Valsts prezidente līdz 12.februārim uzturas darba vizītē Amerikā

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Pasaules ekonomikas forumā Ņujorkā 2002.gada 3.februārī Foto: A.F.I.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Pasaules ekonomikas forumā Ņujorkā 1. februārī uzrunāja vairākus paneļdiskusijas dalībniekus, paužot Latvijas viedokli par Eiropas drošības politikas nākotni, Latvijas un Baltijas vietu transatlantiskās drošības telpā un skaidrojot valsts vēsturisko situāciju nākotnes mērķu — ES un NATO — kontekstā.

Diskusijā, kuru vadīja ASV senatore Hilarija Klintone, V.Vīķe-Freiberga tika aicināta izteikties par līdera lomu krīzes un pēkšņas nedrošības apstākļos. Valsts prezidente izmantoja šo iespēju, lai skaidrotu, ka Latvija gadsimtu gaitā bieži jutusies nedroši, pārdzīvojusi vairākus okupācijas un totalitāros režīmus.

“Mūsu zeme ir asinīm slacīta, un mēs ļoti labi zinām, ko nozīmē izcīnīt brīvību. Tieši tāpēc jaunatgūtās neatkarības gados mēs saliedējam spēkus, lai stiprinātu savu valsti un iekļautos organizācijās, kas nes kopēju atbildību par stabilitāti. Stabilitāti, kā esam pārliecinājušies Latvijā, ir viegli sadragāt, ja mazai valstij nav partneru,” sacīja prezidente. Viņa pauda skaidru pārliecību, ka Latvija īsteno savu mērķi, iesaistoties NATO kā “zem drošības lietussarga”. Runājot par ģeopolitisko situāciju pasaulē, prezidente uzsvēra: “Baltijas valstis nedrīkst kļūt par upurvalstīm drošības politikas jautājumos. Tās nedrīkst būt par ēsmu kādas valsts interešu dēļ.”

V.Vīķe-Freiberga apspriedās ar H.Klintoni par Latvijas straujo izaugsmi, kā arī NATO paplašināšanās procesu.

ASV senatore pauda gandarījumu par Latvijas sasniegumiem un pauda pārliecību, ka valsts var cerīgi lūkoties uz NATO paplašināšanos.

Piedaloties ES drošības politikas vadītāja Havjera Solanas diskusijā par Eiropas kopējās drošības politiku nākotnē, V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka Eiropas kopējai drošības politikai ir nākotne, jo tā, savstarpēji papildinoties ar NATO uzdevumiem, var pildīt Eiropai būtiskas funkcijas, tajā skaitā miera uzturēšanu krīzes situācijās vai reģionos.

Foruma ietvaros prezidentei bija saruna ar EDSO augsto komisāru Rolfu Ekeusu, kuras laikā R.Ekeuss prezidentei apliecināja, ka viņa vadītā organizācija atzīst latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas neapstrīdamas tiesības un neapšauba tās oficiālo statusu. Prezidente stāstīja R.Ekeusam par nodibināto Valsts valodas komisiju un tās uzdevumiem valsts valodas aizsargāšanā un attīstībā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 1.februārī apmeklēja ANO mītni Ņujorkā, lai parakstītu ANO Bērnu tiesību konvencijas divus papildprotokolus, kas paredz cīņu ar bērnu tirdzniecību, bērnu pornogrāfiju un prostitūciju, kā arī iesaistīšanu bruņotos konfliktos. Pēc protokolu parakstīšanas V.Vīķe-Freiberga sarunā ar ANO ģenerālsekretāra vietnieku Hansu Korelu uzsvēra, ka parakstītais dokuments ir uzskatāms par ļoti svarīgu minēto problēmu risināšanā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā. Lai papildprotokoli stātos spēkā Latvijā, tie vēl jāratificē Saeimai.

2.februārī Valsts prezidente Ņujorkā Pasaules ekonomikas foruma ietvaros tikās ar Kazahstānas vicepremjeru un ārlietu ministru Kasimzomartu Tokajevu.

Abas puses pauda savstarpēju ieinteresētību sadarbības padziļināšanā, atzīstot, ka kontakti arvien vēršas plašumā. Atzīmēta Latvijas premjerministra un uzņēmēju delegācijas vizīte Kazahstānā pagājušajā gadā kā viens no impulsiem sadarbības izvēršanā.

K.Tokajevs apstiprināja Latvijas prezidentei, ka Kazahstāna uzskata Latviju par nozīmīgu partneri reģionā un joprojām ir ieinteresēta savu preču eksportēšanā caur Latviju. Viņš arī pauda ieinteresētību plašāka tranzītprojekta īstenošanā, par tranzīta koridoru izmantojot Latvijas ostas un infrastruktūras. Prezidente uzsvēra, ka ostas turpina modernizāciju un ir labā konkurētspējas līmenī reģionā.

V.Vīķe-Freiberga un K.Tokajevs pārrunāja starptautiskās aktualitātes, tajā skaitā jaunākās ārpolitiskās tendences NATO paplašināšanās diskusijā. K.Tokajevs atbalstīja V.Vīķi-Freibergu jautājumā par NATO paplašināšanās nepieciešamību, uzsverot, ka “NATO paplašināšanās ir neatgriezeniska”.

Valsts prezidente 2.februārī Pasaules ekonomikas foruma ietvaros tikās ar Izraēlas vicepremjeru un ārlietu ministru Šimonu Peresu. Sarunai noritot draudzības un atvērtības gaisotnē, Š.Peress uzsvēra, ka uzskata Latviju un Baltijas valstis par nozīmīgām partnerēm. “Mūsu labā sadarbība aizvien izvēršas, aktīvi tajā iesaistoties arī pilsoņiem, kas cēlušies no jūsu valsts. Viņi joprojām savās sirdīs ir paturējuši lepnumu par Latviju,” sacīja Š.Peress, piebilstot, ka vēsturiskās saites šodien pozitīvi stimulē abu valstu dažādu līmeņu sadarbību.

Foto: A.F.I.  Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Ņujorkā 3.februārī

V.Vīķe-Freiberga atzinīgi novērtēja pagājušajā gadā atcelto vīzu režīmu starp abām valstīm, kas jau devusi būtisku pienesumu saimniecisko sakaru veidošanā un iedzīvotāju kontaktos.

Š.Peress pauda atzinību Latvijai par to, cik noteikti, sekmīgi un profesionāli tā darbojusies 20.gadsimta sarežģīto vēstures notikumu apzināšanā un sabiedrības izglītošanā. Izraēlas ārlietu ministrs atzīmēja prezidentes personīgo ieguldījumu vēsturnieku komisijas aktivitātēs. V.Vīķe-Freiberga informēja Š.Peresu par vēsturnieku komisijas turpmākās darbības plāniem un ieceri aprīlī Izraelas Knesetā atklāt 20.gadsimta vēsturei veltītu izstādi. Š.Peress tika informēts par Latvijas ebreju kopienas atbalstu valsts attīstības centieniem. Abas puses apspriedās par situāciju Tuvo Austrumu reģionā. Š.Peress izklāstīja savu skatījumu uz miera procesa turpināšanu. Prezidente pauda cerību par risinājuma rašanu dialoga ceļā.

V.Vīķe-Freiberga 1.februārī Ņujorkā Pasaules ekonomikas forumā kā diskusijas līdere runāja pasākumā, kas bija veltīts jautājumam “Eiropieša identitāte — mīts vai patiesība?”. Diskusijā prezidente pauda atbalstu viedoklim par to, ka eiropieša identitāte pastāv, tomēr tā ir grūti definējama, jo nav stingru ģeogrāfisku, vēsturisku un kultūras robežu jēdzienam “Eiropa”. V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka eiropietis savu identitāti atpazīst kontaktos ar citu kontinentu pārstāvjiem, ko var dēvēt par “reakcijas identitāti”. Viņa atzīmēja, ka šodien Eiropas monetārā savienība un eiro naudaszīme ir simboli, kas palīdz noteikt šīs robežas.

Prezidente uzsvēra, ka nacionālā identitāte, reģionālā piederība nav šķērslis, kas izslēdz piederību eiropieša identitātei. “Šīs identitātes viena otru papildina, līdzbagātina un padara dziļāku eiropieša identitātes dimensiju. Šodienas eiropieša identitāte, lai arī sniedzas dziļi gadu simtos un tūkstošos, atrodas nemitīgā pārmaiņu procesā. Tomēr šīs identitātes unikālā dimensija ir tā, ka vēl šodien ir spēkā senās Grieķijas demokrātijas pamatprincipi un senās Romas “Viens likums visiem”, uz ko pamatojas ES likumdošana. Šī kopīgā vērtību telpa vieno eiropiešus. Jau kopš senseniem laikiem mākslas sasniegumi vienā Eiropas pusē iespaido cilvēkus otrā vietā, profesūra un mūzikas brīnumi nepazīst robežu, Hanzas savienības saimnieciskie principi dzīvo vēl šodien.”

V.Vīķe-Freiberga teica, ka mūsdienu Eiropas apvienošanās process ir vēsturiski unikāls, jo šī apvienošanās norit brīvprātīgi, nevardarbīgā ceļā. “Eiropas identitāti veido arvien plašāks ģeogrāfiskais un dalībnieku loks, un mēs Latvijā esam tās līdzveidotāji. Mēs ticam šai identitātei un esam lepni to veidot saskaņā ar savas nacionālās identitātes bagātību,” noslēgumā teica prezidente.

Valsts prezidente Ņujorkā apmeklēja vietu, kur atradās Pasaules tirdzniecības centrs, un nolika ziedus, paužot savu līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm un Amerikas tautai.

Valsts prezidenta preses dienests