Par valsts valodu tagad un nākotnē

Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja dzejniece Māra Zālīte:

Pēc profesijas esmu latviešu filoloģe. Man valoda ir ne vien komunikācijas līdzeklis, bet arī substance. Protams, latviešu valoda ir mazas nācijas valoda. Pasaule nepārtraukti pārstrukturējas. Un ja mēs gribam saglabāt savu valodu, mums jānodrošina tās spēja konkurēt ar citām valodām. Iespējams, ka jums tas nepatiks, taču šobrīd vislielākā konkurente Latvijas teritorijā mums ir krievu valoda. Neslēpsim to. Mana dziļākā pārliecība un noteikta valsts politika ir, ka latviešu valodai jākļūst par integrācijas līdzekli. Ja mēs dzīvojam Latvijas valstī, mums ir jābūt kopīgai valodai kā kontaktēšanās līdzeklim un kā vērtību sistēmai. Pagaidām tās ir dažādas, tā kā…

Būtu liela kļūda, kas veicinātu vienīgi negatīvu attieksmi pret valsts valodu, ja mēs patiešām pārveidotu pensijas vecuma cilvēkus, kuri nodzīvojuši visu dzīvi ar vienu valodu. Viņi neizies ārpus savas valodas “teritorijas” robežām. Runa tomēr ir par valsts nākotni. Es ticu, ka Latvijas neatkarība ir neatgriezeniska. Taču man ir aizdomas, ka ne visi ir gatavi to pieņemt.

Kad mēs būsim Eiropas Savienībā, mums būs daudz problēmu, tajā skaitā arī tādas, ko vēl neapzināmies. Eiropas Savienības likumi pagaidām garantē, ka latviešu valoda ir viena no ES valsts valodām. Taču praksē tas diez vai tā būs. Tādēļ mums izveidota apakškomisija, kas pētīs mazo valodu stāvokli Eiropas Savienībā un prognozēs mūsu valodas stāvokli, kad notiks iestāšanās. Vispār šī valodas komisija ir apolitiska struktūra, kas sastāv no profesionāļiem. Tai jāizstrādā ļoti detalizēta latviešu valodas aizsardzības un attīstības programma, jāsniedz rekomendācijas valdībai, prezidentei, kā rīkoties katrā konkrētā gadījumā. Mums jānoskaidro, kur ir problēmas – sociālas, psiholoģiskas. Diemžēl, mēs saskaramies ar politiku. Nodarbojamies arī ar latviešu valodas kvalitāti, kas stipri cietusi no krievu valodas ietekmes padomju periodā un no angļu valodas ietekmes pašlaik.

Domāju, ka vidusskolās apmācības pāreja uz valsts valodu notiks 2004. gadā, kā tas programmā paredzēts. Tas nenozīmē, ka valstī nebūs krievu skolu. Runa ir par to, ka valsts vispārizglītojošajām skolām jāgatavo cilvēki dzīvei Latvijā, un viens no priekšnoteikumiem ir latviešu valoda.

Taču dažs labs jūtas kā Krievijas pilsonis, dzīvo krievu kultūras un informatīvajā vidē. No kā baidās latvieši? Baidās zaudēt savu neatkarību, ideālu, kurš viņiem bijis jau kopš 1905. gada. Krieviem jāizprot latviešu psiholoģija. Krieviem jādemonstrē lojalitāte, un viņi varēs strādāt labu darbu, ja cienīs valsti, kurā dzīvo.

“VESTI SEGODNJA”