ATSAUCĒ IETVERT:
Par pieprasījumu pēc Latvijas zemes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.02.2002., Nr. 19 https://www.vestnesis.lv/ta/id/58462
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par pieprasījumu pēc Latvijas zemes
Dr. Juris Plēsums (ASV):
Tas vien, ka zeme ES valstīs, ASV, Japānā un citur ir daudz dārgāka nekā Latvijā, nenozīmē, ka Latvijas zemes cenas pēc iestāšanās ES strauji kāps. Ja ES tiešie maksājumi būs tādi paši Latvijai, kādi tie ir tagadējām ES valstīm, un nebūs ražošanas ierobežojumu un zemu produktu kvotu, zemes cenas noteikti kāps, jo varam arī sagaidīt imigrantu ieplūdi Latvijā. Salīdzinot ar daudziem Latvijas lauku iedzīvotājiem, šie varētu būt tīri naudīgi ļaudis, kas ir pieredzējuši lauksaimnieki. Zemes cenu kāpums šajā gadījumā būs proporcionāls pieprasījuma slodzei. Eiropā zeme ir dārga un izplešanās iespējas ir ierobežotas. Dēls ģimenē, kur viņam nav vietas, lai cik tas arī gribētu saimniekot, var atrast sev vietu tur, kur zeme ir salīdzinoši lētāka un pieejama. Lielākais pieprasījums var izvērsties pēc auglīgākās zemes, kur pretī zālājiem un ganībām piemērotās platības var būt pilnīgi ignorētas lauksaimniecības nolūkiem. Šādai zemei pieprasījums var rasties tikai tad, kad to var racionāli izmantot piensaimniecībā vai citās lopkopības nozarēs. Arī modernai piensaimniecībai ir nepieciešamas samērā auglīgas, palielas, viegli apstrādājamas platības. Protams, nav izslēgts, lauksaimniecībai nelabvēlīga zeme var tikt iekārtota atpūtai un izpriecai, bet arī šajā gadījumā pieprasījums būs atkarīgs no pieejamības, dabas apsvērumiem un servisa piedāvājumiem.
Ja visas jaunās kandidātvalstis tiks uzņemtas savienībā, būs nepieciešams krasi samazināt subsīdiju izmaksas zemniekiem un/vai jāievieš ražošanas ierobežojumi vai kvotas. Nav nekāds noslēpums, ka ES nevēlas izputināt savu ļoti aizsargāto un nedabīgi atbalstīto, bet neekonomisko lauksaimniecību, jo ES lauku vide tiek augsti vērtēta kā dzīvesveids.
“LAUKU AVĪZE”