Latvijā un Francijā ir vienādas rūpes par bērnu tiesībām

Latviju trīs dienu vizītē apmeklēja Francijas bērnu tiesību aizsardzības ombudpersona Klēra Brisē, kas pašlaik ir arī Eiropas bērnu ombudpersonu tīkla vadītāja. Vizītes mērķis bija iepazīties ar bērnu tiesību aizsardzības sistēmu Latvijā un veicināt pozitīvās pieredzes apmaiņu bērnu tiesību aizsardzībā.

K.Brisē apmeklēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības centru, tikās ar Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas pārstāvjiem, piedalījās diskusijā ar valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, tikās ar rajonu un pilsētu aktīvākajiem jauniešiem bērna tiesību aizsardzībā, kā arī apmeklēja Madonas rajona Grašu bērnu ciematu.

Savu profesionālo karjeru K.Brisē sākusi kā žurnāliste laikrakstos “Le Figaro” un “Le Monde”, un jau žurnālistes darba gados, bieži ceļojot pa Franciju un dodoties uz citām valstīm, pievērsusies bērnu tiesību nodrošināšanas problēmām.

Francijas vēstniecībā tiekoties ar Latvijas žurnālistiem, K.Brisē vispirms pastāstīja par bērna tiesību nodrošināšanas problēmām savā valstī. Francijā ir piecpadsmit miljoni nepilngadīgo, un bērnu tiesību uzraudzītājai jeb ombudpersonai piešķirta maksimāla neatkarība no politiskās konjunktūras. K.Brisē uzsvēra, ka drīzo Francijas vēlēšanu rezultāti nekādi neiespaidos viņas vadītās institūcijas darbu.

“Latvijas Vēstnesis”: — Kāds ir jūsu galvenais iespaids par bērna tiesību aizsardzību Latvijā?

Klēra Brisē: — Latvijas apmeklējuma laikā man radās iespaids, ka bērna tiesības un to aizsardzība šeit pārņēmusi tiešām visu cilvēku prātus. Es domāju, rūpes par bērna tiesībām Latvijā ir īpaši aktuālas arī sakarā ar jūsu valsts demogrāfisko situāciju. Īpaši daudz jūs Latvijā domājat par bāreņu situāciju. Kaut es labi saprotu, ka jūsu bāriņtiesas nodarbojas ne tikai ar bāreņu, bet ar visu bērnu tiesību jautājumiem.

“Latvijas Vēstnesis” — Latvijā pašlaik notiek dzīva diskusija par aborta atļaušanu vai aizliegšanu. Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā?

K. Brisē: — Francijā aborti tika aizliegti ar likumu pēc Pirmā pasaules kara, 1920. gadā. Taču šis aizliegums noveda pie daudziem kriminālajiem abortiem, kas izraisīja daudzas traģēdijas. 1975. gadā mūsu valstī tika pieņemts pagaidu likums, kas abortus atļāva, paredzot, ka 1979. gadā šis jautājums vēlreiz tiks pārskatīts, izanalizējot jaunāko pieredzi. 1979. gadā pieņemtais likums atļāva izdarīt abortus līdz desmitajai grūtniecības nedēļai, bet tagad Francijā aborti atļauti līdz divpadsmitajai grūtniecības nedēļai. Protams, tiek praktizēti arī terapeitiskie aborti, ja pastāv draudi mātes dzīvībai. Es labi saprotu jūsu jautājumu un Latvijas sabiedrības satraukumu. Es pati biju žurnāliste laikā, kad šis jautājums septiņdesmitajos gados tika apspriests Francijā. Pie mums kaislības bija īpaši lielas, jo Francija taču ir tradicionāli katoliciska valsts.

“Latvijas Vēstnesis”: — Brisē kundze, kāds tomēr ir jūsu personīgais viedoklis?

K. Brisē: — Man ir grūti jums uzreiz atbildēt. Es zinu, cik daudzas traģēdijas Francijā savulaik izraisīja abortu aizliegums. Bet es arī ļoti mīlu bērnus. Es domāju, katrs gadījums ir jāizskata atsevišķi, un aborti nekādā gadījumā nebūtu pieļaujami vēlāk par divpadsmito grūtniecības nedēļu. Ja jūs prasāt manu personīgo viedokli, tad es teiktu, ka ticu likuma varai.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors