Lai par tautsaimniecības nākotni nav jāzīlē

Par Latvijas ekonomikas zinātnes izredzēm Ekonomikas institūta rīkotajā diskusijā

Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts rīkoja diskusiju par ekonomikas zinātni Latvijā. Pasākumā, uz kuru bija aicināti visi, kas reiz bijuši iesaistīti institūta pētniecības darbā, ar priekšlasījumiem uzstājās un pārdomās par patlaban nozīmīgiem jautājumiem dalījās gan pašreiz vadošie institūta pētnieki, gan kādreizējie tā darbinieki.

Runājot par ekonomikas zinātni un tautsaimniecību, Pēteris Guļāns aktualizēja jautājumu par ārējo investīciju lomu valsts ekonomikas izaugsmē. Demogrāfisko norišu detalizētu analīzi sniedza Pārsla Eglīte savā referātā (skat blakus).

Par ekonomikas zinātni augstskolās runāja Inna Šteinbuka. Viņa atzina, ka ekonomikas zinātnes prestižs pēdējos gados lēnām pieaug, tomēr bažas radot tas, ka daudzi jaunieši studijas doktorantūrā uztver tikai kā iespēju iegūt skaistu ierakstu autobiogrāfijā, lai varētu dabūt labu darbu. Interese par ekonomiku kā zinātni diemžēl neesot liela. I. Šteinbuka norādīja, ka visai daudzi doktoranti aizstāvot vājus darbus. Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka prasību līmenis augstskolās ir relatīvi zems. Daži pasniedzēji vairāk orientējoties uz lekciju kvantitāti, nevis uz kvalitāti, un ar atalgojuma palielināšanu vien šo problēmu atrisināt nevarot. Galvenā rūpe augstskolās ir par to, ka nav izaudzināta maiņa, kas nāks pašreizējo mācībspēku vietā, uzsvēra I. Šteinbuka. Augstākajās mācību iestādēs galvenā uzmanība tiek pievērsta masveida izglītībai, tomēr būtu lietderīgi izveidot arī valsts finansētas elitāras studiju programmas, piemēram, analītiskajā ekonomikā.

Runājot par tautsaimniecības pieprasījumu ekonomikas zinātnei, Arturs Kodoliņš uzsvēra, ka daudzi ar ekonomiku saistīti procesi Latvijā noris, balstoties nevis uz pētījumos izkristalizētiem argumentiem, bet gan uz viedokļiem. Deviņdesmito gadu sākumā šāda situācija bija neizbēgama un likumsakarīga, bet nu ir jāveic aizvadītās desmitgades tautsaimniecības attīstības visaptveroša zinātniskā analīze — valsts finansēts pētījums.

Plašu ieskatu LZA Ekonomikas institūta vēsturē, šodienā un nākotnē sniedza institūta direktore Raita Karnīte. Zinātņu akadēmija Latvijā tika nodibināta 1946. gada februārī, un jau pašā pirmajā sesijā tika apstiprināti septiņpadsmit jaunizveidojamo institūtu direktori, tai skaitā ZA Ekonomikas institūta direktors Jānis Bumbieris. 1946. gada nogalē tika nodibināts pats institūts.

R. Karnīte atsauca atmiņā gan visus institūta direktorus, gan galvenos pētījumu virzienus un to veicējus. Atzinīgi vārdi izskanēja par daudziem Ekonomikas institūta pētniekiem, bet par īpaši augstu akadēmiskuma līmeni un kvalitāti R. Karnīte uzteica Pārslas Eglītes vadīto darba grupu un Pēteri Guļānu, kurš šobrīd veic individuālos pētījumus.

Raita Karnīte atgādināja, ka 1987. gadā, kad Ekonomikas institūtam apritēja 40 darba gadi, tajā strādāja 162 darbinieki. Deviņdesmito gadu sākumā sākās Ekonomikas institūta fiziska iztukšošanās. Tas notika divu iemeslu dēļ: pirmkārt, saasinājās finansu situācija, otrkārt, jau astoņdesmito gadu beigās institūta darbinieki bija ļoti aktīvi piedalījušies jaunās ekonomiskās sistēmas veidošanā un kā vairāku valsts stratēģisko dokumentu izstrādātāji viņi tika uzaicināti arī īstenot tos. Jau 1993. gadā Ekonomikas institūtā strādāja vairs tikai apmēram 40 speciālisti.

Deviņdesmito gadu vidū Ekonomikas institūtam draudēja reorganizācija, tāpēc 1997. gadā tika nodibināts privāts zinātniskais institūts. 2001. gadā privātais institūts atkal apvienojās ar valsts zinātnisko iestādi, izveidojot bezpeļņas organizāciju SIA “Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts”.

Institūta īpašnieki ir Latvijas valsts, LZA, a/s “Latvijas finieris”, SIA “Baltijas datu nams”, SIA “Baltijas sociālo pētījumu centrs”, augstskola “Turība”, Starptautiskais Praktiskās psiholoģijas institūts, Latvijas Inteliģences apvienība, Latvijas Telekomunikāciju asociācija, divas zemnieku saimniecības un privātpersonas.

Institūtā pastāvīgā darbā strādā 30 darbinieki, no tiem divi habilitētie ekonomikas zinātņu doktori un desmit zinātņu doktori. Deviņi institūta darbinieki ir jaunieši.

Galvenā ekonomisko pētījumu problemātika ir makroekonomiskā attīstība, tautsaimniecības struktūrpolitika, nozaru attīstība globālajā tirgus attiecību sistēmā, privatizācijas norises un sekas, uzņēmējdarbības vide un atbalsta mehānismi, demogrāfija, reģionālā attīstība, Eiropas integrācijas ekonomiskie aspekti un citi jautājumi.

Kā pastāstīja R.Karnīte, institūts ik gadu veic aptuveni astoņus valsts un četrus piecus atsevišķu ministriju un valsts iestāžu pasūtītus pētījumus. Tāpat institūtā veikti pētījumi par pašvaldību finansu, reģionālās attīstības un administratīvās reformas jautājumiem. Institūts sadarbojas ar Latvijas augstskolām un pētniecības institūtiem: Latvijas Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas integrācijas institūtu, Latgales pētniecības institūtu, Latvijas Ārpolitikas institūtu un citiem. Ekonomikas institūta sadarbības partneri ir arī daudzas sabiedriskas organizācijas un starptautiskas institūcijas, kā arī ārvalstu augstskolas, zinātniskās un komerciālās iestādes.

LZA Ekonomikas institūts ir pastāvīgais Latvijas pārstāvis vairākās starptautiskās zinātnisko institūtu sistēmās. 2001. gadā institūts piedalījās Pasaules ekonomikas foruma organizētā globālās konkurētspējas novērtējuma sagatavošanā, un šo sadarbību paredzēts turpināt.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore