Par valodu un brīvu domāšanu
Dzejnieks Guntars Godiņš:
Klausoties politiķu runās, lasot ierēdņu savārstītos ziņojumus, oficiālos dokumentus gan latviešu, gan igauņu valodā, man parasti rodas vēlēšanās izlabot kļūdas, novilkt censonim bikses un kārtīgi nomizot, pēc tam ielikt kaktā un teikt – nu, kur tu lien! Ir taču citi darbi, kur valodas vietā jāizmanto lāpsta, āmurs vai kaplis. Var taču kaut sniegu tīrīt!
Pirms Valsts prezidenta vēlēšanām Igaunijā tika prasīts prezidentu kandidātiem uzrakstīt domrakstu dzimtajā valodā. Tos vērtēja komisija, rezultāti bija pieejami presē. Ak, kā derētu to pašu izmēģināt pirms Saeimas vēlēšanām! Varbūt dažam samestos kauns par savu stulbību un viņš atsaltu pēc lielās varas. Dzirdu dusmīgus saucienus - mēs esam juristi, esam inženieri, bijušie Drošības komitejas darbinieki, ideoloģiskie sekretāri, vēsturnieki, tātad derīgi speciālisti, un mums valodas prasme nav tas svarīgākais! Kā zināms, domāšana nav iespējama bez valodas. Tikai tas cilvēks, kas jūtas brīvs valodā, spēj būt brīvs savā domāšanā.
“DIENA”