ATSAUCĒ IETVERT:
Par rakstnieka un politiķa prestižu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.02.2002., Nr. 18 https://www.vestnesis.lv/ta/id/58391
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par rakstnieka un politiķa prestižu
Rakstnieks Andris Kolbergs:
Vispār es esmu vislaimīgākais cilvēks pasaulē. Man ir, kur dzīvot, ko ēst, neesmu gluži nabags, pat pasaules apceļošanai pietiek. Turklāt varu darīt tikai to, ko vēlos! Man nesen piedāvāja portretēt vienu pazīstamu politiķi dokumentālai filmai, solīja ļoti dāsnu atalgojumu. Taču es atteicos. Man šis politiķis gluži vienkārši nepatīk! Ko tad es, melošu cilvēkiem, vai?
Vairākas partijas vienlaikus piedāvājušas nodarboties ar politiku. Taču, partijā iestādamies, es zaudēšu neatkarību. Kāds komandēs, kā man balsot. Politikai jāatdod viss. Bet es nevaru. Kādēļ, vai lielas naudas dēļ? Kāpēc pūlēties nopelnīt vairāk, nekā tu spēj tērēt? Bet tie rakstnieki, kuri paguvuši pasēdēt Saeimā, atpakaļ vis neiet. Reiz satieku deputātu Albertu Belu, lūdzu žurnālam stāstu, bet viņš man atbild: nu, pagaidi mazdrusciņ, tikai 93 dienas atlikušas līdz termiņa beigām!
“VESTI SEGODNJA”