Likums ‘“Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību’’

Saeimas dok. Nr. 3984; likumprojekts Nr. 1131

Saeimas deputātu grupas (M. Grīnblats, J. Dobelis,

V. Balodis, P. Tabūns, R. Jurdžs, J. Gailis,

J.G. Vidiņš, Dz. Rasnačs, A. Seile, A. Prēdele)

2002. gada 18. janvārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

1.pants. Šī likuma mērķis ir UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā ar nr.852 iekļautā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšana un to kvalitatīvas attīstības nodrošināšana.

2. pants. Šī likuma uzdevums ir noteikt prasības Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma (saglabāšanas un attīstības plāna) izstrādāšanai, attīstības projektu īstenošanai un kārtību, kādā darbojas norādījumi par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un izmantošanu.

3.pants. Šī likuma prasības attiecas uz Rīgas vēsturiskā centra teritoriju 438,3 hektāru platībā un tā aizsardzības zonas (buferzonas) teritoriju 1574,2 hektāru platībā. Rīgas vēsturiskā centra un aizsardzības zonas robežas noteiktas saskaņā ar tā plānu (1.pielikums) un robežu aprakstu (2.pielikums).

4.pants. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (turpmāk – Rīgas centrs) teritorijas plānojumus izstrādā un apstiprina Rīgas dome, ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Kultūras ministrijas noteiktās prasības. Iepriekšminētās prasības Kultūras ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nosaka, izsniedzot Rīgas domei nosacījumus Rīgas centra teritorijas plānojuma izstrādāšanai.

5.pants. Pašvaldības saistošie noteikumi par Rīgas centra teritorijas plānojumu pirms to apstiprināšanas domes sēdē saskaņojami ar Kultūras ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

6. pants. Līdz plānojuma spēkā stāšanās brīdim Rīgas centrā aizliegts veikt jaunu ēku būvniecību, ēku un būvju rekonstrukciju, kas pārveido kultūrvēsturisko vidi, izņemot 9.pantā noteiktajā gadījumā. Līdz Rīgas centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim atzinumu par to, vai iecerētā būvniecība pārveidos kultūrvēsturisko vidi, sniedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

7.pants. Noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un izmantošanu un Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu izstrādā Ministru kabinets, un tie regulē esošās apbūves izmantošanu, remontu, konservāciju, rekonstrukciju, restaurāciju, kā arī jaunbūvju celtniecību un parku pārveidošanu.

8.pants. Rīgas centra teritorijas plānojuma izstrādes un ievērošanas pārraudzībai Ministru kabinets izveido Rīgas centra saglabāšanas un attīstības padomi (turpmāk — Padome), kuras sastāvu un nolikumu apstiprina Ministru kabinets pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Kultūras ministrijas, Rīgas domes, UNESCO Latvijas nacionālās komisijas priekšlikuma.

9.pants. Jaunu objektu būvniecības un ēku un būvju rekonstrukcijas ieceres, kas pārveido kultūrvēsturisko vidi Rīgas centrā, līdz Rīgas centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim tiek izskatītas Padomē. Padome iesniegtos priekšlikumus izskata ne retāk kā vienu reizi mēnesī un pieņem lēmumu ar balsu vairākumu. Padome ir tiesīga pieņemt lēmumu akceptēt būvniecības ieceri, pieprasīt veikt nepieciešamās korekcijas un iesniegt būvniecības ieceres dokumentus atkārtotai izskatīšanai Padomē vai arī noraidīt būvniecības ieceri. Padomes lēmumu nosūta Rīgas domei un būvniecības ieceres autoram.

10.pants. Padomes funkcijas:

10.1. pārraudzīt Rīgas centra teritorijas plānojuma izstrādes gaitu;

10.2.piedalīties Rīgas centra teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas pasākumos;

10.3.sniegt atzinumu Kultūras ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Rīgas domei par izstrādāto teritorijas plānojumu;

10.4.izskatīt jaunu objektu būvniecības un ēku un būvju rekonstrukcijas, kas pārveido kultūrvēsturisko vidi, ieceres Rīgas centrā un sniegt par tām atzinumus.

11.pants. Padome pirms atzinuma sniegšanas ir tiesīga pieprasīt nepieciešamo informāciju par 10.4.pantā izskatāmajiem priekšlikumiem no valsts un pašvaldību iestādēm un būvniecības ieceres autora.

12.pants. Padome ir tiesīga pieprasīt informāciju no Rīgas domes par komercdarbību, kas saistīta ar kultūras pieminekļiem un tās rezultātā gūtajiem ienākumiem un izlietojumu.

13. pants. Ja Padome noraida iesniegto būvniecības ieceri, tad projekta tālākā īstenošana tiek apturēta līdz Rīgas centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim.

14.pants. Jaunu ēku būvniecība Rīgas centrā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem, to publiskas izvērtēšanas un izskatīšanas Padomē un noteiktā kārtībā saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

Pārejas noteikumi

15.pants. Fiziska vai juridiska persona var turpināt līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim likumīgi uzsāktos būvdarbus Rīgas centrā.

16.pants. Trīs mēnešu laikā pēc likuma “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību’’ stāšanās spēkā Ministru kabinets izveido Rīgas centra saglabāšanas un attīstības padomi un apstiprina tās nolikumu.

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Pašlaik Rīgas pilsētas vēsturiskajam centram nav izstrādāts teritorijas plānojums un Rīgas centrā notiek haotiska apbūve un apsaimniekošana, kas apdraud pilsētas vēsturiskā centra vērtību.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Likums nodrošina UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā ar nr. 852 iekļautā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu un to kvalitatīvu attīstību. Likums nosaka prasības Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādāšanā.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Kaut arī likums paredz zināmus ierobežojumus būvniecībai Rīgas vēsturiskajā centrā, šie ierobežojumi ir visas sabiedrības interesēs.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Likums labvēlīgi ietekmē vidi, nodrošinot vēsturiskās kultūrvides un dabas pamatnes saglabāšanu Rīgas centrā.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme.

Ilgtermiņā pozitīva, jo veicinās tūrisma un ar to saistītas uzņēmējdarbības attīstību.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Jāizdod Ministru kabineta noteikumi par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un izmantošanu un Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu, kas regulē apbūves izmantošanu, remontu, konservāciju, rekonstrukciju, restaurāciju, kā arī jaunbūvju celtniecību un parku pārveidošanu. Trīs mēnešu laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā Ministru kabinetam jāapstiprina Rīgas centra saglabāšanas un attīstības padomes nolikums.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Trīs mēnešu laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā Ministru kabinetam jāizveido Rīgas centra saglabāšanas un attīstības padome.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo?

Indivīdam ir iespējas aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo, atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem.