Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumos Nr.48 “Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem”” noteikumu mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek veikti lielgabarīta un smagsvara pārvadājumi, kuros ar kravu vai pasažieriem vai bez kravas vai pasažieriem pa autoceļu (ielu) braucoša mehāniskā transportlīdzekļa vai tā sastāva izmēri, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumu Nr.15 “Ceļu satiksmes noteikumi” 2.pielikumā noteiktos lielumus.

Akceptēts likumprojekts “Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokolu”. Pašlaik Latvijā jautājumu par kravas marku regulē “Jūras kodekss”. Tajā ietvertas 1966.gada Starptautiskās konvencijas prasības. 1988.gada protokols groza un papildina 1966.gada konvenciju attiecībā uz kuģa parametriem un sertifikātu formu. Likumprojekts nepieciešams, lai Latvija varētu pievienoties minētajam protokolam, jo praksē ir jāizmanto 1988.gada protokola prasības.

Akceptēts rīkojums “Par bezpeļņas organizācijas akciju sabiedrības “Latvijas Centrālais depozitārijs” akciju privatizāciju”, kas paredz Privatizācijas aģentūrai privatizēt tai piederošās bezpeļņas organizācijas akciju sabiedrības “Latvijas Centrālais depozitārijs” akcijas.

Akceptēts likumprojekts “Alternatīvā dienesta likums”, kura mērķis ir noteikt alternatīvā dienesta pildīšanas kārtību un garantēt cilvēka domu, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, saistot to ar pilsoņa pienākumiem pret valsti. Alternatīvo dienestu pilda obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesaucamās personas, kurām Obligātā militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā obligātais aktīvais militārais dienests aizstāts ar alternatīvo dienestu. Alternatīvā dienesta ilgums ir 24 mēneši. Augstskolu absolventiem alternatīvā dienesta ilgums ir 18 mēneši. Akceptēti likumprojekti: “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”; “Grozījums Krimināllikumā”; “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” un “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Grozījumi nosaka administratīvo atbildību par vairāku Alternatīvā (darba) likumā ietverto normu pārkāpumiem un uzlikto pienākumu nepildīšanu, tai skaitā: par neierašanos pēc norīkojuma alternatīvā (darba) dienesta pildīšanas vietā; par sistemātisku pienākumu nepildīšanu; par neattaisnotu dienesta kavēšanu; par dienesta pildīšanu alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu reibumā. Visu šo administratīvo pārkāpumu subjekts ir alternatīvā (darba) dienesta veicējs. Grozījumi Krimināllikumā nosaka kriminālo atbildību par sabiedriski visbīstamāko pārkāpumu – izvairīšanos no ierašanās alternatīvā (darba) dienesta pildīšanas vietā, ja izvairīšanās ilgusi vairāk nekā 10 dienas. Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā nosaka kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par obligātā aktīvā militārā dienesta aizstāšanu ar alternatīvo (darba) dienestu, kā arī šādas aizstāšanas sekas obligātā militārā dienesta kontekstā. Šis likums arī izdara virkni redakcionālu precizējumu, kas nepieciešami sakarā ar alternatīvā (darba) dienesta ieviešanu un alternatīvā (darba) dienesta likuma pieņemšanu. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paplašina sociāli apdrošināmo personu loku, ietverot tajā arī alternatīvā (darba) dienesta veicējus, papildina to personu sarakstu, kurām izdarāma pensiju apdrošināšana un apdrošināšana pret bezdarbu, ietverot tajā alternatīvā (darba) dienesta veicējus.

Akceptēts likumprojekts “Ūdens apsaimniekošanas likums”, kurš izstrādāts, lai izveidotu virszemes un pazemes ūdeņu vienotu aizsardzības sistēmu. Likumprojekts noteiks upes baseinu kā ūdens lietošanas un apsaimniekošanas pamata vienību, kā arī noteiks kārtību upju baseinu pārvaldei un ūdens aizsardzībai un tā kvalitātes uzlabošanai baseinu ietvaros. Likums noteiks vispārīgus ūdens kvalitātes mērķus, ūdens lietotāja tiesības un pienākumus, kā arī deleģējumu attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izstrādei.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, kurš izstrādāts, lai precizētu atsevišķas likuma pielikuma normas, kas attiecas uz piesārņojošām darbībām (iekārtām), kurām nepieciešama A kategorijas atļauja, kā arī saskaņotu ar likumprojektā “Ūdens apsaimniekošanas likums” minētajām prasībām. Nepieciešams precizēt pielikuma (6) punkta 5) apakšpunkta formulējumu, jo pašreizējā likuma redakcijā tas ir neprecīzs un attiecas uz darbībām, kas nav piesārņojošas darbības un līdz ar to neatbilst ES Padomes 1996. gada 24. septembra direktīvas “Par integrētu pieeju piesārņojuma novēršanā un kontrolē” prasībām.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 28.decembra noteikumos Nr.438 “Noteikumi par ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa deklarāciju un pārskatu””, kuri izstrādāti, lai novērstu noteikumu pašreizējā redakcijā konstatētās neprecizitātes.

Akceptēts rīkojums “Grozījums Ministru kabineta 1998.gada 8.jūlija rīkojumā Nr.349 “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās””. Ar Ministru kabineta 1998.gada 8.jūlija rīkojumu Nr. 349 “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās” tika akceptēts “Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgums par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās” un noteikts, ka līgumu paraksta valsts ieņēmumu valsts ministrs. Grozījums paredz, ka minēto līgumu paraksts finansu ministrs.

Akceptēts rīkojums “Par valsts nekustamās mantas Jelgavā, Mātera ielā 35a, maiņu pret nekustamo mantu Jelgavā, Emīla Dārziņa ielā 14”, kurš paredz saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” 5.pantu atļaut Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai mainīt valsts nekustamo mantu — administratīvo ēku un zemesgabalu 638 m2 platībā — Jelgavā, Mātera ielā 35a, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Finansu ministrijas personā, pret nekustamo mantu — bērnudārza ēku, palīgceltnēm un zemesgabalu 8264 m2 platībā — Jelgavā, Emīla Dārziņa ielā 14, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz Jelgavas pilsētas pašvaldības vārda.

Akceptēts rīkojums “Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 12.aprīļa rīkojumā Nr.180 “Par valsts nekustamās mantas pārdošanu””, kurš paredz Ministru kabineta rīkojumā izdarīt grozījumu, svītrojot no pārdodamo objektu saraksta adresi Jelgavā, Mātera ielā 35a.

Akceptēts rīkojums “Par zemesgabala Rīgā, Slokas ielā 57, nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā”, kurš paredz saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” 35.pantu Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai nodot bez atlīdzības Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā zemesgabalu 1027 m2 platībā Rīgā, Slokas ielā 57, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finansu ministrijas personā.

Akceptēts rīkojums “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumos Nr.251 “Kārtība, kādā piemērojams pievienotās vērtības nodoklis darījumos ar kokmateriāliem””, kas paredz izdarīt izmaiņas un svītrot noteikumu 15.punktu (15.Noteikumi ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.).

Akceptēti divi rīkojumi “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 388 pilsonības pretendenti, tai skaitā 59 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēts “Grozījums Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija sēdes protokollēmumā “Noteikumi par dabas liegumiem””, kurš paredz noteikt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots sagatavot Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumu Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem” 1.93. un 1.94.apakšpunktā minēto dabas liegumu individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektus un līdz 2002.gada 1.jūlijam noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Akceptēts rīkojums “Par Ministru kabineta 1994.gada 14.septembra rīkojuma Nr.418-r “Par Imigrācijas policiju” atzīšanu par spēku zaudējušu”, ar kuru minētais rīkojums atzīts par spēku zaudējušu.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 28.decembra noteikumos Nr.455 “Noteikumi par valsts nodevu par vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem””, kuri novērš neprecizitātes pašreizējā noteikumu redakcijā attiecībā uz valsts nodevu par uzturēšanās atļauju izsniegšanu, t.i., iespēju analogos gadījumos piemērot dažādas valsts nodevas summas, kā arī lai noteiktu vienādu valsts nodevas summu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu Latvijas pilsoņu, nepilsoņu un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmušu ārvalstnieku laulātajiem un viņu nepilngadīgajiem bērniem. Paredzēts atbrīvot latviešus, lībiešus un personas, kurām vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, no valsts nodevas samaksas par vīzu izsniegšanu un ielūguma apstiprināšanu un Latvijas Republikas valsts varas vai pārvaldes iestādes, pašvaldības domes (padomes), prokuratūru, tiesu un Valsts kontroli atbrīvot no valsts nodevas par ielūgumu vīzas saņemšanai apstiprināšanu.

Akceptēts rīkojums “Par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu R.Segedinai”, kurš paredz piešķirt Rozālijai Segedinai pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Akceptēti noteikumi: “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 5.augusta noteikumos Nr.290 “Reģionālā fonda nolikums””; “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 10.februāra noteikumos Nr.45 “Bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Reģionu attīstība” statūti””, kuri nosaka, ka ar 2002.gada 1.janvāri bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Reģionu attīstība” pāriet Finansu ministrijas pārziņā.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 7.septembra noteikumos Nr.315 “Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas noteikumi””, grozījumi veikti, lai Sanitārās robežinspekcijas dienesta nosaukumu aizstātu ar Pārtikas un veterinārā dienesta nosaukumu, kā arī lai papildinātu Valsts augu aizsardzības dienesta funkcijas, kas saistītas ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas procesu kontroli.

Akceptēts rīkojums “Par speciālo un operatīvo transportlīdzekļu iegādi Iekšlietu ministrijas vajadzībām”, kas atļauj Iekšlietu ministrijai likumā “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” noteiktajā kārtībā iegādāties speciālos un operatīvos transportlīdzekļus par summu līdz 710 000 latu.

Akceptēts rīkojums “Par Eiropas Savienības Asociācijas Padomes lēmumu, ar kuru tiek pieņemti vispārējie noteikumi un nosacījumi Latvijas Republikas dalībai Kopienas programmās”, kas paredz akceptēt Eiropas Savienības Asociācijas Padomes lēmumu, ar kuru tiek pieņemti vispārējie noteikumi un nosacījumi Latvijas Republikas dalībai Kopienas programmās.

Ministru kabinetā izskatīts jautājums “Par Eiropas Savienības PHARE 2000.gada programmas “Ekonomiskā un sociālā kohēzija” speciālajām vadlīnijām”. Pamatā akceptētas pārstrādātās Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra sēdē pieņemtās Eiropas Savienības PHARE 2000.gada programmas “Ekonomiskā un sociālā kohēzija” speciālās vadlīnijas. Finansu ministram Gundaram Bērziņam uzdots iesniegt Eiropas Savienības PHARE 2000.gada programmas “Ekonomiskā un sociālā kohēzija” speciālās vadlīnijas apstiprināšanai Eiropas Komisijas delegācijai. Finansu ministram G. Bērziņam uzdots, ja nepieciešams, precizēt vadlīnijas saskaņā ar Eiropas Komisijas delegācijas priekšlikumiem vadlīniju pilnveidošanai.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””, kurš paredz papildināt likuma 4.panta trešo daļu ar 3.punktu, kas nosaka, ka pašvaldības augstākās izglītības apguvei var sniegt galvojumu studējošiem no trūcīgām ģimenēm studiju kredīta un studējošā kredīta saņemšanai no kredītiestādēm.

Pieņemta zināšanai finansu ministra G.Bērziņa sniegtā informācija par budžeta izpildes gaitu 2001.gada novembrī un decembrī.

Akceptēts rīkojums “Par Eiropas Savienības struktūrfondiem un Kohēzijas fondu atbildīgajām institūcijām”, kas nosaka, ka: Finansu ministrija noteikta par Eiropas Savienības struktūrfondu vadošo institūciju; Finansu ministrija noteikta par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda vadošo institūciju; Finansu ministrija noteikta par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda maksājumu institūciju; Lauku atbalsta dienests noteikts par Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda garantijas izdevumu Maksājumu aģentūru; Zemkopības ministrija noteikta par Eiropas Savienības struktūrfondu vadošās institūcijas galveno partneri darbam ar Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fondu un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumentu; Labklājības ministrija noteikta par Eiropas Savienības struktūrfondu vadošās institūcijas galveno partneri darbam ar Eiropas Sociālo fondu; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija noteikta par ieviešanas institūciju Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētajiem pasākumiem vides aizsardzībai; Satiksmes ministrija noteikta par ieviešanas institūciju Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētajiem pasākumiem transporta jomā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments