Ministru kabineta noteikumi Nr.15

Rīgā 2002.gada 3.janvārī (prot. Nr.1, 24.§)

Noteikumi par prasībām atkritumu poligonu ierīkošanai, kā arī atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai, slēgšanai un rekultivācijai

Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7.panta 5.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības atkritumu poligonu (turpmāk — poligons) ierīkošanai, kā arī poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai, slēgšanai un rekultivācijai.

2. Noteikumi attiecas uz izgāztuvēm un poligoniem, ieskaitot vietas, kurās atkritumu īpašnieks apglabā atkritumus to rašanās vietās, kā arī uz speciāli aprīkotām vietām atkritumu pagaidu glabāšanai, kur atkritumi tiek uzglabāti ilgāk par gadu, izņemot šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētos gadījumus.

3. Noteikumi neattiecas uz:

3.1. atkritumu izkraušanu, lai tos sagatavotu pārvadājumiem pārstrādei, apstrādei vai apglabāšanai citur;

3.2. atkritumu uzglabāšanu pirms to pārstrādes vai apstrādes ne ilgāk kā trīs gadus;

3.3. notekūdeņu dūņu, gultnes padziļināšanas dūņu un līdzīgu materiālu izkliedēšanu augsnē mēslošanas vai labiekārtošanas nolūkā;

3.4. maztoksisku sadzīves atkritumu ar nelielu piesārņojošo vielu saturu izmantošanu teritorijas labiekārtošanai, rekultivācijai vai būvdarbiem poligonos (ja atkritumi ir piemēroti attiecīgajam nolūkam), ja pēc atkritumu apglabāšanas ar tiem nenotiek būtiskas fizikālas, bioloģiskas vai ķīmiskas pārmaiņas, ja tie neiedarbojas uz citām vielām vai materiāliem, ar kuriem nonāk saskarē, un nerada draudus cilvēka dzīvībai un veselībai vai videi (turpmāk — inertie atkritumi);

3.5. dūņu apglabāšanu gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm, no kurām tās ir izņemtas, padziļinot gultni, ja dūņas nav uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.258 “Noteikumi par atkritumu klasifikāciju un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”;

3.6. derīgo izrakteņu ģeoloģiskajā izpētē, ieguvē, pārstrādē un glabāšanā, kā arī karjeru darbībā radušās nepiesārņotas grunts vai inerto atkritumu apglabāšanu.

4. Atkritumu poligonus iedala šādās kategorijās:

4.1. bīstamo atkritumu poligoni;

4.2. sadzīves atkritumu poligoni;

4.3. inerto atkritumu poligoni.

5. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina stratēģiju tādu poligonos un izgāztuvēs apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanai, kuri var sadalīties aerobos vai anaerobos apstākļos (turpmāk — bioloģiski noārdāmie atkritumi). Stratēģijā nosaka konkrētus mērķus apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšanai, izmantojot to pārstrādi un kompostēšanu, kā arī biogāzes ieguvi.  

II. Poligona ierīkošana

6. Poligonu ierīko, ņemot vērā:

6.1. tā attālumu no apdzīvotām vietām, no vietām, ko izmanto rekreācijai, kā arī no ūdenstilpēm, ūdenstecēm un lauksaimniecībā izmantojamām zemēm;

6.2. aprobežojumus visu veidu aizsargjoslās poligona būvniecības vietā;

6.3. ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus iespējamā poligona būvniecības vietā;

6.4. iespējamā poligona būvniecības vietas applūšanas, nosēšanās, noslīdeņu vai nogruvumu varbūtību;

6.5. iespējamā poligona būvniecības vietā esošās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai kultūras pieminekļus;

6.6. valdošo vēju virzienu attiecībā pret apdzīvotām vietām.

7. Poligonus aizliegts ierīkot:

7.1. teritorijās, kurās visā poligona ekspluatācijas laikā maksimālo gruntsūdens līmeni nevar nodrošināt zemāku par metru no poligona pamatnes;

7.2. aktīvā karsta zonās;

7.3. vietās, kur tas nav paredzēts saskaņā ar teritorijas plānojumu;

7.4. vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

8. Ja poligona būvniecība tiks finansēta no valsts, pašvaldību vai starptautisko finansu institūciju līdzekļiem, poligona īpašnieks vai apsaimniekotājs pirms tās uzsākšanas sagatavo poligona ierīkošanas tehniski ekonomisko pamatojumu, kurā ietver:

8.1. šādu informāciju par reģionu, kurā paredzēts ierīkot poligonu savākto atkritumu apglabāšanai:

8.1.1. attiecīgās teritorijas apraksts, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģiona iedzīvotāju skaits un blīvums, kā arī uzņēmējdarbības veidi un infrastruktūra;

8.1.2. atkritumu rašanās avoti, atkritumu daudzums un sastāvs, apglabājamo atkritumu veidi, attālums starp paredzamo poligona vietu un būtiskiem atkritumu rašanās avotiem, kā arī prognozes par atkritumu daudzuma, sastāva un veidu maiņu poligona paredzamās darbības laikā;

8.1.3. atkritumu apsaimniekošanas institucionālie, tehniskie un ekonomiskie aspekti attiecīgajā teritorijā, arī esošā un plānotā tarifu sistēma;

8.1.4. sociāli ekonomiskā situācija attiecīgajā teritorijā, arī iedzīvotāju maksātspēja;

8.1.5. atkritumu dalītas vākšanas, apstrādes, pārstrādes un apglabāšanas tehnoloģiskās alternatīvas;

8.1.6. esošās izgāztuves un to plānotā slēgšana;

8.1.7. atkritumu savākšanas un transportēšanas shēma;

8.1.8. sabiedrības informēšana par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu;

8.2. pārskatu par normatīvajiem aktiem, kas reglamentē atkritumu apsaimniekošanu;

8.3. informāciju par poligona ierīkošanas un ar to saistītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas finansēšanas iespējām;

8.4. informāciju par potenciālās poligona ierīkošanas vietas sabiedrisko apspriešanu;

8.5. informāciju par potenciālās poligona ierīkošanas vietas inženierģeoloģiskās un hidroģeoloģiskās izpētes datiem;

8.6. informāciju par potenciālās poligona ierīkošanas vietas atbilstību attiecīgās administratīvās teritorijas plānojumam;

8.7. informāciju par zemes īpašuma tiesībām potenciālajā poligona ierīkošanas vietā;

8.8. informāciju par nepieciešamo zemes transformāciju;

8.9. poligona ģenerālā plāna shēmu ar alternatīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem;

8.10. poligonā paredzamo vides aizsardzības inženierbūvju aprakstu;

8.11. poligona apsaimniekošanas, slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un kontroles plānu;

8.12. informāciju par esošo tiltu, ceļu un dzelzceļa tīklu, kā arī citām komunikācijām, kas tieši ietekmē atkritumu plūsmu uz poligonu;

8.13. informāciju par prognozējamajām poligona ierīkošanas, apsaimniekošanas, slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un kontroles izmaksām.

9. Poligona teritorijā ir šādas funkcionālās zonas:

9.1. iekšējie ceļi;

9.2. atkritumu pieņemšanas un apstrādes zona;

9.3. atkritumu apglabāšanas zona;

9.4. infrastruktūras zona.

10. Poligona pievedceļus plāno tā, lai atkritumu pārvadāšanas transports netraucētu satiksmes drošību un radītu pēc iespējas mazākas neērtības apkārtnes iedzīvotājiem.

11. Iekšējos ceļus, kuri savieno atsevišķas poligona būves un nodrošina netraucētu un drošu transporta kustību poligonā, projektē atbilstoši noslogojumam. Tiem ir asfaltbetona, grants vai šķembu segums.

12. Atkritumu pieņemšanas un apstrādes zonā ierīko:

12.1. kontrolpunktu, kurš paredzēts:

12.1.1. atkritumu kravu reģistrēšanai, atkritumu vizuālajai pārbaudei, atkritumu kravu svēršanai un nosūtīšanai uz atkritumu apglabāšanas vietu;

12.1.2. no poligona izbraucošā transporta pārbaudei un reģistrēšanai;

12.2. atkritumu apstrādes un šķirošanas iecirkni, kas nodrošināts ar:

12.2.1. atsevišķu kanalizācijas sistēmu;

12.2.2. ūdensnecaurlaidīgu un ķīmiski noturīgu hidrotehniskā asfaltbetona vai betona segumu vai zem asfaltbetona vai betona seguma ierīkotu pretfiltrācijas segumu, kura garantētais kalpošanas ilgums ir vismaz 50 gadu (abos gadījumos nodrošinot filtrācijas koeficientu ne lielāku kā 10-9 m/s);

12.2.3. attiecīgām tehnoloģiskajām iekārtām, ja poligonā tiek pieņemti bioloģiski noārdāmie atkritumi;

12.3. transportlīdzekļu un poligona tehnikas mazgāšanas un riepu dezinfekcijas laukumu.

13. Atkritumu apglabāšanas zona ir paredzēta ilgstošai atkritumu glabāšanai. Tajā ierīko vienu vai vairākus atkritumu apglabāšanas nodalījumus, kuros atkritumus izkrauj, blietē un apglabā.

14. Atkritumu apglabāšanas nodalījumos ierīko:

14.1. virszemes noteces uztveršanas un novadīšanas sistēmas;

14.2. speciāli izbūvētu pretfiltrācijas segumu atbilstoši šo noteikumu 15. vai 16.punkta prasībām;

14.3. infiltrāta (jebkurš šķidrums, kurš ir izsūcies cauri apglabātajiem atkritumiem un tiek uzkrāts atkritumu apglabāšanas poligonā vai izvadīts no tā) un notekūdeņu uztveršanas un novadīšanas sistēmu;

14.4. poligona gāzu (visas gāzes, kuras radušās no apglabātajiem atkritumiem) savākšanas un novadīšanas sistēmu — sadzīves atkritumu poligonos;

14.5. pazemes ūdeņu piesārņojuma monitoringa sistēmu;

14.6. gaisa piesārņojuma monitoringa sistēmu šo noteikumu 1.pielikumā noteikto parametru mērījumiem;

14.7. pārvietojamos žogus ap atkritumu apglabāšanas nodalījumu;

14.8. aizsargvaļņus atbilstoši plānotajam atkritumu apglabāšanas augstumam.

15. Atkritumu apglabāšanas nodalījuma pamatne un iekšējās sienas sastāv no dabīga materiāla izolācijas slāņa, kurš atbilst šādām prasībām:

15.1. bīstamajiem atkritumiem izolācijas slāņa biezums ir ne mazāks kā pieci metri, nodrošinot iežu filtrācijas koeficientu ne lielāku kā 10^-9 m/s;

15.2. sadzīves atkritumiem izolācijas slāņa biezums ir ne mazāks kā metrs, nodrošinot iežu filtrācijas koeficientu ne lielāku kā 10^-9 m/s;

15.3. inertajiem atkritumiem izolācijas slāņa biezums ir ne mazāks kā metrs, nodrošinot iežu filtrācijas koeficientu ne lielāku kā 10^-7 m/s.

16. Ja potenciālajā poligona būvniecības vietā nevar nodrošināt šo noteikumu 15.punktā minēto dabisko izolācijas slāni, atkritumu apglabāšanas nodalījuma pamatnei un iekšējām sienām nodrošina mākslīgo izolācijas slāni, kas atbilst šādām prasībām:

16.1. slāņa biezums ir ne mazāks kā 0,5 metri;

16.2. slānis nodrošina iežu filtrācijas koeficientu ne lielāku kā 10^-9 m/s;

16.3. slānis nodrošina izolācijas īpašības, kas nav sliktākas par šo noteikumu 15.punktā minētajām.

17. Sadzīves un bīstamo atkritumu poligonos virs dabīgā vai mākslīgā izolācijas slāņa ierīko mākslīgo hidroizolācijas slāni un vismaz 0,5 metrus biezu labi filtrējošas grunts (rupja smilts, grants) slāni ar drenu cauruļvadu vai drenu sistēmu infiltrāta savākšanai un aizvadīšanai, kā arī nodrošina drenu cauruļvadu vai drenu sistēmas skalošanas iespējas.

18. Infiltrātu izvada ārpus atkritumu apglabāšanas nodalījuma un uzkrāj infiltrāta uzkrāšanas akās. Infiltrāta uzkrāšanas akas aprīko ar cauruļvadu un sūkņu sistēmu infiltrāta aizvadīšanai uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, transportēšanai uz pašvaldības notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vai izsmidzināšanai virs apglabātajiem atkritumiem. Nodrošina iespēju novērot infiltrāta ieplūdi infiltrāta uzkrāšanas akā un ņemt paraugus infiltrāta analīzēm. Infiltrāta uzkrāšanas akas būvē no ūdensnecaurlaidīga un ķīmiski noturīga materiāla.

19. Infiltrāta attīrīšanas iekārtas projektē, ņemot vērā infiltrāta daudzumu un piesārņojuma svārstības atkarībā no nokrišņu daudzuma un gadalaika.

20. Poligona gāzu savākšanas sistēmu projektē visiem sadzīves atkritumu poligoniem, kuros pieņem bioloģiski noārdāmus atkritumus. Gāzu savākšanas sistēmas pamatelementi ir:

20.1. ne mazāk kā 0,3 metrus biezs gāzes caurlaidīgs grunts slānis starp 2-3 metrus biezām atkritumu kārtām;

20.2. grunts slānī iebūvētas gāzes drenāžas caurules vai koridori;

20.3. gāzes savākšanas kolektori;

20.4. gāzes atsūkšanas sistēma ar gāzes izvadcaurulēm un attīrīšanas iekārtām;

20.5. gāzes izmantošanas iekārtas.

21. Poligona gāzes savāc, apstrādā un izmanto tā, lai neradītu draudus cilvēka veselībai vai videi. Ja savākto gāzi nevar izmantot enerģijas iegūšanai, to sadedzina.

22. Infrastruktūras zonā ierīko personāla telpas, garāžas, remontdarbnīcas un inženierkomunikācijas.

23. Poligonu no apkārtējās teritorijas norobežo ar vismaz divus metrus augstu žogu. Visas ieejas poligonā norobežo ar vārtiem vai barjerām.

24. Poligona būvdarbi, kā arī poligonu un izgāztuvju rekultivācijas darbi veicami atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

25. Poligona darbības laiku plāno ne mazāku par 20 gadiem. 

III. Poligonu un izgāztuvju apsaimniekošana

26. Poligona vai izgāztuves īpašnieks vai apsaimniekotājs atkritumus apsaimnieko tā, lai novērstu vai mazinātu:

26.1. smakas un putekļu izplūdi;

26.2. atkritumu izplatīšanos ar vēju;

26.3. trokšņus un satiksmes radītās neērtības;

26.4. putnu, grauzēju un insektu kaitīgo darbību;

26.5. aerosolu veidošanos;

26.6. ugunsgrēkus.

27. Poligonos un izgāztuvēs atļauts apglabāt tikai tādus atkritumus, kuriem veikta apstrāde (fizikāli, termiski, ķīmiski vai bioloģiski procesi (arī šķirošana), kuros mainās atkritumu īpašības, samazinās to apjoms vai bīstamība, tiek paātrināta sadalīšanās vai veicināta atkritumu reģenerācija), inertos atkritumus, kuru apstrāde nav tehniski iespējama, un tādus atkritumus, kuru apstrāde nesamazina atkritumu apjomu vai to bīstamību cilvēka veselībai un videi.

28. Sadzīves atkritumu poligonos un izgāztuvēs atļauts apglabāt:

28.1. sadzīves atkritumus;

28.2. stabilus ķīmiski neaktīvus bīstamos atkritumus, arī sacietējušus stiklveida atkritumus, ja šie atkritumi tiek apglabāti atsevišķi no bioloģiski noārdāmiem sadzīves atkritumiem.

29. Bīstamo atkritumu poligonā ir atļauts apglabāt to veidu bīstamos atkritumus, kuri ir minēti attiecīgajam poligonam izsniegtajā atkritumu apglabāšanas atļaujā.

30. Inerto atkritumu poligonos ir atļauts apglabāt tikai inertos atkritumus.

31. Poligonos un izgāztuvēs nedrīkst pieņemt apglabāšanai:

31.1. šķidros atkritumus (atkritumi, kas apglabāšanas apstākļos ir šķidrā agregātstāvoklī);

31.2. notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņas, ja ūdens saturs tajās ir lielāks par 80 %;

31.3. organiskos pārtikas rūpniecības atkritumus, ja tie netiek kompostēti;

31.4. koksnes apstrādes atkritumus, ja tie netiek kompostēti;

31.5. atkritumus, kuri poligona apstākļos ir sprāgstoši, korozīvi, oksidējoši, viegli uzliesmojoši vai ugunsnedroši saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.258 “Par atkritumu klasifikāciju un noteikumiem, kas padara atkritumus bīstamus”;

31.6. infekciozus ārstniecības iestāžu atkritumus;

31.7. riepas (izņemot riepas, kuras tiek izmantotas inženiertehniskajiem darbiem poligonā vai izgāztuvē) un sasmalcinātas riepas (izņemot velosipēdu riepas un riepas, kuru ārējais diametrs ir lielāks par 1400 mm);

31.8. citus atkritumus, kas neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem atkritumu pieņemšanas nosacījumiem.

32. Aizliegts atkritumus sajaukt, lai panāktu to atbilstību atkritumu pieņemšanas nosacījumiem.

33. Pirms atkritumu pieņemšanas poligona vai izgāztuves īpašnieks vai apsaimniekotājs no atkritumu piegādātāja saņem atkritumu aprakstu (2.pielikums).

34. Pirms atkritumu pieņemšanas atkritumu poligona vai izgāztuves īpašnieks vai apsaimniekotājs:

34.1. jebkura veida atkritumu poligonā vai izgāztuvē pārbauda piegādāto atkritumu atbilstību attiecīgajam atkritumu aprakstam;

34.2. bīstamo atkritumu poligonos (papildus šo noteikumu 34.1.apakšpunktā minētajai prasībai):

34.2.1. nosaka katra veida atkritumu svaru;

34.2.2. pārbauda, vai ir ievērota atkritumu uzskaites, identifikācijas, marķēšanas un pārvadājumu (arī pārrobežu pārvadājumu) uzskaites kārtība;

34.2.3. pārbauda informāciju par atkritumu apstrādē izmantotajām metodēm;

34.2.4. pārbauda piegādātāja un atkritumu radītāja nosaukumu un adresi.

35. Lai varētu pieņemt piegādātos atkritumus apglabāšanai un lai pārbaudītu bīstamo atkritumu atbilstību atkritumu aprakstam, poligona vai izgāztuves apsaimniekotājs vai īpašnieks pirms bīstamo atkritumu izkraušanas ņem to paraugus.

36. Ja tiek konstatēts, ka piegādātie atkritumi nav apglabājami poligonā vai izgāztuvē, tos nodod atpakaļ piegādātājam vai par papildu samaksu veic to turpmāko apsaimniekošanu. Poligona vai izgāztuves apsaimniekotājs par atkritumu neatbilstību sastāda aktu, kurā norāda neatbilstības iemeslu. Visus ar atkritumu atpakaļ atdošanu saistītos izdevumus sedz fiziskā vai juridiskā persona, kura ir nogādājusi atkritumus poligonā vai izgāztuvē.

37. Poligona vai izgāztuves kontrolpunktā reģistrētos un pieņemtos atkritumus nosūta uz šķirošanas, otrreiz izmantojamo materiālu pārstrādes vai uzglabāšanas vietu vai krātuvi.

38. Lai nodrošinātu poligonā vai izgāztuvē nodarbināto drošību un veselību, poligona vai izgāztuves īpašnieks vai apsaimniekotājs:

38.1. nodrošina nodarbinātajiem drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus;

38.2. izstrādā darba drošības instrukcijas attiecībā uz darbu poligonā vai izgāztuvē;

38.3. izstrādā darbības plānu avārijas situācijām un nodarbināto un citu personu evakuācijas plānu;

38.4. nodrošina nepieciešamo pasākumu veikšanu avārijas situācijā;

38.5. nodrošina nodarbinātos ar nepieciešamajiem kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

39. Poligona vai izgāztuves īpašnieks vai apsaimniekotājs ar atkritumiem veiktās darbības reģistrē poligona vai izgāztuves darbības reģistrācijas žurnālā (3.pielikums).

40. Divu mēnešu laikā pēc kalendāra gada beigām poligona vai izgāztuves īpašnieks vai apsaimniekotājs iesniedz gada pārskatu reģionālajā vides pārvaldē, pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas poligons, un pašvaldībās, kuru administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves atkritumi ir apglabāti attiecīgajā poligonā. Gada pārskatā apkopojama šāda informācija:

40.1. poligonā vai izgāztuvē pieņemto un apglabāto atkritumu daudzums un veidi;

40.2. no poligona vai izgāztuves izvesto atkritumu vai otrreiz izmantojamo materiālu daudzums un veidi, kā arī pārstrādāšanas, uzglabāšanas vai apglabāšanas vietas;

40.3. vides stāvokļa monitoringa rezultāti;

40.4. poligona gāzes savākšanas sistēmas darbība;

40.5. apglabāto atkritumu masas mērījumi;

40.6. poligona apkārtējās teritorijas vides parametru mērījumi;

40.7. kontroles institūciju pārbaudes, to rezultāti, izteiktie aizrādījumi, veicamie uzdevumi un to izpilde.

41. Reģionālā vides pārvalde apkopo un iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un Latvijas Vides aģentūrā gada pārskatos ietverto informāciju. Latvijas Vides aģentūra nodrošina, lai attiecīgā informācija būtu pieejama sabiedrībai.

42. Latvijas Vides aģentūra regulāri sagatavo un nosūta Eiropas Savienības komisijai (pēc tās pieprasījuma) informāciju par poligoniem un to darbību.

43. Lai samazinātu vides piesārņošanu, poligona vai izgāztuves apsaimniekotājs nodrošina monitoringu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajām prasībām, kā arī vides aizsardzības inženierbūvju darbības pārbaudi un apkopi.

44. Reģionālā vides pārvalde nosaka vietu poligona vai izgāztuves apkārtnē, kur veicami šo noteikumu 1.pielikumā minēto vides parametru mērījumi, kā arī šo noteikumu 1.pielikumā minētā monitoringa ietvaros veicamo pilno un nepilno ķīmisko analīžu papildu parametrus.

45. Ja poligonā vai izgāztuvē konstatēts vides piesārņojums, poligona vai izgāztuves īpašnieks vai apsaimniekotājs novērš vides piesārņojuma cēloņus. Nedēļas laikā pēc piesārņojuma konstatēšanas poligona īpašnieks vai apsaimniekotājs informē reģionālo vides pārvaldi par piesārņojumu un tā novēršanas pasākumiem.

46. Lai kontrolētu pazemes ūdeņu piesārņojumu, poligona vai izgāztuves aizsargjoslā ierīko kontroles urbumu tīklu pazemes ūdeņu paraugu ņemšanai un līmeņu mērījumiem. Vismaz vienu urbumu paraugu ņemšanai no gruntsūdens ierīko vietā, kur gruntsūdens plūst uz poligonu vai izgāztuvi, un vismaz divus urbumus — sagaidāmo piesārņoto gruntsūdeņu noplūdes virzienos no poligona vai izgāztuves. Ja esošie dati un teritorijas hidroģeoloģiskie apstākļi liecina par artēzisko ūdeņu piesārņošanas iespēju, artēzisko ūdeņu kontrolei ierīko vismaz vienu dziļurbumu.  

IV. Poligona un izgāztuves slēgšana un rekultivācija

47. Poligonu slēdz, ja:

47.1. poligona projektētais tilpums, pamatojoties uz atkritumu apglabāšanas atļauju un gada pārskatā sniegto informāciju, ir aizpildīts;

47.2. beidzies atkritumu apglabāšanas atļaujas termiņš un tā nav pagarināta;

47.3. netiek ievērotas atkritumu apglabāšanas atļaujā minētās prasības;

47.4. vides monitoringa dati liecina par vides stāvokļa pasliktināšanos un nav iespējams veikt pasākumus vides stāvokļa pasliktināšanās novēršanai.

48. Izgāztuvi slēdz:

48.1. šo noteikumu 47.punktā minētajos gadījumos;

48.2. ja ir iespējams nodrošināt atkritumu pārstrādi vai apglabāšanu atkritumu poligonā.

49. Reģionālā vides pārvalde pēc pašvaldības rakstiska iesnieguma saņemšanas izdod tehniskos noteikumus pasākumiem, kas veicami poligona vai izgāztuves slēgšanai, rekultivācijai, monitoringam un aprūpei pēc slēgšanas.

50. Attiecīgā pašvaldība, pamatojoties uz reģionālās vides pārvaldes izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka kārtību, kādā poligona vai izgāztuves īpašnieks vai apsaimniekotājs sedz poligona slēgšanas un rekultivācijas izmaksas un izdevumus, kas saistīti ar poligona vai izgāztuves monitoringu un aprūpi pēc slēgšanas, kā arī minēto izmaksu un izdevumu nepieciešamo apmēru.

51. Lai nodrošinātu slēgta poligona vai izgāztuves iekļaušanu ainavā un teritorijas turpmāku izmantošanu, ja poligonā vai izgāztuvē apglabātais sadzīves atkritumu apjoms ir lielāks par 25000 tonnu, poligona vai izgāztuves apsaimniekotājs sagatavo poligona vai izgāztuves pārsegšanas un rekultivācijas projektu. Projektā paredz:

51.1. pārklāt krātuves augšējo daļu ar vismaz 50 centimetrus biezu grunts slāni ar vāju ūdenscaurlaidību vai tam atbilstošu pretfiltrācijas slāni, kura garantētais kalpošanas ilgums ir vismaz 50 gadu;

51.2. pārklāt atkritumu apglabāšanas nodalījumu ar vismaz 20 centimetrus biezu auglīgās augsnes slāni;

51.3. ierīkot virszemes ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu;

51.4. izstrādāt speciālu ainavas sakārtošanas un apstādījumu projektu.

52. Poligona vai izgāztuves rekultivācija ir pabeigta, ja reģionālā vides pārvalde pēc attiecīgas novērtēšanas ir izsniegusi rakstisku atzinumu par to, ka rekultivētajā poligonā vai izgāztuvē ir ievērotas tehnisko noteikumu prasības.

53. Poligona (izņemot inerto atkritumu poligonus) īpašnieks vai apsaimniekotājs nodrošina poligona monitoringu un aprūpi pēc tā slēgšanas un saskaņo ar reģionālo vides pārvaldi monitoringa ilgumu un biežumu, kā arī mērāmos parametrus un monitoringa veikšanas vietas.

54. Reģionālā vides pārvalde nosaka, kurā vietā poligona vai izgāztuves apkārtnē veicami šo noteikumu 1.pielikumā minēto vides parametru mērījumi, kā arī šo noteikumu 1.pielikumā minētā monitoringa ietvaros veicamo pilno un nepilno ķīmisko analīžu papildu parametrus.

55. Monitoringu veic atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam 30 gadus pēc poligona (izņemot inerto atkritumu poligonus) vai izgāztuves slēgšanas. 

V. Noslēguma jautājumi

56. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs šo noteikumu 5.punktā minēto stratēģiju apstiprina līdz 2002.gada 31.decembrim.

57. Šo noteikumu 14.4.apakšpunkts, 20. un 21.punkts, 40.4.apakšpunkts, 1.pielikuma 3.punkts un 3.pielikuma III nodaļas 2.apakšnodaļa, 4.apakšnodaļas 5. un 6.aile neattiecas uz atkritumu poligonu būvniecības projektiem, kuru projektēšana ir uzsākta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

58. Šo noteikumu 27. un 29.punkts attiecībā uz bīstamo atkritumu poligoniem stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

59. Esošo poligonu vai izgāztuvju īpašnieks vai apsaimniekotājs gada laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas iesniedz reģionālajā vides pārvaldē poligona vai izgāztuves darbības uzlabošanas plānu, kurā iekļauj informāciju par šo noteikumu III nodaļas prasību izpildi poligonā vai izgāztuvē, pasākumus vides stāvokļa uzlabošanai un paredzamo poligona vai izgāztuves slēgšanas termiņu.

60. Mēneša laikā pēc pasākumu plāna saņemšanas reģionālā vides pārvalde to izvērtē un pieņem attiecīgu lēmumu:

60.1. par nepieciešamajiem papildinājumiem atļaujā vai jaunas atļaujas izsniegšanu, nosakot konkrētus termiņus izpildāmajiem pasākumiem;

60.2. par izgāztuves darbības pārtraukšanu, ja tās ietekme uz cilvēka veselību vai vidi ir negatīva un ir pieejamas citas atkritumu apglabāšanas vietas.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 3.janvāra
noteikumiem Nr.15

Vides stāvokļa monitoringa parametri poligonā vai izgāztuvē un tā apkārtnē

Nr. p.k.	Monitoringa un kontroles parametri	Monitoringa un kontroles biežums
		poligona darbības laikā	30 gadu laikā pēc poligona slēgšanas
1.	Infiltrāts
1.1.	daudzums	reizi mēnesī	reizi 6 mēnešos
1.2.	ķīmiskais sastāvs
1.2.1.	nepilnā ķīmiskā analīze	reizi 3 mēnešos	reizi 6 mēnešos
1.2.2.	pilnā ķīmiskā analīze	reizi 6 mēnešos	reizi 6 mēnešos
2.	Virszemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs
2.1.	nepilnā ķīmiskā analīze	reizi 3 mēnešos	reizi 6 mēnešos
2.2.	pilnā ķīmiskā analīze	reizi 3 mēnešos	reizi gadā
3.	Poligona gāze
3.1.	daudzums	reizi dienā	reizi 6 mēnešos
3.2.	kvantitatīvais sastāvs	reizi mēnesī	reizi 6 mēnešos
4.	Apglabāto atkritumu masa
4.1.	augstums	reizi 3 mēnešos	—
4.2.	blīvums	reizi mēnesī	—
4.3.	krātuves apmēri	reizi gadā	reizi gadā
5.	Poligona apkārtējā teritorija
5.1.	pazemes ūdeņu līmenis	reizi 3 mēnešos	—
5.2.	pazemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs
5.2.1.	nepilnā ķīmiskā analīze	reizi 3 mēnešos	atkarībā no poligonā apglabāto atkritumu veida
5.2.2.	pilnā ķīmiskā analīze	reizi gadā	atkarībā no poligonā apglabāto atkritumu veida
5.3.	poligona gāze
5.3.1.	daudzums	reizi 3 mēnešos	atkarībā no poligonā apglabāto atkritumu veida
5.3.2.	sastāvs	reizi 3 mēnešos	atkarībā no poligonā apglabāto atkritumu veida

Piezīmes.

1. Nepilnajā ķīmiskajā analīzē nosakāmi šādi parametri:

1.1. pH (uz vietas urbuma atsūknēšanas laikā);

1.2. elektrovadītspēja (uz vietas urbuma atsūknēšanas laikā);

1.3. ķīmiskais skābekļa patēriņš;

1.4. kopējais slāpekļa daudzums;

1.5. kopējais fosfora daudzums;

1.6. hlorīdi (Cl^-).

2. Pilnajā ķīmiskajā analīzē nosakāmi šādi parametri:

2.1. visi nepilnās ķīmiskās analīzes parametri;

2.2. sausnes saturs;

2.3. bioķīmiskais skābekļa patēriņš piecās dienās;

2.4. oksidējamība (permanganāta metode);

2.5. nitrāti (NO₃^-);

2.6. nitrīti (NO₂^-);

2.7. amonijs (NH₄⁺);

2.8. sulfāti (SO₄^2-);

2.9. fenolu indekss;

2.10. naftas produkti;

2.11. bors;

2.12. metāli — cinks (Zn), varš (Cu), kadmijs (Cd), hroms (Cr), svins (Pb), dzīvsudrabs (Hg), dzelzs (Fe), mangāns (Mn) un kobalts (Co).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 3.janvāra
noteikumiem Nr.15

Atkritumu apraksts

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 3.janvāra
noteikumiem Nr.15

Atkritumu apglabāšanas poligona/izgāztuves darbības reģistrācijas žurnāls

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs