Par spridzekļu piegānīto Baltijas jūru

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, - "Latvijas Vēstnesim"

1945.gada 8.maijā Otrais pasaules karš Eiropā beidzās, bet tā sekas Latvijas teritorijā bija jūtamas vēl ilgi. Karadarbība Latvijas mežus un laukus bija piesārņojusi ar sadragātu kara tehniku, šāviņiem, granātām, patronām, cita veida spridzekļiem. Daudzas vietas klāja mīnu lauki.

Vēl kara beigās īslaicīgi apmācītie atmīnētāji ar šo bīstamo darbu netika galā. Turklāt daudzas nomīnētās vietas nemaz nebija atzīmētas. Ļoti daudz bija arī saspridzināšanās gadījumu.

1948.gadā LPSR Ministru Padome veica vairākus pasākumus, lai apzinātu visas sprādzienbīstamās vietas un, iespēju robežās, spridzekļus padarītu nekaitīgus.

Šajā laikā ļoti bīstams stāvoklis bija izveidojies Liepājā, kur bija sakrautas milzīgas spridzekļu kaudzes, kuras pastāvīgi papildināja no jūras izceltie ieroči. Latvijas Valsts arhīva dokumenti liecina, ka šo spridzekļu iznīcināšanas kampaņā valdījusi liela birokrātija un nesaskaņas dažādu resoru starpā. Ilgu laiku nav bijis arī skaidrs - ko ar šiem spridzekļiem darīt - uzspridzināt uz vietas, izvest no pilsētas un uzspridzināt īpaši iekārtotos spridzināšanas laukumos vai izdomāt ko citu? Daļa spridzekļu patiešām tika izvesta no pilsētas un izspridzināta, taču lielāko daļu izveda un nogremdēja Baltijas jūrā...

Taču arī pēc 1948.gada lielās atmīnēšanas kampaņas mīnu un citu spridzekļu briesmas daudz ko mazākas Latvijā nekļuva. Atmīnēšanas darbi tika turpināti arī vēlākajos gados. Kopumā tie tika pabeigti 1953.gadā, taču atsevišķi spridzekļi Latvijas teritorijā saglabājās vēl ilgi pēc tam, diemžēl - arī līdz pat mūsu dienām...

Latvijas PSR Ministru Padomes prasība apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētājiem iesniegt ziņas par nomīnētajiem rajoniem

Slepeni

Nr.76-s

Apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājam Latvijas PSR Ministru Padome

1948.gada 29.janvārī

Latvijas PSR Ministru Padome ar savu 1947.gada 28.novembra vēstuli Nr.1188-s uzdeva Jums līdz 1948.gada 1.janvārim iesniegt ziņas par tiem iecirkņiem un rajoniem, kur vēl ir palikušas mīnu norobežojumu paliekas. Atgādinājums par to Jums ir nosūtīts 1948.gada 7.janvāra vēstulē Nr.16-s.

Piešķirot lielu nozīmi minēto ziņu sastādīšanai un saņemšanai, jo 1948.gadā ir paredzēta pēdējā palikušo neatmīnēto laukumu un iecirkņu pārbaude, Latvijas PSR Ministru Padome trešo reizi iesaka iesniegt šīs ziņas ne vēlāk par 1948.gada 10.februāri un vienlaikus sniegt paskaidrojumu par iemesliem, kādēļ ziņas netika iesniegtas līdz 1948.gada 1.janvārim.

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks K.Celovs

LVA, 270.f., 1.s. apr., 378.l., 94.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Aizputes apriņķa izpildu komitejas ziņojums

par apriņķa teritorijā atrastajām mīnām un sprāgstvielām

Nr.1-s

Ministru Padomes priekšsēdētāja vietniekam B.Cielavam

1948.gada

2.februārī

Aizputes apriņķa izpildu komiteja dara Jums zināmu, ka pēc pagastu un Aizputes mežsaimniecības ziņām Aizputes apriņķa teritorijā ir atrastas mīnas un atsevišķi spridzekļi šādos mežu iecirkņos:

(..) Rudbāržu mežniecība	kvadrāti	72,74-54
Nīgrande	-"-	72,74-56, 58

Laukums, kurš 1948.gadā ir paredzēts atminēšanas pārbaudei, sastāda 400 kvadrāthektārus, bez tam Klosteres pagasta Jāņa Brūmana viensētā atrodas divas nesprāgušas aviācijas bumbas. (..)

Aizputes apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs Dundurs

Aizputes apriņķa Osoviahima * padomes priekšsēdētājs Rogoļovs

LVA, 270.f., 1.s.apr., 378.l., 98.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

* Aizsardzības, aviācijas un ķīmiskās rūpniecības veicināšanas biedrība

 

Alūksnes mežsaimniecības direktora ziņojums

par neatmīnētām mežu platībām

Nr.14

LPSR Ministru Padomei 1948.gada 5.janvārī

Pamatojoties uz tresta "Rīgas Mežs" 1947.gada 17.jūnija rakstu Nr.22 par atmīnēšanas darbu izvešanu uz tresta "Rīgas mežs" noslēgto līgumu ar LPSR Centrālo Osoviahima padomi par mežrūpniecības neatmīnēto mežu platību atmīnēšanu, esam ar 1947.g. 26.VI rakstu Nr.834 ziņojuši Alūksnes apr. Osoviahima padomei par Alūksnes mežrūpniecībā atrodošām neatmīnētām mežu platībām.

Uz 1.1.48.g. Alūksnes mežsaimniecībā atrodas vēl šādas neatmīnētas mežu platības: 1. Jaunlaicenes iec. Korvas pag. kv. Nr.Nr.96,98,99, 102-104, 107, 108 platība apm. 250 ha.

III Alsviķu iec. Korvas pag. kv. Nr.50 platībā apm. 30ha. VIII Ilzenes iec. Ilzenes pag. kv. Nr.Nr. 88,162 platībā apm. 4ha.

Direktors (paraksts - nesalasāms)

Mežu aizsardzības inspektors (paraksts - nesalasāms)

LVA, 270.f., 1.s apr., 378.l., 100.lp. Oriģināls.

 

Bauskas apriņķa Osoviahima padomes priekšsēdētāja ziņojums par neatmīnētiem laukiem

Noraksts

Kalvenes iecirknis	-"-	72-50
Osoviahima Centrālās padomes	Ziņojums

Pamatojoties uz iesūtītu rakstu Nr.8 no Vecumnieku pagasta mežsaimniecības, ziņoju, ka atrodas no Lielā Tēvijas kara neatmīnēti rajoni Gediņa un Majora apgaitās nenoteiktā daudzumā. Atmīnējamās vietas norādīs mežsargi. Pēc ziņām, kas ienākušas no Nisas mežsaimniecības mežziņa Krūmiņa, ziņoju, ka Klāvu novadā mežsarga Lapsas apgaitā kvartālos Nr.Nr.27.-28. atrodas samīnēts lauks ar dažādām mīnām no Lielā Tēvijas kara laikiem.

No Zālītes pagasta Ziemeļu ciema izpildu komitejas iesūtītā ziņojuma zem Nr.13 vadoties, ziņoju, ka Zālītes pagastā Ziemeļu ciema Jaunsalmiņu robežās atrodas 4,0 ha neatmīnēts lauks no Lielā Tēvijas kara laikiem.

No vietējo iedzīvotāju sniegtām ziņām izzināts, ka Skaistkalnes pagastā Čužuļu un Degļu saimniecību robežās atrodas sarežģīts mīnu lauks ar 4 ha koplatību.

Bauskas apriņķa Osoviahima padomes priekšsēdētājs (Lazda)

LVA, 270.f., 1.s.apr., 378.l., 101.lp. Oriģināls.

 

Valkas apriņķa izpildu komitejas ziņojums par mīnu laukiem

Slepeni

atmīnēšanas daļai	1948.gada 17.februārī
LPSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes	Rīgā

Uz Jūsu š.g. 7.janvāra rakstu Nr.16-5 Valkas apriņķa izpildu komiteja ziņo, iežogoto mīnu lauku Valkas apriņķa teritorijā nav. Ir gadījumi, kur tika atrasta atsevišķa mīna vai granāta.

Valkas apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs (paraksts nesalasāms)

Specdaļas vadītājs (paraksts nesalasāms)

LVA, 270.f., 1.s.apr., 378.l., 102.lp. Oriģināls.

 

Rīgas apriņķa Sidgundas pagasta izpildu komitejas ziņojums par pagastā esošiem mīnu laukiem un spridzekļiem

Saraksts par Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā atrodošiem

mīnu laukiem un dažādiem spridzekļiem

LVA, 270.f., 1.s apr., 378.l., 129.lp. Oriģināls

 

Tukuma apriņķa izpildu komitejas ziņojums par nedrošām vietām

Latvijas PSR Ministru Padomes sekretariātam 1948.gada 16.februārī

Uz Jūsu rakstu Nr.1188-s no 1947.gada 28.novembra paziņojam par nedrošām vietām Lestenes pagastā sekojošu saimniecību tuvumā: Ērķi, Silgaiļi, Cīruļi, Vanagi, Jozčini: 94-32, 92-30 T, 90-30 <4, 90-32, 90-34 AB.

Praviņu pagastā: Keru, Sprigus, Ziedzeru, Sprungu, Mazkristu saimniecību tuvumā 04-30, 04-32, 04-34 AB, 02-30B, 02-32 AB, 02-34A.

Struteles pagastā darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas rajonā tuvākās saimniecībās: Siliņi, Zilni un Milaspauki 98-14 T, 98-16 B, 96-12 B T, 96-14, 96-16 A B.

Priekšsēdētājs (paraksts - nesalasāms)

LVA, 270.f., 1.s apr., 378.l., 132. lp. Oriģināls.

 

LPSR Osoviahima Centrālās padomes

militārās sagatavošanas nodaļas priekšnieka Zarubas ziņojums LPSR Ministru Padomes kara daļai

par Liepājas pilsētas atmīnēšanas darbiem

Slepeni

Kara grupas priekšniekam b.Šarapovam	1948.gada 14.janvārī
Nr.p.k.	Māju nosaukums	Spridzekļu nosaukums	Piezīmes
1.	Sidgundas "Ezeros"	Artilērijas lādiņi
2.	29. apg. mežsargs "Ozolkalnā"	Mīnmetēju lādiņi
3.	28.apg. mežsargs "Ošiņos"	Mīnu lauku atliekas
4.	7. kl. pamatskolas robežas	Mīnu lauku atliekas
5.	Lejas - Kirķi	Artilērijas lādiņi
6.	Straumēni	Mīnu metēju lādiņi
Sidgundā	Sidgundas pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs A.Miķelsons
29 XII/47.g.	Sidgundas pag. Osoviahima org. pr-tājs T.Matvejevs
Latvijas PSR Ministru Padomes	Latvijas PSR Osoviahima Centrālā padome

pulkvedim biedram Šarapovam.

Ar šo ziņoju, ka saskaņā ar Osoviahima mīnētāju komandu palikušo iecirkņu un atsevišķu sprāgstošās tehnikas vietu atmīnēšanas plānu apriņķu un pilsētu teritorijā. Liepājas pilsētas teritorija tajā nav iekļauta, tātad Liepājas pilsētas teritoriju ir jāattīra karaspēka daļām. Taču, neraugoties uz šo plānu, karaspēka daļas neko nedara, atsaucoties uz apakšpulkveža biedra Deslera norādījumu, ka šis darbs ir jādara Osoviahimam. Ja tas ir tā, tad atmīnēšanas plāns, kurš atrodas Osoviahima Centrālajā padomē un kuru ir parakstījis biedrs Deslers, ir jāprecizē. Atrodoties personīgi Liepājas pilsētā, es pārliecinājos, ka pilsētas slimnīcas rajonā atrodas apmēram divarpus tūkstoši 76 un 120mm šāviņu. Osoviahima mīnētāju komanda mēģināja šos šāviņus uzspridzināt, taču bija spiesta šo darbu pārtraukt, jo tuvumā atrodas dzīvojamās telpas. Tad šā gada maija divdesmitajos datumos Liepājas pilsētas izpildu komiteja pieņēma lēmumu, saskaņā ar kuru šāviņu iznīcināšanas darbi tika uzdoti garnizona karaspēka daļām. Taču karaspēka daļas turpina neko nedarīt.

Es norunāju ar garnizona pārstāvi, kuram bija uzdots vadīt šo darbu, ka, ja nevar šāviņus uzspridzināt uz vietas, bet Osoviahimam nav ne darbaspēka, ne transporta, tad ir nepieciešams vienoties ar pilsētas izpildu komiteju, lai tā piešķirtu cilvēkus un transportu šāviņu aizvešanai 12-15 kilometrus uz speciālu spridzināšanas lauku, kurš tur atrodas, bet mūsu mīnētāji šo darbu vadīs, arī uzspridzināšanu. Vai arī saskaņot ar pilsētas izpildu komiteju, lai tā piešķir ūdens transportu un cilvēkus, ko vadītu mūsu mīnētāji, lai šāviņus iemestu jūrā, drošā dziļumā. Beigu rezultātā š.g. 7.jūnijā tika panākta pilnīga vienošanās, ka pilsētas izpildu komiteja piešķirs cilvēkus, bet garnizona pirotehniķis it kā tos izlādēšot uz vietas.

No savas puses uzskatu, ka jau sarūsējošo šāviņu izlādēšanas process būs ilgs un nekā laba nesola, lietderīgāk būtu šāviņus iznīcināt ar vienu vai otru iepriekš norādīto veidu.

LPSR Osoviahima Centrālās padomes

militārās sagatavošanas nodaļas priekšnieks Zaruba

LVA, 270.f., 1.s. apr., 378.l., 375.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Valsts drošības ministrijas apsardzes nodaļas priekšnieka

Latvijas jūras baseinā pulkveža L.Zarubina ziņojums

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam V.Lācim

par atmīnēšanas darbiem Liepājas un Rīgas tirdzniecības ostās

Pilnīgi slepeni

kara daļas priekšniekam	1948.gada 15.jūnijā
Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam	Nr.4909

Liepājas tirdzniecības ostā tiek veikta akvatorija attīrīšana no metāla, pie kam no ūdens tiek izvilkts liels daudzums kaujas piederumu.

Ilgu laiku atrodoties zem ūdens, izceļāmie šāviņi un mīnas ir sarūsējuši, it īpaši alumīnija galviņas, kas rada lielas briesmas, tos transportējot uz spridzināšanas laukumu.

Sakarā ar speciālistu trūkumu ostā, no ūdens izcelto kaujas piederumu izvešana netiek veikta un ostas piestātnē ir sakrājušies 740 artilērijas šāviņi, mīnas, faustpatronas utt., kas rada lielus draudus.

Liepājas garnizona priekšnieks ģenerālmajors Morozovs un Liepājas jūras kara bāzes komandieris 1.ranga kapteinis Kotlovskis atsakās speciālistus piešķirt.

Rīgas tirdzniecības ostas akvatorijā, Andreja ostas rajonā, upes dibenā atrastas trīs mīnas. Ostas priekšnieks Sivcovs, atsaucoties uz to, ka mīnas atrodas pretī elevatoram, bet ne pretī ostas piestātnēm, atsakās piešķirt līdzekļus to izcelšanai, kas arī var novest pie sliktām sekām.

Valsts drošības ministrijas apsardzes nodaļas priekšnieks 1948.g.24.jūlijā

Latvijas jūras baseinā pulkvedis L.Zarubins

LVA, 270.f., 1.s.apr., 318.l., 376.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā:

b.Šarapovam. Lūdzu vienoties ar ko ir nepieciešams un dot priekšlikumu.

27/VII 48. V.Lācis

 

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja V.Lāča lūgums Baltijas kara apgabala pavēlniekam

uzdot sprāgstvielu iznīcināšanu

Liepājas pilsētā kara apgabala inženieru pārvaldei

Slepeni

biedram Lācim	Rīgā
Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlniekam	Nr.547-s

Kopija: (..)

Liepājas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājam biedram R.Ansonam

Dažās Liepājas pilsētas nomales vietās līdz šim laikam nav novākts ievērojams kaujas sprāgstvielu daudzums, šāviņi, kuri palikuši pēc vācu fašistisko iebrucēju padzīšanas 1945.gadā, sevišķi daudz - līdz divarpustūkstošiem, - palikuši trofeju šāviņi Liepājas piepilsētas dienvidu daļā.

Karaspēka daļas un Osoviahima organizācija vairākas reizes uzsāka šo šāviņu izvešanu un iznīcināšanu, taču lietu līdz galam nenoveda.

Rēķinoties ar to, ka brīvprātīgā biedrība "Dosarm"* netiks galā ar darbu, lai iznīcinātu mīnētās trofeju sprāgstvielas Liepājas pilsētā un piepilsētā, Latvijas PSR Ministru Padome lūdz uzdot šos darbus kara apgabala inženieru pārvaldei.

Par Jūsu pieņemto lēmumu lūdzu paziņot.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

LVA, 270.f., 1.s.apr., 378.l., 281.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

* Brīvprātīgās armijas veicināšanas biedrība "Dosarm" tika nodibināta 1948.gadā.

 

Liepājas pilsētas garnizona priekšnieka

ģenerālmajora Morozova ziņojums

par Liepājas attīrīšanu no trofeju kaujas piederumiem

Slepeni

Nr.03116

armijas ģenerālim biedram I.Bagramjanam	1948.gada 19.jūnijā
Latvijas K(b)P Liepājas pilsētas komitejas	Kopija
sekretāram biedram Dubovičam	51.gvardes sarkankarogotās
Latvijas PSR Liepājas pilsētas izpildu komitejas	strēlnieku divīzijas pārvalde
priekšsēdētājam biedram Ansonam	Karaspēka daļa Nr.24502

Uz Jūsu lūgumu par teritorijas attīrīšanu no trofeju kaujas piederumiem Liepājas pilsētas rajonā paziņoju: 1948.gada 15.jūlijā es nozīmēju virsniekus, lai apsekotu pilsētas slimnīcas un tirdzniecības ostas rajonus, ar nolūku tos attīrīt no minētajiem kaujas piederumiem.

Rūpīgas pārbaudes rezultātā, kuru veica piešķirtie virsnieki, tika konstatēts:

1. Pilsētas slimnīcas teritorijā 500-600 m uz dienvidrietumiem karaspēka daļas 57382 komanda veica trofeju kaujas piederumu attīrīšanu un sakraušanu, norobežošanu un attiecīgu uzrakstu uzlikšanu. Lai pilnīgi likvidētu minētos kaujas piederumus, t.i. - izvestu tos jūrā. Jums ir nepieciešams griezties pie Liepājas jūras kara bāzes priekšnieka 1.ranga kapteiņa biedra Kotlovska, lai saņemtu peldošos līdzekļus un lai nodrošinātu kaujas piederumu iekraušanu ar darbaspēku.

2. Tirdzniecības ostas teritorijā (rajons Nr.3) dažāda kalibra un markas atrodošos kaujas piederumus no kanāla dibena ir izcēluši tirdzniecības ostas strādnieki un sakrāvuši piestātnēs.

Uzskatu, ka tikpat sekmīgi un ar rūpīgu piesardzību tirdzniecības osta ar tiem pašiem spēkiem var iekraut kaujas piederumus liellaivās un izmest jūrā, dziļuma rajonos.

Lai novērotu kaujas piederumu izvešanu jūrā, tirdzniecības ostā ir speciālists (..) biedrs Poļicins, kuram ir prakse, un šajā gadā viņa vadībā no ostas izveda uz spridzināšanas laukumu vairākas automašīnas ar tādiem pašiem kaujas piederumiem. (..)

Liepājas pilsētas garnizona priekšnieks gvardes ģenerālmajors Morozovs

LVA, 270.f., 1.s apr. 378.l., 380.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

 

Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieka I.Bagramjana ziņojums LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājam V.Lācim par gaidāmo kaujas piederumu iznīcināšanu

Slepeni

Nr.070814

Liepājas tirdzniecības ostas priekšniekam	1948.gada 17.jūlijā
Latvijas PSR Ministru Padomes	PSRS Bruņoto spēku ministrija
priekšsēdētājam biedram V.Lācim	Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieks

Liepājas un Ventspils pilsētu zonā atrodošos kaujas piederumus (artilērijas šāviņus, aviācijas bumbas un citus) iznīcinās ar Baltijas kara apgabala spēkiem laika posmā no š.g. 26.līdz 31.jūlijam.

Armijas ģenerālis I.Bagramjans

LVA, 270.f., 1.s.apr., 378.l., 382.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā:

b.Šarapovam. Iepazīstiniet ieinteresētos

27/VII 48. V.Lācis

 

LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja V.Lāča lūgums

Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlniekam I.Bagramjanam veikt trofeju ieroču iznīcināšanu ar Liepājas garnizona

un jūras kara bāzes karaspēka daļu spēkiem

Pilnīgi slepeni

Atbildot uz Nr.547-s	1948.gada 22.jūlijā
Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlniekam	Eks.Nr.3
armijas ģenerālim biedram I.Bagramjanam	Rīga Nr.773-s
Kopija: Valsts drošības ministrijas Liepājas jūras baseina

apsardzes daļas priekšniekam pulkvedim biedram Zarubinam

Liepājas tirdzniecības ostā notiek akvatoriju attīrīšana no metāla, pie tam no ūdens tiek izvilkts liels daudzums kaujas piederumu. Ilgu laiku atrazdamies zem ūdens, izceļamie šāviņi un mīnas ir sarūsējuši, īpaši šāviņu alumīnija galviņas, kas rada lielas briesmas, tos transportējot uz uzspridzināšanas laukumu.

Sakarā ar speciālistu trūkumu ostā no ūdens izcelto kaujas piederumu izvešana nenotiek un ostas piestātnēs ir sakrājušies 740 artilērijas šāviņi, mīnas utt., kas rada lielus draudus ostai un Liepājas pilsētai.

Liepājas garnizona priekšnieks ģenerālmajors b.Morozovs un Liepājas jūras kara bāzes komandieris 1.ranga kapteinis Kotlovskis atsakās šim darbam piešķirt speciālistus.

Latvijas PSR Ministru Padome lūdz veikt nepieciešamos pasākumus, lai trofeju šāviņus, mīnas un spridzināmās vielas izvestu un iznīcinātu ar Liepājas garnizona un jūras kara flotes karaspēka daļu spēkiem.

Par Jūsu pieņemto lēmumu lūdzu paziņot.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

LVA, 270.f., 1.s. apr.378.l., 377.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

LPSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes

kara grupas priekšnieka Šarapova paziņojums

Liepājas un Ventspils pilsētu izpildu komiteju priekšsēdētājiem par trofeju kaujas piederumu iznīcināšanas laiku

1948.gada 29.jūlijā
	Slepeni
Liepājas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes	Eks.Nr.3
izpildu komitejas priekšsēdētājam biedram R.Ansonam	Nr.770-s

izpildu komitejas priekšsēdētājam biedram A.Vaļiniekam

Paziņoju, ka Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieks uzdeva Liepājas un Ventspils pilsētu garnizonu priekšniekam pieņemt visus mērus, lai Liepājas un Ventspils pilsētu zonā atrodošos trofeju kaujas piederumus iznīcinātu un šo darbu pabeigtu līdz 1.augustam.

Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes kara grupas priekšnieks

administratīvā dienesta pulkvedis Šarapovs

LVA, 270.f., 1.s. apr.378.l., 378.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Liepājas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieka I.Bičkovska ziņojums LPSR Ministru Padomei par kavēšanos

ar trofeju kaujas piederumu iznīcināšanu

Slepeni

Ventspils pilsētas darbaļaužu deputātu padomes	1948.gada 29.jūlijā
Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes	Eks.Nr.1
kara grupas priekšniekam	Nr.089-s

Kopija: Liepājas pilsētas garnizona priekšniekam.

Atbildot uz Jūsu vēstuli Nr.770-s paziņoju, ka, neraugoties uz Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieka norādījumu Liepājas pilsētas garnizona priekšniekam par pilsētas zonā esošo trofeju kaujas piederumu iznīcināšanu, garnizona priekšnieks šo darbu nav uzsācis un nodarbojas ar formālu saraksti par šo jautājumu.

Paziņojot par iepriekšteikto, lūdzu pieņemt attiecīgus mērus.

Pilsētas padomes izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks I.Bičkovskis

LVA, 270.f., 1.s. apr.378.l., 379.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieka I.Bagramjana ziņojums PSRS jūras flotes ministra vietniekam V.Bakajevam par trofeju ieroču iznīcināšanas iespējām

Slepeni

administratīvā dienesta pulkvedim Šarapovam	1948.gada 9.augustā
Jūras flotes ministra vietniekam biedram Bakajevam	Eks.2
Atbildot uz Nr.42/735-s	Nr.3/084491
Latvijas PSR	PSRS Bruņoto spēku ministrija
Ministru Padomes priekšsēdētājam	Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieks

Izpētot uz vietas jautājumus, kas saistīti ar Liepājas ostas akvatorija attīrīšanu no kara laikā nogremdētajiem kaujas piederumiem, tika noskaidrots:

Sakarā ar ilgstošo atrašanos jūras ūdenī spridzekļu korpusi ir stipri saēsti un sabojāti, bez tam nav izslēgta iespēja, ka kaujas piederumi ir bijuši pakļauti sprādziena un ugunsgrēka iedarbībai uz vācu tvaikoņa, kura nogremdēšanas rezultātā tika nogremdēti arī šie kaujas piederumi.

Pastāvot minētajiem faktiem, šie kaujas piederumi ir pieskaitāmi pie bīstamajiem un saskaņā ar Aizsardzības tautas komisariāta pavēles Nr. 40 prasībām nav pakļauti transportēšanai ar automašīnām uz spridzināšanas laukumiem, lai izvairītos no iespējamiem sprādzieniem.

Tādējādi no ostas dibena izceļamo kaujas piederumu iznīcināšana ar sauszemes līdzekļiem, izņemot uzspridzināšanu uz vietas, ostā, ir izslēgta.

Nogremdēto kaujas piederumu izcelšanas darbus no ostas ūdens kanālu dibena veic Liepājas pilsētas jūras kara bāzes ūdenslīdēju grupa (karaspēka daļa Nr. 69063) pēc līguma ar Liepājas ostu.

Pamatojoties uz iepriekš teikto, es uzskatu:

1. No ostas dibena izceļamo kaujas piederumu pārvešana uz spridzināšanas laukumiem, kā arī to sakoncentrēšana ostas piestātnēs nav pieļaujama sakarā ar kaujas piederumu bīstamo stāvokli.

2. Būtu vislietderīgāk izceļamos kaujas piederumus uzmanīgi bez grūdieniem un triecieniem sakoncentrēt tieši liellaivās, kuras pievestu pie ūdenslīdēju darba vietas un pēc dienas darba beigām aizvestu pietiekami tālu no ostas, lai attālinātu bīstamos kaujas piederumus no ostas būvēm un iedzīvotājiem.

3. Pēc kaujas piederumu sakraušanas liellaivās aizvilkt tās uz speciāli izraudzītiem jūras rajoniem un kaujas piederumus tur uzmanīgi nogremdēt. Tie kaujas piederumi, kas atrodas piestātnēs, ir jāizved jūrā un jānogremdē nekavējoties.

4. Kaujas piederumu sakraušanu liellaivās, to aizvešanu uz nogremdēšanas vietu un kaujas piederumu nogremdēšanu jūrā ir nepieciešams uzdot Liepājas jūras kara bāzei (..).

Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieks armijas ģenerālis I.Bagramjans

LVA, 270.f., 1.s.apr., 378.l., 384.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka S.Guļaņicka lūgums PSRS jūras flotes ministra vietniekam Bakajevam

pasteidzināt trofeju kaujas piederumu izvešanu no Liepājas ostas

Slepeni

Atbildot uz Nr.773-ps	1948.gada 6.augustā
PSRS jūras flotes ministra vietniekam	Eks.Nr.2
biedram Bakajevam	Nr.846-s

Saskaņā ar līgumu ar Liepājas tirdzniecības ostu karaspēka daļa Nr.69063 veic PSRS Jūras flotes ministrijas Liepājas ostas akvatorija attīrīšanu. Jau paveikto darbu rezultātā ostas piestātnēs ir sakrājušies līdz 800 artilērijas šāviņu, mīnu un citu kaujas piederumu.

No jūras dibena izceltie šāviņi un mīnas ir sarūsējuši, īpaši šāviņu alumīnija galviņas, kas, glabājot tos ostas piestātnēs, pilsētai rada lielas briesmas.

Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieks uzskata, ka šos kaujas piederumus ir nepieciešams steidzīgi izvest un nogremdēt jūrā, šim nolūkam speciāli izraudzītā rajonā, par ko Jums ir Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieka armijas ģenerāļa biedra Bagramjana 1948.gada 6.augusta vēstule Nr.3/084491.

Uzskatot minēto sprāgstvielu glabāšanu ostā par nepieļaujamu, Latvijas PSR Ministru Padome lūdz paātrināt jautājuma atrisināšanu par savākto kaujas piederumu izvešanu no Liepājas ostas. Par pieņemtajiem mēriem lūdzu paziņot.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks S.Guļaņickis

LVA, 270.f., 1.s. apr., 378.l., 385.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

PSRS jūras flotes ministra vietnieka Bakajeva atbilde

LPSR Ministru Padomei jautājumā

par trofeju sprāgstvielu izvešanu no Liepājas ostas PSRS

Slepeni

Eks. Nr.1

Rīga	1948.gada 13.augustā
Latvijas PSR Ministru Padomes	Nr.6217/6
priekšsēdētāja vietniekam biedram Guļaņickim	Jūras flotes ministrija

Sakarā ar saņemto Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieka armijas ģenerāļa Bagramjana š.g. 6.augusta vēstuli Jūras flotes ministrijas Galvenā Ziemeļrietumu flotes pārvalde deva norādījumu Liepājas jūras ostas priekšniekam, lai nekavējoties nogremdētu no akvatorija dibena izceļamos kaujas piederumus un nepieļautu to pārvadāšanu ar automašīnām, kā arī to uzkrāšanos ostas teritorijā.

Visus darbus mīnu, bumbu un šāviņu aizvešanai ir ieteikts veikt Liepājas jūras kara bāzes pārstāvju vadībā un ar viņu piedalīšanos, kurai pēc Jūras flotes ministrijas lūguma Jūras kara flotes virspavēlnieka vietnieks viceadmirālis Abaņkins š.g. jūlijā ieteica sniegt palīdzību Liepājas jūras ostai, lai padarītu nekaitīgus un iznīcinātu no jūras dibena izceltos un ostā sakrājušos kaujas piederumus.

Jūras flotes ministra vietnieks V.Bakajevs

LVA, 270.f., 1.s.apr., 378.l., 389.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Baltijas kara apgabala štāba priekšnieka vietas izpildītāja

ģenerālmajora Ščadilova ziņojums LPSR Ministru Padomei par trofeju šāviņu iznīcināšanu

Slepeni

Eks. Nr.1

Atbildot uz Nr.846-s	1948.gada 25.augustā
Latvijas PSR Ministru Padomes	Nr.07447
priekšsēdētāja vietniekam biedram Guļaņickim	Baltijas kara apgabala štābs

Saskaņā ar Liepājas garnizona priekšnieka ģenerālmajora Morozova ziņojumu trofeju kaujas piederumu iznīcināšanā garnizons ir paveicis šādus darbus:

Liepājā ir izvesti un iznīcināti 1422 šāviņi un 170 uzspridzināti uz vietas.

Ventspilī: Žažas priekšpilsētā bija 9 aviācijas bumbas, tās visas iznīcinātas, Gaiļu priekšpilsētā bija 1951 artilērijas šāviņš, tie visi izvesti un uzspridzināti, Slobodkas priekšpilsētā iznīcināti 3872 šāviņi.

Tādējādi visi darbi trofeju kaujas piederumu uzspridzināšanā ir pabeigti.

Baltijas kara apgabala štāba priekšnieka vietas izpildītājs ģenerālmajors Ščadilovs

LVA, 270.f., 1.s.apr., 378.l., 391.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Liepājas jūras kara bāzes komandiera

1.ranga kapteiņa Kotlovska informācija

par vietas izraudzīšanu trofeju ieroču nogremdēšanai

Slepeni

Nr. 01344

Liepājas jūras kara bāze

Atbildot uz 1948.gada 13.augusta Nr.847-s	1948.gada 8.septembrī
Latvijas PSR Ministru Padomes	karaspēka daļa 9 5447

4. jūras kara flotes štāba priekšniekam kontradmirālim biedram Mihailovam, Liepājas pilsētas garnizona priekšniekam ģenerālmajoram biedram Morozovam, Liepājas tirdzniecības ostas priekšniekam biedram Čerņajevam

Ar šo vēstuli paziņoju, ka to trofeju kaujas piederumu, kuri atrodas Tirdzniecības ostā pie Ziemas ostas sienas, nogremdēšanai jūrā ir noteikts šāds rajons:

priekšsēdētājam biedram Lācim	1948.gada 27.septembrī
P = 56385	G = 20285
P = 56400	G = 20285
P = 56400	G = 20315

Liepājas jūras kara bāzes pārstāvis būs kapteinis Rents.

Liepājas jūras kara bāzes komandieris 1. ranga kapteinis Kotlovskis

LVA, 270.f., 1.s.apr., 373.l., 219.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā:

b.Šarapovam. Lūdzu pasekot līdz beigām.

2X48. V.Lācis.

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums

par atsevišķu Latvijas PSR vietu atmīnēšanas darbu pabeigšanu

Slepeni

Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums Nr.49-s

1953.gada 20.janvārī

Latvijas PSR Ministru Padome atzīmē, ka 1952.gadā, veicot atmīnēšanas darbus, nebija vietējo padomju sakaru ar tām karaspēka daļām, kuras veica atmīnēšanu, nebija pietiekoša izskaidrojošā darba iedzīvotāju vidū, lai ievāktu ziņas par pamanītajiem spridzekļiem, ziņu savākšanā par nomīnētajām vietām nepietiekoši tika iesaistīti apgabalu* un rajonu kara komisariāti, Valsts drošības ministrijas un DOSAAF vietējie orgāni. Tā rezultātā Latvijas PSR teritorijā vēl palika atsevišķas vietas, kuras ir jāattīra un jāatmīnē.

Lai pabeigtu atsevišķu republikas vietu atmīnēšanas darbus, kuras ir piesārņotas ar spridzekļiem, Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:

1. Uzdot Latvijas PSR apgabalu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejām:

a) 1953.gada janvārī-martā veikt plašu darbu, lai atrastu sprādzienu bīstamus priekšmetus un vietas, kuras ir nepieciešams attīrīt un atmīnēt, aptaujājot iedzīvotājus uz vietām. Visas atrastās vietas, kuras ir piesārņotas ar sprādziena bīstamiem priekšmetiem, kā arī rajonu apgūtās zemes, uzzīmēt uz shēmas ar mērogu 1:50 000 (katrā rajonā atsevišķi), shēmai pievienot izziņu, kurā parādīt paredzamo darbu apjomu un raksturu un pēc kā iesnieguma šie darbi ir iekļauti. Minētās ziņas rajonu izpildu komitejas iesniedz apgabala izpildu komitejām, bet tām līdz 1953.gada 20.martam šīs ziņas ir jānosūta Baltijas kara apgabala inženieru karaspēka priekšniekam;

b) sprādziena bīstamo priekšmetu un vietu meklēšanā, kuras ir nepieciešams attīrīt un atmīnēt, iesaistīt apgabalu un rajonu kara komisariātus, Valsts drošības ministrijas vietējos orgānus, DOSAAF komitejas un pirmorganizācijas, kā arī lauksaimniecības nodaļu, mežu saimniecības un mežniecību darbiniekus;

c) ieteikt kolhoziem, sovhoziem un MTS (mašīnu-traktoru stacijām - J.R.) visas jaunapgūtās aramzemes no 1953.gada pavasara apart, ja tās nav pārbaudītas atmīnēšanai, tikai ar mīnu drošu agregātu palīdzību;

d) veicamo darbu kontroli uzdot vienam no apgabala izpildu komitejas priekšsēdētāja vietniekiem, bet rajonos - vienam no rajona izpildu komitejas priekšsēdētāja vietniekiem.

2. Uzdot Latvijas PSR valsts drošības ministram biedram A.Novikam, Latvijas PSR lauksaimniecības ministra vietniekam biedram J.Vanagam, Latvijas PSR mežsaimniecības ministram biedram M.Artemjevam, Latvijas PSR kara komisāram biedram V.Dambergam un Latvijas PSR DOSAAF republikāniskās orgkomitejas priekšsēdētājam biedram A.Jurevičam uzdot viņiem pakļautajiem vietējiem orgāniem sniegt izpildu komitejām nepieciešamo atbalstu ziņu savākšanā par atsevišķiem sprādziena bīstamiem priekšmetiem un laukumiem, kurus nepieciešams attīrīt un atmīnēt.

3. Lūgt Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieku armijas ģenerāli biedru I.Bagramjanu veikt nepieciešamos pasākumus, lai līdz 1953.gada 1.oktobrim atmīnētu atsevišķus laukumus, kuri ir piesārņoti ar sprādziena bīstamiem priekšmetiem.

4. Uzdot Latvijas PSR apgabala darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejām līdz 1953.gada 5.aprīlim iesniegt Latvijas PSR Ministru Padomei ziņas par atsevišķiem laukumiem, kurus ir nepieciešams atmīnēt.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks I.Bastins

LVA, 270.f., 1.s.apr., 852.l., 98., 99.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* piecdesmito gadu sākumā Latvija uz īsu laiku bija sadalīta trijos apgabalos (Daugavpils, Liepājas un Rīgas)

 

 

P = 56385

G = 20315