Latviju un Ameriku vieno uzticība demokrātijas ideāliem

“Mēs vēl neesam izveidojuši nevainojamu sabiedrību, taču ejam uz to,” saviem klausītājiem pavēstīja ASV Hovarda universitātes politikas zinātņu profesors Maikls Freizers, piektdien, 1. februārī, kopā ar ASV vēstnieku Latvijā Braienu Karlsonu piedaloties Latvijas Žurnālistu savienības rīkotajā Diplomātiskā salona diskusijā par pilsoniskajām tiesībām un vienlīdzību ASV.

B.Karlsons diskusijas ievadā pastāstīja, ka 1. februāris ASV tradicionāli ievada mēnesi, kad sabiedrība izvērtē melnādaino amerikāņu ieguldījumu valsts attīstībā. “Mēs to darām, lai savu pagātni padarītu par šodienas daļu, “ teica B.Karlsons, uzsverot, ka viens no Savienoto Valstu sabiedrības integrācijas ceļiem ir objektīvs melnādaino amerikāņu ieguldījuma izvērtējums.

Profesors M.Freizers, kurš pats ir afroamerikānis, uzsvēra, ka Savienotās Valstis bez daudzo minoritāšu ieguldījuma to attīstībā būtu daudz savādākas. Viņš plašāk pakavējās pie ASV sarežģītās vēstures — ilgajiem verdzības un rasu segregācijas gadiem.

“Teorētiski brīvība ASV jau simtiem gadu pieder visiem, taču praktiski šī brīvība dažādiem amerikāņiem bija ļoti atšķirīga,” teica M. Freizers. Pēc profesora domām, īstu neatkarību ASV bauda tikai nepilnus simt gadus, taču arī šis laiks, profesora skatījumā, nav vērtējams viennozīmīgi. “Tagad man ir tik daudz darba tieši tāpēc, ka kādreiz, pēc dienesta ASV kara aviācijā, man ilgi nācās meklēt darbu,” profesors pajokoja, uzsverot faktu, ka ASV valsts sekretārs Kolins Pauels ASV vēsturē ir pirmais afroamerikānis tik augstā amatā.

M.Freizers strādā arī ASV Valsts departamenta Ziemeļvalstu un Baltijas lietu birojā un visnotaļ optimistiski raugās uz Savienoto Valstu nākotni. “Mūsu valsts, tāpat kā Latvija, vēl nav pabeigusi savas sabiedrības attīstību, taču mēs esam procesā, cenšoties savā zemē izveidot labāku dzīvi. Gan amerikāņi, gan latvieši šajā ceļā ir apveltīti ar labu gribu, un mūs vieno uzticība demokrātijas ideāliem,” teica amerikāņu profesors. “Es domāju, bin Ladenu un viņa vadītos teroristus iedvesmo skaudība par ASV augstajiem sasniegumiem. Ja teroristi nebūtu izvēlējušies ASV, par viņu mērķi varētu kļūt Latvija vai kāda cita demokrātiska valsts. Mums, valstīm, ko vieno kopīgie demokrātijas ideāli, tagad ir reāla iespēja savus ideālus īstenot globālā mērogā, sekmējot demokrātiju un cilvēka tiesības visā pasaulē.”

“Latvijas Vēstnesis”: — Kā 11. septembra terora akti ASV pilsētās ietekmēja amerikāņu sabiedrības psiholoģisko attieksmi pret jūsu valstī dzīvojošajiem musulmaņiem?

Maikls Freizers: — Tas ir ļoti būtisks jautājums. Tūdaļ pēc 11. septembra musulmaņiem nācās pieredzēt cilvēku uzbrukumus. Protams, uzbruka ne visi, tomēr daudzi. Es domāju, šos uzbrukumus musulmaņiem rosināja cilvēku bailes no nezināmā — amerikāņi bija burtiski satriekti par terora aktu baisajiem rezultātiem. Ļoti nozīmīgs šajā dramatiskajā situācijā bija prezidenta Buša paziņojums, ka ASV musulmaņi nav atbildīgi par 11. septembra terora aktiem. Svarīgi arī, ka ASV musulmaņu kopienas vadītāji nāca klajā ar 11. septembra terora aktu nosodījumu. Šie dramatiskie notikumi skaidri parādīja ASV unikālo situāciju. Mūsu valsts bija atvērusi savas durvis visiem, kas vēlējās tajā dzīvot, un 11. septembris bija smags pārbaudījums mūsu centieniem veidot nevainojamu sabiedrību.

— Kā jūs raugāties uz ASV Valsts departamenta ieteikumu Latvijai mainīt savu vēlēšanu likumu, atceļot prasību Saeimas deputātu kandidātiem mācēt valsts valodu augstākajā līmenī?

M. Freizers: — Es jums atbildēšu nevis kā ASV Valsts departamenta darbinieks vai Hovarda universitātes profesors, bet paudīšu savu personīgo viedokli. Dažādu sabiedrības grupu attiecības es gribētu salīdzināt ar attiecībām ģimenē, kad katram jādomā par saprašanos. Cilvēku attiecības vienmēr ir procesā. Arī diplomātijas mērķis ir runāt par atšķirīgo un šīs atšķirības risināt. Labu attiecību saglabāšanas vārdā cilvēkiem bieži jāpiekāpjas, pretī varbūt nesaņemot visu gribēto. Es gribu atgādināt Saūda Arābijas kroņprinča nesenos vārdus: “ Es nepiekrītu ASV politikai, bet es to pieņemu labu attiecību vārdā.” Plašās brīvības, ko tagad bauda ASV pilsoņi, radās tāpēc, ka mēs bijām spiesti un spējām mainīties. Taču man ir tuvs un saprotams arī ikvienas valsts mērķis palikt neatkarīgai.

Pēc diskusijas domu apmaiņā ar “Latvijas Vēstneša” pārstāvi M.Freizers atzinīgi novērtēja latviešu publikācijas ASV presē par amerikāņu televīzijas nekorekto rīcību, Ziemas olimpisko spēļu atklāšanas laikā tradicionāli raidot reklāmas brīdī, kad stadionā iesoļo Latvijas komanda. Pēc profesora M.Freizera domām, Amerikas latviešu viedoklis guvis plašu rezonansi Savienoto Valstu sabiedrībā, un latviešiem ir pamats Soltleiksitijas olimpiādes atklāšanas translācijā sagaidīt korektāku attieksmi.