Par tāšu meistaru, ko pazīst pasaulē
Jau 20 gadus Pēteris Zvirbulis pin vīzes, vāceles, cibas un citus izstrādājumus no bērza tāss. Visi šie etnogrāfiskie suvenīri izgatavoti mazā Rīgas nomales namiņā. “Pēc seno latviešu rēķiniem, es vēl arvien skaitos tikai zellis,– smej Pēteris.– Lai iegūtu meistara nosaukumu, šajā amatā jānostrādā vismaz 25 gadi”. Lai gan bērza koksne ir viena no galvenajām Latvijas eksporta precēm, tāss pie mums nevienam nav vajadzīga un pūst atkritumos. Pēteris Zvirbulis ar vienīgais amatnieks mūsu valstī, kurš strādā ar šo seno materiālu. Seno līvu, kuršu, zemgaļu tradīcijas, kuri dižojās tāšu vīzēs un cepurēs, sen pazaudētas.
“Pirmos astoņus gadus ar tāsi strādāju patstāvīgi, kā diletants,– un, godīgi runājot, nonācu strupceļā. Skolotāju tad man nebija. Es sāku tad, kad pēdējais jau bija miris. Labi, ka radās iespēja aizbraukt uz Ziemeļkarēliju, uz Kostomukšu, un pamācīties pie īsta tāšu pinumu meistara Viktora. Viņš man iemācīja senos paņēmienus, ko paša spēkiem apgūt vienkārši nebija iespējams”.
Divdesmit darba gados latviešu tāšu pinēja izstrādājumi sen jau pārsnieguši desmitiem tūkstošus. Viņa darinājumi nokļuvuši daudzos pasaules etnogrāfiskajos muzejos, privātkolekcijās. Tomēr katra lādīte vai medus ciba ir oriģināldarbs, kas no meistara un viņa dzīvesbiedres prasa ne vienu dienu vien.
“VESTI SEGODNJA”