Sabiedrības domu apmaiņā Rīgas Lietuviešu vidusskolas mājās

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Preses konferencē: Lietuvas Mazākumtautību un imigrācijas lietu departamenta ģenerāldirektors Antans Petrausks, Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns un Lietuviešu vidusskolas direktore Aldona Treija (augšējā attēlā); viņi vēl tikai gatavojas kļūt par skolēniem — pašlaik sagatavošanas klasē mācās 27 bērni, tostarp arī latvieši (apakšējos attēlos)

Vakar, 31. janvārī, Rīgas Lietuviešu vidusskola aicināja uz preses konferenci, lai iepazīstinātu ar šīs gaismas pils pārbūves pirmā un otrā posma darbu pabeigšanu.

Skolas direktore Aldona Treija atgādināja, ka lietuviešu skolas atdzimšana sākusies 1991. gadā — līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu pavērās jaunas iespējas arī mazākumtautībām. Togad Rīgas 85. vidusskolas telpās ar Vidzemes priekšpilsētas skolu daļas atbalstu tika atvērta pirmā lietuviešu klase ar 9 skolēniem.

Mācību plānus un programmas apstiprināja Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija.

Skola auga un pieņēmās spēkā, ik gadu atverot jaunu klasi, 2000. gadā tai tika piešķirts vidusskolas statuss. Patlaban Rīgas Lietuviešu vidusskolas 11 klasēs mācās 150 skolēni, strādā 24 skolotāji, sagatavošanas klasi apmeklē 27 skolēni. Un visiem skolēniem, kā teica Aldona Treija, sirds ir jādala uz pusēm — tā pukst mīlestībā savai dzimtenei Latvijai, bet tiecas arī pret tēvu zemi Lietuvu.

Bet pati vidusskola, kas tapusi un top Latvijas dzelzceļa bijušā bērnudārza vietā un no ārienes izskatās diezgan nepievilcīga, jau aiz sliekšņa priecē ar pārdomātu plānojumu, labu celtniecības darbu kvalitāti, jaunām mēbelēm, kas visas gādātas par Lietuvas Republikas līdzekļiem, ar mūsdienīgu ģērbtuvi, kur katram skolēnam savs slēdzams skapītis, ar atpūtas un grāmatu krātuves telpām ēkas trešajā stāvā. Starp citu — gan pagrabstāvs, gan augšstāvs ar jumta logiem ir izveidoti no jauna. Pārbūve veikta par Lietuvas un Latvijas līdzekļiem — abas valstis kopā šim mērķim piešķīrušas apmēram 900 tūkstošus latu, vērā ņemams bijis arī Latvijā dzīvojošo lietuviešu uzņēmēju atbalsts.

Un būtībā jau Rīgas Lietuviešu vidusskola nav tikai lietuviešiem, bet gan visiem rīdziniekiem — jau tagad tur mācās 35 latviešu bērni. Jo mācību programma noteic, ka sākotnēji puse priekšmetu tiek mācīta latviešu valodā, bet otra puse — lietuviski. Vidusskolas klasēs šī proporcija tiek mazliet mainīta par labu lietuviešu valodai, tomēr trešā daļa priekšmetu arī tur tiek apgūta latviešu valodā. Turklāt latviešu valodā mācītie priekšmeti tiek pasniegti pēc Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas standartiem, bet lietuviešu valodā apgūstamie — pēc Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrijas standartiem.

Preses konferencē uzrunu latviešu valodā teica Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns:

— Dāmas un kungi! Atļaujiet teikt dažus vārdus par lietuviešu skolu Rīgā, par lietuviešu mazākumtautības lietām Latvijā un vispār par Lietuvas un Latvijas sadarbību.

Lietuvas un Latvijas sadarbība attīstās veiksmīgi. Mūsu tautām un valstīm ir kopīgi mērķi — integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Veiksmīgi paplašinās sadarbība aizsardzības, ekonomikas un kultūras sfērā. Sadarbība aptver daudzas jomas, tas ir dabiski, ka dažu sadarbības jautājumu risināšana kavējas vai ieilgst. Gribu izteikt cerību, ka šīs problēmas, kurām tiek pievērsta liela uzmanība visos līmeņos un visās abu valstu amatpersonu tikšanās reizēs, jau tuvākajā nākotnē tiks atrisinātas.

Preses konferences viesi uzmanīgi klausās, ko runā namamāte. Priekšplānā no kreisās: Rolands Zuorza, Stepons Kulbausks, Antans Petrausks, Petrs Vaitiekūns, Aldona Treija Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Mēs, lietuvieši un latvieši, varam pamatoti lepoties ar to, ka mazākumtautību jautājumi ir tieši tā joma, kur Lietuvas un Latvijas sadarbība risinās itin sekmīgi. Panākumi šeit pozitīvi ietekmē mūsu sadarbību visā starpvalstu attiecību kopumā. Rīgā un Kauņā kopīgus projektus realizē Lituānistikas un Letonikas centri, Latvijā veiksmīgi darbojas dažādas lietuviešu apvienības, lietuviešu svētdienas skolas un vidusskolas. Lietuvieši un latvieši ir atklājuši formulu veiksmīgai sadarbībai mazākumtautību jomā un izrādījuši pietiekami politiskās gribas, lai to īstenotu praksē. Abas valstis ir veikušas nozīmīgu ieguldījumu sadarbības jomā mazākumtautību jautājumā — ir atbalstījušas to ar savu labvēlību, ar materiālajiem resursiem, ar kopīgu un neatlaidīgu darbu. Tas viss ir devis labus rezultātus. Mums ir priekšzīmīgas attiecības Lietuvas un Latvijas etnisko minoritāšu jautājumos, mums ir pamatskola — Lietuviešu vidusskola Rīgā. Bez šaubām, šī skola atbilst visām Latvijas izglītības sistēmas prasībām un standartiem. Tā ir domāta visiem Latvijas bērniem. Tomēr bez standarta pieejas šajā skolā tiek piedāvāta vēl kāda — tā ir iespēja tuvāk iepazīt Lietuvu un tās kultūru. Tādējādi jauniem cilvēkiem pēc skolas beigšanas palielinās izredzes atrast savu vietu dzīvē. Ar šo skolu un tās mācību koncepciju, kas ar abu valstu pūliņiem bija attīstīta tālāk un atsedz skolas darba stilu, ir šodien apmierināti gan bērni, gan viņu vecāki, gan skolotāji.

Gribu izteikt gandarījumu par to labvēlīgo sapratni, kas konstruktīvai sadarbībai lietuviešu etniskās minoritātes izglītības sfērā tiek izrādīta visos Latvijas valsts varas līmeņos — skolu valdē, Naturalizācijas pārvaldē, Rīgas domē, Saeimā, valdībā un prezidentes līmenī. Mums jārūpējas par labām Lietuvas un Latvijas attiecībām, kas ir mūsu kopīgs panākums tagad un nākotnē.

Pēc vēstnieka runāja SIA “Būvuzņēmums “Asme”” galvenais projektu vadītājs Ronalds Orleāns, stāstot, ka darba vēl daudz, jo skolas celtniecībai paredzēta arī trešā kārta, kad pārbūvei jāvainagojas ar sporta zāles un skatītāju balkona izbūvi, kopmītnes izveidi audzēkņiem un skolotājiem, kas brauc no Lietuvas, un vēl citām iecerēm, kur savu daļu līdzekļu atvēlēs gan Lietuvas, gan Latvijas puse.

Gandarījumā par paveikto un darāmo domās dalījās arī Lietuvas Mazākumtautību un imigrācijas lietu departamenta ģenerāldirektors Antans Petrausks un viņa vietnieks Stepons Kulbausks, Rīgas pilsētas Skolu valdes priekšsēdētājs Guntis Helmanis, Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētājs Guntis Jirgensons un Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrijas Sociālās politikas departamenta direktors Rolands Zuoza.

Jāatgādina, ka pirms Otrā pasaules kara Latvijā bija 11 lietuviešu pamatskolas un lietuviešu ģimnāzija Rīgā — tās visas tika slēgtas padomju varas laikā. Nu pēc gada un vēl dažiem mēnešiem 12. klasi pirmoreiz beigs meitenes un puiši, kas par savu sauc Rīgas Lietuviešu vidusskolu. Jaunieši, kam arvien mīlestība un sirds būs jādala uz pusēm, lai daļa tiek Latvijai un daļa — Lietuvai.

Andris Sproģis, “LV” nozaru virsredaktors