Par Latvijas un Eiropas Komisijas sadarbību un atbalstu

Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām un nacionālais palīdzības koordinators Roberts Zīle ir ticies ar jauno Eiropas Komisijas (EK) delegācijas vadītāju Latvijā Endrū Rasbašu. Puses pārrunājušas arī jautājumus, kas tieši saistīti ar Latvijas un Eiropas Komisijas līdzšinējo un turpmāko sadarbību ES sniegtā pirmsiestāšanās un arī pēciestāšanās atbalsta kontekstā.

Tikšanās laikā ministrs informēja jauno EK delegācijas vadītāju par Latvijas valdības plānu tuvākajos mēnešos izstrādāt pamatnostādnes institucionālajai sistēmai, konkrēti ES struktūrfondu vadībai, uzraudzībai, novērtēšanai un kontrolei. “Profesionāla un uzticama administratīvā sistēma ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai Latvijai ar pilnu atbildību varētu izticēt Eiropas Savienības nodokļu maksātāju naudu, konkrēti — struktūrfondu līdzekļus. Tas ir gan signāls, ko esam saņēmuši no Eiropas Komisijas, gan mūsu pašu pārliecība, ja vēlamies pilnā apjomā izmantot visas Eiropas Savienības fondu sniegtās iespējas,” pēc tikšanās uzsvēra R.Zīle. E.Rasbašs atgādināja, ka ir ļoti svarīgi, plānojot administrācijas pilnveidošanu, atcerēties, lai precīzi un nepārprotami tiktu dalītas vadošās un maksājumu iestāžu funkcijas, proti, lai tiktu skaidri nodalīta programmu vadība, uzraudzība un īstenošana.

R.Zīle atzīmēja, ka “izaicinājumi būs vēl, piemēram, kā no pirmsiestāšanās procedūrām pāriet uz finansu vadību, kāda tiek piemērota dalībvalstīs”. Taču tieši tāpēc ar Komisijas vadītāju pārrunāta vienošanās sadarboties arī Latvijas pēciestāšanās perioda stratēģijas izstrādē.

Ministrs augstu novērtēja jaunā delegācijas vadītāja līdzšinējo darba pieredzi Eiropas Komisijā, kur viņa kompetencē bija tieši kandidātvalstu PHARE programma. “Latvijai šī pieredze var būt ļoti nozīmīga, tā ka joprojām ievērojams atbalsts kandidātvalstīm tiek realizēts tieši caur šo — senāko — programmu.”

R.Zīle un E.Rasbašs savā pirmajā tikšanās reizē parakstījuši arī pirmo kopējo finansu līgumu — PHARE 2001.gada horizontālās programmas finansu memorandu par kopienu atbalstu Latvijai kodoldrošības jomā, kura ietvaros Latvija saņem atbalsu diviem projektiem 1,75 miljonu eiro vērtībā. 2001.gadā EK nāca klajā ar iniciatīvu — daļu PHARE naudas atvēlēt kodoldrošības jautājumiem. Sākot ar 2002.gadu, plānots kodoldrošības programmu paplašināt un iekļaut kandidātvalstu nacionālajās PHARE programmās.

Finansu memorandā iekļautie projekti:

1. Radioaktīvo atkritumu papildu tvertnes Baldonē skiču projekts (0,1milj.eiro). Projekta saņēmēja — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Pēc Salaspils atomreaktora darbības apturēšanas aktuāls kļuvis jautājums, kur uzglabāt ap 1200 m3 radioaktīvo atkritumu. Tādēļ Baldonē plānots izveidot papildu radioaktīvo atkritumu uzglabāšanas tvertni, kur tiktu noglabāti arī citi Latvijas teritorijā esošie radioaktīvie atkritumi. Tiks sagatavotas atkritumu tvertnes skices un tvertnes tālākas izbūves projektam nepieciešamā dokumentācija.

2. Radioloģijas drošības uzlabošana (1,65 milj.eiro). Projekta saņēmēja — Labklājības ministrija.

Projekta mērķis ir izpildīt EK direktīvu par indivīdu veselības aizsardzību no jonizētās radiācijas apdraudējuma medicīnā. Projekta rezultātā plānots sagatavot nepieciešamos likumdošanas aktus par medicīnā lietoto radioloģisko iekārtu tehnisko uzraudzību, iegādāties jaunu laboratorijas aprīkojumu, kā arī īstenot visaptverošu vietējo ekspertu apmācības programmu radioloģijas drošības jautājumos.

Projektu varēs sākt īstenot pēc PHARE 2001.gada horizontālās programmas parakstīšanas starp Latvijas valsti un Eiropas Komisiju. Projektu kontraktācijai jānotiek līdz 2003.gada novembra beigām, bet līdzekļu izmantošanai — līdz 2004.gada novembra beigām.