Par zemnieku ieguvumiem un zaudējumiem
Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta direktors Andris Miglavs izteicās, ka viņš neredz objektīvus zaudējumus vai ļaunumu lauksaimniecībai no tā, ka Latvija iestāsies ES «es redzu objektīvus ieguvumus.» Kā vienu no tiem viņš minēja iespēju atrisināt slēptā bezdarba problēmu laukos. «Pašlaik, pēc oficiālām ziņām, lauksaimniecībā ir nodarbināti aptuveni 14 procenti no visiem strādājošajiem. Taču īstenībā tiešām ar to nodarbojas tikai seši procenti, pārējie astoņi procenti ir slēptais bezdarbs: viņi ir tikai paslēpušies aiz izkārtnes – lauksaimniecībā strādājošie. Paši saviem spēkiem nespējam tikt ar šo problēmu galā. Latvijas iestājai ES par labu runā arī tas, ka pašreizējā tautsaimniecība nespēj nodrošināt lauksaimniecību ar tādu atbalstu, kas ļautu panākt atkal atdzimšanas un attīstības procesu,» sacīja A. Miglavs.
Arī paši zemnieki lielākoties domā, ka iestājoties ieguvumu būs vairāk nekā zaudējumu. Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas vadītājs Jūlijs Beļavnieks jau agrāk uzsvēra, ka Latvijas valsts patlaban nespēj pienācīgi palīdzēt lauksaimniecībai, tāpēc zemnieku vienīgais glābiņš ir Latvijas iestāšanās ES. Viņš arī norādīja, ka iekļaušanās daudzu valstu savienībā ir saistīta gan ar plusiem, gan ar mīnusiem, bet, raugoties no Latvijas lauksaimnieku viedokļa, plusu būšot vairāk. Pēc lauksaimnieka domām, Latvijas iestāšanās ES būs atkarīga no Eiropas Komisijas labestības un Latvijas valstsvīriem. Par šo nopietno soli lēmums galu galā būs jāpieņem Latvijas pilsoņiem referendumā.
“NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES” pielikums “BIZNESA LAIKS”