Par zemes pirkšanu un pārdošanu

Saskaņā ar pašreizējiem likumiem Latvijā zemi var nopirkt firmas, kurās puse kapitāla pieder ārzemju uzņēmējiem. Neierobežotos daudzumos. Liepājas, Ventspils, kā arī citos Kurzemes un Vidzemes rajonos pēdējos pāris gados ļoti strauji izpērk gruntsgabalus. Uzskaite rāda, ka laukos ir daudz platību, ko zemes reformas rezultātā atguvuši bijušie īpašnieki vai to mantinieki, bet lauksaimniecībā neizmanto. Pašlaik pircēji apgalvo, ka zeme esot vajadzīga graudaugu, lopkopības produktu ražošanai. Patlaban tālredzīgie pērk zemi par sviestmaizi, bet, tikko atvērs robežas, tai būs jau cita cena, gan tad, ja zemi izmantos lauksaimniecībai, saņemot Eiropas subsīdijas, vai tūrismam. Vecajā Vācijas pusē, piemēram, hektārs maksā 9000 latu, jaunajās zemēs – ap 3100, Dānijā – ap 6000 latiem, Somijā – 1800 latu.

Latvijai un arī pārējām Baltijas valstīm eirokomisāri apgalvo, ka lauku ražošanai neesot lielu pastāvēšanas izredžu. Tūrisms, tas gan, tam gan būšot vieta. Tādā gadījumā top skaidrs, ka tālredzīgākie ārvalstnieki steidz uz Latvijas rēķina nodrošināt sev lielu peļņu. To mēs gan arī viņiem tuvredzīgi pasniedzam uz zelta paplātes. Ka tā var būt mērķtiecīga Eiropas politika, apliecina arī SAPARD finansējums, kurā Latvijas zemniekiem nav ļauts naudu izmantot zemes pirkšanai.

Tā nu esam nokļuvuši situācijā, ka paši ļaujam un ļausim pirkt zemi bez ierobežojumiem, toties ES skaidri pateikusi, ka mums tiks noteikta virkne ierobežojumu. Ja no 2003. gada zemi varēs pirkt jebkurš ārzemnieks, tad arī tās domājamās piectūkstoš saimniecības nokļūs neapskaužamas konkurences priekšā, jo eiropiešu rocība un finansu iespējas tālu pārsniedz mūsējās.

Diemžēl Latvijas valdība jau ir aizvērusi sarunu ar ES sadaļu par brīvā kapitāla kustību, nepamanot, ka tādējādi ir aizcirstas durvis arī uz diskusijām zemes pārdošanas lietās. Kā uzskata ekonomists Arnis Kalniņš, šo sadaļu var un noteikti vajadzētu vēl atvērt, lai zemes pirkšanā paredzētu papildu nosacījumus. Kā, piemēram, Polija, Čehija, Ungārija un Slovākija, kas vienojušās ar Eiropas Savienības komisāriem, ka lauksaimniecības zemes iegādei viņu teritorijās noteikts septiņu gadu pārejas periods.

“NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES” pielikums “BIZNESA LAIKS”