Kad atskatoties ir iespēja raudzīties uz priekšu

Vakar Ekonomikas ministrijā tika prezentēts “Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību”

Ievadā

Nododam Jūsu vērtējumam kārtējo, jau piecpadsmito, Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Līdzīgi kā iepriekšējos, arī šajā Ziņojumā Ekonomikas ministrijas speciālisti vērtē valsts ekonomisko stāvokli un reformu gaitu, kā arī prognozē tautsaimniecības attīstības perspektīvas.

Ar gandarījumu ir jāatzīmē, ka pēdējos divos gados Latvijā ir vērojami augsti izaugsmes tempi, vieni no straujākajiem Viduseiropas un Austrumeiropas reģionā. 2000. gadā IKP pieauga par 6,6%, bet 2001. gadā prognozējam, ka IKP pieaugs par 7,5%. Aktivitāte pieaug gandrīz visās nozarēs. Jo īpaši iepriecina, ka ražošana ir atsākusi strauji pieaugt rūpniecībā. Pieaugums ir sasniegts stabilā makroekonomiskā vidē. Inflācija ir zema, un valūtas maiņas kurss — stabils.

Augstais investīciju līmenis, iespējas saņemt būtisku atbalstu no ES pirmsstrukturālajiem fondiem, uzņēmējdarbības vides uzlabošanās vieš cerības, ka izaugsme būs noturīga arī nākamajos gados. Šobrīd vērojamā pasaules ekonomikas attīstības tempu palēnināšanās nedaudz varētu piebremzēt Latvijas IKP pieaugumu 2002. gadā līdz 4–6% atkarībā no ārējās vides stāvokļa. Tomēr prognozējam, ka 2003. gadā un tam sekojošajos gados vidēja termiņa periodā izaugsmes tempi atkal paātrināsies.

Pozitīvi Latvijas ekonomisko attīstību ir novērtējusi arī Eiropas Komisija, kas gadskārtējā Progresa ziņojumā, kurš tika publicēts 2001. gada 13. novembrī, ir secinājusi, ka mūsu valstī ir funkcionējoša tirgus ekonomika. Ir atzīmēts, ka Latvija ir saglabājusi makroekonomisko stabilitāti un jau tuvākajā laikā būs spējīga izturēt ES tirgus konkurences spiedienu. Eiropas Komisija norāda, ka, savlaicīgi pabeidzot uzsāktos darbus un turpinot strukturālās reformas, Latvijai ir labas iespējas pabeigt iestāšanās sarunas līdz 2002. gada beigām. Latvijas valdība ir gatava paveikt Eiropas Komisijas ziņojumā minētos uzdevumus un nākamā gada laikā pabeigt iestāšanās sarunas.

Ziņojumā Jūs atradīsiet informāciju gan par ārējo ekonomisko vidi, galveno ekonomisko un sociālo rādītāju un tautsaimniecības nozaru attīstību, gan par integrācijas procesu Eiropas Savienībā, ekonomiskās attīstības programmām, privatizāciju, uzņēmējdarbības politiku un citām ekonomiskajām reformām. Nobeigumā Ziņojuma autori dod rekomendācijas valsts ekonomiskās politikas pilnveidošanai.

Ne visus Ziņojumā aplūkotos jautājumus ir vērtējis Ministru kabinets, tāpēc daudzi spriedumi par valsts ekonomisko attīstību un priekšlikumi par turpmāko rīcību atspoguļo tikai Ekonomikas ministrijas speciālistu viedokli.

Ceru, ka Ziņojums noderēs ekonomistiem, uzņēmējiem, visiem, kurus interesē Latvijas tautsaimniecības attīstības problēmas, un rosinās valsts institūciju, dažādu organizāciju un interešu grupu pārstāvju, ekonomistu un citu interesentu domu apmaiņu.

2001. gada decembris Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis

Preses konferencē

Likumsakarīgi, ka jaunā gada pirmajā mēnesī atskatāmies uz paveikto aizvadītajā gadā un, izvērtējot to, cenšamies apjaust un paredzēt notikumu turpmāko attīstību. Pēdējā laikā daudz dzirdēts, lasīts, runāts un rakstīts par to, ka Latvijas tautsaimniecības attīstība pagājušajā gadā ir bijusi ļoti veiksmīga. Kas ir šīs veiksmes atslēga? Atbildi uz šo jautājumu var rast, izstudējot kārtējo, jau piecpadsmito, Ekonomikas ministrijas (EM) speciālistu sagatavoto “Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību”, kurā izvērtēts valsts ekonomiskais stāvoklis un reformu gaita, kā arī sniegtas prognozes par tautsaimniecības attīstību šinī un nākamajos gados. Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem iespēja iepazīties ar jauno ziņojumu tika piedāvāta 31. janvārī EM rīkotajā preses konferencē.

Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis aizvadīto gadu Latvijas ekonomikā vērtēja kā ļoti veiksmīgu, uzsverot, ka iekšzemes kopprodukta pieauguma ziņā Latvija ir līdere Eiropas Savienības kandidātvalstu vidū. A. Kalvītis uzskata, ka pozitīvos rezultātus nodrošinājusi gan ārējo apstākļu labvēlīgā ietekme, gan pašmāju uzņēmēju veiksmīgā darbība. Privatizācijas rezultātā tautsaimniecībā ir notikusi pārstrukturizācija, un uzņēmēji ieguvuši jaunu izaugsmes tempu un attīstības iespējas. Arī valdībai ir bijusi ļoti liela nozīme ekonomiskās attīstības nodrošināšanā, uzsvēra ekonomikas ministrs. Stingra fiskālā un monetārā politika, ko īsteno Latvijas Banka, kā arī Latvijas valdības īstenotā nodokļu politika ir tie iemesli, kas veicina ekonomiskās attīstības tempu pieaugumu, atzina A. Kalvītis.

Kā nozīmīgus ministrs minēja divus ar nodokļu politiku saistītus lēmumus aizvadītajā gadā: pirmkārt, 2001. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas noteica, ka uzņēmumam ir tiesības par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 40% apmērā no kopējās ieguldījumu summas.

Tādējādi Latvijas uzņēmējiem tika dota iespēja mērķtiecīgi ieguldīt līdzekļus uzņēmuma attīstībā, saņemot atvieglojumus ienākuma nodokļa formā. Šo iespēju jau ir izmantojusi a/s “Latvijas finieris”, kas izstrādājusi atbalstāmo investīciju projektu “Saplākšņu produktu dziļāka pārstrāde un ražošana, ekonomiski izmantojot Latvijas Republikas meža resursus, un konkurētspējīgu, eksportam piemērotu tehnoloģiju ieviešana” un plāno veikt ieguldījumus pamatlīdzekļos — 16,1 miljonu latu. Valsts atbalsts šī projekta īstenošanai paredzēts uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides veidā 6,4 miljonu latu vērtībā.

Tie, kas sākotnēji kritizēja valdību par lēmumu piešķirt uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus lielu investīciju projektu īstenotājiem, jo tādējādi tikšot atbalstīti lielie ārvalstu koncerni, bet vietējiem uzņēmumiem šie grozījumi nebūšot labvēlīgi, tagad var pārliecināties par pretējo: tieši Latvijas uzņēmēji šobrīd iesniedz projektus, lai saņemtu atvieglojumus, sacīja A. Kalvītis.

Ekonomikas ministrs uzskata, ka otrs nozīmīgais valdības solis ir 2002. gada budžeta likuma izstrādes gaitā pieņemtais lēmums turpmākajos trīs gados pakāpeniski samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi. Šogad nodokļa likme tika pazemināta par 3%, un lielajiem uzņēmumiem tā sasniedz 22%, bet maziem un vidējiem uzņēmumiem — apmēram 17,6%. 2003. gadā nodokļu likme tiks samazināta vēl par 3%, bet 2004. gadā — par 4%. Rezultātā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme būs 15%.

Kā uzsvēra A. Kalvītis, šīs tendences ļoti pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbības attīstību.

Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību raksturoja EM Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs.

Kā informatīvi analītisks biļetens, kas aptver ekonomiku kopumā, šis ziņojums ir unikāls, atzina O. Barānovs. Ziņojumam ir izveidojies pastāvīgs lasītāju loks, kurā liels augstskolu studentu īpatsvars. Tā tirāža ir pietiekami liela — 3500 eksemplāru latviešu valodā un 3000 — angļu valodā. Turklāt ar ziņojumu var iepazīties arī internetā: http://www.lem.gov.lv

O. Barānovs uzskata, ka būtu labi, ja šāda tipa izdevumus sagatavotu arī citas institūcijas. Nevar teikt, ka tie vispār netiek izdoti, diemžēl tas nenotiek regulāri. Piemēram, Latvijas Banka, kurā strādā augsta līmeņa speciālisti, līdzās saviem oficiālajiem izdevumiem varētu sagatavot arī šim ziņojumam radniecīgus analītiska tipa izdevumus.

Analītiskā ziņojuma izdošana nav EM pašmērķis, norādīja O. Barānovs, tas tiek darīts, lai sniegtu detalizētu informāciju, izvērtētu to, rosinātu lasītāju uz diskusijām un lai rezultātā tiktu pieņemti pamatotāki un izsvērtāki lēmumi.

Runājot par ekonomikas izaugsmes faktoriem nozaru griezumā, O. Barānovs pastāstīja, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu valstī galvenokārt nodrošina trīs lieli sektori: apstrādes rūpniecība, transports un sakari, kā arī privātie pakalpojumi — tirdzniecība, komercpakalpojumi un finanses. Šie trīs sektori nodrošina vairāk nekā trīs ceturtdaļas no kopējā IKP pieauguma.

Apstrādes rūpniecības ieguldījums IKP pieaugumā pagājušā gada deviņos mēnešos bija 2,2% (kopējais IKP pieaugums — 7,9%). Šis rādītājs liecina par to, ka apstrādes rūpniecībā atkal ir sācies pieaugums. Pagājušā gada beigās rūpniecības līmenis bija pārsniedzis to līmeni, kāds bija pirms Krievijas krīzes. Ir mainījusies arī rūpniecības tirgu struktūra. Lielākais rūpniecības preču noieta tirgus ir Rietumeiropa. Ražošanu eksportam stabili attīsta trīs nozares: kokapstrāde, tekstilrūpniecība un metālapstrāde. Pagājušajā gadā bija ražošanas apjomu pieaugums tajās nozarēs (piemēram, pārtikas rūpniecībā), kurām ir eksporta tirgi Krievijā un citās NVS valstīs. Kopumā eksports uz Krieviju pagājušajā gadā pieauga par 50%. Veiksmīgi attīstījusies arī Latvijas sadarbība ar Lietuvu un Igauniju. Eksporta apjoms uz abām kaimiņvalstīm ir tikpat liels kā uz visām NVS valstīm kopā.

Nozīmīgs sektors mūsu valsts ekonomikā ir transports un sakari. Pagājušais gads bija labvēlīgs tranzītpakalpojumu attīstībai. Kravu apgrozība Latvijas ostās pērn bija visaugstākā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Kā atzina O. Barānovs, prognozes šim gadam nav tik optimistiskas. Tik augstu pieauguma tempu šajā jomā vairs neizdosies sasniegt, jo strauji pieaug konkurence.

Privātajā pakalpojumu sektorā visstraujāk jau kopš 1997. gada attīstās tirdzniecības nozare. Ik gadu pieaugums sasniedz apmēram 10%, tas notiek tāpēc, ka pamazām palielinās iedzīvotāju ienākumi un iespējas ņemt kredītus, kā arī tiek izvērsts lielveikalu tīkls, kas piedāvā plašāku un kvalitatīvāku preču klāstu.

Attīstības iespējas vēl joprojām ir arī finansu starpniecības un komercpakalpojumiem. Piemēram, ja salīdzina depozītu un kredītu līmeni Latvijas bankās, tas ir apmēram septiņas reizes zemāks nekā Rietumeiropas bankās, minēja O. Barānovs.

Ziņojumam ir pievienotas EM speciālistu rekomendācijas valsts ekonomiskās politikas pilnīgošanai. O. Barānovs pievērsa uzmanību divām problēmām. Pirmkārt, ziņojuma autori uzskata, ka ir nepieciešams lielāks valsts atbalsts uzņēmējdarbībai. Lielākā problēma ir tā, ka budžeta izdevumu struktūra, kas tika izstrādāta deviņdesmito gadu vidū, ir smagnēja un neelastīga. Tāpēc pozitīvi vērtējama aizsāktā budžeta plānošanas reforma, bez kuras atrast papildu līdzekļus uzņēmējdarbības un citu sfēru atbalstam nebūs iespējams.

Otrkārt, ir jāpaaugstina ekonomikas pētniecības līmenis. Šobrīd dažādi pētījumi par ekonomiku galvenokārt tiek veikti vai nu ministrijās, vai arī piesaistot augstskolu mācībspēkus. EM speciālisti uzskata, ka ir jāizveido valsts finansēts tautsaimniecības zinātniskās pētniecības institūts.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore