ATSAUCĒ IETVERT:
Par aktiera braukšanu pareizā virzienā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.02.2002., Nr. 18 https://www.vestnesis.lv/ta/id/58390
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par aktiera braukšanu pareizā virzienā
Nacionālā teātra aktieris Jānis Skanis:
Vasarā aizbraucu uz Franciju – vēl viens notikums! Sākumā baidījos – biju tik daudz par Franciju lasījis un sapņojis – ko tad, ja nāktos vilties? Bet nē. Francija ir kā skaista, mazliet nobružāta sieviete – īsta, un tu vari tai pieskarties. Nezinu, cik stundu, Parīzē būdams, naktīs negulēju, staigājot pa Monmartras krodziņiem…
Sagadījās tā, ka pēc Francijas izbraukāju Latgali, un tagad vairs nezinu – ja būtu jāliek uz svaru kausiem, man šie lielumi būtu vienādi. Visi tie Latgales lauku ceļi, ezeriņi, krucifiksi krustcelēs, vecās baznīcas… Gribētu dzīvot laukos! Laikam savā dziļākajā būtībā esmu latgalis, lai gan nāku no sēļiem – no Jaunjelgavas.
Visi kliedz un brēc – teātris tāds, teātris šitāds! Bet – kaut ko prasīt var, tikai kaut ko dodot pretī. Ja man teātrī maksātu 200–300 latu mēnesī, jā, tad teātrim būtu tiesības man kaut ko prasīt, bet šobrīd – var apelēt pie manas mākslinieciskās sirdsapziņas, taču, ja es citur vienā vakarā varu nopelnīt tos pašus simt latus, ko teātrī mēnesī…
Vispār jau dzīve ir forša un skaista tieši tāpēc, ka tik grūta – grūti strādāt, grūti naudu pelnīt, un kur nu vēl visi tie kreņķi gan mājās, gan sabiedrībā! Bet dzīve visu laiku tev kaut ko piedāvā – jautājums tikai, vai esi tam gatavs. Nav tā, ka nevienam nekas netiek dots. Tiek. Visiem un katram. Jautājums tikai, vai mākam saņemt. Nekas neiekrīt tieši klēpī – vismaz roka jāpastiepj. Lai kaut kur nokļūtu, jāiesēžas vilcienā, kas ved pareizajā virzienā!
“RĪGAS BALSS”