PSRS tautas komisāra Latvijas okupācijas plāns un tā īstenošana

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums — “LV” 31.01.2002., Nr.17

PSRS Tautas Komisāru Padomes lēmums par Valsts rezervju teritoriālās pārvaldes organizēšanu Baltijas kara apgabalā

Slepeni

Eks. Nr. 28

Latvijas PSR TKP PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes

lēmums Nr. 1948 — 813 s

1940. gada 10. oktobrī

Maskava, Kremlis

 

Par Valsts rezervju teritoriālās pārvaldes organizēšanu

Baltijas kara apgabalā

Papildinot PSRS Tautas Komisāru Padomes 1940. gada 13. jūlija lēmumu Nr. 1256-486s “Par PSRS TKP Valsts rezervju pārvaldes jaunu teritoriālo pārvalžu organizēšanu un dislokāciju”,

PSR Savienības Tautas Komisāru Padome nolemj:

1. Atļaut PSRS Tautas Komisāru Padomes Valsts rezervju pārvaldei organizēt valsts rezervju teritoriālo pārvaldi ar atrašanās vietu Rīgā.

Minētās teritoriālās pārvaldes organizēšanu veikt valsts rezervju teritoriālo pārvalžu 1940. gadam apstiprināto štatu robežās.

2. Uzdot Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomei mēneša laikā piešķirt dienesta un dzīvojamās telpas, kuras ir nepieciešamas Baltijas kara apgabala valsts rezervju teritoriālās pārvaldes darbinieku izvietošanai.

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Molotovs

 

PSRS Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks M.Hlomovs

LVA, 270. f., 1. s. apr., 1. l., 2. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Baltijas sevišķā kara apgabala štāba lūgums

piešķirt zemi artilērijas poligonu paplašināšanai

Slepeni

Nr. 1/1039

Latvijas Padomju PSRS — ATK Baltijas sevišķā kara apgabala

Sociālistiskās Republikas Apgabala artilērijas pārvalde

mežrūpniecības tautas komisāram 1. daļa, 3. nodaļa

1940. gada 15. oktobrī

 

Lai nodrošinātu Baltijas sevišķā kara apgabala kaujas sagatavotību un artilērijas šaušanu, lūdzu esošo artilērijas poligonu — Gaujas, Daugavpils, Litenes un Ļibovas (Liepāja — J.R.) zemes gabalus paplašināt saskaņā ar šeit pievienotajām poligonu kartēm un pārvietojot visas saimniecības, kuras atrodas minēto teritoriju robežās.

Būtu vēlams zemes gabalu piešķiršanu un pārvietošanu veikt ne vēlāk par 1941. gada 15. aprīli.

No artilērijas pārvaldes par pārstāvjiem zemes ierādīšanā tiek nozīmēti:

1) Poligonā “Gauja” — pulkvedis Telkovs un kapteinis Matigins.

2) Poligonā “Daugavpils” — pulkvedis Paņitkins.

3) Poligonā “Litene” — pulkvedis Šilovskis. (..)

4) Poligonā “Ļibava” — pulkvedis Korņejevs.

BSKA štāba priekšnieks ģenerālleitnants Kļenovs

 

BSKA artilērijas priekšnieks artilērijas ģenerālmajors P.Belovs

LVA, 270. f., 1. s. apr., 23. l., 49. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izraksts no PSRS Tautas Komisāru Padomes lēmuma

par Iekšlietu tautas komisariāta karaspēka skaita palielināšanu

Pilnīgi slepeni

PSRS Tautas Komisāru Padomes

lēmums Nr. 2411–1072 ps

1940. gada 26. novembrī

 

Par IeTK karaspēka skaita palielināšanu

Sakarā ar aizsardzības nozīmes objektu skaita palielināšanu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas PSR teritorijās un Ukrainas un Baltkrievijas rietumu apgabalos PSR Savienības Tautas Komisāru Padome nolemj:

3. Patlaban pastāvošo IeTK karaspēka sastāvu, kas apsargā dzelzceļa būves, skaitā 2561 cilvēku un papildu skaitu — 1600 cilvēkus, kā arī kazarmu, dzīvojamo un palīgtelpu, sakaru un signalizācijas celtniecību uzturēt uz IeTK Galvenās ceļu šoseju pārvaldes un savienoto republiku galveno ceļu pārvalžu rēķina.

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Molotovs

LVA, 270. f., 1. s. apr., 1. l., 4. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

Latvijas PSR TKP priekšsēdētājam b. V.Lācim

 

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmums

par naftas produktu tvertņu nodošanu kara resora rīcībā

Slepeni

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

lēmums Nr. 609

Rīgā 1940. g. 3. decembrī

 

Par naftas produktu tvertņu nodošanu kara resora rīcībā

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome nolemj:

Nodot kara resora rīcībā sekojošas naftas produktu tvertnes:

Rīgā, paz. 2	610 kbm.
Rīgā, paz. 3	1679 kbm.
Rīgā, paz. 4	3748 kbm.
Rīgā, paz. 6	715 kbm.
Daugavpilī, paz. 9	216 kbm.
Cēsīs, paz. 10	1400 kbm.

 

Daugavpilī pie dzelzceļa stacijas 4 “Shell” tvertnes, kopā 300 kbm.

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks A.Sakss

LVA, 270. f., 1. s. apr., 4. l., 69. lp. Oriģināls

 

 

Izraksts no Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmuma par bijušās Latvijas Vietējās gaisa aizsardzības

vadības atlaišanu

Vietējās gaisa aizsardzības Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

pārvaldes priekšniekam v. Ozolam lēmums Nr. 647/p.sl.

Rīgā 1940. g. 11. decembrī

 

(..) 7) Bijušo Latvijas Vietējās gaisa aizsardzības vadību — atlaist.

Uzlikt bijušajam Vietējās gaisa aizsardzības priekšniekam pulkvedim Ozolam par pienākumu 5 dienu laikā nodot jaunorganizējamiem vietējās pretgaisa aizsardzības pilsētu orgāniem visu VGA mantību, militāro un apmācības tehniku, darbinieku sastāvu pēc sarakstiem, inventāru, noliktavu telpas, iestādes, patvertnes, laboratorijas, kā arī visus dokumentus par stāvokli uz nodošanas dienu.

Aktus par pieņemšanu un nodošanu iesniegt Latvijas IeTK VPGA daļai līdz 1940. g. 20. decembrim (..)

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks A.Sakss

LVA, 270. f., 1. s. apr., 4. l., 109. lp. Izraksts

 

LPSR izglītības tautas komisāra J.Lāča ziņojums

par skolu atvēršanu Sarkanās armijas komandieru bērniem

Nr. 5895

Latvijas PSR Latvijas PSR

Tautas Komisāru Padomei Izglītības tautas komisārs

1940. g. 31. decembrī

 

Sakarā ar Sarkanās armijas komandējošā sastāva ģimeņu ierašanos Latvijas Padomju Sociālistiskajā republikā Izglītības Tautas Komisariāta pienākums bija sagādāt iespēju viņu bērniem mācīties krievu valodā.

Ievērojot to, Izglītības Tautas Komisariāts 1940. gada rudenī Rīgā, Liepājā un Daugavpilī atvēra vispirms vidusskolas, bet vēlāk, skolēnu skaitam pieaugot, arī nepilnās vidusskolas. Bet vēlāk Sarkanās armijas komandējošā sastāva bērni ieradās ne vien minētos centros, bet arī citos republikas rajonos — Ventspilī, Vaiņodē, Gulbenē, bet ne tik lielā skaitā. Oktobra un novembra mēnešos viņu vajadzībām Izglītības Tautas Komisariātam nācās atvērt skolas. Tādā kārtā patlaban Latvijas PSR teritorijā pastāv sekošas skolas Sarkanās armijas komandējošā sastāva bērniem:

1) Rīgas vidusskola — 26 klases ar vairāk nekā 1000 bērniem

2) Rīgas pamatskola — 4 klases, kurās mācās 32 bērni

3) Daugavpils vidusskola — 17 klases, kurās mācās 505 bērni

4) ...nepilna...11......145....

5) Liepājas vidsk....11.....242.....

6).... nepilnā.....7.....123...

7) Ventspils....5....113...

8) Vaiņodes .... 4....36....

9) Gulbenes .....5.......20.....

Jāatzīmē, ka, atskaitot Rīgas vidusskolu, skolēnu skaits pēdējās 1.–2. klasēs nav lielāks par 8 skolēniem klasē. Pēdējā laikā ienāk prasības atvērt skolas Bauskā, Madonā un Jaunjelgavā, kaut gan Sarkanās armijas komandējošā sastāva bērnu–skolēnu skaits katrā no šiem rajoniem nepārsniedz 20.

Ievērojot to, ka skolu uzturēšana ar mazu skolēnu skaitu un tāpat atsevišķu klašu uzturēšana ar 4–6 skolēniem katrā — pārāk apgrūtina budžetu, bet apzinoties, ka nepieciešami kaut kādā kārtā apmierināt pilnīgi pamatotās Sarkanās armijas komandējošā sastāva prasības, Izglītības Tautas komisariāts vienojās ar Baltijas kara apgabala politiskās propagandas pārvaldi, ka nepieciešami organizēt Rīgā skolēnu internātu 100 personām. Tādā kārtā būs iespējams novietot Rīgā skolēnus no Gulbenes, Bauskas un citiem republikas rajoniem, kur viņu skaits ir niecīgs, un dot iespēju tiem mācīties Rīgas II krievu vidusskolā.

Telpas internātam ierādītas Dzirnavu ielā 36, un tur patlaban Būvniecības trests izdara vajadzīgos remontus, kas tiks pabeigti 1941. gada janvāra sākumā.

Bet Izglītības Tautas Komisariāta budžetā nav pietiekamu līdzekļu inventāra iegādāšanai. Tā kā skolas darbam sākoties, t.i., 1941. gada 12. janvārī, internātam jābūt kārtībā un jāuzņem skolēni, Izglītības Tautas Komisariāts lūdz Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomi atļaut līdzekļus internāta iekārtošanai, saimniecības izdevumiem un personāla algām 1941. gadā — kopumā rbļ. 92025, — saskaņā ar šim rakstam pievienotiem izdevumu sarakstiem.

Latvijas PSR izglītības tautas komisārs J.Lācis

LVA, 270.f., 1.apr., 18.l., 191., 192.lp. Oriģināls

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

1941. gada 21. janvāra sašaurinātās sēdes protokola Nr.2

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

sašaurinātās sēdes protokols Nr.2

1941. gada 21. janvārī

 

Piedalījās: b.b. Vilis Lācis (LPSR TKP priekšsēdētājs), Jānis Kalnbērziņš (LK(b) P CK sekretārs), Fricis Deglavs (LPSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētājs), ģenerālmajors Arhinčikovs (LPSR kara komisārs), valsts drošības vecākais majors Alfons Noviks (LPSR iekšlietu tautas komisārs) un 3. ranga intendants Aļeksejevs (LPSR Kara komisariāta 5. daļas priekšnieks).

Sēdi vada: b. J.Kalnbērziņš

Sekretārs: b. P.Aļeksejevs.

Klausījās:

1. Par mobilizācijas — aizsardzības orgānu formēšanu LPSR Tautas Komisāru Padomē, tautas komisariātos un apriņķu (pilsētu) izpildu komitejās. Ziņotājs: LPSR Kara komisariāta 5. daļas priekšnieks — 3. ranga intendants b. Aļeksejevs.

Nolēma:

1. Lai izskatītu un izlemtu mobilizācijas un aizsardzības jautājumus, apstiprināt LPSR Tautas Komisāru Padomes sašaurināto sēdi šādā sastāvā:

1. LPSR TKP SS priekšsēdētājs — Vilis Lācis,

2. LPSR TKP SS priekšsēdētāja vietnieks — Valsts plāna komisijas priekšsēdētājs Fricis Deglavs,

3. LPSR TKP SS loceklis — LK(b)P CK sekretārs — Jānis Kalnbērziņš,

4. LPSR TKP SS loceklis — BSKA karaspēka pavēlnieks ģenerālleitnants b.Kuzņecovs,

5. LPSR TKP SS loceklis — LPSR kara komisārs ģenerālmajors Konstantins Arhipčikovs,

6. LPSR TKP SS loceklis — iekšlietu tautas komisārs Alfons Noviks.

2. Vadoties no nolikuma par kara pārvaldes vietējiem orgāniem (..) par LPSR TKP SS sekretāru apstiprināt LPSR Kara komisariāta 5. daļas priekšnieku 3. ranga intendantu P.Aļeksejevu.

3. LPSR TKP SS darba tehnisko apkalpošanu uzdot LPSR Tautas Komisāru Padomes slepenajai daļai. (..)

Priekšsēdētājs: J.Kalnbērziņš

 

Sekretārs: P.Aļeksejevs

LVA, 270.f., 1.s.apr., 20.l., 31., 35. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Baltijas sevišķā kara apgabala karaspēka pavēlnieka

ģenerālleitnanta Kuzņecova lūgums

nodot kara apgabala aizņemtās telpas

Aizsardzības tautas komisariātam

Nr.2/10/040/

Latvijas PSR PSRS — ATK Baltijas sevišķā

Tautas Komisāru Padomei kara apgabala Kara padome

1941. gada 28. janvārī

 

Izvietojot karaspēka daļas, iestādes un komandējošo sastāvu Rīgas pilsētā, bijušās Latvijas armijas Sakaru komiteja ar padomju karaspēku, bet vēlāk Dzīvokļu komisija pie komunālās saimniecības tautas komisāra piešķīra BSKA štābam vairākas ēkas, kuras ir uzskaitītas pievienotajā sarakstā.

Pamatojoties uz PSRS Centrālās Izpildu Komitejas 1926. gada 26. aprīļa lēmumu par vietējām finansēm, visas telpas, kuras tiek piešķirtas karaspēka daļu un iestāžu kazarmām, štābiem un noliktavām, ir jāpiešķir bez maksas un Aizsardzības tautas komisariāta bilancē var tikt nodotas ar vietējo padomju lēmumu.

Komandējošā sastāva izvietošanai arī ir nodotas vairākas ēkas, taču Rīgas pilsētas dzīvokļu daļa līdz šim laikam neveic minēto ēku tiešu pārvaldi, kas rada nenormālu stāvokli, kurā komandējošais sastāvs, maksājot dzīvokļu īres maksu Rīgas pilsētas komunālajai saimniecībai, tajā pašā laikā ir spiests segt izdevumus šo telpu remontam un uzturēšanai, vai arī šie izdevumi ir jāsedz BSKA štābam.

Saskaņā ar PSRS Centrālās Izpildu Komitejas un Tautas Komisāru Padomes lēmumu (1937.g. lik. krāj. Nr. 69, 314.p.) vietējām padomēm, nolūkā saglabāt un sakārtot dzīvojamā fonda pārvaldi, ir jānodod saskaņā ar noslēgto līgumu ilgtermiņa lietošanā Aizsardzības tautas komisariāta pārziņā tās dzīvojamās mājas, kuras aizņem komandējošais sastāvs un viņu ģimenes.

Pamatojoties uz augstāk izklāstīto, Kara padome lūdz nodot Aizsardzības tautas komisariātam BSKA komandējošā sastāva un karaspēka daļu aizņemtās ēkas (..)

BSKA karaspēka pavēlnieks ģenerālleitnants Kuzņecovs

 

Kara padomes loceklis korpusa komisārs Dibrova

LVA, 270.f., 1.s.apr., 49.l., 27.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

 

b. Šarapovam, kopā ar Komunālās saimniecības tautas komisariātu,

b. Kločkovu un attiecīgo iestāžu pārstāvjiem apspriest šo jautājumu

un sagatavot projekta priekšlikumus. V.Lācis

 

 

Baltijas sevišķā kara apgabala pavēlniecības prasība vietējām varas iestādēm notīrīt ceļus no sniega

Pilnīgi slepeni

Nr.0041

Latvijas PSR PSRS–ATK Baltijas sevišķā

Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājam kara apgabala Kara padome

Kopija — 8. armijas Kara padomei 1941. gada 30. janvārī

 

Lai kara apgabala karaspēka daļu interesēs uzturētu pastāvīgā gatavībā galvenos šoseju un grunts ceļus, es lūdzu:

1. Uzdot vietējās varas orgāniem nekavējoties notīrīt ceļus no sniega.

2. Pieprasīt pastāvīgu ceļu stāvokļa novērošanu un savlaicīgu to notīrīšanu no aizputinājumiem.

Galveno ceļu karte LPSR robežās — tiek pievienota.

Kara apgabala karaspēka pavēlnieks ģenerālleitnants Kuzņecovs

 

Kara padomes loceklis korpusa komisārs Dibrova

 

Kara apgabala štāba priekšnieks ģenerālleitnants Kļenovs

LVA, 270.f., 1.s.apr., 49.l., 18.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Turpinājums — seko