Esam maza valsts, bet stipri sabiedrotie

Valsts prezidente līdz 12.februārim atrodas valsts vizītē Amerikā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar Vašingtonā tikās ar ASV viceprezidentu Diku Čeiniju. Sarunā apspriesta situācija pasaulē un ASV pēc 11. septembra notikumiem. Prezidente augstu novērtēja Džordža Buša un Dika Čeinija lomu situācijas noregulējumā pēc 11. septembra. Prezidente uzsvēra, ka arī turpmāk līdera loma būs svarīga jaunās situācijas noregulēšanā, un pauda savu atbalstu ASV. “Mēs esam maza valsts, bet stipri sabiedrotie”, teica prezidente, vēlreiz savā un Latvijas iedzīvotāju vārdā paužot līdzjūtību ASV par šiem traģiskajiem notikumiem. Abas puses uzsvēra ASV prezidenta runas “State of the Union” nozīmību. Prezidente atzinīgi novērtēja ASV sadarbību ar Krieviju un NVS valstīm pretterorisma akcijās, atzīmējot to, ka šajā sadarbībā ir izdevies lauzt aukstā kara stereotipus un ir izveidojusies cita pasaule, kurai ir kopīgi mērķi cīņai pret terorismu pasaulē.

V.Vīķe–Freiberga un D.Čeinijs pārrunāja NATO paplašināšanās procesu. ASV viceprezidents uzsvēra, ka NATO jaunajā situācijā nebūt nav zaudējusi savu nozīmību pasaulē. Visi tie principi, par kuriem ASV prezidents izteicies savā runā Varšavā par NATO paplašināšanos, joprojām ir spēkā ASV ārpolitikā. Prezidente apliecināja D.Čeinijam, ka Latvija augstu novērtē Buša vēsturisko runu Varšavā, uzsverot, ka tajā ir pausti tieši tie paši principi, pēc kuriem vadās Latvija. D.Čeinijs apliecināja Latvijas prezidentei, ka ASV ārpolitikā nebūs atkāpšanās no Dž.Buša Varšavā paustajiem principiem par NATO paplašināšanos, un atkārtoti apliecināja pamatprincipus, uz kuriem balstās Savienotās Valstis NATO jautājumos: “Ārpus NATO dalībvalstīm esošajām zemēm nav veto tiesību par NATO lēmumiem. ASV atzīst katras kandidātvalsts tiesības iekļūt organizācijā, pamatojoties uz to sasniegumiem.” Prezidente informēja par Latvijas efektivitāti, īstenojot Rīcības plānu dalībai NATO. D.Čeinijs vēlreiz atkārtoja ASV prezidenta Dž.Buša nostāju par vienotu un brīvu Eiropu. Prezidente informēja ASV viceprezidentu par Latvijas sasniegumiem Eiropas Savienības iestāšanās sarunās, uzsverot, ka Latvija ir panākusi un apsteigusi tās kandidātvalstis, kas šīs sarunas sāka divus gadus agrāk par Latviju.

ASV viceprezidents izteica atzinību par to, ko Latvija ir sasniegusi savā attīstībā, un atzīmēja ASV gatavību sadarbībai ar Latviju demokrātisko institūciju nostiprināšanā un tieslietu sistēmas stiprināšanā, tai skaitā cīņā ar korupciju. Prezidente uzsvēra savu atbalstu un gatavību sekot līdzi un iesaistīties uzdevumos, kas saistīti ar demokrātisko institūciju un tieslietu sistēmas attīstību Latvijā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pirmdien, 4. februārī, Ņujorkā tikās ar Amerikas ebreju komitejas pārstāvjiem, informējot par vēsturnieku komisijas aktualitātēm, kā arī saņemot atbalstu Latvijai, īstenojot ārpolitiskos mērķus — iestāju ES un NATO. Komitejas vadītājs Deivids Hariss uzsvēra: “Mēs atbalstīsim NATO paplašināšanas procesu, un Latvijai, pēc mūsu domām, ir labas izredzes.” Viņš arī pauda atzinību Latvijai un prezidentei par konstruktīvo darbu, kāds ieguldīts vēstures jautājumu apzināšanā Latvijā, kā arī starptautiskos forumos: “Es varu teikt tikai to labāko par to, kas jau sasniegts vēsturnieku komisijas darbā. Latvija ir aktīvi un atbildīgi rīkojusies arī starptautiskos forumos, kas saistīti ar neiecietības un aizspriedumu izskaušanu pasaulē, piemēram, Durbanas konferencē. Mēs augstu novērtējam Latvijas rīcību.”

V. Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Latvija atjaunotās neatkarības 11 gados ir daudz panākusi, atveseļojot sabiedrību no totalitāro režīmu radītajām sekām. “Mēs drosmīgi un objektīvi skatāmies savā pagātnē, pētām to, mācām to skolās, lai veidotu tādu sabiedrību, kas raugās nākotnē ar cerīgu un no aizspriedumiem brīvu skatu.” Prezidente informēja par vēsturnieku komisijas veiktajiem pētījumiem, secinājumiem konferencēs un sabiedriskajām aktivitātēm, publicējot un tulkojot grāmatas par vienu no sarežģītākajām Latvijas vēstures lappusēm — holokaustu. “Ebreju meitenes Annas Frankas dienasgrāmata un viņas vienaudzes Preiļu ebreju meitenes atmiņas, ko kopā publicējām, rāda, cik traģiski un līdzīgi dažādās Eiropas vietās bija Otrā pasaules kara notikumi. Mūs vieno piedzīvojumi un vēlme, lai tas nekad nākotnē neatkārtotos,” sacīja Valsts prezidente, stāstot par Vēstures skolotāju asociācijas aktivitātēm un jaunajām vēstures programmām skolā.

Sarunā pārrunāta Latvijas divpusējā sadarbība ar ASV un Izraēlu. Prezidente informēja klātesošos par tikšanos ar Izraēlas vicepremjeru un ārlietu ministru Šimonu Peresu, kurš pauda gandarījumu par to attiecību līmeni, kāds izveidojies starp Latviju un Izraēlu. Kā visai veiksmīgi sadarbības aspekti tika minēta izglītība (LU Judaikas centra, skolotāju apmaiņas programmas) un sakari ar ebreju kopienu Latvijā. V. Vīķe–Freiberga atzīmēja ebreju kopienas ieguldījumu Latvijā, kas sniedzas gadsimtu garumā: “Daudzi Latvijas ebreji šobrīd ir slaveni visā pasaulē un dod milzīgu ieguldījumu arī pasaules kultūrā.”

Klātesošie vēlējās uzklausīt prezidentes viedokli par ārpolitisko situāciju pasaulē pēc 11. septembra notikumiem, valsts pretterorisma plānu, NATO paplašināšanās procesu, attiecībām ar Krieviju. V. Vīķe–Freiberga uzsvēra NATO kandidātvalstu jeb Viļņas desmitnieka solidaritāti NATO integrācijā, kā arī Baltijas valstu ciešo sadarbību.

Valsts prezidenta preses dienests