Par integrēšanos un Latvijas sauli
ASV Miera korpusa brīvprātīgā Rebeka Aptere:
Miera korpuss uzskata Latviju, Lietuvu un Igauniju kā vienu reģionu, un te mēs kopā esam apmēram 68 cilvēki. Tāpēc es esmu Latvijā, un mans uzdevums ir konsultēt Aizkraukles reģiona nevalstiskās organizācijas. Mans oficiālais amata nosaukums ir rajona padomes un pieaugušo izglītības centra koordinatore.
Sākumā nezināju, kā justies, jo cilvēki Latvijā uz mums – Miera korpusa brīvprātīgajiem – raudzījās kā papildu ierēdņiem, kas var izdarīt visu, ko vajag. Bet patiesībā mans uzdevums ir parādīt cilvēkiem, kā dažādos veidos atrisināt to vai citu problēmu.
Kopš pagājušās vasaras runāju latviski. Ja kļūdos, ļaudis man labprāt palīdz un izlabo aplamības. Tas ir jauki. Bet es arī nekautrējos pārprasīt, kā pareizi ir viena vai otrs vārds jāizrunā. Protams, ir bijušas reizes, kad cilvēki par manu latviešu valodu ir pavīpsnājuši, bet neviens nekad par mani nav smējies, lai gan gluži nevainojama mana izruna, protams, nav.
Sākumā baidījos, vai varēšu Latvijā iedzīvoties, bet man tas izdevās daudz ātrāk nekā es to biju iedomājusies. Protams, ja man nekas te nepatiktu, es varētu atgriezties atpakaļ Amerikā. Tagad domāju, ka varētu te dzīvot arī ilgāk. Es esmu integrējusies vietējā sabiedrībā, redzu, kā cilvēki strādā, kā veido savstarpējās attiecības, un starp viņiem jūtos ļoti labi.
Es nāku no ASV dienvidu daļas – Ziemeļu Karolīnas -, kur ir pietiekami silts un tikai vienreiz pēc Ziemassvētkiem uznāca sniega vētra. Tāpēc Latvijā man pietrūkst saules, bet visnepatīkamākais un skumjākais laiks ir tad, kad uz laukiem kūst sniegs.
Šķiet, divi gadi paies ātrāk, nekā es domāju. Varētu palikt ilgāk, bet Miera korpuss augustā Latviju atstās uz visiem laikiem.
“MĀJAS VIESIS”