Par vispārcilvēcisko pamatu

Valsts prezidentes krievu valodas skolotāja Gaļina Vesele:

Cilvēki pēc savas būtības neatšķiras, kopējais, vispārcilvēciskais pamats visiem ir vienāds. Par izdzīvošanu vienādi izmisīgi cīnīsies gan latvietis, gan krievs. Ikvienam sāp, ja nav ko ēst vai nav darba.

Latviešiem labāk izkopta formas izjūta, līdz ar to arī materiālā kultūra, kas saistīta ar formu. Latviešiem patīk, ja apkārt viss ir sakopts, mīļš, glīts. Tomēr es neteikšu, ka latvieši nav dziļi savā saturā, – ir un ļoti dziļi, ar dziļām tradīcijām, tuvi dabai.

Savukārt, krievi, manuprāt, vairāk uztver saturu, ne formu. Krievu cilvēki vairāk vērtē pēc satura, ne formas: nevis kā tu to esi izdarījis, bet ko tu esi izdarījis, nevis kā tu to esi teicis, bet ko tu esi teicis. Krievu tauta ir liela un, ja salīdzināsiet desmit krievu no dažādām Krievijas daļām, ieraudzīsiet, ka tie ir desmit pilnīgi dažādi cilvēki.

Nebaidos teikt, pat desmit dažādas mentalitātes. Tie, kas dzīvo Sibīrijā, ir vieni krievi, ziemeļrietumos, Krievijas klosteru zemēs – atkal pavisam citi...

Kādi ir Latvijas krievi? Viņi daudz ko mantojuši no latviešiem. Latvijā grūti nodalīt, kā saplūdušas mentalitātes un ietekmes. Latviešu ietekme uz krieviem ir ārkārtīgi spilgta.

Skaidrs kā diena, Latvijā valsts valodai jābūt tikai un vienīgi latviešu. Bet to noturēt un saglabāt jums, latviešiem, palīdzēs labākie, inteliģentākie krievi. Ir arī daļa krievu, kuri te ilgu laiku dzīvo, taču valsts valodu neprot un par latviešu kultūru viņiem nav nekādas nojausmas. Nu ko lai dara? Tādi ir vienmēr un visur. Pat Amerikā viņi dzīvo savā kopienā, iepērkas savos veikaliņos, veido savu sabiedrību un valsts valodu nemācās.

Latviešiem ar krieviem būs runāt tikai latviski un viss! Un paciest arī to lauzīto latviešu valodu, kādā vēl runā daudzi nelatvieši. Citādi – ar spēku, ar varmācību – taču neko nevar panākt.

Kas mums tāda Ždanoka vai Rubiks? Pret vienu tādu Ždanoku ir vismaz simt prātīgu krievu. Viņi tā runā ne pārliecības dēļ, bet lai pieteiktu paši sevi. Kā suns, kas staigā un paceļ kājiņu pie katra krūma: te es esmu bijis. Jaunieši, kuriem ir 12 – 15 gadi, tādu Ždanoku pat nezina.

“LAUKU AVĪZE”