Nāk Ministru kabineta Kārtības rullis

Šodien valdības sēdē izskata Ministru kabineta Kārtības ruļļa projektu

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane Ministru kabinetā 4.februārī

Šodien, 5.februārī, valdības sēdē tiek izskatīts Ministru kabineta Kārtības ruļļa projekts, ko sagatavojusi Valsts kanceleja. Ja valdība Kārtības rulli apstiprinās, tas stāsies spēkā jau šā gada 1.martā un spēku zaudēs “Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi” (MK 1996.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.160).

Ministru kabineta Kārtības rullis paredz vairākas būtiskas izmaiņas tiesību aktu sagatavošanas, aprites un pieņemšanas procedūrās. Šo uzlabojumu ieguvumi, pēc projekta autoru domām, būs valdībā izskatāmo normatīvo aktu kvalitātes uzlabošanās, dokumentu aprites paātrināšanās, valsts sekretāru sanāksmju, Ministru kabineta komiteju un Ministru kabineta sēžu darba optimizācija, kā arī pastiprināta sabiedrības iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā.

“Ministru kabineta jaunais Kārtības rullis nav vienīgais dokuments, kas maina Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas kārtību,” vakar, 4.februārī, žurnālistiem skaidroja Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane.

“Saeimā pašlaik tiek izskatīts Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas ir ļoti sarežģīts un, pieļauju, pašlaik vēl grūti saprotams, tāpat valdība ir akceptējusi “Kārtību, kādā aizpildāma normatīvā akta projekta anotācija”.”

Par galveno sasniegumu un reizē būtiskāko jaunievedumu Valsts kancelejas direktore uzskata Kārtības rullī iestrādātās normas, kas ļauj sabiedrībai tieši iesaistīties normatīvo aktu apspriešanā jau kopš brīža, kad dokumenta projekts tiek izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Neprecīzi definētu un nenoteiktu sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā un apspriešanā kā vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc tika izstrādāti jauni valdības iekšējās darbības un kārtības noteikumi, minēja arī Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta vadītāja Una Klapkalne. Nepieciešamību pārstrādāt līdzšinējos noteikumus diktēja arī arvien pieaugošais dokumentu apjoms (pērn valdības sēdēs izskatīto jautājumu skaits palielinājies teju par četriem simtiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) un to atšķirīgā kvalitāte.

Jaunais Ministru kabineta Kārtības rullis stingri nosaka, kādus dokumentus izskata valdība, kāda ir to akceptēšanas kārtība. Lielākās neskaidrības līdz šim bija ar tā sauktajiem politikas plānošanas dokumentiem — pamatnostādnēm, vadlīnijām, koncepcijām, stratēģijām, nacionālajiem plāniem u.c. Turpmāk Ministru kabinets atbilstoši savai kompetencei izskatīs tikai četru politikas dokumentu veidus — pamatnostādņu, programmas, plāna vai koncepcijas projektu, turklāt katram dokumenta veidam ir stingri noteikts formāts un izstrādes secība.

Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta vadītāja Una Klapkalne Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Lai izvairītos no situācijas, ka Ministru kabinetā tiek pieņemti normatīvie akti bez nepieciešamā finansiālā seguma, Ministru kabineta jaunais Kārtības rullis paredz divreizēju jautājumu izskatīšanu — pirmoreiz attiecīgie normatīvo aktu projektos iekļautie pasākumi un projekti tiek izskatīti kā jaunas politiskās iniciatīvas, dodot tiem apstiprinošu vai noraidošu vērtējumu, otrreiz šie jautājumi tiek skatīti valsts budžeta projekta kontekstā. Ja Ministru kabinets neakceptē tiesību akta īstenošanai nepieciešamā finansējuma iekļaušanu valsts budžeta projektā, attiecīgajai ministrijai tiek uzdots sagatavot normatīvā akta grozījuma projektu, nosakot citu spēkā stāšanās termiņu vai mainot normas, kuru īstenošanai vajadzīgs papildu finansējums.

Jaunais Ministru kabineta Kārtības rullis paredz arī paaugstināt valsts sekretāru sanāksmes kompetenci — turpmāk sanāksme ne tikai formāli izsludinās sagatavotos normatīvo aktu projektus, bet uzklausīs arī informāciju par to nepieciešamību un būtību. Tāpat valsts sekretāru sanāksme lems, kuriem Ministru kabineta noteikumu projektiem pievienojamas anotācijas (līdz šim anotācijas tika pievienotas tikai likumprojektiem). Valsts sekretāru sanāksmē izskatīs arī tos normatīvo aktu projektus, par kuriem nav panākta vienošanās starpministriju sanāksmē, un mēģinās atrisināt tos jautājumus, kurus iespējams atrisināt jau līdz izskatīšanai valdībā, piemēram, valsts sekretāru sanāksmē notiks vienošanās par redakcionāliem labojumiem.

Jaunā Ministru kabineta Kārtības ruļļa 93.punkta 5.daļa pieprasa politikas dokumentiem pievienot informāciju par konsultācijām ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Prasība izvērtēt komunikāciju ar sabiedrību iekļauta arī normatīvo aktu anotācijās. Paredzēts, ka nevalstisko organizāciju pārstāvji, nedēļu iepriekš piesakot savu vēlmi Valsts kancelejas direktorei, var piedalīties arī valsts sekretāru sanāksmē un izteikt savu viedokli par konkrēto jautājumu. Līdz ar jaunās Ministru kabineta mājaslapas atklāšanu, kas varētu notikt jau jaunedēļ, katram ar interneta starpniecību būs iespējams izteikt savu viedokli par kādu topošo normatīvo aktu. Tas viss kopumā, pēc Valsts kancelejas darbinieku domām, nodrošinās sabiedrības savlaicīgu informēšanu par dokumentu projektiem, kā arī maksimāli efektīvā veidā ļaus sabiedrībai izteikt savu viedokli par tiem.

Lai arī ne sabiedrības, ne nevalstisko organizāciju viedoklis valdībai nav saistošs lēmumu pieņemšanas procesā, Valsts kancelejas Politikas plānošanas departamenta vadītāja U.Klapkalne pauda pārliecību, ka netiešā veidā tas tomēr var ietekmēt normatīvo aktu pieņemšanas gaitu. Ministri, izskatot kādu jautājumu valdībā, nevar vienlīdz labi pārzināt situāciju visās nozarēs. Par obligātu noteiktā konsultēšanās ar sabiedrību, kas tiks atspoguļota anotācijās, vismaz informēs par Latvijas iedzīvotāju viedokli konkrētā jautājumā.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore