Ar sirds un dzīvības ritmu

Vakar, 4. februārī, pēc rekonstrukcijas tika atklāts P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra operāciju bloks. Tādējādi ir realizēts P.Stradiņa Klīniskās slimnīcas vadības projekts par slimnīcas līdzekļiem izveidot modernāko Sirds ķirurģijas centru Baltijas valstīs.

Operāciju bloka atklāšanā piedalījās labklājības ministra vietnieks Viktors Jaksons, Rīgas domes Labklājības departamenta direktors Valdis Nagobads, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš un Rīgas novada slimokases pārstāvji.

Preses konferencē, kas notika vienā no atjauninātajām operāciju zālēm, slimnīcas direktors Māris Pļaviņš pauda gandarījumu par visai Latvijas kardioloģijai nozīmīgo notikumu. Operāciju zāles, kas aizvadītajā gadā ir glābušas dzīvību un atvieglojušas turpmāko dzīvi 803 operētajiem pacientiem, iepriekšējā kārtībā kalpoja ilgāk nekā 23 gadus. Pēc divu mēnešu laikā veiktā remonta kapitāli pārveidotas un moderni aprīkotas trīs operāciju zāles, operāciju bloka un medicīniskā personāla palīgtelpas 880 kvadrātmetru kopplatībā. Rekonstrukcijas gaitā ir ierīkota gaisa attīrīšanas un kondicionēšanas sistēma ar regulējamu mikroklimatu un gaisa virsspiedienu operāciju zālēs, nodrošinot sirds muskuļa aizsardzību operācijas laikā, kad uz laiku pārtraukta normāla asins cirkulācija, ir hermetizētas arī operāciju zāles ieejas durvis. Ir ierīkota moderna ķirurģisko instrumentu mazgāšanas un sterilizācijas sistēma. Vēl kā būtiskākie ieguvumi operāciju bloka rekonstrukcijā tika minētā operāciju drošība, operāciju bloka jaudas pieaugums 1,5–2 reizes un līdz šim nebijušas akūtās sirds ķirurģijas bāzes radīšana Latvijā. M. Pļaviņš uzsvēra, ka nauda remonta nodrošināšanai nav iegūta no valsts, tā sarūpēta pašu spēkiem no iestādes iekšējām rezervēm.

Tā kā sirds ķirurģija ir viens no visdārgākajiem operāciju veidiem un vienas šādas operācijas izmaksas Sirds ķirurģijas centrā ir Ls 5000, bet valsts finansējums ik gadu tiek piešķirts 750 operācijām, M. Pļaviņš neslēpa arī faktu, ka visas virs šī skaita veiktās operācijas nav naudas izteiksmē atlīdzinātas.

Latvijas Sirds ķirurģijas centra vadītājs profesors Romāns Lācis atzina, ka pacientu vajadzība pēc plānveida sirds operācijām ir lielāka nekā reālās iespējas, šobrīd tiek veikts tikai apmēram 30% no nepieciešamajām operācijām. Ja slimnieks ir spiests gaidīt rindā, bet rinda ir pusgadu uz priekšu, kādam šī kārta arī nepienāk. Aizvadītajā gadā no 1.septembra līdz 30.decembrim miruši 11 slimnieki.

Latvijā joprojām ir augsts sirds un asinsvadu sistēmas saslimstības līmenis, tas ir arī biežāk minētais nāves cēlonis, no aizvadītajā gadā Latvijā zaudētiem 17827 cilvēki (55,5%) ir miruši no sirds un asinsvadu slimībām. Lai arī manāms uzlabojums, pieaugot diagnosticēto pacientu skaitam, salīdzinājumā ar Rietumeiropas un Skandināvijas valstu datiem Latvijā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir teju divas reizes lielāka.

1969.gadā dibinātajā Sirds ķirurģijas centrā ir 6 nodaļas, tajā strādā 10 ārstu brigādes, 13 augsti kvalificēti ķirurgi, 154 līdzstrādnieki.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore