. Valsts kontroles amatpersona vai darbinieks saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā bērna piedzimšanas gadījumā. Ja abi bērna vecāki ir Valsts kontroles amatpersonas vai darbinieki, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

 

43.pants. (1) Valsts kontroles amatpersona un darbinieks saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

(2) Valsts kontroles amatpersonas un darbinieka nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā.

 

44.pants. Par Valsts kontroles amatpersonai un darbiniekam nepieciešamo apsardzi, katrā atsevišķā gadījumā lemj Saeimas Prezidijs.

 

 

X nodaļa

Valsts kontroles finansēšanas un gada pārskata revīzijas kārtība

45. pants. (1) Valsts kontrole tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Valsts kontroles budžeta pieprasījums budžeta pieprasījuma izskatīšanas procesā līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.

 

46.pants. (1) Valsts kontrolē gada finansu pārskata revīziju veic zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kuru konkursa kārtībā izvēlas Saeima.

(2) Valsts kontrole savu gada finansu pārskatu kopā ar ārējā revidenta atzinumu iesniedz Saeimai, kā arī Valsts kasei saimnieciskā gada pārskata sastādīšanai.

 

 

XI nodaļa

Valsts kontroles revīzija

47.pants. (1) Valsts kontroles revīzijai ir pakļauti šādi subjekti (turpmāk- revidējamās vienības):

1) valsts iestādes;

2) valsts uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, kā arī uzņēmumi ar valsts kapitāla daļu;

3) pašvaldības un to izveidotās iestādes un uzņēmumi;

4) citi uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, kā arī sabiedriskās organizācijas, sabiedrisko organizāciju apvienības un fiziskās personas, ja:

a) to rīcībā vai glabāšanā ir valsts vai pašvaldības līdzekļi;

b) tās tiek finansētas no valsts vai pašvaldības līdzekļiem vai to garantētiem līdzekļiem;

c) tās pilda valsts vai pašvaldību iepirkumu;

5) Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirto līdzekļu lietotāji.

(2) Valsts kontrole neveic revīziju Saeimā.

 

48. pants. (1) Valsts kontrole veic likumības un lietderības revīzijas.

(2) Valsts kontrole, veicot likumības revīziju, pārbauda un novērtē revidējamās vienības darījumu un finansu pārskatu atbilstību normatīvajiem aktiem. Likumības revīzija ietver sevī finansu revīziju, atestācijas revīziju un finansiālās atbilstības pārbaudi.

(3) Valsts kontrole, veicot lietderības revīziju, pārbauda un novērtē revidējamās vienības darbības ekonomiskumu, efektivitāti, lietderību un atbilstību plānotajam rezultātam.

 

49.pants. Valsts kontrole nosaka revidējamās vienības, revīzijas laiku, revīzijas veidu un revīzijas uzdevumu.

 

50.pants. Pēc Valsts kontroles pieprasījuma, ja tas nepieciešams revīzijas veikšanai, bankām un citām kredītiestādēm Kredītiestāžu likumā noteiktajā apmērā un kārtībā ir pienākums sniegt Valsts kontrolei tās pieprasītās ziņas par revidējamo vienību kontiem un viņu veiktajiem darījumiem.

 

51.pants. Valsts kontroles pilnvarotām amatpersonām un darbiniekiem ir tiesības revidējamā vienībā piekļūt informācijai, ko Valsts kontrole uzskata par nepieciešamu revīzijas veikšanai.

 

52.pants. Revidējamo vienību lietas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem satur valsts noslēpumu vai ierobežotas pieejamības informāciju, pārbauda Valsts kontroles katram atsevišķam gadījumam pilnvaroti darbinieki, kas iepriekš paziņo par to revidējamai vienībai.

 

53.pants. Valsts kontrolei ir tiesības revīzijā pieaicināt konsultantus.

 

54.pants. Pamatojoties uz revīzijā iegūtajiem revīzijas pierādījumiem un pārbaudītajiem dokumentiem, tiek sastādīts Valsts kontroles revidentu ziņojums, kuru nosūta revidējamai vienībai.

 

55.pants. Pamatojoties uz Valsts kontroles revidentu ziņojumu un tam pievienoto revidējamās vienības rakstveida paskaidrojumu, tiek sastādīts revīzijas atzinuma projekts.

 

56.pants. (1) Revīziju slēdz ar revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu par revīzijas atzinuma un ziņojuma revidējamās vienības vadībai apstiprināšanu.

(2) Revīzijas departamenta kolēģijas lēmums stājas spēkā 30 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas, ja revidējamā vienība nav šo lēmumu pārsūdzējusi Valsts kontroles padomei.

(3) Valsts kontroles padomes lēmums par revidējamās vienības motivēto prasību (66.pants) stājas spēkā 30 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas, ja revidējamā vienība nav šo lēmumu pārsūdzējusi Augstākās tiesas Senātā.

 

57.pants. Valsts kontrolei ir tiesības dot saistošus norādījumus revidējamām vienībām grāmatvedības uzskaites uzlabošanai saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un sniegt priekšlikumus iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai.

 

58.pants. (1) Valsts kontrole nosūta kolēģijas lēmumu un revīzijas atzinumu revidējamai vienībai un nepieciešamības gadījumā atbildīgajai ministrijai un Finansu ministrijai.

(2) Valsts kontrole nosūta Finansu ministrijai revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu un revīzijas atzinumu par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirto līdzekļu izlietojumu.

(3) Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas lēmumus par revidējamās vienības valstij nodarītajiem neattaisnotiem zaudējumiem, kas radušies, nepareizi vai nelikumīgi rīkojoties ar valsts budžeta, tajā skaitā Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju, piešķirtajiem līdzekļiem, revidējamā vienība izpilda atbilstoši finansu ministra noteiktajai kārtībai.

 

59.pants. Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, revīzijas departamenta kolēģijas loceklis un Valsts kontroliera pilnvarotie darbinieki, ja tas nepieciešams Valsts kontroles uzdevuma veikšanai, var netraucēti apmeklēt iestādes un uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) neatkarīgi no to pakļautības un īpašuma piederības un pieprasīt visu nepieciešamo informāciju.

 

60.pants. (1) Valsts kontrole nodod atklātībai slēgtas revīzijas atzinumu pēc tā stāšanās spēkā un šā likuma 3.panta pirmajā daļā paredzēto atzinumu pēc tā iesniegšanas Saeimai.

(2) Slēgtas revīzijas atzinums un dati nav nododami atklātībai, ja tas satur ar normatīvajiem aktiem noteiktu ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpumu.

 

61.pants. Valsts kontroles amatpersonas un darbinieki bez valsts kontroliera atļaujas nav tiesīgi izpaust informāciju, kas viņiem ir kļuvusi zināma, pildot amata pienākumus.

 

62.pants. Valsts kontroles padomes apstiprināto revīzijas gada plānu un stratēģisko attīstības plānu Valsts kontrolieris iesniedz informācijai Saeimā un Ministru kabinetā.

 

 

XII nodaļa

Revidējamās vienības tiesības

63.pants. Revidējamai vienībai ir tiesības iepazīties ar revīzijas uzdevumu.

 

64.pants. Revidējamai vienībai ir tiesības revidentu ziņojumam pievienot rakstveida paskaidrojumu par Valsts kontroles revidentu ziņojumu.

 

65.pants. Revidējamās vienības pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas sēdē, kurā tiek izskatīts revīzijas atzinuma projekts par šajā revidējamajā vienībā veikto revīziju, un pamatot savu revidentu ziņojumam pievienoto paskaidrojumu.

 

66.pants. (1) Revidējamā vienība 30 dienu laikā no revīzijas slēgšanas dienas ir tiesīga iesniegt Valsts kontroles padomei motivētu prasību pārskatīt revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu.

(2) Revidējamās vienības pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties Valsts kontroles padomes sēdē, kurā tiek izskatīta šā panta pirmajā daļā minētā prasība, un sniegt paskaidrojumus, pamatojoties uz tiem revīzijas pierādījumiem, ko revidējamā vienība sniegusi Valsts kontrolei revīzijas veikšanas laikā.

 

67.pants. Revidējamā vienība Valsts kontroles padomes pieņemto lēmumu par šīs revidējamās vienības iesniegto prasību 30 dienu laikā, skaitot no lēmuma pieņemšanas dienas, var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.

 

 

XIII nodaļa

Revidējamās vienības pienākumi

68.pants. Revidējamās vienības pienākums ir Valsts kontroles pilnvarotos darbiniekus revīzijas veikšanā nodrošinot ar darba telpām un darbam piemērotiem apstākļiem.

 

69.pants. Revidējamai vienībai jāiesniedz Valsts kontrolei tās noteiktajā kārtībā un termiņā visi ar revīziju saistītie grāmatvedības reģistri un dokumenti, kā arī jāsniedz visa ar revīziju saistītā informācija un paskaidrojumi.

 

70.pants. Revidējamās vienības pienākums ir parakstīt Valsts kontroles revidentu ziņojumu un nosūtīt to atpakaļ Valsts kontrolei tās noteiktajā termiņā.

 

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Valsts kontroli” un likums “Valsts kontroles revīzijas reglaments”.

2. Valsts kontroles padome apstiprina Valsts kontroles nolikumu.

3. Šā likuma 45.panta otrā daļa stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem likumā “Par budžetu un finansu vadību”.

4. Šā likuma 50.pants stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem likumā “Kredītiestāžu likums”.

5. Šā likuma 25.panta trešā daļa stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem likumā “Korupcijas novēršanas likums”.

6. Ministru kabinets izstrādā projektu grozījumiem likumā “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”.

7. Līdz Darba likuma spēkā stāšanās 2002.gada 1.jūnijā papildus šā likuma 36.panta 1., 2., 3. punktā noteiktajiem gadījumiem darba attiecību izbeigšanai ar darbinieku piemērojami Darba likuma kodeksa 30., 31., 33. un 254.panta noteikumi.

Likums stājas spēkā ar 2002.gada 1.aprīli.