Ar mērķi — stiprināt Eiropas Savienību

Par Spānijas prezidentūras iecerēto darbību Eiropas Savienības vadībā

Šī gada sākumā Spānija jau trešo reizi uzņēmās Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts pienākumus un tos pildīs sešus mēnešus — līdz šī gada 1. jūlijam. Lai arī interesenti Latvijā no pirmavotiem varētu uzzināt par Spānijas iecerēm ES politikā un ekonomikā, pirms nedēļas, 23. janvārī, ES Informācijas centrā Rīgā ar lekciju “Spānijas prezidentūras prioritātes” viesojās Spānijas vēstniece Latvijā Marija Kristina Barrjosa Almasora.

Lai gan šī ir jau trešā reize, kad Spānija uzņemas prezidentūras pienākumus, tieši šī prezidentūra uzskatāma par nozīmīgāko un ambiciozāko Spānijas politisko uznācienu kopš iestāšanās ES, atzina vēstniece. Lielākās Spānijas ieceres šajos sešos mēnešos saistītas ar ES ārējās un drošības politikas stiprināšanu, arvien palielinot Eiropas lomu cīņā ar starptautisko terorismu gan pasaulē, gan Eiropas iekšienē. Spānija savas prezidentūras laikā iecerējusi ievērojami stiprināt ES lomu pasaulē, sniedzot ieguldījumu gan konfliktu risināšanā Āzijā un Āfrikā, gan arvien vairāk stiprinot attiecības ar ASV un uzlabojot attiecības ar Krieviju. Prezidentūrai izvirzītais moto ir “Vairāk Eiropas” — vairāk Eiropas pasaulē, vairāk Eiropas tās iedzīvotājiem un vairāk Eiropas saistībā ar eiro, uzsvēra runātāja.

Spānija vēlas panākt, lai arvien biežāk starptautiskajā arēnā ES savu nostāju paustu vienoti, jo tikai tādējādi iespējams izmantot ES dalībvalstu vienotības patieso jēgu. Spānijas mērķis ir šajos sešos mēnešos parādīt, ka tieši spāņi ir viena no eiropeiskākajām Eiropas nācijām.

Lai efektīvi cīnītos pret terorismu Eiropā un pasaulē, Spānija apņēmusies turpināt ES Padomes aizsākto darbu pēc traģiskajiem 11. septembra notikumiem ASV un aktīvi stiprināt vairākas drošības pozīcijas. Tas nozīmē ES un tās dalībvalstu likumdošanas sakārtošanu un saskaņošanu, lai tiktu izskausta jebkāda teroristisko organizāciju darbība, kas iespējama, izmantojot atšķirības dažādu dalībvalstu likumdošanā. Plānots turpināt pretterorisma deklarācijas izstrādi.

Nozīmīgs uzdevums šajā cīņā ir arī stiprināt ES policijas un citu drošības struktūru tālāku sadarbību, lai veicinātu vispusīgu un regulāru informācijas apmaiņu, kas kļūtu par pamatu sekmīgai cīņai ar starptautiskajām teroristu kustībām. Spānijas valdība apņēmusies izdarīt arī lielāku spiedienu uz ES ekonomiskajām struktūrām ar mērķi veicināt jau uzsākto cīņu ar teroristisko organizāciju iespējamo finansiālo darbību ES dalībvalstīs. Tāpat plānots aktīvāk sadarboties arī ar NATO un ASV, gan iesaistoties reālā fiziskā cīņā, gan izstrādājot efektīvu starptautisko likumdošanu terorisma apkarošanai.

Otra nozīmīga Spānijas prezidentūras prioritāte ir ekonomiskā modernizācija un liberalizācija. Lai celtu ES labklājību un konkurētspēju pasaulē, Spānija izceļ vairākas nozares, kurās būtu nepieciešama īpaši strauja modernizācija un liberalizācija, — transports un komunikācijas, vienota Eiropas enerģētikas un finansu tirgus stiprināšana, nodarbinātības līmeņa palielināšana līdz maksimāli iespējamajam un sadarbības veicināšana izglītībā.

Spānijas prezidentūras sākums sakrīt arī ar šogad nozīmīgāko notikumu ES ekonomikā — vienotās valūtas eiro ieviešanu. Kā lekcijas laikā atzina vēstniece, lielākā daļa darba, kas saistīts ar sagatavošanos eiro ieviešanai, paveikta vēl ilgu laiku pirms Spānijas prezidentūras, tādēļ nebūtu pareizi, ja Spānija sev piedēvētu nopelnus par līdz šim veiksmīgo eiro ieviešanu. Tomēr tieši Spānijas vadībā nāksies veikt vairākus nozīmīgus pasākumus, kas saistīti ar veco valūtu nomaiņu pret eiro. Spānija apņēmusies aktīvi sekot līdzi eiro valūtas ieviešanai un novērst iespējamos viltošanas gadījumus, kas iespējami sakarā ar eiro banknošu vājo atpazīstamību un neierasti milzīgo skaidrās naudas apjoma cirkulāciju, kas izteikti novērojama tieši janvārī. Tāpat Spānija apņēmusies veicināt ciešāku ekonomisko sadarbību starp ES dalībvalstīm, lai līdz ar jaunās valūtas ieviešanu stiprinātu ekonomisko stabilitāti Eiropā un eiro spētu sevi pierādīt kā sekmīgu valūtu, kas palīdzētu reģionam atgūties no ekonomiskās attīstības atslābuma. Spānija ir nolēmusi veicināt arī eiro popularitāti pasaulē un uzsvērt eiro spēku un vietu pasaules ekonomikā.

Neiztrūkstoša prioritāte Spānijas prezidentūras programmā ir arī ES paplašināšanās. Lai lauztu izveidojušos priekšstatu, ka spāņi negatīvi vērtē organizācijas paplašināšanos austrumu virzienā, Spānija prezidentūras prioritātēs īpaši uzsvērusi, ka Spānijas sabiedrība pozitīvi vērtē jaunu dalībvalstu uzņemšanu ES no Viduseiropas un Austrumeiropas, uzsvēra M. K. Barrjosa Almasora. Spānija sola ieguldīt visus nepieciešamos resursus, lai sekmīgi virzītos uz priekšu smagākajās iestāšanās sarunu sadaļās, par kurām tiks runāts, tuvojoties iestāšanās sarunu noslēgumam ar sekmīgākajām kandidātvalstīm. Spānija ir gatava strādāt, lai panāktu kompromisu ES dalībvalstu un kandidātvalstu starpā sarežģītākajos ES likumdošanas jautājumos.

Spānijas prezidentūra sakrīt arī ar laiku, kad savu darbu sāks Konvents, kurā ES dalībvalstu un kandidātvalstu politiķi spriedīs par ES nākotni. Spānija savas prezidentūras pirmajos mēnešos apņēmusies sadarboties ar jaunās institūcijas izvirzīto prezidentu un viceprezidentiem un darīt visu, lai Konvents sāktu savu darbību iecerētajā laikā un spētu darboties pēc iecerētā laika grafika. Konvents savu darbību sāks 1. martā, un paredzēts, ka pirmais jaunās institūcijas darba posms varētu beigties līdz ar Spānijas prezidentūras noslēgumu jau šā gada 21. un 22. jūnijā, kad Konventa prezidents sniegs ziņojumu ES Padomei Seviļā.

Kā lekcijas laikā atzina arī pati Spānijas vēstniece, iespējams, ka Spānijas prezidentūras mērķi šī gada pirmajos sešos mēnešos var šķist ļoti ambiciozi — par to liecina arī aptuveni 540 dažādie jautājumi, kurus Spānija prezidentūras laikā plānojusi izskatīt dažādu nozaru ES Ministru padomes sēdēs.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors