Augu šķirņu aizsardzības likums

Saeimas dok. Nr.3951; likumprojekts Nr.1119

Zemkopības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2001. gada 18. decembra sēdē akceptēts (prot. Nr.61, 16.§)

un 20. decembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma darbības joma

(1) Šā likuma mērķis ir noteikt selekcionāra tiesību piešķiršanas kārtību un nodrošināt selekcionāra tiesību aizsardzību.

(2) Likums tiek piemērots visām botānisko ģinšu un sugu šķirnēm (ieskaitot hibrīdus).

(3) Šķirne ir kultūraugu kopums, kas botāniskā taksona (botāniskās sistemātikas) robežās ierindota pēdējā vietā neatkarīgi no tā, vai ir pilnībā ievērotas selekcionāra tiesību piešķiršanas prasības. Tā var būt definēta kā genotipa vai genotipu kombināciju raksturojoša izpausme, kā atšķirīga no jebkura cita augu kopuma vismaz ar vienu izteiktu īpašību, un tā tiek uzskatīta par vienību, kuru pavairojot tā paliek nemainīga.

 

2.pants. Nosacījumi selekcionāra tiesību piešķiršanai

(1) Selekcionāra tiesības piešķir, ja šķirne ir:

1) jauna;

2) atšķirīga;

3) viendabīga;

4) stabila.

(2) Lai piešķirtu selekcionāra tiesības, šķirnei piešķir šā likuma 19.panta noteikumiem atbilstošu nosaukumu. Selekcionārs vai viņa pilnvarotais pārstāvis ievēro šajā likumā paredzēto kārtību. Selekcionāra tiesību piešķiršanai nedrīkst papildus izvirzīt citus nosacījumus.

 

3.pants. Šķirnes jaunums

Šķirne tiek uzskatīta par jaunu, ja selekcionārs vai viņa pilnvarotais pārstāvis, vai kāds cits ar viņa atļauju šķirnes sēklas, stādāmo materiālu, pavairojamo materiālu (turpmāk — pavairošanas materiāls) vai ražas produktu nav pārdevis vai citādi nodevis trešajām personām komerciālai izmantošanai līdz pieteikuma reģistrācijas datumam par selekcionāra tiesību piešķiršanu (turpmāk — pieteikums):

1) Latvijā — agrāk nekā gadu pirms pieteikuma reģistrācijas;

2) ārpus Latvijas — agrāk nekā sešus gadus pirms pieteikuma reģistrācijas attiecībā uz vīnogulājiem un koku sugām;

3) ārpus Latvijas — agrāk nekā četrus gadus pirms pieteikuma reģistrācijas attiecībā uz pārējiem augiem, kuri nav minēti šā panta 2.punktā.

 

4.pants. Šķirnes atšķirīgums

(1) Šķirne tiek uzskatīta par atšķirīgu, ja tā skaidri atšķiras no jebkuras citas šķirnes, kas kļuvusi vispārzināma pirms pieteikuma reģistrācijas datuma.

(2) Jo īpaši šķirne uzskatāma par vispārzināmu, ja kādā valstī reģistrēts pieteikums selekcionāra tiesību piešķiršanai vai šķirnes iekļaušanai oficiālajā šķirņu katalogā un ja pēc šā pieteikuma tiek piešķirtas selekcionāra tiesības vai šķirne iekļauta oficiālajā šķirņu katalogā. Par vispārzināmu tā uzskatāma ar minētā pieteikuma reģistrācijas datumu.

 

5.pants. Šķirnes viendabīgums

Šķirne tiek uzskatīta par viendabīgu, ja tās augi, kas pavairoti, ievērojot šķirnes pavairošanas īpatnības, pēc šķirnei raksturīgajām pazīmēm ir pietiekami viendabīgi.

 

6.pants. Šķirnes stabilitāte

Šķirne tiek uzskatīta par stabilu, ja pēc vairākkārtējas pavairošanas vai katra pavairošanas cikla beigās (ja tiek izmantots īpašs pavairošanas cikls) šķirnes raksturīgās pazīmes būtiski nemainās.

 

7.pants. Selekcionārs

(1) Saskaņā ar šo likumu selekcionārs var būt:

1) fiziskā persona, kas attiecīgo šķirni izveidojusi vai izdalījusi (šķirnes autors);

2) juridiskā persona, kas ir iepriekšminētās personas darba devējs vai pasūtītājs, ja līgumā vai selekcijas institūcijas statūtos nav paredzēti citi noteikumi;

3) iepriekšminēto personu tiesību pārņēmējs.

(2) Ja šķirne ir izveidota vairāku selekcionāru kopīgas darbības rezultātā, viņiem ir kopīgas selekcionāra tiesības, kas noteiktas ar rakstisku vienošanos. Ja vienošanās nav noslēgta, katram no viņiem ir tiesības izmantot selekcionāra tiesības pēc sava ieskata, izņemot licences piešķiršanu, kā arī selekcionāra tiesību nodošanu citai personai. Šīs darbības selekcionāra tiesību līdzīpašnieki realizē, tikai savstarpēji vienojoties vai saskaņā ar tiesas lēmumu.

 

8.pants. Selekcionāra tiesību īpašnieks

Selekcionāra tiesību īpašnieks ir šā likuma 7.pantā minētā persona, kas ieguvusi selekcionāra tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

9.pants. Pilnvarotais pārstāvis

(1) Citu valstu personas pieteikumu iesniedz tikai ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību.

(2) Pilnvarotais pārstāvis ir Latvijas pilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs vai Latvijā reģistrēta juridiskā persona.

(3) Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē pilnvaroto pārstāvi, pamatojoties uz selekcionāra pilnvarojumu, un izsniedz pilnvarotā pārstāvja apliecību.

 

10.pants. Šķirnes autors

Šķirnes autors ir fiziska persona, kas izveidojusi vai izdalījusi šķirni, un tai ir tiesības:

1) tikt nosauktai par šķirnes autoru un pieminētai materiālos un publikācijās par attiecīgo šķirni;

2) iesniegt priekšlikumus par šķirnes nosaukumu, nekaitējot selekcionāra interesēm;

3) pieprasīt, lai līgumā ar darba devēju tiktu paredzēta pamatota kompensācija par šķirnes izmantošanu. Ja šķirnes autors nav Latvijas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, viņa tiesības uz kompensāciju nosakāmas darba līgumā, kuru pildot attiecīgā šķirne ir izveidota vai izdalīta.

 

11.pants. Nacionālā augu šķirņu padome un Valsts augu aizsardzības dienests

(1) Nacionālā augu šķirņu padome (turpmāk — Padome) tiek izveidota un darbojas saskaņā ar Padomes nolikumu, kuru apstiprina Ministru kabinets.

(2) Padomei ir šādi uzdevumi un tiesības:

1) izskatīt apelāciju;

2) pieņemt lēmumu par selekcionāra tiesību anulēšanu;

3) iesniegt Zemkopības ministrijā un citās institūcijās priekšlikumus par lauksaimniecības kultūraugu selekcijas virzieniem un selekcionāra tiesību aizsardzību.

(3) Valsts augu aizsardzības dienests:

1) pieņem un izvērtē pieteikumus un citus ar tiem saistītos dokumentus;

2) veic selekcionāra tiesību piešķiršanas nosacījumu ekspertīzi;

3) saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātiem kritērijiem pieņem lēmumu par citās valstīs veiktas šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu;

4) organizē šķirņu pārbaudi, slēdzot līgumus ar juridiskām personām Latvijā un citās valstīs;

5) pieņem lēmumu par selekcionāra tiesību piešķiršanu un spēka zaudēšanu;

6) izsniedz apliecības par selekcionāra tiesību piešķiršanu;

7) reģistrē licences selekcionāra tiesību nodošanai;

8) kārto Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistru;

9) atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar starptautiskajām organizācijām;

10) veic citas šajā likumā paredzētās funkcijas.

 

12.pants. Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrs

(1) Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrā (turpmāk — Reģistrs) ietver informāciju par pieteikumiem un aizsargātajām šķirnēm.

(2) Reģistrā par pieteikumiem iekļauj šādas ziņas:

1) pieteikuma reģistrācijas numurs un datums;

2) pieteicēja nosaukums, adrese un, ja pieteicējs nav selekcionārs, pilnvarojums;

3) pieteiktais šķirnes nosaukums;

4) selekcionāra nosaukums un adrese;

5) šķirnes apraksta tehniskā anketa vai šķirnes apraksts, kas izveidots, veicot šķirnes pārbaudi (turpmāk — šķirnes apraksts);

6) prioritātes datums;

7) informācija par pieteikuma izskatīšanas gaitu.

(3) Reģistrā par aizsargātajām šķirnēm iekļauj šādas ziņas:

1) numurs, ar kādu šķirne iekļauta Reģistrā;

2) selekcionāra tiesību īpašnieka, selekcionāra, pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese;

3) šķirnes nosaukums;

4) šķirnes apraksts;

5) norāde par šķirnes komponentiem, ja tie tiek izmantoti šķirnes pavairošanai;

6) selekcionāra tiesību piešķiršanas datums, ilgums, selekcionāra tiesību spēka zaudēšana un anulēšana;

7) informācija par izsniegtajām licencēm.

(4) Par Reģistrā iekļauto ziņu sniegšanu, patiesumu, papildināšanu un izmaiņām ir atbildīgs pieteicējs un selekcionāra tiesību īpašnieks.

 

 

II nodaļa

Pieteikums selekcionāra tiesību piešķiršanai un tā izvērtēšana

13.pants. Pieteikums selekcionāra tiesību piešķiršanai

(1) Selekcionārs vai viņa pilnvarotais pārstāvis (turpmāk — pieteicējs) iesniedz pieteikumu Valsts augu aizsardzības dienestā. Zemkopības ministrs izdod instrukciju par pieteikumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtību.

(2) Pieteikumu veido aizpildīta pieteikuma veidlapa un šādi pievienotie dokumenti:

1) šķirnes apraksts;

2) populārs šķirnes apraksts;

3) maksājuma dokumenta kopija par pieteikuma iesniegšanu;

4) pilnvarojums, ja pieteicējs nav selekcionārs;

5) dokumenti, kas minēti šā likuma 14.pantā, ja tiek pieprasīta konvencijprioritāte;

6) pirmās selekcionāra tiesību piešķiršanas apliecības kopija, ja selekcionāra tiesības aizsargātas citās valstīs.

(3) Pieteikumu reģistrē, ja iesniegta šķirnes apraksta tehniskā anketa un pieteikuma veidlapā norādīta šāda informācija:

1) pieteicēja nosaukums un adrese;

2) selekcionāra nosaukums un adrese (ja pieteicējs nav selekcionārs);

3) pieteiktais šķirnes nosaukums;

4) valsts, kurā pieteikums reģistrēts, un reģistrācijas datums, ja tiek pieprasīta konvencijprioritāte.

(4) Pieteikuma veidlapu aizpilda latviešu valodā. Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības pieprasīt pieteikumam pievienoto dokumentu tulkojumu latviešu valodā.

(5) Ja šķirne veidota, izmantojot citas šķirnes (komponentus), pieteicējam ir tiesības pieprasīt, lai informācija par šķirnes komponentiem tiktu uzskatīta par ierobežotas pieejamības informāciju.

(6) Pēc pieteikuma reģistrēšanas šķirni uzskata par vispārzināmu un tai piemēro pagaidu aizsardzību.

 

14.pants. Konvencijprioritāte

(1) Ja pirmo pieteikumu pieteicējs iesniedz citā Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (turpmāk — UPOV) dalībvalstī un 12 mēnešu laikā pēc pirmā pieteikuma iesniedz Latvijā tās pašas šķirnes pieteikumu, otrajam pieteikumam ir prioritātes tiesības no pirmā pieteikuma reģistrācijas datuma. Pirmā pieteikuma reģistrācijas datums šajā laikā netiek ieskaitīts.

(2) Lai apliecinātu prioritāti, pieteicējs triju mēnešu laikā pēc pieteikuma reģistrācijas Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz reģistrēta pieteikuma kopiju, kas apstiprina prioritātes datumu.

(3) Pieteicējam ir tiesības trīs gadus pēc prioritātes datuma iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā papildu informāciju, dokumentus vai materiālus, kas nepieciešami pieteikuma izvērtēšanai un šķirnes pārbaudei.

(4) Cita pieteikuma reģistrācija par pirmajā pieteikumā minēto šķirni, šīs šķirnes izmantošana vai ziņu publicēšana par to nevar būt par iemeslu otrā pieteikuma noraidīšanai. Minētās darbības nevar būt arī par pamatu, lai rastos jebkādas trešās personas tiesības uz šķirni.

 

15.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Mēneša laikā no pieteikuma reģistrācijas Valsts augu aizsardzības dienests:

1) pārbauda pieteicēja tiesības iesniegt pieteikumu un šķirnes atbilstību šā likuma 3.panta noteikumiem;

2) rakstiski informē pieteicēju par nepieciešamību papildināt reģistrēto pieteikumu ar šā likuma 13.panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem, nepieciešamību iesniegt pievienoto dokumentu tulkojumus, kā arī par šķirnes pārbaudes kārtību.

(2) Ja pieteikuma izskatīšanas laikā Valsts augu aizsardzības dienests konstatē, ka šķirne neatbilst šā panta pirmās daļas 1.punkta noteikumiem, tas pieteikumu noraida, par to rakstiski informējot pieteicēju.

 

16.pants. Iebildumu iesniegšana

(1) Ieinteresētajām personām trīs mēnešu laikā pēc tam, kad publicēta informācija par pieteikumu, ir tiesības iesniegt iebildumus Valsts augu aizsardzības dienestā. Iebildumi var attiekties uz šķirnes jaunumu, atšķirību, viendabību, stabilitāti vai tiesībām iesniegt pieteikumu. Iebildumus iesniedz rakstiski, pievienojot tiem dokumentāru pamatojumu.

(2) Pieteicējs divu mēnešu laikā pēc iebildumu saņemšanas sniedz paskaidrojumu par iebildumiem. Ja pieteicējs paskaidrojumu nesniedz, Valsts augu aizsardzības dienests pieteikumu noraida.

(3) Ja iebildumi attiecas uz šķirnes atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti, Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības pieprasīt atkārtotu šķirnes pārbaudi.

 

17.pants. Šķirnes pārbaude

(1) Valsts augu aizsardzības dienests organizē šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu instrukciju. Kultūraugu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodiku apstiprina zemkopības ministrs.

(2) Ja šķirnei, par kuru iesniegts pieteikums, atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaude veikta citā valstī, pieteicējs iesniedz šķirnes aprakstu Valsts augu aizsardzības dienestā.

 

18.pants. Lēmums par selekcionāra tiesību piešķiršanu

(1) Pēc tam, kad pabeigta šķirnes pārbaude (ja tāda bija nepieciešama), Valsts augu aizsardzības dienests nosūta pieteicējam paziņojumu par pārbaudes rezultātiem. Pieteicējam divu mēnešu laikā ir tiesības iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā iebildumus pret veikto šķirnes pārbaudi.

(2) Selekcionāra tiesības piešķir:

1) ja iesniegta pilnībā aizpildīta pieteikuma veidlapa un pievienoti šā likuma 13.panta otrajā daļā minētie dokumenti;

2) saskaņā ar šā likuma 2., 3., 4., 5. un 6.panta noteikumiem.

(3) Selekcionāra tiesības piešķir ar Valsts augu aizsardzības dienesta lēmuma pieņemšanas datumu. Valsts augu aizsardzības dienests informē pieteicēju par minēto lēmumu rakstiski un izsniedz apliecību par selekcionāra tiesību piešķiršanu.

 

19.pants. Šķirnes nosaukums un tā reģistrēšanas kārtība

(1) Šķirnes nosaukumu piesaka, iesniedzot pieteikumu. Ja šķirne ir vispārzināma, to piesaka ar iepriekš lietoto nosaukumu. Ja iesniegums vienlaikus iesniegts vairākās valstīs, pieteicējs lieto vienu un to pašu šķirnes nosaukumu. Pēc selekcionāra tiesību piešķiršanas un šķirnes aizsardzības izbeigšanās lieto reģistrēto šķirnes nosaukumu.

(2) Šķirnes nosaukumam jāatbilst UPOV prasībām attiecībā uz kultivēto augu starptautisko nomenklatūru. Šķirnes nosaukums var sastāvēt no vārdiem, burtu un skaitļu kombinācijas, kā arī no skaitļiem, ja tā ir pieņemta prakse nosaukuma piešķiršanā. Nosaukumam jābūt tādam, lai pēc tā varētu atpazīt šķirni un skaidri atšķirt no tās pašas sugas vai radniecīgu augu sugu šķirņu nosaukumiem un reģistrētiem firmu nosaukumiem, kā arī atbilstošam valodas normām.

(3) Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda pieteiktā nosaukuma atbilstību šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem. Ja pieteiktais nosaukums:

1) ir atbilstošs, to publicē. Ieinteresētajām personām triju mēnešu laikā no tā publicēšanas dienas ir tiesības sniegt iebildumus pret pieteikto šķirnes nosaukumu Valsts augu aizsardzības dienestā. Valsts augu aizsardzības dienests informē pieteicēju par saņemtajiem iebildumiem un lēmumu par šķirnes nosaukuma atbilstību šā likuma noteikumiem;

2) nav atbilstošs, pieteicējs mēneša laikā iesniedz priekšlikumu jaunam šķirnes nosaukumam. Ja pieteicējs priekšlikumu neiesniedz, pieteikumu noraida, par to rakstiski informējot pieteicēju.

(4) Šķirnes nosaukumu reģistrē reizē ar selekcionāra tiesību piešķiršanu.

(5) Valsts augu aizsardzības dienests reģistrētu šķirnes nosaukumu atzīst par nepiemērotu, ja:

1) nosaukums reģistrēts, neievērojot šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus;

2) saņemts selekcionāra tiesību īpašnieka rakstisks lūgums;

3) saņemts attiecīgs Padomes vai tiesas lēmums.

(6) Šķirnes nosaukumu, kas atzīts par nepiemērotu, atceļ, reģistrējot jaunu nosaukumu.

 

20.pants. Publikācijas

Valsts augu aizsardzības dienests publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” šādu informāciju:

1) reģistrētie un noraidītie pieteikumi;

2) pieteiktie šķirņu nosaukumi un nosaukumu maiņa aizsargātajām šķirnēm;

3) selekcionāra tiesību piešķiršana, anulēšana vai spēka zaudēšana;

4) selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai pilnvarotā pārstāvja maiņa;

5) citi ar šo likumu saistīti paziņojumi.

 

21.pants. Valsts nodeva

Selekcionāra tiesību īpašnieks vai pilnvarotais pārstāvis par selekcionāra tiesību aizsardzību maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

 

 

III nodaļa

Selekcionāra tiesības

22.pants. Selekcionāra tiesību darbības joma

(1) Neviena cita persona bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas (licences līguma) nedrīkst pārvērst šķirni par ienākumu avotu. Ievērojot šā likuma 24.panta noteikumus, selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja nepieciešama šādu ar aizsargātas šķirnes pavairošanas materiālu saistītu darbību veikšanai:

1) ražošana un pavairošana;

2) sagatavošana atbilstoši izsējas prasībām, lai pavairotu šķirni;

3) piedāvāšana pārdošanai;

4) pārdošana vai cita veida realizācija;

5) eksports un imports;

6) glabāšana šīs panta daļas 1., 2., 3., 4. vai 5.punktā minēto mērķu īstenošanai.

(2) Ievērojot šā likuma 24.panta noteikumus, šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minētajām darbībām ar ražas produktu (ieskaitot visu augu un auga daļas), kas iegūts, neatļauti izmantojot aizsargātas šķirnes pavairošanas materiālu, ir nepieciešama selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja, ja vien viņam nav bijusi iespēja izmantot savas tiesības attiecībā uz minētās šķirnes pavairošanas materiālu.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi piemērojami arī tādai augu šķirnei:

1) kura pamatā izveidota no aizsargātas šķirnes, ja šī aizsargātā šķirne pati nav pamatā izveidota šādā veidā;

2) kura, ievērojot šā likuma 4.panta noteikumus, nepietiekami atšķiras no aizsargātās šķirnes;

3) kuras ražošanai ir atkārtoti jāizmanto aizsargātā šķirne.

(4) Šā panta trešās daļas 1.punktā minētā šķirne tiek uzskatīta par pamatā izveidotu no citas (sākotnējās) šķirnes, ja tā:

1) izveidota galvenokārt no sākotnējās šķirnes vai no šķirnes, kas pati ir izveidota galvenokārt no sākotnējās šķirnes, tomēr saglabājot galvenās īpašības, kuru izcelsmi nosaka sākotnējās šķirnes genotips vai genotipu kombinācija;

2) ir skaidri atšķirama no sākotnējās šķirnes;

3) atbilst sākotnējās šķirnes galvenajām īpašībām, kuru izcelsmi nosaka sākotnējās šķirnes genotips vai genotipu kombinācija, izņemot atšķirības, kas radušās izveidošanas procesā.

(5) Šķirni var pamatā izveidot, atlasot dabiskos vai inducētos mutantus, somaklonālos variantus vai īpatņus, kas atšķiras no sākotnējās šķirnes, kā arī izmantojot atkrustošanu vai transformējot ar ģenētiskās inženierijas vai citām metodēm.

 

23.pants. Selekcionāra tiesību nodošana

(1) Selekcionāra tiesību īpašniekam ir tiesības nodot piešķirtās selekcionāra tiesības:

1) pilnībā — selekcionāra tiesību pārņēmējam;

2) daļēji — ar pilnvarojumu vai licences līgumu saskaņā ar šā likuma 27.panta noteikumiem.

(2) Selekcionāra tiesības nodod rakstiski, un tās ir spēkā no reģistrācijas brīža Valsts augu aizsardzības dienestā.

 

24.pants. Selekcionāra tiesību ierobežojumi

(1) Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lai nodrošinātu ražošanu, bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas ir tiesības izmantot pavairošanai ražas produktus, kas iegūti viņu īpašumā vai lietošanā esošos laukos no pašu iesētās Latvijā aizsargātās šķirnes (kura nav hibrīda vai sintētiska šķirne), ja tiek audzētas šādas augu sugas — dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.), lucerna (Medicago sativa L.), zirņi (Pisum sativum L.), lauka pupas (Vicia faba L.), sējas vīķi (Vicia sativa L.), auzas (Avena sativa L.), mieži (Hordeum vulgare L.), rudzi (Secale cereale L.), tritikāle (x Triticosecale Wittm.), mīkstie kvieši (Triticum aestivum L.emend. Fiori et Paol.), cietie kvieši (Triticum durum Desf.), kartupeļi (Solanum tuberosum L.), ripsis [Brassica napus L. (partim)], rapsis [Brassica rapa L. (partim)], lini (Linum usitatissimum L.), izņemot šķiedras linus.

(2) Lauksaimniecības produkcijas ražotāji, kuru īpašumā vai lietošanā šā panta pirmajā daļā minēto augu sugu kopējā platība nepārsniedz 20 ha, par ražas produktu pavairošanu, kas iegūti no pašu iesētas aizsargātas šķirnes, selekcionāra tiesību īpašniekam atlīdzību nemaksā. Ja minētā platība pārsniedz 20 ha, atlīdzību maksā, bet tā ir par 50 % mazāka nekā par licencētu tās pašas šķirnes pavairošanas materiālu tai pašai platībai.

 

25.pants. Selekcionāra tiesību izņēmumi

Selekcionāra tiesības nepiemēro darbībām:

1) kuras veiktas privāti un nekomerciālos nolūkos;

2) kuras veiktas eksperimentālos nolūkos;

3) kuru mērķis ir izveidot jaunas šķirnes, izņemot gadījumus, kad tiek piemēroti šā likuma 22.panta trešās daļas noteikumi attiecībā uz tām darbībām ar šķirnēm, kas minētas šā likuma 22.panta pirmajā un otrajā daļā;

4) ar aizsargātas šķirnes pavairošanas materiālu, ražas produktu (ieskaitot visu augu un auga daļas) un jebkuru materiālu, kas iegūts no ražas produkta vai šā likuma 22.panta trešajā daļā minētajām šķirnēm, ja šo materiālu vai šīs šķirnes selekcionārs (vai ar viņa piekrišanu) ir pārdevis vai kā citādi laidis apgrozībā, ja vien nav ietverta kāda no šādām darbībām:

a) aizsargātās šķirnes tālāka pavairošana;

b) aizsargātās šķirnes pavairošanas materiāla, ražas produkta (ieskaitot visu augu un auga daļas) un jebkura materiāla, kas iegūts no ražas produkta, eksports, kas dotu iespēju šo šķirni pavairot valstī, kura neaizsargā to ģinšu vai sugu šķirnes, pie kurām pieder minētā šķirne, izņemot gadījumus, kad šis eksportējamais materiāls ir paredzēts galējam patēriņam.

 

26.pants. Selekcionāra tiesību spēkā esamības periods

(1) Selekcionāra tiesības tiek iegūtas dienā, kad pieņemts lēmums par selekcionāra tiesību piešķiršanu, un ir spēkā līdz divdesmit piektā kalendāra gada beigām, vīnogulāju un koku sugām — līdz trīsdesmitā kalendāra gada beigām kopš tiesību piešķiršanas gada.

(2) Pēc selekcionāra tiesību īpašnieka pamatota iesnieguma saņemšanas Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības pagarināt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu vēl par pieciem gadiem.

 

27.pants. Licences līgums

(1) Selekcionāra tiesību īpašniekam savas tiesības izmantot aizsargātu šķirni par ienākumu avotu ir tiesības nodot citai personai, izsniedzot vienkāršo licenci, izņēmuma licenci vai izsludinot brīvo licenci.

(2) Licences (arī piespiedu licences) līgumu un licences īpašnieka maiņu reģistrē Valsts augu aizsardzības dienestā, izdarot ierakstu Reģistrā. Nereģistrēts licences līgums nav spēkā. Ja licences darbību pārtrauc, Reģistrā izdara attiecīgu ierakstu.

(3) Darījuma dalībnieki garantē licences līgumā minēto noteikumu ievērošanu.

 

28.pants. Vienkāršā licence

Izsniedzot vienkāršo licenci, tas ir, piešķirot šķirnes izmantošanas tiesības licences īpašniekam (licenciātam), licences izsniedzējs (licenciārs) saglabā tiesības piešķirt licenci uz to pašu šķirni trešajām personām. Licenciātam nav tiesību nodot savas tiesības citai personai, ja tāda vienošanās nav paredzēta licencē.

 

29.pants. Izņēmuma licence

Izsniedzot izņēmuma licenci, licenciāts iegūst izņēmuma tiesības izmantot šķirni saskaņā ar licences līgumā paredzētajiem noteikumiem. Licenciārs saglabā tiesības uz šķirnes izmantošanu līgumā paredzētajā apjomā.

 

30.pants. Brīvā licence

(1) Selekcionāra tiesību īpašniekam, vienojoties ar Valsts augu aizsardzības dienestu, ir tiesības publicēt paziņojumu par to, ka jebkura persona pret attiecīgu atlīdzību ir tiesīga izmantot šķirni no dienas, kad par to tiek rakstiski informēts selekcionāra tiesību īpašnieks un licences līgums reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienestā.

(2) Ja izsludina brīvo licenci, šķirnes aizsardzības nodeva tiek samazināta par 50 %, sākot ar nākamā gada 1.janvāri.

(3) Pamatojoties uz selekcionāra tiesību īpašnieka iesniegumu un saņemot visu brīvo licenču īpašnieku piekrišanu, Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības atcelt brīvās licences darbību.

 

31.pants. Piespiedu licence

(1) Ja tirgus nav nodrošināts ar valsts ekonomikai vai sabiedrības interesēm nozīmīgas aizsargātās šķirnes pavairošanas materiālu, jebkurai personai, kura vēlas ražot un pārdot šo šķirni Latvijā, ir tiesības iesniegt tiesā prasību par piespiedu licences piešķiršanu. Piespiedu licence ietver arī tiesības saņemt no selekcionāra tiesību īpašnieka pavairošanas materiālu.

(2) Piespiedu licenci uz tiesas nolēmuma pamata izsniedz Valsts augu aizsardzības dienests, izdarot attiecīgu ierakstu Reģistrā. Tiesa nosaka arī šķirnes izmantošanas pakāpi un citas licenciāras vienošanās. Atlīdzība par šķirnes izmantošanu ir tāda pati, kā izsniedzot vienkāršo licenci attiecīgajai sugai. Atkarībā no lietas apstākļiem tiesa var atcelt piespiedu licenci vai noteikt jaunu vienošanos.

 

32.pants. Pavairošanas materiāla sertifikācija vai atbilstības novērtēšana

Aizsargātu šķirņu pavairošanas materiāla sertifikāciju vai atbilstības novērtēšanu veic, ja pavairošanas materiāla audzētājs vai sagatavotājs ir selekcionāra tiesību īpašnieks vai viņam ir izsniegta Valsts augu aizsardzības dienestā reģistrēta licence.

 

33.pants. Šķirnes pārbaude tās aizsardzības periodā

(1) Šķirnes viendabīguma un stabilitātes pārbaudei tās aizsardzības periodā Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības pieprasīt, lai šķirnes selekcionāra tiesību īpašnieks piegādā pavairošanas materiālu, dokumentāciju un citu informāciju, kas nepieciešama pārbaudes veikšanai.

(2) Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības pārbaudīt šķirnes uzturēšanu tās aizsardzības periodā. Šķirnes uzturēšanu veic selekcionāra tiesību īpašnieks.

 

34.pants. Informācijas sniegšana par aizsargātas šķirnes izmantošanu

Lauksaimniecības produkcijas ražotāji, sagatavotāji un citi pakalpojumu sniedzēji, kā arī Valsts augu aizsardzības dienests pēc selekcionāra tiesību īpašnieka pieprasījuma sniedz viņam nepieciešamo informāciju par aizsargāto šķirņu pavairošanas materiāla ražošanu, pavairošanu, sagatavošanu un pārdošanu.

 

 

IV nodaļa

Selekcionāra tiesību spēka zaudēšana un anulēšana

35.pants. Selekcionāra tiesību spēka zaudēšana

(1) Selekcionāra tiesības zaudē spēku jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) selekcionāra tiesību īpašnieks nav samaksājis valsts nodevu saskaņā ar šā likuma 21.pantu;

2) selekcionāra tiesību īpašnieks nenodrošina pavairošanas materiālu, dokumentāciju vai citus materiālus, kas nepieciešami šķirnes uzturēšanas pārbaudei;

3) vairs netiek ievēroti šā likuma 5. vai 6.panta noteikumi;

4) selekcionāra tiesību īpašnieks pats rakstiski paziņo, ka viņš atsakās no selekcionāra tiesībām;

5) Valsts augu aizsardzības dienests šķirnes nosaukumu atzinis par nepiemērotu un selekcionāra tiesību īpašnieks triju mēnešu laikā nav ierosinājis jaunu šā likuma 19.panta noteikumiem atbilstošu nosaukumu.

(2) Ja ir likumīgs pamats selekcionāra tiesību atzīšanai par spēku zaudējušām, Valsts augu aizsardzības dienests pirms lēmuma pieņemšanas paziņo par to selekcionāra tiesību īpašniekam, norādot šīs darbības iemeslu, kā arī dodot termiņu to novēršanai.

 

36.pants. Selekcionāra tiesību anulēšana

Selekcionāra tiesības anulē jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) selekcionāra tiesību piešķiršanas brīdī nav ievēroti šā likuma 3. vai 4.panta noteikumi;

2) selekcionāra tiesību piešķiršana pamatā balstījusies uz selekcionāra sniegto informāciju un dokumentiem, bet selekcionāra tiesību piešķiršanas brīdī nav ievēroti šā likuma 5. vai 6.panta noteikumi;

3) selekcionāra tiesības ir piešķirtas personai, kurai uz tām nav likumīgu tiesību.

 

 

V nodaļa

Atbildība par selekcionāra tiesību pārkāpšanu

un procesuālie noteikumi

37.pants. Apelācija

(1) Jebkurai personai ir tiesības iesniegt Padomē apelāciju, ja tā uzskata, ka nav ievērota šajā likumā noteiktā selekcionāra tiesību piešķiršanas kārtība.

(2) Padomes lēmumi pusēm ir saistoši.

 

38.pants. Selekcionāra tiesību aizskāruma dēļ radīto zaudējumu atlīdzināšana

(1) Persona, kas aizskārusi selekcionāra tiesības, samaksā selekcionāra tiesību īpašniekam pienācīgu atlīdzību par šķirnes izmantošanu, kā arī atlīdzina citus zaudējumus, kuri radušies šā likuma neievērošanas dēļ.

(2) Zaudējumu atlīdzības prasības iesniegšanas termiņu skaita no pieteikuma reģistrācijas datuma.

 

39.pants. Zaudējumu atlīdzināšana sakarā ar šķirnes pagaidu aizsardzību

Ja aizsargātas šķirnes pavairošanas materiālu izmanto trešā persona, šā likuma noteikumi attiecībā uz selekcionāra tiesību īpašnieka tiesību pārkāpumu piemērojami no pieteikuma publikācijas dienas. Šajā gadījumā atlīdzina tikai tos zaudējumus, kas attiecas uz atlīdzības saņemšanu par šķirnes izmantošanu, ja vien selekcionāra tiesību īpašnieks nav attiecīgās personas brīdinājis par pieteikuma reģistrāciju pirms tā publikācijas. Zaudējumi atlīdzināmi no brīdinājuma saņemšanas dienas, bet ne agrāk par dienu, kad pieteikums reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienestā.

 

40.pants. Atbildība par selekcionāra tiesību aizskārumu

Personas, kas aizskārušas selekcionāra tiesības, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

 

 

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par augu šķirņu aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1999, 23.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.jūnijam apstiprina Nacionālās augu šķirņu padomes nolikumu.

3. Līdz pārejas noteikumu 2.punktā minētā nolikuma apstiprināšanai ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 13.marta noteikumi Nr.121 “Nacionālās augu šķirņu padomes nolikums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Augu šķirņu aizsardzību Latvijā regulē likums “Par augu šķirņu aizsardzību”, Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par selekcionāra tiesību aizsardzības valsts nodevu” un Latvijas Republikas Nacionālās augu šķirņu padomes nolikums.

Ministru kabinetā ir iesniegti dokumenti par pievienošanos starptautiskajai konvencijai par jaunu augu šķirņu aizsardzību (turpmāk — Konvencija) un saņemts atzinums no Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (turpmāk — UPOV) padomes par likuma “Par augu šķirņu aizsardzību” ieteicamajiem grozījumiem, lai tas atbilstu Konvencijas noteikumiem.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt selekcionāra tiesību aizsardzību Latvijā saskaņā ar Konvencijas prasībām. Likumprojekts nosaka selekcionāra tiesību piešķiršanas un aizsardzības kārtību Latvijā.

 

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Likums dos tiesisko pamatojumu Latvijas selekcionāriem saņemt atlīdzību (rojalti procentu) par viņu izveidotajām šķirnēm, kas palīdzēs turpināt un attīstīt augu selekciju.

Augu šķirņu aizsardzība Latvijā saskaņā ar Konvencijas principiem radīs labvēlīgu situāciju investīciju pieplūdei selekcijā.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts ietekmē lauksaimniecības produkcijas ražotājus. Iesniedzamā dokumentācija un veicamās pārbaudes, kas saistītas ar selekcionāra tiesību piešķiršanu, ir noteiktas saskaņā ar UPOV metodiku vai starptautiski pieņemtu praksi.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

 

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Rādītāji	Kārtējais	Trīs nākamie gadi	*)		gads
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likuma ieviešana neietekmē valsts budžeta ieņēmumus.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likuma ieviešana neietekmē valsts budžeta izdevumus.
3. Finansiālā ietekme	Likuma ieviešana neietekmē valsts budžeta ienākumus un izdevumus.
4. Prognozējamie kompensējošie	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
pasākumi papildu izdevumu
finansēšanai
5. Detalizēts finansiālā	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
pamatojuma aprēķins

 

 

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Pēc likuma pieņemšanas būs nepieciešami grozījumi likumā “Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums”, kā arī Ministru kabineta noteikumos “Nacionālās augu šķirņu padomes nolikums” un “Latvijas augu šķirņu kataloga nolikums”. Tā kā minētie Ministru kabineta noteikumi ir tieši vai netieši saistīti ar likumu “Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums”, tad būtu lietderīgi grozījumus Ministru kabineta noteikumos iesniegt reizē ar likumu līdz 2001.gada 31.decembrim.

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Likumprojekts atbilst Eiropas Savienības likumdošanas aktos noteiktajiem pamatprincipiem par augu šķirņu aizsardzību”.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojektā ir ietverti UPOV Padomes atzinumā minētie ieteikumi, kas nodrošina likumprojekta atbilstību Konvencijas prasībām. Likuma izpildi un Konvencijā noteiktās prasības nodrošinās Zemkopības ministrijas pakļautībā esošais Valsts augu aizsardzības dienests.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula.

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija.

Likumprojekts atbilst Eiropas Savienības likumdošanas aktos noteiktajiem pamatprincipiem par augu šķirņu aizsardzību.

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Likumprojekta izstrādāšanas darba grupā ir iesaistīts pārstāvis no Sēklaudzētāju asociācijas. Likumprojektā ietvertie jautājumi ir saistoši visiem tiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kas saistīti ar lauksaimniecības kultūraugu audzēšanu.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Iesniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Likumprojekta izstrādes gaitā ir ņemts vērā UPOV konsultantu, kā arī Lielbritānijas un Somijas ekspertu viedoklis par likumprojekta atbilstību Konvencijas prasībām.

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likuma izpildi turpinās nodrošināt Zemkopības ministrijas pakļautībā esošais Valsts augu aizsardzības dienests.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Pēc likuma pieņemšanas šķirnes īpašnieks varēs aizstāvēt savas tiesības Latvijas tiesību sargājošajās institūcijās vai pēc pievienošanās Konvencijai — visās UPOV dalībvalstīs.